svētdiena, novembris 28, 2010

Intervija-

Reiz es sapņoju, ka intervēju Dievu.

"Tātad tu gribi mani intervēt?" - Dievs man jautāja.
"Vai Tev ir laiks?" - es teicu.
Dievs pasmaidīja: "Mans laiks ir mūžība.
Kādus jautājumus tu gribi man uzdot?"
"Kas Tev liek visvairāk brīnīties par cilvēkiem?"
Un Dievs atbildēja: "Viņiem ātri apnīk būt par bērniem,
viņi cenšas ātri kļūt pieauguši un tad sapņo par to, lai atkal būtu kā bērni.
Viņi zaudē veselību, lai pelnītu naudu, un tad to izdod, lai veselību atkal atgūtu.
Viņi tik daudz domā par nākotni, ka aizmirst tagadni.
Tik ļoti, ka nedzīvo ne tagadnē, ne nākotnē.
Viņi dzīvo tā, it kā nekad nebūs jāmirst, bet mirst tā, it kā nemaz nebūtu dzīvojuši."
Viņa roka paņēma manējo un mēs kādu laiku paklusējām...
Tad es jautāju: "Kā mūsu radītājs, kādus vēl padomus dzīvei Tu vari mums, Taviem
bērniem dot, ko iemācīties?"
"Lai zina, ka nav iespējams kādu piespiest sevi mīlēt.
Viss, ko viņi spēj, ir atļaut, lai citi mīlētu viņus.
Lai zina, ka tas ir slikti, salīdzināt sevi ar citiem.
Lai mācās piedot, praktizējot piedošanu.
Lai atceras, ka ievainot mīļoto cilvēku var dažu sekunžu laikā,
bet, lai rētu izārstētu, ir nepieciešami gadi.
Lai saprot, ka bagāts nav tas, kuram ir vairāk,
bet tas, kuram mazāk vajag.
Lai zina, ka ir cilvēki, kas viņus ļoti mīl.
Vienkārši, viņi vēl nav iemācījušies izteikt savas jūtas.
Lai saprot, ka divi cilvēki var skatīties uz vienu un to pašu,
bet redzēt katrs savādāk.
Lai zina, ka piedot viens otram ir par maz, ir jāpiedod arī pašam sev."
"Paldies par tavu laiku!" - es bikli sacīju.
"Vai ir vēl kas, ko Tu gribētu nodot saviem bērniem?"
Dievs pasmaidīja un teica: "Lai zina, ka es esmu šeit priekš viņiem... vienmēr."
/kopēts no interneta plašumiem/

Adventei sākoties...

Gribas,lai baltā pasaulē
Balti sniegi snieg.
Un pa baltiem lielceļiem
Balti cilvēki iet.
Un,lai baltos cilvēkos
Baltas domas dzimst!
Lai baltās darbdienās
Balti svēki ir!

Jauku pirmo adventi!

pirmdiena, novembris 22, 2010

-"palīgoju"-

"Palīgot"- šoreiz nozīmē atkal sava veida robins jeb RR.. kad palīdzam izšūt kādai, kas iecerējusi lielāku darbiņu no vairākiem motīviem. tās pārsvarā ir segas bērniņiem.. kas taps patswork tehnikā..
šovasar "palīgoju" izšūt divos projektiņos... viens- pūka sērija... otrs Margret Šeri kaķi :)) ... nu ko.. prieks bij piedalīties... ;) Un lai prieks mazajiem :))

piektdiena, novembris 19, 2010

2011. gada kalendārs...

Pūces.. zinu ka tās daudziem patīk.... arī man.. ļooti, ļooti... nezinu kas mani piesaista putnos.. pūcēs.. Vācu visdažādākas shēmas.. daudzas gribas izšūt, bet neviena līdz tam procesam nav tikusi.. Parasti savā blogā īpaši nelieku citu idejas.. vai saites uz blogiem, tad tas būtu cita rakstura blogs, kādu ir ne mazums...  bet te neta plašumos atradu kalendāru nākamajam gadam.. ha-ha.. un ar pūcēm!!!!... nu kur lielāku laimi ?! :) Super kalendārs.. katram mēnesim katrs pats vai pati var izvēlēties bildi... un izdrukāt... jē...
Tuvojas ziemassvētki.. dāvaniņu laiks... varbūt kādam noder šī doma, jeb ideja par brīnišķīgu kalendāru nakamajam gadam ar pucītēm :))) ja tā.. klikšķini uz bildes, nokļūsi pūču blogā un veido savu kalendāra variantu ;)

 Lai veicas, izdodas un noder....... 




