svētdiena, septembris 21, 2014

Rudens...

Nezinu kad rudens sākas kalendārā (man pekšņi aizmirsās), bet tam nav nozīmes..Septembris manā uztverē ir rudens mēnesis. Un man jau liekas ka visi zina, kas ir rudens-dzeltenas lapas, āboli, kartupeļu talkas, mūspusē  došanās dzērvenēs ar speciālajām atļaujām, domas par Siguldu...jā.. jā.. arī lietus. Un ziniet kas mani mulsina, atzīšos, pat kaitina?!- tas, ka kādu nedēļu jau draud ar lietu ..nu šausmas... ne vakar, ne šodien nav jēgas pat rādio fonā ieslēgt (jau mēģināju). Arī visi ziņu portāli  draudošā veidā sludina, ka šī (nu jau bija) pēdējā saulainā diena. Kā tur saka, ka nav sliktu laika apstāklu, ir nepiemērots apģērbs. Man jau liekas, kā būs, tā būs. Ejot no mājas ārā, paņemsim lietussargu ;)

Jā.. nomācies ir..es sēžu, skatos pulkstenī un gaidu lietu :)))) Kapēc?!- tāpēc ka man šobrīd tā gribās..gribās lietu un basta... :)))

Šogad man ap māju ne puķu, ne dobju, nekā.. ai,atzīšos- bardaks ;( pat petūnijas balkona podos jau pagalam... Sapratu, ka grūti dzīvot visur uzreiz..pa divām mājām.. un vēl apkārt braukāt... bet nu štrunts par to, ja nav, ta lai nav ar..nāks jauna vasara, tad domāšu :)))
Bet rudens jau man tāpat ir apkārt.. gaisā....

... mans šodienas rudens...
Ko vēl man nozīmē rudens?!- to, ka gribas atkal savus krustiņus pabakstīt... Tieši pirms gada es šuvu Riolis puķu vāzi..un tad bij nolikts kaut kur tālumā.Tagad izcēlu saulītē un man ir skāde, ko nemaz agrāk nebiju pamanījusi. Trūkst viena diega toņa:( protams esmu jau atradusi shēmu netā ar DMC diegu kodiem. Nu nezinu, ko darīt, riskēt šūt to vienu toni ar DMC vai kā. Piebildīšu, ka pārējie ir tādi kā smalki dzijas pavedieni... Varbūt ir kādi ieteikumi?

-pērnā septembra bilde- 

Un vēl par krustiņtēmu. Beeeeeidzot es esmu sapratusi, kāpēc pie šķērītēm sien tos mini adatu ķušus :)))) Manas "dzērvītes" atkal ir pamanījušās noklīst :( un bez viņām kā bez nagiem :( Paņēmu citas, ne tik ērtās un tad nu uzreiz piesēju klāt kādu štruntu, lai takš arī nākamās nepazūd.. Eh..skāde..pagājušo reizi atradās lielajā dīvānā..un laikam pēc pāris mēnešiem, kad dīvānu pārstūmām. Laikam būs jāpērk vēl kādas... lai ir vairumā.. nu tāpat kā adatiņas :))))

Nu ko lai saku, baudam rudeni maziem un lieliem malkiem, jo mums tāds IR!!! un līdz rītam. Rīt nobildēšu to drusciņu, ko būšu piekrustiņojusi klāt.


Lai jauks vakars!

Sandra 

sestdiena, septembris 20, 2014

Laime ir atkarīga no mums pašiem.

Pagājušā gada decembrī 13 gadus vecajai meitenei ārsti konstatēja vēzi. Šogad 28.maijā viņa aizgāja mūžībā. Tikai pēc bērēm pusaudzes ģimene gluži nejauši uzgāja pārsteigumu, ko meitene atstājusi. Un tas liek raudāt visiem...

Lūk, ko Atēna vēlējusi savai ģimenei tālākai dzīvei bez viņas pašas: 



Laime ir atkarīga no mums pašiem.
 
