piektdiena, novembris 27, 2015

Tuk-tuk...kto tamm??- Pačatljon Pečkin....

Tā mēs mājās šad un tad jokojam... bet vakar mani tiešām pārsteidza  pastniece, nesagaidījusi pat manu ašo skrējienu līdz durvīm brāzās iekšā... nu tas man likās dīvaini..hmm.. nez viņiem pieklājību nekādu nemāca??? :)))))))  Bet nu ne par pastnieci būs stāsts, bet par paciņu.

Jā, es saņēmu savu ziemassvētku pārsteigumu- rotājumu.
Paciņu drudžaini taisīju vaļā un atverot pirmais kas bija, tā bij ziemassvētku smarža.. tāda īsteni īsta.. jo paciņā bija aromātiska svecīte ar kanēli.... tad tikai sapratu kas tā par paku.... un tad atskrēja nākošā doma-hei,nu kur tā paka tik liela???  vajadzēja būt mazai aploksnei ar rotājumu... nu tā es biju izfilozofējusi, ka es tādas saņemšu...  Turpināšu tālāk... pirmā lieta ko es izņēmu bij kamols... sākumā domāju, ka tā ir adītā egļu bumba... pati pērn tādas pāris saadīju, man viņas tādas palielas, domāju, ka te ar, bet tak nē.. skaists košs dzijas kamols... nodomāju- super.. un vilku nākamo ārā... tur bija svecīte, kas  patiesībā bij neliela, bet piepildīja pilnu kasti ar savu smaržu... un tad šokolāde... tāda grezna...mmm.... baltā.. ar avenēm...mmm... tad izņēmu rotājumu.. uuu.. kaķis iekš zeķes... nolemju, ka to izpētīšu vēlāk... skatos turpinājumu..Tālāk grāmata.. un man ir maziņš šoks.... JO! grāmata bij īpaša-Latvju sargājošās un spēka zīmes. Un pašas gatavota kartiņa... interesantā  tehnikā izšūta.. cilāju i pret gaismu i čamdīju, bet tāi neizdomāju, kā tas diegs nebēg ārā.. jo mezgliņus nejūtu ja arī viņi tur ir.  Kartiņā ierakstīts:

Lai silti,
Lai saldi, 
Lai gaiši 
Lai priecīgi,
 Lai  svētīgi 
Ziemassvētki Tev un Taviem mīļajiem! 

Ko lai saka, kā lielu paldies par tiešām tik jauku dāvaniņu. 

Kā jau minēju, tad vislielākais pārsteigums man bij grāmata. Kapēc??- tāpēc ka es izšuvu tādu mazu Latvijas kontūru karoga krāsās. Man plānots izšūt vēl divas... un es visu laiku saku, ka man vajag izdomāt izšūt kādu Latvju zīmi.. vai nu auseklīti vai kādu citu... nu nezinu kādu.... internetā protams ka gan jau visu var atrast, bet es nebiju tam vēl ķērusies klāt. Mans, kā smejas, projekts bija tikai domu līmenī ko man vajag tālāk.  Un te pēkšņi man kā no gaisa iekrīt rokās perfekta grāmata. Atzīšos ka es bieži pamanu šis te sakritības starp domu vēlmi un to piepildīšanos. Jā.. vēlēšanās aizlido, kā un kad tā tiks piepildīta nav zināms... Patiesībā man ir daudz stāstu par šādām sakritībām. Bet nu es atkal aizbraucu no tēmas.... :))) 

Iepazīstieties, tas ir mans Muris... nu nezinu kapēc, bet man viņš būs vienkārši Muris jebšu mans svētku naudas kaķis. Kaut kur, kaut kad, esmu lasījusi, ka mājās rudi kaķi nes veiksmi finansiālā ziņā.  Nu un pasakiet ka viņš man nav tumši ruds???Nu pamēģiniet tik pateikt :)))))  Tas nozīmē ka man uz ziemīšiem vienmēr būs naudiņa :p Forši... tas būs man kā talismans...  nu jā.. man taču katrai lietai vajag stāstu :)))) Tā lūk....

Tad nu varu skaļi un droši teikt: mīļu un lielu Paldies Gintai par jauko dāvaniņu. 
-----------------------------------------------------------------------
Un nu varu taisnoties saviem apdāvināmajiem, ka vēl uz pastu neesmu aizskrējusi... varbūt sestdien,bet drīzāk jau ka pirmdien.  Nekreņķējieties, ja kāda nav paspējusi izšūt vai izsūtīt... Centīsimies līdz trešajai adventei gan uzspēt.... Patiesībā tas ir tik forši tapināt dāvaniņu tagad,kad aiz loga sniegs un maziņš aukstumiņš. 


ceturtdiena, novembris 26, 2015

Pateicības diena.

