Mana pasaule

Saldās končas....

2012-02-14T20:25:00.001+02:00

Tad nu arī par šodienas končām, un kāpēc gan ne??!!! Tādas mēs šodien ar Luīzi saražojām :))))

Nepieciešamas tikai 3 sastāvdaļas-

cepumi -4 paciņas cepumi selga (man ir dažādas iesaku + vel 1, ja taisa končiņas, lai ir ar ko apbērt, jeb kur apviļāt- oi.. ku nesmuki izklausas :) )
rieksti- zemesrieksti, aptuveni 400 gr
iebiezinātais piens- 2 bundžas, bet man šoreiz bij 2 ar pusi šādas pakas (šobrīd Maximā akcija- lētāk).

Cepumus un riekstus sablenderēju ar kombainu :))) un samaisu lielākā bļodā.. tad klāt iebiezināto pienu.

Sataisījām saldās "pagales", ietinām cepampapīrā un ledusskapī iekšā.. lai nostāvas... Otrā dienā sagriež šķēlītēs. Pārējo masu sataisīju apaļās mazās končiņās.. bumbiņas apviļājām blenderētajos cepumos, ielikām iekš mazajiem konču papīriņiem.

Papīriņi - daļa pirkti pirms gada veikalā Eiro lats, daļa Gemosā..

Mmm.. superīgi...

ļooti ātri pagatavojamas

Jā.. ir ļooti saldas, bet pie melnas kafijas- dievīgi labas... izmēģini... ;)

Lai jauks vakars!

14.02.

2012-02-14T19:49:00.000+02:00

Vakar klīstot pa interneta plašumiem atradu tamborētas sirsniņas shēmiņu.. nu tādas maziņas, maziņas.. domātas laikam iekarināt koka zaros.. vai virtenēm. Tad nu es šodien izdomāju, ka jāpaniekojas... ha-ha-ha.. es takš jau kaut kad teicu, ka tamborēt nemāku :))) un tā arī ir.... bet tas gribēšanu tamborēt nemazina :))

ņēmu to bildi jeb shēmu priekšā un sāku... nu jā.. it kā jau viss skaidrs, bet kad jātamborē, tad čušs vien bij... apstājos jau otrajā aplītī :)))

1- uzmetu 10 gaisa cilpiņas aplim un savienoju tās
2- otro rindu jātamborē sākot ar trim gaisa cilpiņām ( kā shēmā) un tālāk aptinumu stabiņš ( tad nu šis lūk ir tas kas man ne pārāk padevās, bet nu ar grāmatas un nagu palīdzību tiku galā) ir, ir man tāda grāmata Tamborējumi -380 tamborējumu rakstu, tad nu tur par aptinuma stabiņu rakstīts - Stabiņu veido šādi. Pavedienu apmet ap tamboradatu piecas reizes, pēc tam adatu iedur pamatvaldziņā un izvelk. Grūtākais ir izvilkt caur tiem pieciem apmetumiem.. nu bez nagiem, man nekādi :))) tad nu tādus aptinuma stabiņus uztaborēju 16, ar 5 apmetumiem, apli nobeidzot atkal 3 gaisa cilpas un pieveinoju pie pamata apļa ar īso stabiņu kā shēmā.
3- kā shēmā... 5 gaisa cilpas un tad skatīt shēmiņu, 3stabiņi ar vienu apmetumu, 3 ar diviem apmetumiem, 3 ar trim apmetumiem, tad atkal ar 2 un vienu apmetumu.. bet starp stabiņiem gaisa cilpiņas.. sākumā ar vienu gaisa cilpiņu starp stabiņiem, pēc tam 2 , tad atkal vienu gaisa cilpiņu.. jap, es te uztamborēju visu vienā laidā un tad tik ieskatījos shēmā :))) tāpēc šī daļa ir jāpaskata iekš shēmiņas.. un apli nobeidzam atkal ar 5 gaisa cilpiņām, kuras pievieno atkal pie pamata apļa :))
4- 7 gaisa cilpas, un tad ar īso stabiņu pievieno pie pamati';na.. 3 gaisa cipas, īsais stabiņš.. beigās- atkal 7 gaisa cilpiņas, kuras ar īso stabiņu pievieno pie centra :)) ju-hū!!- viss.. ļooti ātri un viegli....

Labi.. nenomētājiet mani ar kamoliņiem.. aprakstus tamborēšanai rakstīt nemāku, jo tamborēt jau ar ne :)))
Tā nu man pāris sirsniņas tapa.. varbūt vel kāda uztamborēsies.. gan noderēs.. vel jau visu mēnesi var rotāties māja ar viņām :)) ( pačukstēsu, ka man mazkoridorītis joprojām rotājas ar bumbuļu vainagu, un pītais šķīvis- čiekuri + bumbuļi)

Lai jauks vakars.... turpinājums sekos :))))

- pazudusi neesmu...

2012-02-14T19:14:00.001+02:00

Sveikas saules...

...jeb mana bloga lasītājas... man jau liekas, ka blogu vairāk lasa sievietes.Vienīgais lasītājs no vīrieškārtas pārstāvjiem varētu būt mans vīrs :))))) Ja nu es kļūdos, tad ................ labojiet ..... :)))))))) Vīrs lasa pa mirkļiem, lai zinātu ar ko es nodarbojos.. jo redzamies reti...

Un tā.. pazudusi neesmu, bet biju apmulsusi visa mēneša garumā ar tik dažādajiem notikumiem, ka neko negribējās.. ne rakstīt, ne runāt... ai.. pat darīt ne :( Viens pēc otra nāca lietas, ar ko man nebij viegli tikt galā... lielais aukstumiņš, mašīnas niķošanās, plīsusi ūdens truba mājā, nobrukusi vešenīte uttttttt... neturpināšu... bet tik ļooti gribas sapurināties, nu tik ļooti, lai tas NE------.... i tuvumā nerādas... :)))

Tāpēc šķiru jaunu lapu un uz priekšu.... Ik pa mirklim domāju, vai šo blogu man vispār vajag??? It kā jau lasa.. vidēji dienā blogā ieskatas ap 380 reizēm.. un manuprāt tas ir daudz... ņemot vērā, ka mans blogs nav par konkrētu tēmu, ka es īpaši nereklamēju un citos blogos komentēju reti... jo mans dators niķojas ar gmailu un man katru reizi jāreģistrējas un tas ir tik gari un apnicīgi, ka es to savu sakāmo sūtu pa domu vadiem :)))) vai arī vispār manu komentāru neņem pretīm :(((

Tad nu es atkal sāku skatīt, kas tad ir tas, ko Jūs lasat manā blogā, kas interesē?? Hmm... papētot izskatas interesanti, jo sākotnēji blogu rakstīju atrādot savus krustiņdarbus, BET!!- tās nebūt nav iecienītākās ziņas šai blogā. Un tas man liek mazuliet padomāt- par ko tad rakstīt turpmāk.

Neko dižu jau izdomāt negribu un nemaz nevajag... nolēmu, ka rakstīšu to, ko daru.. tikai biežāk :)) es reti rādu ko adu, šuju, vai citādi darbojos... Gribas lai jums ir ko lasīt, ja jau ieskataties šeitan :)))

Katrai mums datorā ir mapes ar super interesantām it kā niecīgām lietiņām, ko gribas izdarīt, uztaisīt .. īsāk sakot ideju mapes... Tad nu man ar tādas ir :)) un daudz... kaudzēm .... tur tiek iemestas pa kādai bildei, bet ne vienmēr ir klāt no kurienes bilde ņemta, kas ir idejas autors. Aptuveni jau atceros no kādiem plašumiem ideja nāk, un tā kā nebij domāts par to rakstīt, tad tam nepiešķīru lielu vērību :(

Tagad ir doma pakustinot ideju mapītes (ko daru visu laiku), arī parādīt , kas tad man sanāk :)) tā es Jums atrādīju savus pūču makus

Tad nu uz priekšdienām rādīšu visādas drazības :))) kas sanāk un kas ne...

