piektdiena, februāris 26, 2016

DOMA DIENAI


Gotiņa

Pirmkārt- es cenšos laboties :))) tas ir atrādīt izšūtu darbiņu, kas ir mazs un nenoformēts. Jo vairumā  mazdarbiņus neatrādu, stāv smukā kaudzītē gaida labākus laikus kad kāds noformēs. Gadās, ka darbiņi iestāvējušies jau gadiem. Tāpēc sākšu vismaz jaunos atrādīt.

Ko gočas dara naktīs? Jā, šad un tad sēž uz mēness :)))) Nu dažas... un dažreiz...

Kā ieraudzīju šo bildi, tā sapratu, man vajag.. Jā, man ir tāds periods uznācis, ka mana uzmanība tiek pievērsta visādai dzīvai radībiņai :)))) Šoreiz maza gotiņa uz mēness no "Alisa". Man ļooti iepatikās bildēs fona tonis, kaut dzīvē izrādījās mazliet citāds, bet vienalga patīk. Audumu protams tāpēc nemainīju.


Nu paskatat uz viņas smaidu, uz viņas zaļajām acīm.. cik tas viss ir burvīgs... jā, ieskaitot manikīru, pedikīru :))) un pričene jeb frizūra arī kā tikko no frizētavas. Par bižutēriju :) nemaz nerunāšu, pašas redzat- nevainojama. Nu vienkārši mūsdienu skaistule :)))))) 


Izšūts no komplekta "Alisa".  Izmērs 10x13cm. Audums Aida 14  arī no firmas Gamma. (audumam nav ne vainas) Diegi Gamma 13 toņi. Nu jau pieradusi esmu pie tām dizaina dīvainībām, ka diegi dažāda garuma. Jā, arī to, ka diegi no ierastajiem atšķiras, šie ir mazliet slidenāki. Bekstičš ir tāds pa krustiņu vidu, bet tā kā viņa nav daudz un man patīk bekstičoties, tad bij ok. Noformējums izdomāts-ierāmēt,tikai kad taps- nezinu.

Uzsmaidiet šai skaistulei un lai jauka diena!

ceturtdiena, februāris 25, 2016

Netracināsim Visumu!


12.februāris 2016. -tur laukā ziema...

