piektdiena, jūnijs 29, 2012

Mana bloga mākonis

Nu jau piekto gadu es rakstu šo blogu. Sāku ar to, ka sapratu, ka gribu pateikt kaut ko vairāk par savu krustdūrienā izšūto darbiņu, kā vien plika bilde bez komentāra. Tā nu sākās mana blogošana. Tad pievienojās pa kādam citātam, receptei un pamazām apauga ar tik dažadām tēmām. Jā, mans blogs nav par kaut ko vienu, jo kā jau nosaukumā es saku- manas pasaules... Un tas ir gan ar mazu adatu rokās, gan vairākām adot... gan virtuvē utt. 
 Ļoti bieži, ik nedēļu, saņemu e-pastā vēstules par savu blogu. Atļaušos dažas no tām šeit iekopēt.. vairāk gan tās kur nav lūgumi, vai jautājumi, bet gan viedoklis... Nu jā..  protams ka raksta jau tie, kam tas patīk.. kam ne, tie paldies Dievam klusē :))))  Bet gana daudz ir arī tādu vēstulīšu, kuras uzjautā visu ko, gan arī pasūta kādu izšuvumu.

# Paldies par Tavu blogu un tajā dotajām pamācībām kā veidot pīto lakatu. Sen vēlējos iemācīties un domāju kā tikt pie rāmja, kāds tas izskatās un kādi tad ir tie lielie skaisto lakatu radīšanas noslēpumi. Un izrādās, ka ir čakli, nesavtīgi cilvēki, kuri labprāt pamāca ar gudro padomu.
Mīļs paldies Tev par to.
Mēģināšu izveidot pavisam mazu lakatiņu, lai apgūtu tehniku. Vēl jautājums.Ja vēlos veidot tādu lielāku plecu lakatu, kādiem tad vajadzēt būt rāmja izmēriem (jo minēji, ka lakats no rāmja noņemšanas mazliet saraujas).
Sandra, lai Tev veicas arī turpmāk visos darbiņos!!!
Ar cieņu,
Solveiga :)
 
 
# Sveiciens,
pateicība par biezpienmaizes recepti. Tik garšīga un viegli pagatavojama! Paldies par jaukajām domām blogā, kas liek aizdomāties un priecāties par dzīvi:)
Lai Jums patīkams vakars un ar mīlestību pildīts katrs mirklis
Ieva
 
# Paldies par jauku mājas lapu.

Visa kā interesanta. Man arī patīk darināt lakatus uz rāmja. Katram sava krāsu izjūta un vienādu nav.
Cepšu biezpienmaizi, man arī patīk viss no biezpiena.
Iedvesmu, radošumu, veiksmi!
Sarmīte
 
# Labdien, Sandra!

Šodien atkal sameklēju Tavu lapu, "iegāju" paskatīties darbiņus. Tā es daru ik pa brītiņam,kad vai nu negibas strādāt, vai oma mazliet iebojājusies, vai vienkārši gribās paskatīties ko jauku,skaistu,lai sirdī un dvēselē miers un gaiša, patīkama sajūta. Paldies, Tev!
Ar gaišu sveicienu, Zenta.
 
# Labdien!

Rakstu Jums, jo mani ļoti pozitīvi uzrunāja Jūsu blogs. To atradu pavisam netīšām, meklējot biezpienmaizītes recepti. Taču vislielāko sajūsmu manī izraisīja Jūsu izšuvumi.
Tieši šodien no paša rīta prātoju, ka atkal derētu ķerties klāt tādai meditācijai kā rokdarbi, varbūt par izšūšanai, kā to senāk darīju. Bet lūk, tagad pusdienas laikā datorklikšķi mani aizveda pie tāda daiļuma. Paldies!
Agnese
 
Tie protams nav visi... bet ieskatam.. un jā, pēdējo komentāru par blogu saņēmu no savas Luīzes.
 