Nu re ku gari man sanāca ar Jums aprunāties.. bet man īsi reti kad sanāk... :))

Heiii... šodien jauka diena.. sniga sniegs, saulītes nebija, bet kalendārā datums tāds jauks- 14. februāris. Es neteikšu, ka mēs šos svētkus svinam vai nesvinam... bet svētku nekad nevar būt par daudz... arī šogad ar Luīzi esam tikai divatā... bet tas jau netraucē mums to svinēt pa savam... :))

Kā un ko?!? - par to nākamajās ziņās...

Mammas asaras...

2012-01-18T23:49:00.002+02:00

Mammas ir īpašas būtnes... Mammām piemīt ļooti liels neiedomājams spēks un mīlestība.

YouTubā rakstīts,ka tas ir uz patiesiem motiviem balstīts klipiņš. Kāda māte vairāk kā 2h turējusi pie savas sirds mirušo bērniņu un tas atdzīvojies.. brīnums...?? !!!

Šo video es pamanīju draugos, un arī tur minēja, ka Latvijā ir bijis līdzīgs gadījums.

Es arī neiztiku bez asarām.

Pūces salidojušas...

2012-01-17T12:07:00.001+02:00

Patiesība ir tāda, ka tamborēt es nemāku. Es to zinu, bet kaut ko saknibināt ar to adatu- es varu :)))

Kādā blogā atradu šo superīgo bildi- pūču maku... Man tik ļooti iepatikās, ka izdomāju- man arī vajag... vai tad nu nesanāks :)))) Pa nu jau populāro lapu Printerest es ganos kādu gadu, ievilku bildes, saglabāju linkus, bet ai, ai... lai kaut ko tai linku mudžeklī atrastu :( Tagad esmu gudrāka, un nu esmu Printeresta lapas lietotāja ar saviem tā saucamajiem dēļiem, un ja kaut ko no tiem tapināšu, noteikti links nekur nebūs pazudis un man tas patīk :)) ļoti, ļoti.. Un pie viena, varu pateikt mīļu Paldies- kas arī darbus, idejas no mana bloga ir ielikuši iekš šī plašās ideju pasaules.

Un tā.. šis stāsts ir par maniem pūču makiem, kas tapa pēc tās mazās bildītes. Kā pareizi viņus tamborēt, es nezinu. Bet mana māja pagājušā gada nogalē pielidoja pilna ar dažādu krāsu pūcēm. Dažas no tām jau aizlidojušas un nemaz nepaspēja uz fotosesiju . Bet dažas vel domā un meklē mājas. Viena daļa no tām bij

vakar ielidojušas ābelē... daļa šodien saulītē pagrozījās.

Kas ir šīs pūces un ko viņas māk darīt??? Viņas māk glabāt noslēpumus :))) telefona sarunas un īsziņas... Viņas noteikti var sasildīt telefonu.... Viņas noteikti telefonu var pasargāt no atslēgu švīkām un tamlīdzīgām lietām. Īsāk sakot- pūces telefona maki.

Vēl jau šīm nav ko sargāt, nav māju... Varbūt kāda lai pie tevis aizlido???

Lai jauka šī saulainā diena!

Gada sākums.

2012-01-17T10:51:00.001+02:00

Ir sācies jauns gads. Man tas ir sācies ļooti piepildīts un par to paldies Jums. Gan tiem kas pasūta darbiņus, gan tiem kas novērtē, gan tiem, kas uzskata, ka par mani pat ir vērts uzrakstīt presē :))) Jā- jau gada pirmajā mēnesī ir vairāki pasūtījuma darbiņi- par to man liels prieks. Gan kādā no turpmākajām ziņām varēs redzēt procesu jaunam darbiņam. Pirmie darbiņi- taps mazuļu datnes. Jā, gan kaut kas jauns, gan jau no klasikas.

Gada otrajā dienā uzzināju kāda konkursiņa rezultātus- portālā sievietes pasaule . Dāvanā saņēmu LABAS Fiskars šķēres :))

Šķēres tiešam ir super.. man pēkšņi virtuvē tās ir neaizstājamas :)))

Un vel pie tā visa, bija intervija novada laikrakstam "Stars" ( kaut kā šogad nolēmu, nu lai jau iet :))) iepriekš biju vai patsmit reižu atteikusi ). Pareizāk laikam būtu teikt saruna, nevis intervija. (rakstu var izlasīt uzklikšķinot uz bildes ar peles labo pogu - atverot jaunā lapā)

Tā lūk ir sācies man šis gads.

Lai arī Jums ir piepildīts šis laiks- ar darbiem, priekiem, dzīvi.

mājas-

2012-01-13T00:54:00.002+02:00

attēls no briic.lv

Mājas -

tā ir nevis vieta,

kur tu dzīvo,
bet vieta,

kur tevi saprot.

Lai mums katram ir vieta, kur mūs saprot.

Tējai

2012-01-06T21:57:00.007+02:00

Tāds pa ātro-ļooti ātro tapa motīviņš kastei, šoreiz tējas kastei. Izdomāju, ka vajag mūzikas skolas audzinātājai uzdāvināt tējas kasti, tad nu pa 2 vakariem tapa motīvs. Atsauksmes nezinu, jo vēl jau ir brīvlaiks.

Shēmā vēl bij paredzēti vientuļi krustiņi, ko uzreiz izlēmu nešūt- bij doma aizstāt ar sarkanām smalkām pērlītēm, bet kad sāku šūt- man nepatika, atstāju tāpat. Shēma no CrossStitcher žurnāliņa pielikuma- vienkārša, bet smuka :)) Jau otros ziemassvētkus šuju tējas kasti dāvanai.

Gundega- apsolos kādai no nākošajām tējas kastēm safočēt solīto kopā salikšanas procesu.
Šoreiz man viss bij pa ātro.

Nu jā.. izšūta ne viena vien tējas kaste, bet par to citreiz. Es padomāšu, vai likt bildes pirms dāvināšanas, vai atstāt noslēpumā? :)))) Elīna, kā tu domā??? :)))

Laiks tējai.......

NEW....

2012-01-05T13:10:00.002+02:00

Ir sācies jauns gads. Ko tas mums nesīs, kāds tas būs, tas atkarīgs tikai un vienīgi no mums pašiem. Šogadu sagaidījām Madonā skatoties salūtu. Tas tiešām bij krāšņs un skaists. Parasti skatījāmies no mājas-5km no pilsētas, vai no kāda Madonas pakalniņa. Šoreiz no laukuma- bij skaisti.

Šogad mēs bijām visa ģimenīte kopā- arī Luīze un Elīna ar draugu Kārli. Pagājušā gadā jauno gadu sagaidījām ar Jāni divatā (bērni kur kurais, Luīze laukos, Elīna ar draugiem). Katram no mums tai naktī bij savas domas, savi plāni, ieceres.. kas kārtojās un rindojās, jo ir novilkta jauna starta līnija... viss sākas no jauna. Ir taču jauns gads! Arī manās domās viss mudžēja no plāniem un apņemšanās.. Viena no tām, ka šadā pulciņā cerams būsim biežāk.