Un dažkārt es domāju, ka tur, debesīs savākusies jauna, radoša komanda. Darbs viņiem tāds, ļoti kreatīvs. Palīdzēt cilvēkiem realizēt viņu sapņus.
Pirmdienās pulksten 9:00 viņiem plānošana un steidzamo sapņu apspriešana. Plānošanas daļas vadītājs nolasa jaunos, no Zemes nesen pienākušos sapņus, visi pārējie tos pārraksta savos plānotājos. Pēteris sapņo kļūt par gleznotāju. Kārlis - par pavāru, Marta - par fotogrāfu. Nu tā, piemēram.
Pēc tam priekšnieks ar entuziasmu saka: "Nu tā, mani dārgie, strādājam. Mēs esam lieliska komanda! Mēs esam profesionāļi!"
Un sākas. Viņi izdomā dažādus interesantus scenārijus un sižetus. Precīzi aprēķina laiku un vietu, lai savestu kopā cilvēku ar "nejaušiem " citiem cilvēkiem un notikumiem. Sastāda plānu, grafiku. Saskaņo to grupās, lai sapņi realizētos, lai Pētera iecerētais netraucētu Kārļa sapņu realizācijai. Viņi dara milzīgu, nopietnu darbu. Naktis neguļ, neredz savus bērnus un kaķi. Sapņo par to, ka noteikti pēc šī projekta priekšniekam palūgs atvaļinājumu. Un, lūk, beidzot projekts ir parakstīts. Visas instances to apstiprinājušas.
Pienāk diena X. kas kalendārā apvilkta ar lielu, sarkanu apli. Viss saskaņots ar astroloģisko nodaļu. Dvīnis Aunā, viss kā nākas.
Pēteris iziet no mājas. Saprot, ka aizmirsis atslēgas. Kamēr skrēja tām pakaļ, nokavēja autobusu. Darbā priekšnieks - zvērs un steidzams projekts. Pēteris izsauc taksi, saprot, ka šodien paliks bez pusdienām, tāpēc, ka taksī atstās pēdējo naudu. Ar sabojātu garastāvokli viņš sēžas mašīnā. Taksists grib uzlabot garastāvokli un uzgriež skaļāk radio. Dzied Grigorijs Lepss: "Pati labākā diena". Cilvēks palūdz pārslēgt. Citā radiostacijā sludinājumi. Kāda studija, tādā un tādā adresē, atlasa jaunu grupu mākslas studijām. Telefona numuru atkārto divas reizes. Un taksists saka: "Oo, māksliniekos aicina. Mana krustmeita ļoti skaisti zīmē. Viņai tikai 5 gadi, bet cilvēki saka, esot neticams talants."
Bet Pēteris skumji viņam atbild: "Es bērnībā arī labi zīmēju."
Un atkal radio atkārto sludinājumu.
Tur, debesīs, visi ar nepacietību, sakrustojuši pirkstus gaida... Neviens neelpo, nekustas. Uz tualeti neiet. Muša pamirusi lidojumā.
Pēteris pieraksta telefona numuru blociņā. Visa kreatīvā grupa uzelpo. Atver šampanieti. Visi aplaudē un priecājas. Kāds paķer pie rokas otru un sāk griezties dejā.
Bet Pēteris pārnāk mājās. pastāsta sievai par šodien piedzīvoto, un tā viņam saka: "Jucis esi!? Kas par muļķībām!? Tu tam esi par vecu! Ar to taču nevar nopelnīt!."
Un cilvēks skumji nodomā: "Patiešām, ko gan es sasapņojos! Muļķības, patiešām! Kopš bērnības vairs zīmējis neesmu, viss aizmirsies. Nu, jā, par to gan laiku atpakaļ iedomājos. Pat otas gribēju nopirkt. Bet liekas naudas nebija. Kā es tur iešu. Par mani tak visi smiesies..."
Un tur debesīs visi draudzīgi noelšas: "Kas tas tāds!? Kā viņš tā varēja!?"
Kāds teatrāli aizmet pa gaisu papīrus, teikdams: "Es vairs nevaru tā strādāt!!!!" Viss tiek atcelts. Šefs izsauc nodaļas vadītāju ar paskaidrojumu. Kurš vainīgs!? Kur kļūdījāmies?! Nogriež prēmijas. nekādu atvaļinājumu! Mājās skumst bērni un kaķis.
Labāk netracināsim Visumu! Tur komanda reāli strādā un cenšas izdarīt tā, lai cilvēkam būtu labi. Bez atvaļinājuma, bez brīvdienām! Labāk netracināsim Visumu! Labi?!


© Olga Demidjuk
Avots: http://tetapalitra.ru/

Gaidu adresītes....

Es varu saderēt uz miljonu, ka esat dzirdējuši teicienu- gribēju kā labāk, sanāca kā vienmēr. Šoreiz tas ir piepildījies par visiem 99% :))) viens procents ir tajā, ka es tomēr izdarīšu kā biju ieplānojusi. Man ļoti patīk dāvināt, sagādāt prieku citiem, es domāju, ka manā blogā to var pamanīt. Arī šoreiz vēlējos  mazliet pārsteigt un  iepriecināt... vai tas man būs izdevies??- nezinu.

Iedomāsimies, ka ir solītais 14. februāris un es izlozēju dāvaniņas īpašnieci. Luīzes roka izrādījās mazliet veiksmīgāka Adatinai.  Bet!!! Visas kavēšanās iemesls bija tam, ka gaidīju noklīdušu savu pasūtījumu, kurā ceļoja divi pilnīgi vienādi izšūšanas komplektiņi no firmas Luka-S ar magonītēm.


Es zinu, ka man patīk viss, un gaumes ir dažādas, un kādam varbūt magones, kā smejas, totāli besī  :))))))))  Bet!!!???- neskatoties uz to es jums abām labprāt uzdāvinātu pa šādam mazam magoņu pušķītim. Šīs magones tik ātri nenobris, nu kā tas ir parasti, vienīgais, ka viņām ir jāuzplaukst.