 Luīze nedēļu dzīvojās pie māsas Rīgā. No rīta ienākot virtuvē  Luīze saka- nu mammu, kāpēc tev blogā nav rabarberu plātsmaizes recepte??  Mēs gribējām izcept kā tu, izmeklējāmies- nav nu... Nu kā tā??? 
  Protams ka es uzreiz pretīm, ka nu internets pilns ar receptēm, ko ta raudāt... bet mana debese palika spītīgi pie sava.. :))) 
 Šo sarunu atceroties protams es smaidu.....

Un jā.. ko tad nu gribēju pateikt ar šo savu ziņu, jeb bloga ierakstu?? - vien to, ka nu blogs it kā pārsvarā ir par izšūšanu krustdūrienā, pa kādai receptei, lakatam, bet!!!! uztaisot bloga mākoni.. man pašai lika pasmaidīt, ka tie nu nebūt nav mana bloga biežākie vārdi :))))) 
Biežākais tomēr ir mīlestība...  Protams ka mani tas iepriecinā, jo tas ir pozitīvi.. un bez mīlestības taču nekas nevar ne notikt, ne pastāvēt...  Kā šajā ik katram zināmajā dzejolī ...

Bez mīlestības nedzīvojiet,
Bez mīlestības viss ir mazs!
Bez mīlestības dūmo krāsnis
Un maizi negriež nazis ass.
--------------------------
 Bez mīlestības nedzīvojiet,
Jo nav kas ņem un nav kas dod!

Imants Ziedonis


   šis ir mana bloga vārdu mākonītis..



Un kāds ir tavam blogam???? 
 Arī tu to vari noskaidrot šeit 


 
 
Mīlestības pilnu un jauku šo dienu!
 



otrdiena, jūnijs 26, 2012

Mana kafija...

Melna kafija baltā krūzē...
Tādā lielā, ar atmiņu smaržu.
Cik karotes cukura pielikt,
Lai nejustu rūgtuma garšu?

Balta kafija, pielejot pienu,
Tādu aukstu, lai neliesmo sirds.
Cik karotes spītības pielikt,
Lai putenis dvēselē rimst?

Melna kafija manā krūzē...
Tādā baltā. Es ieliešu vēl!
Tai klāt sauju cukura bēršu,
Lai rūgtuma nebūtu žēl.
Balta kafija, balti sapņi...
Tādi klusi, lai tālu var iet.
Cik daudz baltu cerību pielikt?
Visas vai tomēr - mazliet?

/wnk.Laimdota/

sestdiena, jūnijs 23, 2012

Hip-hip.. urā!

Tā es gribētu saukt, jo ir pabeigta pirmā Povela mājele. Darbiņš man ļoti, ļoti, nu ļoooooti patīk :))))) 


Tā ir mana mazā sapņu mājele..
Tikai mana.. man tur tik daudz domu ielikts, jo laiks to šujot bija pietiekams.... 
Tātad krustiņi šai mājelei šūti 90 stundas un 5 minūtes..
bekstičš šūts-15 stundas un 20minūtes.
 Kopā=105 stundas un 25 minūtes...
un tas ir dauuuudz!!!!!!
ļooti.... 
 Darbiņa izmēris ir 20x20cm.


 Neskatoties ni uz ko, taps arī otra mājele no šīs sērijas.. varbūt rudens pusē, bet taps... jāiepērk diegi, audumiņš.. shēmiņa jau sameklēta :))


Lai mums katram ir sava sapņu māja: domās, dzīvē, un citādi...
 Man- izšūta ;) 