Un turpinot par plāniem un iecerēm, pagājušā gadā teicu, ka būs jāpabeidz iesāktie darbi... šis tas izdevās. Atzīšos, ka šeit parādīti labi ja puse no darbiem.. Nav vairs tā ka katru izšuvumu, adījumu vai ko citu nofočēju, vai ieleiku te ziņu, tad nu šogad mana apņemšanās būs biežāk parādīt savus darbiņus. Biežāk parunāties. Vai izdosies- nezinu. Kā vienmēr- pasaki skaļi ko plāno- nekas nesanāks :)))) Man tā ir tiešām- plānoju sašūt visas zeķes, bet nekā.. laikam par skaļu pateicu, nomainījās adatiņas un decembrī daudz adīju, tamborēju :)) Īsāk sakot- baudīšu dzīvi un ar jums joprojām parunāšu.. turpināšu blogot...

Tiekamies šeit un tepat;)

Laimīgu Jauno gadu!!!

mani dārgumi...

2012-01-05T12:39:00.001+02:00

2011.gada janvāris- Marinzejā

Tā nu tas ir- vecais pavadīts... jaunais sagaidīts... Nekas uz zemes šajā kārtībā nemainas. Tikai mēs paši.. nu mazulietiņ mainamies, tāpat kā mūsu mīļie... Mans Robčiks (audžutēvs) , kuram ir jau 80, šogad tā mazuliet savādāks ... tāds kā skumjāks, mazbērnus samīļojot pat asaru nepaspēj noslēpt. Un tie viņa teicieni šoreiz tik ļooti iesēdās prātā. Kādu dienu ciemojoties, izdomāja pusdienas pa ātro.. Izvārīs kartupeļus ar visu miziņu, tad nomizos un ēdīsim ar biezpienu. Tā pa vienkāršo... tad nu sarunas ritinot visi sēžam ēdamistabā ap galdu un mizojam karstos, kūpošos kartupeļus. Luīze mizo bet kartupelis karsts ... Robčiks blakus sēžot saka- dod man.. es tev palīdzēšu...un klusiņām atkārto velreiz jau Luīzei tuvāk pie austiņas- es tev palīdzēšu līdz sirmam vecumam, kamēr spēšu... tas bij nu tik, tik mīļi, tik vienkārši... dažiem nejauši kaut kas bij acīs iebiris, vienam pēkšņi acs niez utt...

Ai, ai kā laiks skrien un nežēlo nevienu. Tik skaita un skaita tos ciparus klāt...Cik labi, ka man ir mani mīļie, mani dārgumi... Jā tie ir mani zelta gabaliņi- mamma un Robčiks. Citu man nebūs, es to apzinos...... Tāpēc cenšos bieži braukt ciemos, palutināt .. kā!? - pavisam vienkārši.... manam Robčikam pēkšņi patīk puķes... un es šad un tad vienkārši tāpat uzdāvinu kādu ziedu puķupodiņā, uztaisu kādu kūku vai izcepu keksiņu... vai sapērku labi daudz biezpiena sieriņus, daudz... daudz :))) Pagājušajā ziemā bij dziļš sniegs, un tad es nedēļā 2 reizes braukāju pie saviem mīļajiem vedu veikalu labumus. Ar mašīnu līdz mājai iebraukt nevarēja, stiepu smagās tašas. Jā, jā.. dažureiz nesamais bij traki smags... jo man pat kaķiem veikala labumi jāved, un joprojām tējas krūzē cukurs tiek bērts 3 karotītes :))) kā senos laikos.. par katru cukurfabriku :)))) Robčītis manus braucienus sauca par centralizēto partikas piegādi :)) Ja kāds atnāca ciemos, tad viņš visā nopietnībā stāstīja, ka viņam ir šāds pakalpojums :))) Kad viena kaimiņiene klusām sāka iztaujāt mammu, kā var pieteikties uz šo pakalpojumu, smiekli bij skaļi... jo kaimiņiene noticēja visām viņa pasakām :)))

Luīze savā blogā vakar rakstīja par savu paradīzes stūrīti, tad Marinzejā ir mana paradīze. Es nezinu ar ko tas izskaidrojams, bet man tur velk, man tur patīk... Tur es sasmeļos spēku kaudzēm.... Zinu ka māsai ir tieši tāpat, un man liekas ka Luīzei un Jonatānam tāpat. Viņiem tā ir laimes zeme, kur var darīt ohh! kādas lietas :)) Pēdējie viņu kopīgie piedzīvojumi paliks atmiņā ilgi.. man liekas ne tikai viņiem pašiem.

Pastāstīšu vienu no tiem arī jums ;)

Ziemassvētki... vakars pavadīts.. visi dodas gulēt. Luīze un Jonatāns (māsas puika, kurš vecāks par Luīzi tik pāris mēnešus) iekārtojušies abi vienā istabā, jo tak jāizpļāpajas abiem. Pārējie guļ saldā miegā citā istabā. Pēkšņi naktī pēc trijiem Robčiks pamostas. Istabā uz sienas zīmējas atblāzmas no baterijas. Pagalmā kāds staigā ar bateriju. Naks, protams visi tiek modināti, trauksme- zagļi... Robčiks- atkal kāds ap traktoru ložņā, mamma sauc, nē.. tak jau gaļu zog no žavētavas (jo tai dienā tika žāvēta gaļa) visi steidz skatīties kas notiek. Klupdami, krisdami, pusapģērbušies, pus ne, izskrien pagalmā un sāk klaigāt... protams ātrumā neatpazīst un nesaprot kas notiek. Pēc brīža viss top skaidrs. Diviem pļāpātājiem miegs nenāk ne vienā acī :)) viens no viņiem pamana ka snieg..un sasnidzis jau ir tik, ka var slidināties.. un vai tad daudz jādomā cik pulkstens?- ha nemaz.. Saģērbušies kas nu atradies tai istabā un aidā.. no pagalma uz kalniņa ar slēpēm un ragaviņām braukāt :)))

Nu ko lai saka.. gulēt ziemas prieku cienītāji aizdevās ap sešiem rīta pusē.. pamostoties dienā- sniegs jau bijis vairs tik puse un nekāds- slapš. Un tad jau tie prieki bij vel lielāki, ka paspējuši, ka nenogulēja.

Man prieks, ka viņi tik ļoti priecājas par elementārām lietām.

Un kā man kāds bieži saka- prieku radam mēs paši...

Manējie to māk! Tie ir mani mazie dārgumi- debese, saulīte, mākonīts.

Lai ir ko mīlēt, un kas mīl!

Pārdomām II .... jeb smaidu ar sirdi, bet ar asarām...

2011-12-25T14:36:00.000+02:00

Šodien pēc tam, kad noskūpstīju savu 5 gadus veco dēlu uz vaiga, izskatījās, ka viņš manu buču berzē nost. Tāpēc es viņam paprasīju: ’’Kāpēc to berz nost manas bučas?’’ Viņš iesmējās un atbildēja: ’’Es neberžu nost! Es tās berzēju, lai tās paliek uz visu dienu.’’

Vakariņās es ar mazo brāli runāju par to, ka daudziem cilvēkiem nekā nav. Tad mans mazais brālis teica, ka viesiem kaut kas ir. Es prasīju, kas tas ir. Viņš uzlika roku uz krūtīm un teica, ka tā ir sirds.

Šodien es gāju ārā no veikala, kad kāds puisis aizcirta durvis tieši man priekšā. Mazs zēns apmēram 9 gadus vecs apgāja man apkārt atvēra, pieturēja durvis un teica: ’’Viņš tevi laikam nepamanīja, mans tētis saka, ka vienmēr ir jāpietur durvis skaistām dāmām.’’ Mazi zēni, kas jau zina kā izturēties pret meitenēm.