Dzīves jēga ir mērķi.


Varbūt stāsta beigas arī nav laimīgas, bet jēga ir pašā stāstā.


Mīlestība ir reta parādība, dzīve ir dīvaina, nekas nav mūžīgs un – cilvēki mainās.


Dzīve ir slikta tikai tad, ja pats to sliktu padari.


Dzīve ir spēle visiem, katram. Bet mīlestība – tā ir lielākā balva šajā spēlē.




Laikam ir vērts ieklausīties šajās atziņās,jo mums katram tas laiks uz šis planētas ir tik cik ir.


Sandra

ceturtdiena, septembris 18, 2014

Dienas rit...


Nu jau ir pagājušas divas nedēļās kopš operācijas dienas Luīzei. Mūsuprāt jau liekas, ka viss ir kārtībā, pirmdien tam ceram saņemt apstiprinājumu. 
Paldies visiem kas turēja īkšķus,kas piedomāja labas domas.. tas vis noteikti palīdzēja, mēs tam ticam. 
Šobrīd Luīze dzīvojas pa Rīgu māsas aprūpē... nu lai nav garais celš tik bieži jāmēro līdz Madonai un atpakaļ..gan jau vēl paspēs izvizināties. 
Bet ko par šo visu pasākumu saka pati Luīze, var izlasīt viņas blogā... 

http://heijaahopsaa.blogspot.com/ 



Lai jums jauka diena! (flower)


Sandra 

otrdiena, septembris 02, 2014

Septembris.

Es bieži mainu tā saucamās bloga "galvas".  Tad nu izdomāju, ka man pašai šad un tad gribas uz viņām atskatīties. Gan kas skrājušies pa mēnešiem, gan vispār. Tad nu man jaunas  tēmas: bloga septembris (vai cits mēnesis) un bloggalvas :)))  Tā mazliet dīvaini skan, bet tas viss jau priekš manis pašas. Blogu rakstu SEV :))) 
Bildes parasti izvēlos savas fotografētas konkrētajā mēnesī. 
Septembris- kas nu man ap māju. 



Sandra

mana Luīze...


Lai arī šis ieraksts jau ir manā blogā, iekopēšu to vēlreiz, bet šoreiz ar papildinājumu iz mūsu dzīves.

  • Es biju darbā un man vajadzēja uzkliegt bērnam, kurš lēkāja uz skatloga dīvāna. Es pacēlu balsi, bet viņa vēl joprojām turpināja. Es kliedzu vēl skaļāk un viņa nelikās nezinis. Tad pie manis atnāca viņas mazliet vecākā māsa un teica :''Piedodiet, viņa ir kurla, es tūlīt aiziešu viņai pakaļ..''

  • Biju rokkoncertā, kur redzēju lielu, garu, nejauka izskata apsardzes darbinieku. Kad es paskatījos atpakaļ pēc kādām 20 minūtēm, pamanīju, ka viņš stāv blakus manai mammai, turot manu 10 gadus veco brāli uz pleciem, lai viņš varētu redzēt skatuvi.

  • Pirms kāda laiciņa stāvēju autobusu pieturā un tur kāda veca sieviete pārdeva mellenes. Tad pienāca puiši ap gadiem 25 un viens no viņiem ieraudzīja veco sievieti un uzreiz piegāja pie viņas un nopirka burciņu ar mellenēm, kas maksāja 2Ls, bet deva 5Ls un atlikumu neņēma. Kad viņš aizgāja atpakaļ pie drauga, tas prasīja kāpēc vispār viņam tās mellenes vajadzīgas un kāpēc nepaņēma atlikumu? Puisis atbildēja: "Iedomājies, ja tava vecmāmiņa tur sēdētu..."

  • Šodien kopā ar draudzeni biju sabiedriskajā tualetē. Es sūdzējos par to, cik mani mati izskatās nekārtīgi un nesmuki. Maza meitenīte, kura man blakus bija mazgājusi rokas teica: ''Varētu būt vēl sliktāk.'' un pacēla savu parūku." Tev vispār tādu varētu nebūt.''