Latvijai dzimšanas diena


 Daudz laimes LATVIJA!!!

sestdiena, novembris 13, 2010

Laime-

-Kas tas Tev rokā?

-Laime...
-Bet kādēļ tik maza?
-Tā ir tikai mana. Toties kāda starojoša un skaista...
-Jā, brīnišķīga!
-Gribi gabaliņu?
-Laikam...
-Dod saujiņu, es padalīšos.
-Ai, tā ir tik silta!
-Patīk?
-Ļoti...pateicos! Zini, man kļuva daudz labāk, kad turu Laimi plaukstā...
-Tā ir vienmēr.
-Un kas būs, ja es ar kādu padalīšos?
-Tad tavējā kļūs lielāka!
-Kā tā?
-Pati nezinu. Tikai pēc tam tā kļūst arvien siltāka.
-Vai rokas ap to nevar apdedzināt?
-Rokas apdedzina sāpes...Laime tās silda, bet nededzina!

Padalies ar savu gabaliņu Laimes, dod to katram, kam Tu to novēli!
/autoru nezinu/

trešdiena, novembris 10, 2010

-atstarotājs-

Šo ideju par šūto atstarotāju nošpikoju no Ilutas... ;) es jau viņai atzinos ka ideju aiņemšos... domāju ka viņa priecāsies ja vel kādam tā liksies -ok ;)
 šuvu no filca un atstarojošās lentas.. lentas var nopirkt audumu veikalos... pie mums1m-1Ls ...

enģelīši no Liepājas puses....

 Šos divus pērļu enģelīšus es saņēmu kā dāvaniņu no kādas mana bloga lasītājas no Liepājas puses..  skaisti, vienkārši un patīkams pārsteigums... Paldies Gunta.. tas ir jauks papildinājums manai eņģelīšu kolekcijai ;)


Kauņa un Pjotrs...

Pirmdienā-1.novembrī mūsu ceļš veda mūs uz Kauņu.. mērķis bij vizīte pie dziednieka no Vācijas Pjotra Elkunovica. Bildes no šīs vizītes man nav, jo kaut kā negribējās fotogrāfēt, bij bailes kaut ko iztraucēt... kaut apkārt fotoaparāti grabēja vienā laidā..  mērķis attaisnoja līdzekļus :)) ja tā varētu izteikties, jo vizīte bij ļOOOoti veiksmīga Luīzei.... Luīzes muguriņa ir iztaisnota perfekti, nav ne miņas no viņas skoliozes.. un par kajiņām.. ai, ko tur... zinam ka viss būs labi.. būs perfekti cik vien labi var būt :)) mēs ticam, un zinam... bez ticības nevar.... mēs tur visi trīs raudājām, aiz prieka, laimes par notikušo.. un tas viņiem likās normāli.. neviens par mums nesmējās.. tik Tanja(Pjotra palīdze)  piegāja un Luīzei uzlika salveti asariņām... teikšu kā ir, ja kājiņu garums sākumā atšķīrās par 6-6,5cm.. tad nu iztaisnojot muguriņu, vairs tik 2,5cm... man pat brīžiem liekas ka Luīziņa vairs neklibo...  un vel- piebildīšu ka muguriņu izlaboja bez krakšķiem un mistiskām kaulu skaņām...  mēs pat esam atcēluši operāciju.. bet nu pie ārstiem uzRīgu tāpat dosimies atrādīties....  Kad Luīzi mazu operēja un gulējām slimnīcā, kāda mamma teica, mums visas cerības uz profesoru A.Zaķi.. viņš mums Dieva vietā.. es tā pateikt nevarēju, jo man nemaz tā nelikās... nu jā.. operācija bij toreiz daļēji veiksmīga, bet arī ar sekām.. pēdiņa vairs nelocījās :( kaut kas bij ne tā.. tad tagad!!! par Pjotru gan gribas teikt, ka šai ziņā viņš mums tiešām Dieva vietā.. nu ir uz pasaules cilvēki kutriem ir īpasās spējas un dara brīnumus... un Pjotrs tāds ir ;)
ja par naudu runā.. kā es te ieminējos, mēŗķi un līdzekļi... tad jā, vizīte bij par maksu- 80eiro(bērniem) .. bet pie viņa vajag vizīti tik vienreiz.. un viss... šeit viens otrs pie dziedniekiem iet katru mēnesi un noliek pa desmitniekam.. un tāpat salasas.. tā ka katram jāpadomā kur un cik bieži mēs naudu neiztērējam vel bezjēdzīgāk un izšķērdīgāk..
 Martā Pjotrs būs Latvijā... mūs aicināja atrādīties tāpat vien.. nu ko.. noteikti brauksim.. un noteikti arī es savu muguriņu gribu pataisnot.... naudai nav nozīmes..
 Kāpēc es te to rakstu?- tāpēc ka ja kāds izlasa un interesē sīkāk, jautājiet droši e-pastā liizina@gmail.com....  ja ir problēmas.. ir to vērs griezties pie viņa ;)
Pjotr!- lai tev veicas.... es zinu ka viņš te rakstīto sajutīs ;)