Tāpēc, Adatina un Laura arī, ja magonītes acij un sirdij ir tīkamas, rakstiet adreses un es tuvākajās dienās nosūtīšu dāvaniņas. Tā kā esmu diezgan atklātas dabas cilvēks, un bieži saku ko domāju, tāpēc arī šoreiz- ja magones nepatīk, nav mīļas puķes, vai nepatīk firma Luka-S.. droši rakstiet, magonītes nevēlos, lai tiek citam. Kāpēc tā?!- tāpēc, ka man ja gribas lai mani dāvinātie komplektiņi tiešam tiek izšūti. (pagaidām tas vēl nekad nav noticis :))))))  )  Man gribētos lai skaistas lietas piepilda pasauli-izšūta bilde, nevis krāmi- kaut kur put starp daudziem tādiem. Un es zinu,zinu to latvisko teicienu par zirga zobiem.


Dāvaniņas gaida adreses. Šoreiz tas viss....

Lai jauka diena un  mēģiniet arī Jūs kādam šodien sagādāt prieku un pārsteigumu.

ceturtdiena, februāris 18, 2016

Par ikdienu un ne tikai....

Tā kā mans blogs ir par Manām pasaulēm, un,es šad un tad mēdzu ierakstīt pa kādam citātam un savām pārdomām, tad lai tā būtu arī šoreiz un turpmāk.

Šodien vēlāk kā citus rītus ieslēdzu datoru un ielūkojos FB. Visādus citātus mēs bieži izlasām, jo ir īsi, bet vai tāpēc aizdomājamies par to tēmu- nu reti. Garākos "pastāstus" lasa vēl retāk. Es lasu un bieži aizdomājos ar. Šoreiz vienu no saviem izlasītajiem garajiem citātiem atļaušos šeit iekopēt, tā teikt- pārdomām. 

Dzīvot nepiepūloties!
Vai jūs kādreiz esat padomājuši, kāpēc cilvēkiem, kļūstot vecākiem, zūd viss prieks par dzīvi? Šobrīd vairums no jums, jauniešiem, ir diezgan laimīgi; jums gan ir savas nelielās problēmiņas, eksāmeni, par ko jāuztraucas, bet, par spīti tam, jūsu dzīvē valda zināms prieks, vai ne? Jūs spontāni, nepiespiesti pieņemat dzīvi, skatāties uz esošo viegli un laimīgi. Bet kāpēc mēs, kļūstot vecāki, zaudējam šo priecīgo izjūtu par kaut ko turpmāk sagaidāmu, kam ir lielāka nozīme? Kāpēc tik daudzi no mums, sasniedzot tā sauktos brieduma gadus, kļūst garlaicīgi un nejūt prieku par plašajām debesīm un brīnišķīgo zemi?
Kad cilvēks uzdod sev šo jautājumu, prātā rodas vairāki izskaidrojumi. Mēs esam tik pārņemti ar sevi ­– tas ir viens izskaidrojums. Mēs cīnāmies, lai kļūtu par vērā ņemamu personu, lai iegūtu un noturētu noteiktu sociālo stāvokli, mums ir bērni un citi atbildības veidi, un mums jāpelna nauda. Visi šie ārējie faktori drīz vien mūs nospiež, un tāpēc mēs zaudējam dzīvošanas prieku. Paskatieties uz vecāku cilvēku sejām sev apkārt, un jūs redzēsiet, cik bēdīgi ir vairums no tiem, cik raižu sagrauzti un sirgstoši, flegmatiski, rezignēti un reizēm neirotiski, bez viena smaida. Vai jūs nejautājat sev, kāpēc gan tā? Un pat ja jūs tā pajautājat, daudzi no mums apmierinās ar paviršu izskaidrojumu.
Vakar vakarā es redzēju laivu, kas, rietumvēja dzīta, brauca augšup pa upi ar pilnām burām. Tā bija liela, piekrauta ar malku pilsētai. Saule rietēja, un šī liel­laiva uz debesu fona bija pasakaini skaista. Stūrmanis to vadīja viegli, bez jebkādas piepūles, jo vējš pa­veica visu darbu. Līdzīgā veidā, ja ikviens no mums saprastu cīņas un konfliktu problēmu, tad, manuprāt, mēs spētu dzīvot nepiepūloties, laimīgi, ar smaidu sejā.
Es domāju, ka mūs izposta tieši piepūle un šī cīnī­šanās, kurai mēs veltām gandrīz ikvienu savas dzīves mirkli. Ja pavērojat vecākos ļaudis sev apkārt, jūs redzē­siet, ka vairumam no viņiem dzīve ir cīņa – pašiem ar sevi, ar sievu vai vīru, kaimiņiem un sabiedrību; un šī nemitīgā cīņa izšķērdē enerģiju. Tas, kurš ir priecīgs, pa īstam laimīgs, neiestrēgst piepūlē. Dzīvot bez piepūles nebūt nenozīmē, ka cilvēks apsīkst, kļūst truls un aprobežots; tieši otrādi – tikai viedie, sevišķi inteliģentie ir patiešām brīvi no piepūles un cīņas.
...
/Džidu Krišnamurti/Tulkojums latviešu valodā, Normunds Pukjans, Apgāds Zvaigzne ABC 