ceturtdiena, jūnijs 21, 2012

Dāvināšu ar vienu roku-

... ar otru ņemšu atpakaļ. Jā, jā... tā dīvaini šoreiz būs :))))) Tas stāsts ir tāds, ka šo peoniju izšuvu jau pirms vairāk kā gada.. nu gandrīz izšuvu, līdz galam īsti pabeigts darbiņš nebija. Nebiju izšuvusi krūzītes zīmējumu un bekstiču... Savā šūšanas maratonā man visu laiku šis nepabeigtais darbiņš bij prātā, jo tak tūlīt, tūlīt ziedēs peonijas..mm.. tā smarža... mmm... dievišķa. Un tā kā man mazuļu datnes bij pabeigtas.. povela mājele var pagaidīt, steidzu pabeigt šo darbiņu. Peonijas jau ziedēja un smaržoja uz pilnu klapi. Tad es vakar sagriezu lielu pušķi peoniju.. noliku uz galda pie datora.  Šo darbiņu šuvu no datora- shēmu, pa gadu, jau biju paspējusi kaut kur iekrāmēt. Un ķēros klāt pie krustiņiem. Pie deguna tāds peoniju pušķis, ka liekas ka diegi ar kuriem es šuju smaržo.. ko tur liegties.. šuvu un ķēru kaifu no tā ko daru, štrunts, ka būtu jāiet ārā pļaut zālīte. Šuvu un domāju, cik man būs dievišķi skaista kaste. Šorīt pabeigusi krustiņus, sāku šūt bekstiču.. piezvana māsa.. es kā ierasts, telefons uz skaļruni un šuju... un šuju.... Klausos māsas stāstā, kā sev uz dzimšanas dienu uzdāvinājusi burvīgu fotosesiju... un tad man pēkšņi- tinkš!- šī tak būtu superīga dāvana Ingūnai..  Un tā arī nolēmu, būs dāvana māsai. BET!!- šai stāstā ir viens bet.. mana māšele, ir totāla minimālisms interjērā,  piekritēja, nekādi krāmi, nekas lieks. Un te es peķšņi viņai dāvināšu kasti, kas bez maz vai interjēra priekšmets :)))) jēziņ.. tas gan man būs pārbaudījums, tāpēc esmu nolēmusi dāvināt ar vienu roku :)) ar otru, ņemšu atpakaļ :)) Ja viņa teiks, jā, bet.............................. tad viss skaidrs, kaste tomēr būs man :)) Bet ja teiks.. o, manai virtuvei un pat istabai piestāvēs, es būšu ļoooteni priecīga un pagodināta :))

Tāds lūk būs mans kastes piedzīvojums....




Motīvs no Creation Point de Croix janvāra/februāra 2011. gada žurnāliņa.
Audums- nu vairs neatceros kāds tieši, bet no līdzenajiem
Diegi- DMC (15 toņi)


P.s. jeb piebilde saturam-
māšukam kaste ļooti patika, kaut paciņu tējas viņa nedzer,
un es to zinu, bet kaste ļooti noderēšot.
 Pasmējās, ka nu kastes dēļ viņa būs spiesta beidzot saņemties virtuves remontam..

Baudiet arī Jūs- peoniju smaržu, jāņus un vasaru!




otrdiena, jūnijs 19, 2012

Damins...

... noteikti ir ļoti jauks un smaidīgs puika, jo šo darbiņu šujot es visu laiku smaidīju. Nezinu kapēc... mazo puisēnu nepazīstu, bet man bij ļooti patīkami šo darbiņu šūt. Katram darbiņam jau ir citas sajūtas, izjūtas.


Dizains- Vervaco
 Diegi- DMC (14 toņi)
Audums- Aida 14 (white)
Izšuvuma izmērs-21x29,7cm (nostiepts ierāmēšanai)
Ierāmēts standarta foto rāmītī.

Damin, audz liels un forš puika!


tik-tak... tik-tak...

Tas man?!?!!- iesaucās Elīna ieraugot pulksteni...
- hmm.. man tagad būs jāmācās pazīt šitādu pulksteni  :))

 Jā.. tāds nu man sanāca pirmais darbiņš- pulkstens. Kā tur saka par tiem pirmajiem darbiem...... skaļi neteikšu, jo man tas teiciens nepatīk.. bet nu rezultāts ir kā ir... bet tās ir noformēšanas nianses, ko apgūt var ar pieredzi :))) Kopumā man darbiņš ļooti patīk.. ļooti...  Lai nu kā, pulkstens tomēr tika aizvizināts uz Rīgu. Ja arī neiemācīsies pazīt pulksteni, tad varbūt vismaz acis priecēs novēlējums. :))))



Lai jauka diena!