  • Šodien tikko kā mans mazais 5 gadus vecais brālis ienāca istabā, es sabļāvu uz viņa, pat nepaskatoties uz viņa pusi. Kad viņš negāja prom, es pagriezos, lai bļautu vēlreiz, un ieraudzīju viņa rokās bļodiņu ar ķiršiem. Viņš bēdīgi teica: ''Piedod, es tikai gribēju padalīties ar tevi."

  • No rīta sastrīdējos ar omi (dzīvojām vienā mājā). Pēcpusdienā ap 15:00 viņa nomira un pēdējais, ko viņai teicu, bija: "Tu esi veca un stulba, tavs laiks jau sen tā kā pienācis". Es nezināju, ka viņa ir loti slima.

  • Šodien mans tēvs picas gabalu iedeva mūsu nabadzīgā dārznieka dēlam, kuram bija tikai 6 gadi. Viņš picas šķēli salocīja, ietina salvetē un nolika maliņā. Kad mans tēvs viņam prasīja, kāpēc viņš to neēd tagad, zēns atbildēja: ''Es to aiznesīšu mājās un sadalīšu ar mammu un māsiņu."

  • Šodien es izlasīju par zēnu, kura mamma teica, ka dzīves atslēga ir prieks. Kad viņš aizgāja uz skolu, skolotāja skolēniem prasīja, par ko viņi vēlas kļūt, kad izaugs lieli. Zēns teica būt laimīgam. Skolotāja teica, ka viņš nav sapratis doto uzdevumu. Mazais zēns teica, ka viņa nav sapratusi dzīvi.

  • Šodien tāpat kā citus rītus mans vīrs aiznesa puķes savai mātei. Viņai ir Alcheimera slimība un viņa nemaz nezina, ka viņš to dara katru rītu. Bet viņš to dara tik un tā.

  • Šodien, pēc tam, kad redzēju kā manu suni sabrauc automašīna, es sēdēju uz ceļa turot viņu un raudot. Un pirms viņš nomira, viņš nolaizīja asaras no manas sejas.

  • 13 gadus veca meitene bija slima ar retu asins slimību. Viņai vajadzēja asinis un viņas 5 gadus vecajai māsai bija īstā asins grupa. Ārsti par to pateica mazajai māsai un viņa piekrita. Kad ārsti bija beiguši noņemt asinis viņa paskatījās izbrīnīta un teica: ''Pagaidiet jūs aizmirsāt paņemt pārējās!'' Meitenīte bija domājusi, ka viņa māsai atdos visas savas asinis.

  • Es esmu 3. klases audzinātāja. Lielākajai daļai bērnu ir mazas zīmītes pusdienu maisiņos no vecākiem. Vienu meitenīti tēvs ir pametis un viņas māte ir atkarīga no narkotikām, bet viņas 12 gadus vecais brālis vienmēr uzraksta ''es tevi mīlu'' uz viņas brūnā pusdienu maisiņa.

  • Šodien ap pusdienlaiku iegāju kafejnīcā un jautāju: ''Vai es lūdzu varētu dabūt vienu Latte?'' Puisis aiz letes pasmaidīja un to pasniedza. Kad es vilku ārā naudu, viņš teica: ''Šis dzēriens uz mana rēķina. Jūs esat pirmā persona, kas šodien pateica ''lūdzu''.

  • Manam sunim ir trīs kājas. Lielākā daļa cilvēku viņu tādēļ neglauda. Maza meitenīte apmēram 5 gadus veca pieskrēja un vairākas reizes noskūpstīja viņam ausis. Viņa teica: "Kur ir viņas kājiņa? Ja viņai vienu vajag, es varu iedot. Viņai to vajag vairāk nekā man." Es nespēju beigt smaidīt.."