Nu ir par ko padomāt. un turpinot šo tēmu.....

Skatoties koncertu video,man ļooti patīk ja rāda skatītājus. Paskatieties kā viņi jūsmo. Paskatieties krievu humoršovos kā viņi smejas- no sirds. Un paskatot mūsu koncertos cilvēki vienkārši atsēž. Cik reti viņi ir tur. Domas klejo un skatiens ir tāds kā tam jābūt- pareizs. 
Pirms pāris gadiem esot Vācijā man bija iespēja Eiropa parkā pabūt uz brīvdabas koncertu. Es nezināju kur ķert kaifu,no skatītājiem, vai no koncerta. Viss bija tik sirreāls. Nu jā.. to patiesumu sajutu kad mani atsvaidzināja strūklakas. Es tai vakarā staigāju lēkādama un dejodama pa parku.  To visu es šorīt atcerējos skatoties šo video. 


Tik "dzīvi" un jautri cilvēki. Šis video ir no Spānijas. Mans sapnis ir kādreiz dzīvē pabūt kādā brīvdabas koncertā Itālijā.  Jā.. jā.. zinu,cik tur tā darba :D  Ir tikai vienkārši jāgrib. 

Tad nu šodien tādā labā omā gaidīju kurjera zvanu. Staigāju pa celiņu, domāju un gaidīju. Sagaidīju un tad kurjers prasa- Vai nenosali gaidot?? Es biju tiiik pārsteigta par tik vienkāršu jautājumu, jo citreiz esmu ilgāk gaidījusi. Parasti pase, paraksts,paka, paldies,lūdzu un viss. Bet šodien nesteidzīgs jautājums...  Cik forši, kad ir patiess cilvēks. Kā gribētos ikdienā biežāk satikt pretim patiesus, vienkāršu un nesteidzīgus cilvēkus lai kādu darbu viņi darītu. ( Jā.. nāk prātā kasierītes Vācijas lielveikalos.... un mūsējos... ehhh..) 

Ļoooti ceru ka šodien pastkastē atradīšu lapeli ar uzaicinājumu uz pastu pēc vēl kādas paciņas. Tāda kavēšanās man vēl nebija bijusi, bet nu nekas.. turpināšu gaidīt. Bet kurjers man atgādāja paciņu no Itālijas veikala CasaCenina... man tur tāds "kārums" -grāmata, kas man tika ar skaistu atlaidi (5 eiro bija vaučers kas veidojās no punktiem par pirkumiem un man vēl iedeva visam pirkumam 10% atlaidi) ju-hū!! kādi prieki. Vēl pirkumā bija linu audumiņi. 

Nu tāds mans šīsdienas rīts- jauks.  Gaisā virmo pavasara vēsmas. 


Un kas tev šodien uzlaboja omu? 



pirmdiena, februāris 15, 2016

Evertam jeb- Tedis un Ferdis.

Viens no šī gada pirmajiem darbiņiem bij krustiņi pie zaķēna, kurš tapa Gundegas pirmajam mazbērniņam. Robina ietvaros top motīvi no sērijas -Somebunny to love. Es jau nu protams nešūšu tā vienkārši zaķi vārdā Zaķis. :)))) Izdomāju, ka man viņš būs Tedis ar savu rotaļlietu goču Fredi (saprotiet kā gribat nepatīk man bullēni, viņi badās un tāpēc man būs goča). 