Nevaram zināt....

Mēs nekad nevaram zināt, kāpēc un ar kādu nolūku liktenis mūs saved kopā ar to vai citu cilvēku.
Varbūt šim cilvēkam lemts kaut ko iemācīt tev.
Varbūt tev lemts kaut ko iemācīt viņam.
Vai - dot. Vai - saņemt.
Varbūt - izglābt.
Varbūt - vienkārši būt blakus un paklusēt.
Vai arī - īstajā brīdī un vietā pateikt īstos vārdus.
Kas zina.
Un nav pat svarīgi, kas un kāds ir šis cilvēks…
Vienkārši - reizēm Liktenis pasniedz dāvanas.

/aut.nez/

ceturtdiena, jūnijs 14, 2012

Tīna- audz liela...

...un skaista meitene. 

Ar tādām domām tapa šis darbiņš- klasika.
Laikam jau vārdi un teksts par šo darbiņu būtu lieki.





Diegi- DMC (14 toņi)
Audums- Aida 14 (white)
Izšuvuma izmērs-25x25cm (nostiepts ierāmēšanai)

 Savas intereses pēc, šoreiz parēķināju laiku, tiešo krustiņošanas.. un tas bij dauuuuuudz- precīzi 22 stundas un 5 minūtes es pavadīju šujot tieši bildi, teksts neskaitas. Liekas neliels tas izšuvums, bet re cik mānīgs. Pie teksta arī tika pavadītas pāris stundiņas, kamēr izdomā un sameklē burtus, pielāgo.. sašuj.. un pēc tam jau noformēšanas darbi- mazgāšana, nostiepšana, rāmēšana un protams arī bildēšana :)))) Un?!?- man patīk :))

Lai skaista diena!




otrdiena, jūnijs 05, 2012

...kur palika vasara???



-mana pujenīte-
jeb atdodiet vasaru.... Bija jau atnākusi, bet?!  Man ir auksti, es salstu nost un kur palika vasara?  Tādi jautājumi nodarbina manu prātu ik pa laikam...  manis pēc tos odus var vākt prom un vietā dot karstumiņu.. jā.. jā.. es tā gribētu gan... Vakar no rīta pie mums bij salna ne pa jokam.. nu tāda, ka mašīnas jumts un priekšējais logs bij ar skaistu ledus kārtiņu.. nagus varēja ielaist ledū un paskrāpētis ka maz nelikās...  Labi ka man nav nekādu puķu, kas varētu nosalt...   Tad nu jā, mīļas Dieviņ,  dodi lūdzu mums vasaru.... lūdzu, lūdzu...

sestdiena, jūnijs 02, 2012

Vai tev ir zapte?

Šis varētu būt stāsts, no tēmas, kad mājās nekā nav.. (ledusskapī)  :))))) 

 Tā nu arī mums šodien tas ledusskapis neko dižu pretī nesolīja. Augšējā plauktiņā gozējas divas mazas burciņas ar zapti :)) ( ai, kā man patīk šis vārds). Un zemāk piena paka... un te man prātā doma, kas lasīta iekš " Studenta Virtuves" par ķīseli no zaptes.. jebšu ievārījuma. Hei!- tas tak tagad īsti laikā. Jā.. es biju vārījusi biezo ķīseli no ogām utt.. bet no zaptes.. nu nē!- man nebija ienācis prātā :)))))  Protams, ka te nu nekāda recepte nav vajadzīga, kā vien iemaņas ķīseļa vārīšanā. Mans ķīselis tapa no plūmju un ķiršu zaptēm.. likās ka ar vienu mazburciņu būs par maz... Ilgākais process šajā procesā ir laiks, kamēr ķīselis atdziest :)))  

Ķīselis nav biežs viesis mūsmājās, bet tā nu mums ar Luīzi šodien bij viesos ķīselis ar pienu.. mmm.. tiešām garšīgs.. un kad mutē sajūti plūmes miziņu, vai ķiša ogu.. mmm..


Un kāpēc gan ķīselis nevar būt no zaptes??


 


- paldies-