  • Šodien es runāju ar vecmammu par mīlestību. Es prasīju viņai: "Kad tu zini, ka kādu tiešām mīli?" Viņa mirkli paklusēja un atbildēja: "Kad tu viņus zaudē."

  • Es skolā noskrēju 50 m visātrāk par visiem...Es skraidīju un lielījos, ka man ir ātrākās kājas.. lielījos, lielījos līdz brīdim, kad sadzirdēju, ka kāds raud, paskatījos pa labi un ieraudzīju zēnu bez kājām ratiņkrēslā, kas skatījās man tieši acīs un smagi raudāja.No tās reizes es vairs nelielos, ka es kaut ko fiziski varu vairāk par kādu citu.

/-Pārkopēts no i-neta plašumiem;) Katru reizi pārlasot asaras acīs ..... /
Arī Luīze ir saņēmusi izsmieklu par apaviem,jo nu kurš gan vasarā staigā ar tādiem briesmīgiem (ortopēdiskajiem) zābakiem?- , bet to jau nezina, ka Luīzei kreisā kāja īsāka par vairākiem centimetriem.
Kāda skolotāja paziņoja, nu ja negrib slēpot, tad lai srien ap stadionu:( uz ko es tiešām viņai pajautāju, vai viņa nevēlas vienā kājā uzvilkt augstpapēdeni un otrā čību un paskriet tos pāris apļus ap stadionu? Uz ko saņēmu indīgu smīnu bez atbildes:(
Kādā reizē es Luīzi gaidīju Narvesenā un viņa aizelsusies ieskrien un skaļi stāsta, ka visu ceļu skrējusi- mammū!- iedomājies, es visu ceļ skrēju... un nemaz nekas nesāpēja... blakus sieviete sāka kaut ko burkšķēt no tēmas atradusi ar ko lielīties un ka tik skaļi neuzvedas, bet man bija vienalga, jo pirms muguras taisnošanas Luīzei staigāšana jau sagādāja sāpes, bet nu pēkšņi skrien... aiii,kādi man bija prieki.  Tādu ikdienas gadījumu ir bijuši daudz.


(sun)  Bet gribas pateikt Paldies arī tiem, kas viņu ķēra,kad ar kruķiem ejot skolā pa trepēm krita.. un ne reizi vien.
(sun) Paldies Judītei un Dāvim,kas uz laiku iedeva mājas mūsu kaķim Kričam-Krītiņam, jo kaķis varbūt infekcijas avots un mūsu mājās uz laiku nav vēlams:(  
(sun) Paldies Samantai, Jonatānam, Elīinai, Guntai, Edgaram, Mariai, Katerinai, Henio, Ilonai, Lienei, Amandai... kas pielika savu roku Luīzes istabas remontā. Piedodiet ja kādu nenosaucu, jo Jūsu bij daudz...
(sun) Paldies Aijai no Jelgavas, kas atsaucās caur Fb un izlīdzēs ar ratiņkrēslu.
(sun) Paldies gribas teikt arī skolai un skolotājiem, kas sola palīdzēs tikt galā Luīzei ar mācībām šai savādākajā mācību gadā...
(sun)  Paldies kas Luīzi atbalsta un dod prieku... tādu ir noteikti ir daudz,kurus es nemaz nepazīstu ..vēl...(bet pēc mūsu sarunām zinu ka ir) 



Luīzei ir bijuši dažādi pirmie septembri. Jā, arī uz kruķiem,4 gadus atpakaļ. Pirms diviem gadiem gadu noslēdza uz kruķiem.. nu tā sanāk un gadās.... Šogad septembris un vēl kāds laiks mums visai ģimenei būs liels pārbaudījums. Luīzei ceturdien būs nopietna operācija. Luīze saprot, ka operācija ir nepieciešama,bet protams, ka pavada lielas bailes un neziņa. 
Tāpēc atļaušos lūgt Jums ko niecīgu, paturiet īkšķus lai viss ir labi;) 

Lai Jums jauka un piepildīta diena un lai viss ir LABI! (flower)


Sandra

- paldies-