Lai arī šie svētki nav mūsējie, man tie šodien lika aizdomāties. Mēs esam pieņēmusi tik dažādus svētkus un svinamās dienas no citām valstīm, ka šī nu nebūtu tā ļaunākā :))  Jo kādam  pateikties vienmēr var. Jap, es izlasīju wikipēdijā ko tad īsti nozīmē šie svētki un kad un kas tos svin.

Un šogad izdomāju, ka mēģināšu katru gadu kādam pateikties novembra ceturtajā ceturdienā.

Es zinu, ka var pateikties ik dienas un patiesībā katrs cilvēks ko esam savā ceļā satikuši ir pateicības vērts. Bet šoreiz es glābšu savu šī rudens neizdarību.... Es tiešām negribu te rakstīt visas likstas un nebūšanas kas mums ir gājušas pāri šoruden, bet brīžiem man tiešām tik daudzas lietas aizmirsās. Šoreiz gribu pateikt Paldies divām meitenēm.  Patiesībā jau kam pateikties man ir daaaaaaudz, bet nu   negribas man taisnoties...

Un tā... šoreiz  saku paldies Dacei un Ilgai

Kādu dienu man uzzvanīja viena no krustiņmāsām Dace. Vai man neinteresē šādas tādas grāmatas par adīšanu??, bet esot zviedru valodā. Teicu ka protams jā..  tad nu kaut kad un kaut kā tās pie manis atceļoja ar starpnieces Gundegas palīdzību. Kas tās ir par skaistām grāmatām.. es iru mēms... man tiešām patīk visas. Lai arī tās ir man nezināmā valodā, Elīna gan mazliet zina zviedru valodu, bet viņa grāmatas vēl nav redzējusi. Man jau ar bildēm pietiek. aaa.. un iiiiii.. tik jaukas... pirmais ko man sagribējās ir uzcept maizi un uzadīt kādu cimdu pāri. Zinu ka taps i viens i otrs.




Ticiet man, grāmatas ir jaukas....

Otru paldies es gribētu pateikt Ilgai.  Ja lasat pa retam manu blogu, tad atceraties, ka piedalījos tādā pasākumā kā musturdeķis.  Ar to projektu man iet kā pa celmiem, jo es laikam īsti nevaru komunicēt ar pilnīgi svešiem cilvēkiem- kaut ko adīt, kaut ko saņemt.... un ja kas ne tā, ašāka un mutīgāka sieva  nekautrēsies tevi publiski nolīdzināt līdz ar zemi :)))) Oi,raibi man tur gāja.  Savu deķi nolēma darināt Ilga no Madonas puses. Atrakstīja ar jautājumu vai man deķis vēl top, uz ko atbildēju- jā.. top. Norunājām apmainīties ar šiem mazajiem musturkucīšiem. Gāja laiks, uzadīju es zaļus, Ilga man pelēkus. Bet es Ilgai nenosūtīju laikus... jā, vainīga. Es pat neatceros kapēc, kas un kā..  Ilga savu deķi uztapināja bez maniem kvadrātiņiem. Tie ir pie manis- saldi guļ kastē. Un tad te oktobrī Ilga atraksta, ka viņa man grib nogādāt manus pelēkos kvadrātiņus. Protams, kā jau iepriekš rakstīju, ka nemāku neko pieņemt tāpat vien... es ņēmos taisnojos utt.. Man liekas ka tas sakrita ar manu trako nedēļu, Luīzes operāciju, bērēm utt... kaut kad pamanīju ka viņa atrakstīja, ka paciņu atstās vienā veikalā, lai es, kad ir laiks, ieskrienu un paņemu, ka viņa man uzdāvinās tāpat vien. Arī to es aizmirsu... :( atcerējos pēc pāris nedēļām.... Iegāju veikalā.. uzjautāju. uz manīm sakliedza, ka sen tie musturdeķi te stāv..pameta man viņu tā ka pat tie izbira no tās mapītes kurā ielikti...  es biju mazliet šokā.. pateicu paldies, pagriezos un gāju prom... Gribējās tak pateikt,ka jūs nemaz nezinat kāpēc es neatnācu jau nedēļu, divas  atpakaļ.. bet ir cilvēki, kuriem skaidrot ir bezjēdzīgi.
Nu re ku garš pastāsts man sanāca.
Paldies Ilga, ka uzdāvināji mazos musturgabaliņus manam deķim tāpat vien... Paldies...

un ziniet, tie pat man šobrīd liekas ka būs īpašāki, jo būs manā deķī tāpat vien- bez aprēķina un no sirds.