 pirmdiena bij Lietuvā brīvdiena- Visu svēto diena.... tāpēc ielas Kauņā tiešām bij tukšas...
 nu tie lielizmēra podi pie Maxinmas bij superīgi.. man ar tādus gribētos :)))




Piestājām pie viena no lielajiem tirdzniecības namiem.. interesanti, kāpēc tur bij zīmes ar putniem?? .. to es nesapratu, bet nu nekas....


 Mani paņēma šis akvārijs ar krāšņajām zivīm... tas mani apbūra.. FANTASTIKA!!!! nu tās lielās divas haizivītes varbūt bij kādi maketiņi, bet nu tās mazās.. ak jē... dzīvelības iemiesojumi un ūdens pasaules daile...



nu tāda mums bij mēneša pirmā diena.. skaista un piepildīta.. ;)

otrdiena, novembris 09, 2010

Ja man vēlreiz būtu jādzīvo dzīve:

Kad justos slima, es ietu gulēt tā vietā, lai izliktos, ka pasaule bez manis pārstātu griezties.
Es nodedzinātu to sārto sveci, kas bija veidota kā roze, pirms tā izkusa plauktā.

Es mazāk runātu un vairāk klausītos.

Es aicinātu draugus uz pusdienām pat tad, kad paklājs neiztīrīts un dīvāns samīcīts.

Es ēstu popkornu arī viesistabā un mazāk raizētos par gružiem, kad kāds iedegtu uguni kamīnā.

Es atlicinātu laiku, lai klausītos vectēva jaunības atmiņas.

Es nekad vairs nepieprasītu aizvērt mašīnas logus vasaras dienā tikai tāpēc, lai vējš nesajauktu manus matus.

Ar saviem bērniem es sēdētu pļavā un neuztrauktos par zāles traipiem.

Es raudātu un smietos mazāk skatoties televīzoru, bet vairāk vērojot dzīvi.

Es nekad nepirktu neko tikai tāpēc, ka tas ir praktisks, lēts vai ar mūža garantiju.

Tā vietā, lai nevēlētos 9 mēnešu grūtniecību, es izjustu katru mirkli un apjaustu, ka šī ir vienigā iespēja būt klāt esošajā Dieva brīnumā.

Kad mani bērni mani nevaldāmi skūpstītu, es nekad vairs neteiktu pietiek, tagad ejiet mazgāt rokas uz pusdienām...

Būtu vairāk: Es mīlu! un mazāk: Man žēl!Būtu dzīvei cits piesitiens.
Es tvertu katru minūti - skatītos un patiesi redzētu, izdzīvotu un - nekad to nenožēlotu.

Pārstātu šķendēties par sīkumiem ,uztraukties par tiem, kuriem nepatīku;domāt, kam ir vairāk un kas ko dara.

Es sargātu attiecības ar tiem, kuri mani mīl.

Vairāk domātu, ar ko Dievs mani ir svētījis un ko es katru dienu varu darīt, lai sevi attīstītu, pilnveidotu psihiski, fiziski, emocionāli un garīgi.

Dzīve ir pārāk īsa, lai ļautu tai paslīdēt garām.
 Ir tikai mirklis un tad tas paiet.
 
(no Ermas Bombekas - psiholoģes - viņa mirst, jo ir slima ar vēzi)


- paldies-