Šuvu un domāju, nu īsts mazā saimniekdēla motīvs. kā jau kārtīgas zemnieku saimniecības mantiniekam- ar gotiņu. Piebildīšu, ka saimniecība nodarbojas ar tā saukto piena lopkopību, ir lieeeels ganāmpulks ar gočām.


Hmm.. šuvu un domāju, nu kas tā par goču ar dzelteniem ragiem. Un taaaaad es sapratu. Viņi taču nāk jau no pieneņu pļavas mājās. Ko tur darīja?!- ha!... vārtījās pa pienenēm.. . pina vainagus, spēlēja ķerenes  un meta kūleņus, Un kas par smiekliem skanēja no tās kalna pļaviņas puses... tā tai pļavā skaļi smies vasarā arī pats  Everts.  Paskatiet kādi gočukam Fredim dzelteni ragi un  Tedim botām visas zoles dzeltenas... par ausīm es klusēšu.... Fedis ir tik piekusis, ka pats nemaz paiet vairs nevar, nu paskatiet kārtīgi. :) Un es dzirdēju, ka rīt viņi atkal iešot uz pieneņu pļavu... un parīt arī..... un tā vēl daudzas, daudzas reizes... kamēr pienenēm aptrūksies dzeltenās krāsas :)))


Motīvs izšuvās nedēļas laikā. Šūts uz auduma Jubilea (atbilst 14 aidai) ar 23 toņu DMC diegiem.  Motīva izmēri ~ 12x17cm. ( nenomērīju, tāpēc aptuveni).

Mums ārā skaista bieza sniega sega pār pieneņu pļavu, bet es domāju, ka jūs iedomājāties, kā izskatās pieneņu pļāvā un tikko tur pabijāt...

Lai jauka diena! 




svētdiena, februāris 14, 2016

Mazliet jāpaciešas.

Pirmkārt man jāsāk ar atvainošanos Adatinai ( niks, vārdu nezinu) un Laurai. Es zinu, ka šodien ir tā diena, es plānoju, bet  pasta baloži dara savu visādos ātrumos un šoreiz ne tā kā man būtu tīkami. BET!!- līdzko atskriešu no pasta, tā  izlozes rezultāti būs blogā.  Kāpēc tā?- nu tad jau manīs. Es ceru ka ši problēma man atrisināsies tuvāko dienu laikā... pacietību... nu tikai mazliet.

Bet... šodien ir skaista ziemas diena... ja vēl būtu viens vai divi grādi mīnusā, vispār būtu idille.

video


pirmdiena, februāris 08, 2016

Ģimene.

Kā jau rakstīju iepriekšējā ziņā, katrs no ģimenes saņēma ziemassvētku rotājumu. Šis vēl ir pagājušā gada darbiņš, rotājumi tapa jau novembrī, bet atrādas tikai tagad.

Tāda īstena sniegavīru ģimenīte nesanāca, jo šai sērijā bija trīs sniegavīri un trīs salavecīši.


Tad nu iepazīsiemies. Manas meituces. Vai varat izdomāt kurš ir kurai???  Viena gādās dāvanas uz ziemassvētkiem zeķēs, otra uz jauno gadu zem egles.


Un tas man... hi-hi.. ar konču, kas nozīmē svētkos klāšu galdu un vainadziņu- rotāšu māju.


Tad nu mūsu tētim salavecītis.... ar eglīti. Tā nu viņam būs jānes katru gadu.


Nu vai nav burvīgs sadalījums? Pa izskatam un amatiem :)))