Tas man šoreiz viss. Varbūt arī tev ir kāds kam vari pateikties.... nekautrējies to darīt. Mēs taču zinām, ka saņemt paldies vienmēr ir patīkami.

UN!!!??Paldies Jums visiem, ka ienākat šeit un lasāt, ka kādreiz kaut ko iekomentējat, ka kaut vai ieķeksējat vai ziņa patika... paldies. Bet pačukstēšu, ka jau sen esmu sapratusi, ka visvairāk es rakstu blogu pati sev, jo tā ir sava veida hronika.. bet tas atkal ir cits stāsts :)))
Atā ;)


otrdiena, novembris 17, 2015

Rīt mūsu Latvijai dzimšanas diena.

Jau kādus divus gadus man ir doma vienam darbiņam, bet kā tur saka, vienmēr rokas ar īsām. Tad nu beidzot šogad nosolījos saņemties un izdarīt.
Tad nu bildes no procesa....




pirmdiena, novembris 16, 2015

37. dienas līdz Ziemassvētkiem.

Jap... tie ļoooti ātri tuvojas un es pat nezinu vai es tos svētkus tagad gribu vai nē:))) Kapēc es par to domāju??!- tāpēc ka es nespēju izpildīt savus pašas saplānotos plānus ;( un tad man sāk likties, ka nav tā kā es gribēju, tātad nav labi. Atzīšos, ka es kā parasti gribu ļoooti daudz.un laikam jau te traucē tas perfekcionisms. nu ko lai dara?- iesakiet.....

Pamazām knibinu ziemassvētku rotājumus mūsu robinam. Jap.. tā nu sanāca, ka man jāpiedalās dubultā :))) nu mēs esam tiiik dažādi, ar tiiik dažādu atbildības sajūtu gan pret sevi, gan pret citiem, ka ir tā kā ir. Bet nu nekas... Tāpēc man būs 2 rotājumi... un tas ir forši :))))) jāpaskatās uz šo visu no otras puses.

Tā kā knibinos ap nerādāmām lietām, tad atrādīšu kādas pāris nedēļas atpakaļ tapušu darbiņu- maziņu groziņu, kas paredzēts nieciņiem. Kādiem??- tiem pašiem ziemassvētku rotājumiem. Man liekas ka ziemīšiem piestāvētu rotājumus glabāt skaistās izšūtās kastēs, grozos. Un man šajā jomā plāni ir milzonīgi.

Bet nu pie mazcibiņas :)))



  • Motīvs izšūts uz Zweigart  20 aidas ar pumpiņām. Man ļooti patīk šis audums. 
  • Dizains ir no firmas "Tralala" kolekcijas. Precīzu nosaukumu nepateikšu, jo pēkšņi nevaru atrast shēmu. Ehh.. tā ir, kad izšūts sen, bet atrādīt izdomāju tik tagad. (ja atradīšu, šeit info izlabošu). 
  • Šuvu ar astoņu toņu DMC diedziņiem pielasītiem uz aci ( 4045, 3862, BLANC, 310, 761, 96, 115, 317) 
  • Mazo motīviņu izšuvu pa diviem vakariem, jo tas pēc izmēra ir neliels-15 cm diametrā. 
  • Cibiņa man bij nopirkusies jau pāris gadus atpakaļ un ieplānojusi biju uz tās izšūt pa visam citu motīvu. Bet sapratu, ka ar ķiršiem izšūtā cibiņā nezinātu ko glabāt, bet gan jau atrastos gan. Cibiņas augstums ir tikai 14 cm.. nu maziņa.. un vāciņa diametrs 16,5 cm. 
  • Apkārt motīvam ir vīta aukliņa 6+6 diegi ( 1 diegā tie 6 pavedieni .. nu nevarēju ātrumā izdomāt kā lai saprotami uzrakstu) zinu ka tās ir nenozīmīgas nianses, bet pēc pieredzes zinu, ka man pašai tas kādreiz var noderēt.Tā teikt, man te savi publiskie pieraksti. 