Šodien bērnu dārzā bija “Kas es gribu būt, kad izaugšu” diena. Meitene, kurai bija 5 gadi bija saģērbusies kā ārsts. Viņa teica, ka būs vēža ārste un atradīs pretlīdzekli, lai vairs neviena cita mammīte nenomirtu.

Šodien es runāju ar mammu par savu bijušo draugu. Mana mamma prasīja, kāpēc mēs izšķīrāmies, kad es jau gandrīz sāku paskaidrot, mans mazais brālis teica: ’’Tāpēc, ka viņš bija stulbs un aizmirsa, cik skaista viņa ir!’’

Es biju kapos un redzēju vecu sievieti raudot. Bez nekādas domāšanas mana meitiņa pie viņas aizgāja, apskāva viņu un teica: ’’Tu neesi viņus pazaudējusi, viņi vienmēr būs tavā sirdī.’’ Sievietes smaids bija nenovērtējams.

Mana meita iet uz bērnudārzu, kurā arī iet akls puisītis. Viņa nesaprata, ko tas nozīmē, tāpēc es paskaidroju. Nākamajā dienā, kad gāju viņai pakaļ, es viņu atradu aizvērtām acīm sēžot pretī aklajam zēnam, stāstot kā izskatās koki un puķes un mazais zēns smaidīja.

Šodien mans tēvs picas gabalu iedeva mūsu nabadzīgā dārznieka dēlam, kuram bija tikai 6 gadi. Viņš picas šķēli salocīja, ietina salvetē un nolika maliņā. Kad mans tēvs viņam prasīja, kāpēc viņš to neēd tagad, zēns atbildēja: ''Es to aiznesīšu mājās un sadalīšu ar mammu un māsiņu.''

Šodien, kad paskatījos apkārt kādā pārpildītā restorānā, vienīgie smaidīgie cilvēki bija bērni.

Es strādāju bērnudārzā un, kad maza meitenīte bija piečurājusi bikses, es nolēmu viņai iedot citas drēbes. Viņa bija ļoti bēdīga un apkaunota, tāpēc kāds zēns uzvilka kleitu un turēja viņas roku visu dienu, sakot: ''Skaties, visi smejas par mani!''

Es esmu 3. klases audzinātāja. Lielākajai daļai bērnu ir mazas zīmītes pusdienu maisiņos no vecākiem. Vienu meitenīti tēvs ir pametis un viņas māte ir atkarīga no narkotikām, bet viņas 12 gadus vecais brālis vienmēr uzraksta ''es tevi mīlu'' uz viņas brūnā pusdienu maisiņa.

Mana draudzene bija runājusi ar puisi internetā, kurš viņai bija draudējis, ka atnāks pie viņas un viņu piekaus. Viņai ir 3 mazie brāļi, kuri visi tagad guļ pie viņas gultas uz grīdas un pie viņas istabas durvīm jau nedēļu kopā ar ūdens pistolēm, lai lielā māsa būtu drošībā.

Vakar es runāju ar tuvu draugu par to, ka mans tēvs ir alkoholiķis un viņš parādās uz maniem koncertiem piedzēries, un mani tas kaitina. Mana drauga atbilde bija: ''Jā, tavam tēvam ir nepieciešama palīdzība. Bet mans tēvs vienmēr ir pilnīgi skaidrā, bet nekad nav atnācis uz nevienu manu futbola spēli.''

Vienreiz es savai māsai, kurai ir tikai 6 gadi, pastāstīju: ’’Kad līst, kaut kur šajā pasaulē raud kāda meitene.’’ Vakar lija un es ieraudzīju māsa skrienot ārā pa durvīm ar lietus mēteli, tāpēc jautāju, kur viņa dodas. Viņa atbildēja: ’’Es atradīšu to meiteni, kura raud un viņu iepriecināšu.’’

Es strādāju kostīmu veikalā un vienu dienu ienāca kāds mazs zēns. Es jautāju kāda veida kostīmu viņš gribētu. Viņš teica, ka gribētu būt supervaronis. Es jautāju: ’’Kurš?.’’ Viņš atbildēja: ’’Mans tētis.’’

3 dienas atpakaļ mana labākā draudzene nomira. 2 dienas atpakaļ viņa kļuva par donoru. 1 dienu atpakaļ es uzzināju, ka 9 gadus vecam zēnam tagad ir viņas sirds. Šodien es satiku šo zēnu. Viņš teica: ’’Tāpēc, ka man ir tavas labākās draudzenes sirds, tagad es būšu tavs labākais draugs.’’

Manā skolā mācījās meitene ar īpašām vajadzībām. Vienreiz, kad gāju mājās, es redzēju nejaukus zēnus, kuri viņai teica, ka dubļainā peļķē ir zelts. Viņa aizskrēja līdz peļķei un sāka šļakstināt dubļus un zēni smējās, kad viņa nosmērējās. Tā vietā, lai smietos, viens zēns, kurš to redzēja, aizskrēja pie viņas un sāka kopā ar viņu spēlēties

/kopēts no portāla draugiem.lv/

Izlasi arī Pārdomām pirmo daļu....

Lai jauka un piepildīta diena!!!

šodien...

2011-12-24T19:16:00.002+02:00

Ja skatas pēc pareizības un visiem principiem, tad šodien ir tā diena, kad taisam savu sapņu, vizualizācijas vai dārgumu kolāžu. Šodien ir mēness pirmā diena... (svarīgi veidot augoša mēness laikā). Šodiena ir īpaša, jo uz pasaules valda ļooti daudz laba vēlējumi, kas izskan Visumā :)) Super!!!

Kāda ir šīs kolāžas jēga? Būtībā tās funkcija ir tāda pati, kā vienkāršam mērķu vai sapņu sarakstam, tikai šoreiz tavi sapņi ir vizualizēti un veidoti pārāk daudz pie tā nepiedomājot.
Šodien arī es taisīšu savu kolāžu, un kāpēc gan ne?? Ieviesīšu pati sev tradīciju šai laikā. Iepriekšējos gados rakstīju vēstuli nākamajam gadam ar vēlmēm.. un pateicību par to kas bijis...

Ir tik daudz stāstu dzirdēts par šīm vēlmju kolāžām- piepildās.. un ja tam tic!- tad noteikti piepildas..

Kā tad līmē kolāžu? Es nezinu vai ir tādi nosacījumi- parezi, nepareizi... bet tie galvenie principu ir:

• kolāžas centrā vari uzlīmē savu fotogrāfiju un tai apkārt tad attiecīgi attēlus, kas simbolizē tavas vēlmes katrā dzīves sfērā.

• kolāžu vari veidot viena pati, taču jautrāk un mīļāk, ja sarīko kolāžas vakaru un griez un līmē kopā ar savējiem! Ja laba enerģija virmo telpā, arī kolāžā ieguldīsi daudz pozitīvāku attieksmi!

•Nepieciešamās lietas: kaudze ar žurnāliem (der jebkādi dzīvesstila, sieviešu, recepšu, dārza žurnāli - jo vairāk, jo labāk!), šķēres, līme, liela kartona vai papīra loksne, un kāda svecīte, ko iededzināt darbošanās laikā, lai telpā būtu pozitīva enerģija.

•Kolāžas veidošanā svarīgi ļauties savām sajūtām - atslābinies un vienkārši šķirsti žurnālus un griez ārā to, kas tev ļoti iepatīkas - gan attēli, gan uzraksti. Pēc tam, kad to visu salīmēsi kopā, varēsi skaidri redzēt kolāžas kopējo noskaņu un paanalizēt, kāpēc ir tā un pēc kā tu alksti. Tāda neliela ielūkošanās pašas zemapziņā.

