pirmdiena, maijs 23, 2011

Zied ābeles un .......

................es šuju Lanartes ābeļziedus. Noteikti ka ābeles ātrāk noziedēs kā es pabeigšu šo darbu.. varbūt gatavu varēšu fočēt kopā jau ar āboliem :))) jo tik ātri man šis darbiņš nemaz nešujas.


 Tagad, kad esmu bik pašuvusi arī kādu tumšaku toni- nu tad beidzot redzu ko šuju... citādi ļooti nogurdināja sākums- šuj un nekā nav :)))) 

Joprojām iezogas pa mirklim doma- varbūt vajadzēja ņemt citu audumu, bet ko ta vairs ... + vel pamanīju ka man audums ir brāķis.. pārgriezti diedziņi.. bez maz vai caurums :(  bet tas nav izšuvuma vietā...

 Tā nu man iet.... pamazām.....
Baudiet ābeļziedu laiku.. tas ir pasakains....




 Ps. komentāra vietā- paldies par labiem vārdiem, bet šī darbiņa process galīgi neiet pie sirds... un tāpēc darbiņš noteikti atkal tiks nolikts maliņā:(
 nezinu kāpēc nevaru pievienot komentārus :(

svētdiena, maijs 22, 2011

...svētdiena un vasarai vārti vaļā ...


Jā.. jā.. tā ,man gribas teikt- vasarai vārti vaļā... kāpēc tā?!- tāpēc ka ar pirmo rabarberu ķīseli man sākas vasara :)) Nu tādas sajūtas man no bērnības... Nu jā, kādreiz , manā bērnībā, rabarberu ziemā nebij... tikai tad kad dārzā....  Savukārt ziemā no saldētavā noslēptajiem rabarberiem  parasti vāru biezo ķīseli... ar cieti, stērķeli, jebšu kartupeļu miltiem... (re cik daudzejādi var pateikt vienu vārdu) un to ēdam ar pienu ;)  bet tagad pirmo- tādu padzeramo... mmm ...  rabarberu ķīselis- mana vājība, jo ļooti garšo viss kur rabarberi, jebšu beriberi :))) tā kaut kā ir kāda no meitām kādreiz pateikusi un tad nu šad un tad tā tos saucam :)) oiii.. kad gaidīju Elīnu, tad tai pavasarī nabaga rabarberiem no zemes neļāvu lāga izlīst, kad jau grauzu nost :))) ļoti, ļooti tad man viņus kārojās....
 un tā šodien tika izvārīts rabarberu ķīselis.. vieglais padzēriens, jā, jā... ko kādreiz ēdnīcās par kompotu sauca :))
Un vel- no paša rītiņa, kamēr Luīze gulēja, tika maizes mašīnītē ielikts cepties keksiņš. Nu tie gan mums ir kļuvuši ģimenē ļooti iecienīti- gan mājās, gan ciemos braucot, gan Jānim reisā līdzi :)) Maizes krāsniņu lietoju jau kādu pusgadu.. maizi īpaši bieži necepam, jo nav to ēdaju tik daudz :)) bet keksus gan...
Un tā-
200gr margarīns vai sviests,
 3olas,
200gr cukurs,
 2,5 glāzes miltu,
 2,5tējkarotes cepamā pulvera
+ citrona miziņa vai citrona sula,
izmērcētas nosusinātas rozīnes,
dažreiz magones...
 Dažreiz cepšanās vidū pārkaisu ar krāsainajiem cukura graudiņiem. Dažreiz pielieku arī izmērcētas aprikozes, dažreiz riekstus, saulespuķu sēklas.. brīva vaļa improvizācijai :))
 Visu maizes krāsniņās traukā, uzslēdzam keksa programmu un viss notiek. Atzīšos, ka es neesmu daudz to recepšu izmēģinājusi, bet ģimenē šis tika atzīts par labāku, kā visi pirktie keksu maisījumi. Esmu mēģinājusi sviesta vietā likt eļļu( kā tas gatavajiem, nopērkamajiem keksu maisījumiem) , nav tas.. esmu palikusi pie cepšanai paredzētajiem margarīniem ;)
Ja tev ir tāda iespēja- maizes mašīna- izmēģini arī tu ;)




Tāda bija mums ar Luīzi pēcpusdiena dārzā- ar rabarberu dzērienu un keksiņu.