Kādam varbūt liksies galīgi nepraktiska lieta, bet iedomājaties, ka tajā varētu gadu no gada glabāt kādus īpašos rotājumus. Ahh.. atceros bērnību, kad no skapja augšas tika nocelta liela kaste, un tad tik varēja sākties svētki ar visiem tiem piestāvošajiem notikumiem. Bet tie vecie rotājumi,tie bij kas īpašs. Nemaz nezinu vai vairs kāds no tiem ir saglabājies, Atceros ka bij skaists sniegavīriņš, ar koši melnām ūsām. Nez kāpēc paši rotājumi tik ļoti man nav palikuši atmiņā kā tā lielā kaste, kas pa gadu parasti bij krietni noputējusi skapjaugšā. Kaste bij izklāta ar vati, lai bumbuļi nesaplīst.
Man bij doma, ka ik gadu varētu nopirkt pa kādam īpašam rotājumam, lai pēc gadiem būtu kā īpašie. Tagad man top īpašie... ehh.. ja tās manas vēlmes būtu mazliet  saprātīgākas, jo gribas daudz un visu un tad  no tā visa čiks vien sanāk. Bet pačukstēšu kamēr manējie nedzird, ka viens izšūts rotājums šim gadam   jau tapis. Piemērīju, ka cibiņā viņš tīri labi jūtas, :))) bet... izskatās ka tā cibiņa maniem visiem izšūtajiem rotājumiem ir par mazu. :( Tāpēc, ja tev iepatikās, raksti, par nelielām eiro naudiņām notirgošu.
p.s- Lūdzu atvainojiet man par rakstu kļūdām, mana tastatūra dzīvo savu dzīvi, dara ko grib un ne visas kļūdas es pamanu.

Tas nu šoreiz viss. Vai jūs gatavojaties svētkiem???

otrdiena, novembris 03, 2015

Hip-hip...urā numur 2!

Tā nu es varu gavilēt jau no 21.oktobra, kad pabeidzu savu otro Poveļmājeli.  Jau sen, sen tapa mana pirmā Povela mājele----> skatīt šeit. 

   Savu otro mājeli iesāku pagājušā gada 27.novembrī. Un re!- nepagāja ne gads, kad pamazām to esmu saknibinājusi.  Dizains kā tāds man ļooti patīk, bet nu shēmas izstrādes kvalitāte ir pabriesmīga un to saka ne viens vien.  Lai sāktu kādu jaunu Povela dizaina darbu ir jānosēžas vecajam. Kas tad nepatīk!??- tas ka pašam jāzīlē kur šujas krustiņi,kur pus krustiņi,  kāds kur beks- ar cik diegiem... un par tām kļūdām gan toņu ziņā( bilde nesakrīt nu nemaz vietām ar rezultātu), gan beks shēmā vietām ir, vietām nav.. atkal skatījos ta pēc bildes, ta pēc citiem izšūtajiem darbiem.

Es zinu ka šis mājeles interneta plasūmos visādi apsaukā,bet man tas netraucē, jo es tur redzu to ko gribu es. Šī man ir mana lauku māja... mana māja pie ezera.... ar ābeļdārzu,puķēm  utt.


Šo bildi es speciāli ieliku lai var paskatīt ko tad dara tas beks, jeb bekstičs.  Pirmajā bildē ir izšūti visi krustiņi, puskrustiņi... otrajā pievienojās tikai bekstičš un franču mezgliņi, jeb kā es tos saucu- francīši.
Dizains- Michael Powell "Down the Garden Path"  izšŪts pēc interneta plašumos atrastas shēmas. 
Audums- Aida 14 antīki balta
Diegi- Anchor  30 toņu diegi, bet 43 simboli, jo 18 ir jaukti toņi jeb blendi.  Un vēl jau piemēram debesīs bij pašai jāzīlē kur jāšuj ar pus krustiņiem,tas nav atzīmēts ar atsevišķiem simboliem. 
Izmērs- 20x20 cm. 
Išūšanas tehnikas- krustiņš, puskrustiņš,bekstičš un franču mezgliņi. 
Tā kā izšujot pirmo mājeli rēķināju laiku, tad arī šai mājiņai veicu laika uzskaiti. 
Laiks-  xxxxx = 82h 25 min. (krustiņi un pus krustiņi) 
            --------  = 11h 25 min. (bekstičš)
                 *     = 25 min. (franču mezgliņi) 
                                              kopā =  94h 15min 

Ko lai saka- nu protams ka patīk... kā nu ne.... Protams ka kaut kad gribētos izšut vēl kādu Povela  dizaina bildi un pat jau ir noskatīta.. jap.. tāda liela, liela un skaista... Place du Marché. Shēma jau atrasta, tā ka pēc kādiem pāris gadiem varētu atkal paknibināt kādu Povelbildi. Tas nu no lieldarbiem, jo kādu maziņo var izšūt tāpat- gari neplānojot. 
Tas pagaidām viss :)

svētdiena, novembris 01, 2015

putni....

.. man patīk putni... nu labi,šie kovārņi nav mani favorīti,bet tomēr putni... tad nu man viņi vakar mazliet iepozēja...


... tāpēc pagaidām viņi gozēsies mana bloga augšā :)))))



- paldies-