•Interesanti un vērtīgi ir šādu kolāžu izveidot visai ģimenei kopā. Lielās lapas vidū uzlīmējiet ģimenes foto un kopīgi izveidojiet savas ģimenes 2012.gada sapņu un dārgumu karti!

Sieviešu Klubs (portāls) apkopojis efektīvākās mērķu pasūtīšanas/vizualizēšanas metodes.

1. Pieraksti mērķus un sapņus uz baltas lapas (vai arī sarkanas, rakstot ar zelta pildspalvu). Šeit jau uzdevums skaidrs, vajadzīga lapa, mērķi, visu skaidri uzraksti (ievērojot mērķu izvirzīšanas pareizos principus), pārlasi izsapņoto un lapu uz pus gadu noliec kādā vietā, kur tai netiks klāt svešas enerģijas.

2. Veido kolāžas. Šī uzdevuma veikšanai būs nepieciešami žurnāli, līme, šķēres un liela lapa, kuru izmantosi kā pamatni, uz kuras kolāžu veidot. Kad sapņi uzlikti uz papīra, noliec to redzamā vietā un katru dienu uz to paskaties.

3. Meditē. Tas ir lielisks veids, kā saiet "kontaktā" ar savu augstāko/dievišķo un pa tiešo parunāt ar viņu. Izklāsti, ko vēlies un saņemsi atbildes, kas tev jādara, lai mērķus īstenotu. Tāpat vari pameditēt kaut uz dažām minūtēm. Apsēdies ērti krēslā (vai arī puslotosa pozā, kas piemērota iesācējiem), turi taisnu muguru, aizver acis, koncentrē visu uzmanību uz savu elpu un ļaujies klusuma brīdim savā galvā, prātā, apziņā... Lai izdodas!

BET!!-Varbūt tieši ar šo Jauno gadu vari sākt burvīgu tradīciju - rakstīt savu Sapņu grāmatu.

Pierakstīt savas vēlmes ne tikai vienreiz gadā, bet biežāk.

Ir divi varianti, ko darīt ar pierakstītajiem sapņiem. Citi uzskata, ka tie jānoglabā un tikai pēc gada jāapskatās, cik daudz piepildījies. Citi domā gluži otrādi - sapņi jāpārcilā biežāk, lai tu atkal no jauna sakoncentrētos tam, ko patiesi vēlies.

Tāpat ir arī vairākas versijas par to, kad labāk pierakstīt savus sapņus - ir uzskats, ka labvēlīgus augsni saviem sapņiem varam sagādāt, tos uz papīra uzliekot augošā Mēnesī. Tomēr svarīgākais ir darīt to brīdī, kad jūties labi un tev ir iedvesma sapņot un ļauties fantāzijām!

Kā izskaidrot to, ka pierakstītās vēlmes un sapņi piepildās? Teorijas ir milzum daudz un dažādas. Viena no tām ir ezotērikā bieži dzirdētais Pievilkšanas likums (kas plaši aprakstīts arī grāmatā Noslēpums). Arī to skaidro dažādi, bet būtība ir tāda, ka cilvēks ir kā magnēts, kas pievelk pie sevis to, ko grib saņemt. Ja tu esi pozitīvs un vēlies saņemt pozitīvas lietas, tu arī pievilksi visu labo un pozitīvo. Bet, ja esi drūms un to vien dari, kā par visu sūksties un gaidi nebūšanas, tad to arī saņemsi. Jo to tu taču arī gribēji.

Pievilkšanas likuma darbību īsi var aprakstīt šādi:

1. Tev jāzina, ko tu gribi

2. Prasi Visumam to, ko tu gribi

3. Domā un uzvedies tā, it kā objekts, lieta vai notikums, ko gribi, būtu jau ceļā

4. Esi atvērts, lai to saņemtu (nepadodies un nesāc šaubīties, ka sapnis nekad nepiepildīsies)

Pieredze

Ieva (27), augstākā izglītība, precējusies, jau vairākus gadus Jaunajā gadā veido vēlmju sarakstu:

Pirmo reizi vēlmju sarakstu izdomāju taisīt tad, kad gāju vidusskolā. Bija kārtējais garlaicīgais Vecgada vakars. Mēs ar vecākiem sēdējām pie svētku galda un skatījāmies televizoru. Un, neatceros vairs kurš un kādā sakarā, bet televīzijā dzirdēju ieteikumu sarakstīt visas nākamā gada vēlmes uz lapiņas. Pilnīgu visu, ko vēlamies nākamgad sasniegt, redzēt un dabūt. Kaut kā aizķērās man tā doma, un tā kā tāpat nebija ko darīt, ķēros klāt. Sanāca man vairāk kā 100 lietu. Kad tagad lasu, nu smieklīgi, visādi sīkumi un muļķības, bija gan arī nopietnākas lietas par mācībām, sasniegumiem utt. Pēc tam to sarakstu sarullēju un nobāzu vienā no savām bērnības lietu lādītēm. Un aizmirsu. Atcerējos par šo sarakstu īsi pirms nākamā Vecgada vakara. Atradu un izlasīju. Sāku raudāt. Piepildījušās! Manas vēlmes bija piepildījušās! Viena no pirmajām vēlmēm bija skūpsts. Muļķīgi. Bet toreiz tā bija viena no manām karstākajām vēlmēm - ak, kaut tas smukais džeks no tās un tās klases mani noskūpstītu. Nekas vairāk par skūpstu mums tā arī nekad nebija. Bet tajā Vecgada vakarā mēs pat nepazinām viens otru, turklāt skolā biju klusā pele un man pat prātā nenāca, ka viņš varētu ar mani vispār runāt, kur nu vēl noskūpstīt!

Kopš tā vakara, kad sapratu šī vēlmju saraksta spēku, es to daru regulāri. Domāju, ka tas spēks ir tajā, ka es uzlieku savus sapņus uz papīra, līdz ar to skaidri tos priekš sevis nosaucu un tie saglabājas manā zemapziņā kā vadugunis, uz kurieni doties. Ja man tie nebūtu jāuzraksta, es savus sapņus tik skaidri neapzinātos. Un tā lielākā cilvēku problēma, manuprāt, tieši tāda arī ir - viņi nezina, ko viņi patiesi grib. Skrien tikai pakaļ stereotipiem un sabiedrības uzstādījumiem par to, kas tev būtu jāgrib, kas tev būtu jādara un jāsasniedz. Bet varbūt to tu nemaz negribi!?

Liene (24), augstākā izglītība, neprecējusies, raksta Sapņu grāmatu jau vairākus gadus:

Jau vairākus gadus man ir kladīte, kurā pierakstu savas vēlmes un sapņus. Daru to brīžos, kad ir iedvesma, kad jūtos priecīga. Ir tik jauki pašķirstīt šo sapņu grāmatiņu un izlasīt sapņus, kurus vēlējos pirms vairākiem gadiem vai pat tikai pirms vairākiem mēnešiem. Un vēl lielāks prieks, ka tie piepildījušies. Protams, ir daļa, kas nav realizējušies. Bet redzot tās lielās vēlmes, kas pirms tam šķita neticamas, bet nu ir piepildījušās, zinu, ka arī pārējās piepildīsies. Citiem sapņiem vajag mazāk laika, lai piepildītos, citiem - vairāk. Es savu sapņu kladīti pāršķirstu pāris reizes mēnesī, tas ļauj man atcerēties, ko es patiešām vēlos. Es uzskatu, ka pārlasot savus sapņus, mēs tos ieprogrammējam sevī un savā dzīvē, tāpēc tie arī piepildās. Pārāk bieži gan es neieteiktu sapņu grāmatu pāršķirstīt, jo pārāk daudz koncentrēties uz to arī nevajag. Tad tas kļūtu par izmisīgu vēlmi, un izmisums nav pozitīvas emocijas. Tā sapņu piepildīšanās ir tāda maģiska lieta. Ir pašam jāgrib no sirds, jāraksta brīdī, kad esi pozitīvs. Un nepaies ilgs laiks, kad dzīve tev sāks piedāvāt iespējas. Tev tās jāatpazīst, jāizmanto, jāredz tā lietu kārtība, ko šī iespēja tev piedāvā. Šī lietu kārtība arī ir skaidrojums, kāpēc citi sapņi piepildās lēnāk, citi - ātrāk. Lai kaut kas notiktu tā, kā tu vēlies, ir jānotiek virknei citu lietu. Kamēr tās sakārtojas tādā secībā, lai tas notiktu, var paiet laiks.