Un nu par procesu un tapšanas niansēm. 
Dizains atkal Dimensions.  Nosaukumus nepateikšu, jo izdoti sen. Rotājumi iznāca kā sērija, ne kā komplekts. Pārdošanā ir bijuši katrs par sevi- saganīju, ka ir trīs sniegavīri un trīs salavecīši. Shēmas no interneta plašumiem,diegi pēc kalkulatora.  Šuvu uz plastikas ar DMC diegiem Toņi aptuveni katram ap 15. Tur kur bij domāti francīši (franču mezgliņi) es šuvu Mill Hill pērlītes. Vietām es pati tās piedomāju krāšņumam. Tā piemēram uz eglītes tās nebija paredzētas, bet man gribējās visiem to mazo rotiņu. Nu jā.. ar tām zvanošajām kājiņām, tikai maaazliet savādākām viņi bija paredzēti. Patiesībā bija tā, ka viens vēja zvans pa vasaras vējiem neizturēja un tā saucamā žilka, jeb kaprona aukla pārtrūka. tad nu salasīju detaļas un tā viņas man visu rudeni gulēja virtuvē uz palodzes. Kādu dienu sēžu un domāju, kur viņus izlietot tā interesanti... un tad atcerējos,ka kaut kur, kaut kad, biju redzējusi tādus egļu rotājumus. Tā ka sākumā viņiem bija skanošas kājeles un tikai tad paši. Nu labi, sākumā kājeles bij tikai diviem. Cītīgi staigāju un meklēju vēja zvanus pa bodēm, bet nekā,,.. visur ar tādām neforšām trubiņām, bet man gribējās lai ir pa smuko. Tad nu nekas cits neatlika, kā demontēt jau mājās esošo... 
un jā.. maza nianse.. Garunā izšutā daļa ir 12 cm... tas ir bez kājām... kājeles- 8 cm. 

Man pašai ļooooooooti paīk. Pimkārt patīk tāpēc, ka beidzot realizēju vairākus gadus atliktu plānu, otrāmkārtām man viņi TIEŠĀM patīk.  

Es ceru ka šo tradīciju katram pa rotājumam ģimenē es turpināšu.  Nu jā, tas ir tikai savā ģimenē.. citi mani tuvākie radiņi tādu lietu kā krustiņi neatzīst.. un es arī neuzbāžos :))) Es viņu vietā laikam pat kādu nagu nograuztu aiz nožēlas,  ka viņiem tādu nebūs ( piebilde- nagus negraužu, oii.. šermuļi skrien, nepatīk), bet nožēlas vārdā.... ehhh.... 

Jā.. es zinu, ka mani gaida vēl pērnie cimdiņi.... uiii.. ceru pa gadu tos ar saknibināt līdz nākamajai eglei. Novēliet man krustiņiem labvēlīgu laiku :))))))  ai, nē..iedvesma lai nepazūd.... laiks rokdarbiem vienmēr ir piemērots. 

svētdiena, februāris 07, 2016

Piparkūka.

Lai arī ziemīši jau pagājuši un jauns gads ar sagaidīts, tas nenozīmē, ka nebūs nākošo :)) un kā smejas, jau jāgaida nākamie un var tiem gatavoties. Tā tas notiek arī ar mani.... :)) Patiesībā jau šī ir dāvaniņa uz jau pagājušajiem svētkiem, ne nākamajiem......  nu kam negadās.

Esmu izdomājusi, ka nebūšu oģināla, bet savējiem Ziemassvētkos katru gadu dāvināšu kādu rotājumu. Tā vienā gadā es tikai izdomāju, nākosajā es jau sameklēju rotājumu shēmas ko šūt... bet!!- neizšuvu... tad nu šajos ziemīšos es atkal ķēros šai idejai klāt...  Kas no tā visa sanāca???

Man viss ir ačgārni un jums atrādu pēdējo darbiņu :)) Šī gada pirmais darbiņš kas tapa pa četriem vakariem.  Rotājums ir ar domu, jeb zemtekstu, nu kur tad nu bez tā... Elīna Ziemassvētkos atbrauca ciemos ar draugu.. un viņu dāvana mums bij pašu ceptas piparkūkas.. no A-Ž... Un tā kā man jau liekas, ka šie svētki viņiem bij īpaši un saistīsies  ļooti ar atmiņām par piparkūku cepšanu, tad lai nu tā arī būtu.

Bij ieplānota fotosesija, bet šoreiz nofočēts tika pēdējā brīdī. Nu nekas.....
Jap... nekā jauna manā šī gada rotājumu fabrikā :)) atkal Dimensions... un notās pašas kolekcijas....


Dizains: Dimensions -Gingerbread House Ornament, shēma no interneta plašumiem. 
Šūts uz plastikas 14-ās caurspīdīgās. 
 DMC diegi pēc kalkulatora  12 toņi.    
Franču mezgliņu vietā izmantotas Mill Hill pērlītes 3 toņu- baltas.zaļas un sarkanas. 

Turinājums sekos....



- paldies-