Izmēģini un lai labi garšo!

trešdiena, maijs 18, 2011

Līdz ausīm ceriņos :))

Tā nu gribētos teikt :)))
Jo! esmu uztaisījusi lakatu- pašā ceriņu plaukumā, reibonī :)) tā kā man pie mājas šie košumkrūmi lieeeelā vairumā, tad nu bez ievērības es viņus nevaru atstāt :))
 Kaut kad šuvu adatu ķusīti ar ceriņiem, nu tiem par godu lakats ;)
Pagājušajā sestdienā bij tirgus... un man tak ar vajadzēja :)) nopirkt atkal kādu krūmu..šoreiz nopirkām vienu ķirsi, ērkšķogas un jāņogu :)) BET!!- pateicoties vējam, lietum un vispār nemīlīgajiem laika apstākļiem es nosalu.. un ne pa jokam :( Satiekot Judīti apskaudu :))) (pozitīvā nozīmē) ka viņai ap kaklu bij lakatiņš.. un tieši tad es izdomāju, ka man ar vajag :)) kaut i plāns tas mētelītis un biezs dzijas lakats nepiestāvētu... man jau bij vienalga .. ka tik būtu siltāk :)) tā i nosmēju- ka taisīšu es ar beidzot sev lakatiņu :))


Man ir violēts plānais mētelīts, ko mēs ikdienā saucam par kurtku :))) un tumši violeta soma..
Salasiju visas violeto toņu dzijas.. saliku lielajā groizā un sāku tīt lakatu- bez raksta, noteikumiem utt. vienkārši raibu no visām malām :)) Uztinu pa divi diegi, sākumā domāju- oiiii.. būs slikti... plāns un nekāds... bet jau tikusi ar šūšanu līdz vidum- sapratu- būs labi :))

Ārā līst lietus.. brīžiem gāž lietus, bet ceriņu smaržu jau tas nemaina... nogaidījusi kad mazāk līst, es gāju piegriezt ceriņus :))  ienesu istabā..mmm...šuvu lakatu un baudīju smaržu...mmm..  pa feino :))
 Šorīt ceriņi vāzē joprojām smaržīgi, visa isataba ar vieglu reiboni ... Bet ārā jau spīd spoža saule, vienīgi vējš tāds nopietnāks...
 Un tā es šorīt pabeidzu lakatu, nobildēju savos ceriņos un zinu kādu lakatu gribu nākamo :))))
Atzīšos, jau pat dziju nopirku :)) Nu tik drīz tā ieplānotā lakata nebūs, jo kāds cits jau ir uzstiepts uz lielā rāmja- pie kura diemžēl man tā pagrūtāk darboties, bet nu gan jau...
Vēlmi un gribēšanu jau tas nemaina  :))

Ieelpojiet to pasakaino ceriņu smaržu ;)
un
Lai Jums jauka un piepildīta diena!

pirmdiena, maijs 16, 2011

--palaid pavadu--

 Kad esi nokritis no zirga, tad palaid vaļā pavadu, jo citādi dikti sāpīgi ir vilkties pa zemi līdzi.



Balto ziedu lakati....

Pasaule ir maziņa, tā kā kalnu kaziņa :)))))))) tā man šoreiz gribas teikt :))
Caur e-pastu mani uzrunāja meitene Sanita, kura vēlējās lai es viņas kāzām uzdarinu lakatus... 3 vienādus lakatus- doma bij par baltiem vai gaiši pelēkiem... tā kā baltā dzija bij tikai vai nu koši balta, vai dzeltenīgi balta.. tad sāku iet otru apli pa veikaliņiem un tikai vainā vietā atradu šo gaiši pelēko.. nu jā.. piebildīšu, ka trim lakatim iepirkt vienādu dziju nemaz nav tik viegli .. laikam dzijas sezona beidzas...

Tā nu man pamazām tapa 3 vienādi lakati... sarakstes laikā man uzjautā, kad var piebraukt... izrādas ka būšot Madonas pusē :)) īsos vārdos uzzinu, ka lakatus nedarinu gluži nepazīstamiem :))) Līgavaiņa ģimeni pazīstu.... pēc tam pamazām radu meitēns Alise pastāsta, ka Sanita ir ļooti jauka meitene, ka ir kopā tusēts :))  Taisot lakatos smaidīju un domāju- pasaule ir maziņa, tā kā kalnu kaziņa :))
Taisot vienu- ziedēja kaukāzeņu strīpa, ko vēroju pa logu, nakamajam ievas.. bet pēdējām jau ābelē pumpuri plauka... bet fotosesijai noskatīju ziedošo ķirsi :))
 Trīs vienādus lakatus taisīt nebij grūti... jo visu laiku gribējās zināt- kā tas būs, kad man apniks :)) neapnika..
.... nu jā.. vienīgi karstajās dienās gan nu nekādi negribējās darboties ar pūkaino dziju.. tas gan...
 Un tad es domāju nu tagad vairs ne lakatošos pa vasaru, jo ir karsti... bet kad pēdējais lakats tapa, galvā jau virmoja domas par nākamo- kādās krāsās :))))

 Ārā līst svētīgs lietutiņš un es tinu nākamo lakatu :))

Lai Jums jauka un piepildīta diena!


- paldies-