Vai Tu tici, ka sapņi piepildās? Un vai tu atļauj sev šo burvību- sapņot?

/šo ziņu rakstot izmantiju dažādus rakstus no interneta plašumiem/

Nu ko.. varbūt ir vērts pamēģināt? un noticēt brīnumam.... jo brīnumi taču notiek!!!

Tikai vienreiz gadā ir visgarākā un skaistākā nakts – Ziemassvētku nakts –, kad spoži spīd zvaigznes un cilvēku sirdis pilda miers un siltums. Lai arī Tavā sirdī šajā dienā mājo miers un mīlestība!

Adventes vainags....

2011-12-21T22:52:00.000+02:00

Tā nu šogad sanāca, ka man adventes vainags ir tāds........ divi vienā :))) Interneta plašumos ieraudzīju vainagu no dzijas kamoliem un egļu rotājumu bumbuļiem.. protams ka uzreiz man arī tādu vajadzēja :))))

Ha.. daudz nav jāprāto.. protams es nezinu kā bij gatavots tas mans iedvesmu vainags, bet sieviete ir radoša būtne un izdomāju, kā to taisīšu es :))

Pirmkārt sagādāju vajadzīgo- šo to sapirku, šo to izmantoju no mājas krājumiem....

Nepieciešamais-

vainaga pamatne,

divu veidu dzijas,

putamplasta bumbuļus (divu izmēru),

egļu bumbuļi (maximā uz akcijas pa lēto divu toņu, divu lielumu)

līmes pistole un stienīši.

Ķēros pie darba ;) Satīt dziju uz putaplasta bumbām- nebij tik traki.. bik iemanījos un nekas neslīdēja nost. Putaplasta bumbuļus izdomāju izmantot, lai būtu man tie dzijas kamoliņi tāda vienāda lieluma :))

Izlietojās 14 palielāki putaplasta bumbuļi(4,5cm diametrā), un 20 mazās putaplasta bumbiņas(3cm diametrā). No lielajiem egļu bumbuļiem izlietoju laikam 8 .. mazākos nesaskaitīju..... un tad visu pamazām līmēju klāt pie vainaga pamatnes. īpaši neslēpu pamatni.. tāds nebij mans mērķis.. šur tur tā spīd cauri, bet vel variants- ja negrib lai pamatne redzas- var to notīt ar atbilstošā toņa dziju... līmēju tā, kā kad dekorējam vainagu.. tikai uz augšu, lai vainagu pakarot pie sienas, otra puse pieguļās līdzeni sienai.... Jā- vainagi parasti uz durvīm, bet man te dzīvo tik ziņkārīgi putni, ka uz durvīm esošo visu izplūkā..

Tad nu mans vainadziņš ir piekārts pie sienas mazajā koridorītī ienākot mājā... (šajās bildēs tas nav redzams)

Man vainadziņš ļoooti patīk.. tāds košs.. priecīgs.. Luīzei arī.. ieraugot bij ssssuuuupeer...varbūt arī tev iepatīkas, un nākošgad arī tu savā mājā tādu vari uzveidot :))

Lai izdodas....

Nu tā.. vainags ir, bet kas ar svecēm??? Tad nu noskatīju, ka māsai smuki izskatas sveces šķīvī un apbērtas ar bumbuļiem.... un jūs tak zinat, ka es visas idejas cenšos likt aiz auses :))) pārbraucu mājās.. sameklēju lielāko šķīvi.. saliku savas sveces un piebēru šķīvi ar bumbuļiem.. protams tādās pašās krāsās kā vainags... tas tā- vienotam stiliņam :)))

Jā.. traki vienkārši.. bet mums patīk.. ir pa ātro un pa smuko...

Lai koši un priecīgi svētki arī tavā mājā!

Kad viņa....

2011-12-20T10:29:00.000+02:00

Kad viņa iet prom dusmīga

[seko viņai]

Kad viņa ir klusa

[pajautā, kas ir nepareizi]

Kad viņa tevi ignorē
[piesaisti viņas uzmanību]

Kad viņa parāda sevi no sliktās puses
[stāsti, ka viņa ir skaista]

Kad redzi, ka viņa sāk raudāt
[turi un neatstāj vienu pašu pasaulē]

Kad redzi viņu aizejam
[pielavies un apskauj no mugurpuses]

Kad viņa ir nobijusies
[pasargā viņu]

Kad viņa nolaiž savu galvu uz tava pleca
[noliecies un noskūpsti viņu]

Kad viņa paņem tavu mīļāko cepuri
[atļauj viņai to paturēt]

Kad viņa tevi ķircina
[ķircini tu arī viņu un liec viņai smieties]

Kad viņa ilgu laiku neatbild
[nomierini, ka viss ir OK]

Kad viņa skatās uz tevi ar šaubām
[paskaties pats uz sevi]

Kad viņa saka, ka patīc viņai
[viņa īstenībā vēlas pateikt daudz vairāk nekā spēsi saprast]

Kad viņa satver tavas rokas
[turi tās un spēlējies ar viņas pirkstiem]

Ja viņa tev uzskrien virsū
[dari viņai to pašu un liec smieties]

Kad viņa izstāsta tev noslēpumu
[glabā to]

Kad viņa skatās tev acīs
[nenolaid tās, kamēr to nedara viņa]

Kad viņa skumst pēc tevis
[viņai sāp]

Kad tu salauz viņas sirdi
[sāpes nekad pa īstam nepāriet]

Kad viņa saka, ka viss ir beidzies
[viņa vēl joprojām vēlas pie tevis]

/kopēts no interneta plašumiem- autoru nezinu/

-šogad-

2011-12-16T17:09:00.000+02:00

Tāds nu ir šogad Luīzes adventes kalendārs. Iekārtojies virs klavierēm... Pavisam vienkāršs, ātri sakomplektēts. Ieraugot "Tiger" veikalā knaģīšus ar datumieņiem un tikai par latu, ideja uzreiz tapa skaidra... šogad būs pa vienkāršo... gribēju taisīt papīra tūtes, bet nu beigās paliku par labu šiem vienkāršajiem, lētajiem (10gb-14 sant) papīra maisiņiem.

Šogan kalendārā noslēpusies liela puzle. Pirms pāris gadiem jau bij šis variants... visiem ļoooti patika... Šoreiz puzle lieeela un laikam nemaz tik ātri tā Rīga nebūs gatava :))))

Pie sienas uz āķiem pakārts palielāks zars, kas ir no jūrmalas kādreiz pārbraucis... Vel lieta ko uzreiz nopirku ieraugot bij šīs lampiņas, kas darbojas uz baterijām, mazā pults, noslēpusies aiz pēdējā maisiņa...

Katru gadu savādāks, bet ir... un kāpēc gan ne...

Lai jauks un piepildīts Jums šis laiks....

24 gudras sievietes baušļi...

2011-12-14T15:34:00.000+02:00

1. Gudra sieviete apzinās, cik ļoti viņai ir paveicies, piedzimstot par sievieti.

2. Mītu par to, ka sieviete noveco ātrāk nekā vīrieši, ir izdomājuši stiprā dzimuma pārstāvji. Īstenībā sievietēm ir daudz vairāk iespēju, gadiem ritot, izskatīties labāk par vīriešiem – saviem vienaudžiem.

3. Sievietei pienākas rūpēties tikai par slimiem un veciem ļaudīm vai ļoti tuviem radiniekiem. Visos pārējos gadījumos vīrietim jārūpējas par sievieti.

4. Jo vairāk sievietei dažādu savu nodarbošanos, jo mazāk viņai laika interesēties par svešām lietām.

5. Sievietei nav jāsteidzas kļūt par “kabatas lakatiņu” neveiksmīgu vīriešu asarām un žēlabām. Vīriešu problēmas lai risina viņi paši!

6. Ja sieviete grib izskatīties labi arī nejaušas tikšanās reizē, viņai jāapgūst māka labi izskatīties vienmēr – pat iznesot atkritumu spaini vai stiepjot produktu maisiņu. Labi izskatīties – tas ar laiku kļūs par pieradumu.

7. Pat tad, ja sieviete labi pārvalda šūšanas mākslu un savus tērpus darina pati, cilvēkos būs prātīgāk apgalvot, ka tērpus viņa šuvusi pie sava meistara.

8. Pret naudu sievietei jāizturas ar “vieglumu”: ja nauda ir, tā jāprot tērēt, ja maciņš tukšs – noskumt nav vērts.

9. Lai cik spiedīgi būtu materiālie apstākļi, kārtīgai sievietei viņas garderobē jābūt vismaz vienam labam mētelim (vēlamāk – kažokam) un pārim labu kurpju.

10. Mājās savu dārgo kažoku vai mēteli sieviete var lolot, “apčubināt”, tīrīt un sargāt, kā vien vēlas, taču, ejot ciemos, būs pārmēru nepieklājīgi mēģināt izbrīvēt savam “dārgumam” labāku vietu uz pakaramā. Īsta sieviete ar vieglu nevērību noslidinās kažoku no pleciem sava kavaliera rokās un aizmirsīs par tā esamību līdz pat mājās iešanas brīdim.

11. Sievietei savstarpējā saskarsmē ar vīriešiem ir vairākas priekšrocības, ko der ielāgot:

● sieviete var atļauties kaprīzes un nemotivētas garastāvokļa maiņas; vīriešiem tā uzvesties neklājas;

● vīrietim, ja viņš ko ir apsolījis, jātur vārds; sieviete var arī pārdomāt;

● vīrietim vienmēr laikus jāierodas norunātajā vietā; sievietei ir tiesības 10 minūtes nokavēt. Taču pat tad, ja sieviete ir “pārkāpusi reglamentu” un nokavējusi 45 minūtes, viņai pietiek, mīļi pasmaidot, vienkārši atvainoties.

12. Nesteidzieties aizdzīt ne pārāk iepatikušos kavalierus! Jo vairāk vīriešu aplido sievieti, jo pievilcīgāka viņa šķitīs pārējiem. Pagaidiet – agrāk vai vēlāk šajā lokā nonāks arī tas, kurš sievieti interesē.

13. Ja blakus ir vīrietis, sieviete drīkst atļauties darīt tikai to, kas viņai patīk. Izpildīt citu iegribas – tā ir vīriešu darīšana.

14. Lai cik patīkams vīrietis un ar viņu kopā pavadītais vakars, nakšņot sievietei nepieciešams savās mājās. Šeit nav nozīmes, vai jūs mājās dosieties, piecēlusies no vakariņu galda, vai izrāpusies no gultiņas viņa mājās. Nav arī svarīgi, vai ir pusnakts, vai jau tuvojas rīts… Kamēr vēl nav pienācis rīts, tas nozīmē, ka vakars turpinās, bet tas nozīmē, ka vīrietim jūs jāpavada uz mājām un jābūt kavalierim līdz šķiršanās brīdim. Paliekot sieviete riskē no rīta saņemt paviršu bučiņu uz pieres, steigā uz ātru roku kaut ko sarūpēt svešā virtuvē un noraudzīties, kā mežonīgā tempā aiz durvīm darbavietas virzienā pazūd vīrieša mugura. Mājās doties, protams, nāksies lepnā vientulībā.

15. Asaras – ļoti spēcīgs sievietes ierocis, tomēr vēlams to izmantot pēc iespējas retāk. Nepārtraukti raudoša sieviete neizraisa līdzjūtību, bet gan satracina jebkuru normālu vīrieti.

16. Ja sieviete negrib atbildēt uz kādu jautājumu, viņai atbildes vietā pietiek daudznozīmīgi pasmaidīt. Arī citos sarežģītos dzīves gadījumos šāds smaidiņš darbojas atbruņojoši.

17. Sieviete var būt vispusīgi izglītota un daudz lasījusi, taču bez mākas sarunāties “par visu ko un neko”, viņa neiegūs interesantas sarunu biedrenes statusu. Augstprātīgi klusējošas zivis labāk iederas uz pusdienu galda.

18. Uzsākot savu karjeru, sievietei nevajag uzreiz klāstīt savas labās īpašības. Ļaujiet, lai tās atklāj! Sākumā viņu varbūt nenovērtēs, taču izredzes uzvarēt sāncensībā laika gaitā tikai pieaugs.

19. Sievietei jāzina sava cena, taču nekad nevajag to skaļi nosaukt.

20. Sievietes māka skaisti izģērbties vīrieti apbur. Māka skaisti apģērbties – piebur.

21. Vīrieša pieķeršanās? Nav nekā vienkāršāka. Vispirms pieradiniet vīrieti tērēt naudu un viņa brīvo laiku jūsu vajadzībām. Un nepavisam nav svarīgi, vai viņš jums dāvinās ziedus vai dārgas dāvanas, vedīs uz augstas klases naktsklubu vai citur, eiropeiskiem standartiem atbilstoši izremontēs dzīvokli vai vienkārši izbalsinās griestus. Galvenais ir neaizmirst principu: vīrieši daudz augstāk vērtē to, ko viņi atdod, nekā to, ko iegūst.

22. Sievietei, kura prot patikt, nav iespējams izvairīties no tenkām. Šis ir gadījums, kad nav vērts ņemt vērā sabiedrisko viedokli. Galvu augšā! Labāk būt koķetei nekā pretīgai tenku vācelei! Skaudīgās arī noveco ātrāk.

23. Tonusa uzturēšanai sievietei laiku pa laikam nepieciešams dzīvē kaut ko mainīt: cimdus, darbu, vīru. Ja ar darbu viss kārtībā un ar vīru paveicies, biežāk mainiet cimdus!

24. Kamēr sieviete sevi apzinās un jūt kā sievieti, viņai nekad nav par vēlu visu sākt no gala.

/kopēts no i-neta plašumiem/

Pūces lido....

2011-12-12T13:24:00.001+02:00

... uz Klēras jaunās rokdarbu kastes...

Nu kurš ir teicis, ka uz rokdarbu kastes drīkst būt tik adatas un šuvekļi?? :))) bet patiesībā... nemaz tik daudz nav to motīvu, kas iederētos tādai garenai kastei... Šī kaste ar sešiem nodalījumiem un sešām pūcītēm tapa Klērai kā dzimšanas dienas dāvana.. Ļooti ceru ka dāvaniņa patīk un kalpos godam šujmašinas pričendālīšu glabāšanai.. nu labi.. var glabāt arī končas :))))

Motīvs tapa uz 22 Count Hardanger Ant.White (Zweigart) ar DMC diedziņiem (vienu diedziņu - krustiņi maziņi) tā kā dizainā bija arī puskrustiņi, knābītis, actiņām.. tad nu bij ko pacensties smalkumā :)))

Nu ko lai dara, ja tās pūces tā piesaista :)) Man kaut kā sanāk, ka man tāds pūču laiks rokdarbos iestājies, jo ir arī satamborētas pūces.. bet par tām varbūt citreiz...

Klēra- Daudz laimes,

un lai labi lietojas, lai ko tu tur glabātu.. :)

Viss ir tavās rokās...

2011-12-11T17:43:00.001+02:00

... stāsta beigas manā iepriekšējā ierakstā...

Tā labi padomājot, arī šis laiks ir mūsu rokās... laiks pirms svētkiem.

No katra paša ir atkarīgs kādi būs šie svētki...

Vai mēs radam to sajūtu ar piparkūku, sveču, egļu zaru smaržu.. klausamies ziemassvētku dziesmas.. vai skrienam kā skrējuši savā ikdienā...

Mūsmājās mūzikas centrā diskus pamainam 2x gadā :))))) uz jāņiem un ziemassvētkiem... tad parasti piekrāmējam visas sešas disku vietas un aidā.. radio tad izpaliek. Jā, mūsmāju fonā vienmēr skan rādio un papagaiļi.. nu jau diemžēl tik viens... Mūsmājās svētku sajūta ienāk ar mūziku, svecēm, piparkūku smaržu, zeķēm (kuras šogad nav paspētas uzšūt jaunas- jākarina vien vecās- tā Luīze šodien izsecināja) noteikti ar adventes kalendāriem.. katru gadu cits... (vienmēr safočēju, bet ziņu neierakstu) iededzam svečturus logos.... tas laikam ir pirmais ko izdaram, pārējais pamazām šai svētku gaidīšanas laikā.. jo ne jau tas viens vai divi vakari ir tie īpašie...vismaz man noteikti īpašs ir šis viss mēnesis.. katru gadu nosolos to izdzīvot sirdsmierā- atzīšos- nu galīgi nesanāk, bet tās jau manas iekšējās sajūtas.. es mācos :)))

Tā kā nu jau 2 gadus ikdienā dzīvojam tik divatā ar Luīzi, tad mazliet šis laiks ir palicis savādāks...

Šodien iedomājos atskatīties atpakaļ savā blogā.. ko es citus gadus esmu darījusi šai laikā... kā nekā blogu rakstu jau vairāk kā 4 gadus.

un tā nu atskatos....

noteikti vēl vari savērt ļooti daudz eņģeļus , gan ko ielikt kādā dāvanā, gan ko eglē iekārt, un kā savērt pērļu eņģeli, es soli pa solim pastāstīju ;)

var vel paspēt uzšūt vienkāršas ziemassvētku zeķes, kur ieripināt kādu riekstu, mandarīnu, konču vai vēstulīti... es pērn savam Jonatānam tādu uzšuvu

var izdedzināt sveču galus

var izgatavot ledusskapja magnētus- eglītes un izpušķot ledusskapi

vari sašūt visdažādākas virtenes.. es tādu pērn nosūtīju dāvanā uz Zaubes mežiņu Laines bērniem blogu loterijas ietvaros(diemžēl palika bez ievērības)

ai.. te tik maza daļiņa no tā ko var sadarīt šai laikā sev radot svētkus..

bet par dāvanām padomājot- nu nesaspringsim,

varbūt kāda ideja noder no šīm 100 idejām svētkos

Lai jums mierīgs piepildīts šis laiks.

Mīlēsism sevi un dzīvi...

...

2011-12-11T16:27:00.000+02:00

Sen senos laikos vecā puilsētiņā dzīvoja Skolotājs, ar audzēkņiem. Pats gudrākais no viņiem kādu dienu aizdomājās: „Vai ir kāds jautājumus uz kuru Skolotājs nespēj atbildēt?” Viņš aizgāja uz pļavu, kurā ziedēja puķes, noķēra pašu skaistāko taurenīti un noslēpa viņu plaukstās. Taurenītis ieķērās ar kājiņām viņa plaukstā, audzēknim ļoti kutēja. Smaidīdams, viņš pienāca pie Skolotāja un jautāja:

- Sakiet, kāds taurenis ir manās rokās: dzīvs vai miris?

Viņš cieši turēja taureni sasvīdušajās plaukstās un bija gatavs kuru katru mirkli nospiest to, tikai lai taisnība būtu viņam.

Nepaskatoties uz audzēkņa rokām, Skolotājs atbildēja:

- Viss ir tavās rokās.

/kopēts no i-neta plašumiem/

Dzīves vilciens.

2011-12-01T14:06:00.000+02:00

Vai Tu kādreiz esi braucis ar vilcienu?

Braucot ar vilcienu sastapsimies ar dažādām situācijām visā brauciena garumā.

Mūsu dzīve var tikt pielīdzināta šādam braucienam, kas var būt garāks vai īsāks.

Vispirms jau tādēļ, ka tajā kaut kur uzkāpjam (iekāpjam) vai nokāpjam (izkāpjam), rodas dažādi negadījumi, patīkami pārsteigumi vilcienam atbraucot, arī reizēm bēdas, kad vilciens dodas projām.

Kad piedzimstam, iekāpjam dzīves vilcienā un satiekamies ar mums patīkamiem cilvēkiem, un vēlamies, lai tie vienmēr būtu kopā ar mums: tie ir mūsu vecāki.

Diemžēl tā nenotiek. Kādā no stacijām viņi izkāps un mēs palīksim kā bāreņi, bez viņu mīlestības, draudzības un neaizstājamo klātbūtni.

Bet tas neizslēdz, ka brauciena laikā citi īpaši cilvēki iekāps vilcienā un turpinās braucienu kopā ar mums: mūsu brāļi un māsas, draugi, mīļotie cilvēki, mūsu bērni.

Dažiem cilvēkiem brauciens var būt kā pastaigā. Citi sastapsies ar bēdām, daži staigās pa vilcienu gatavi sniegt palīdzību tiem, kuriem tā nepieciešama.

Daudzi izkāpj un aiz sevis atstāj mūžīgas ilgas … Citi brauciena laikā ir tik klusi, ka atbrīvojot savas sēdvietas un izkāpjot, neviens tos nemaz nepamana.

Reizēm konstatējam, ka daži pasažieri, kuri mums ir dārgi, iekāpj citos vagonos tālu no mūsējā. Tomēr tam nevajadzētu būt šķērslim, lai brauciena laikā pieietu tiem klāt un tos apskautu pat, ja zinām, ka nekad nevarēsim turpināt ceļu kopā, jo kāds jau ir aizņēmis vietu viņiem blakām.

Tas nav svarīgi, jo ceļš ir pilns pārsteigumiem, sapņiem, fantāzijām, gaidīšanu un atvadām.

Svarīgi ir nobraukt savu ceļa posmu vispatīkamākā veidā, veidojot pēc iespējas labākas attiecības ar pārējiem pasažieriem, saskatot to, kas tajos vislabākais.

Vienmēr atcerēsimies, ka kādā brauciena brīdī mūsu līdzbraucēji var pagurt un mums iespējams būs viņus jāsaprot, jo arī mēs varam pagurt, bet noteikti būs kāds, kurš mūs sapratīs un sniegs palīdzīgu roku.

Lielā atšķirība ir tā, ka dzīves vilcienā nekad nezināsim, kurā stacijā mums būs jāizkāpj, vēl mazāk zināsim, kurā stacijā izkāps mūsu mīļie, pat tie, kuri sēd mums blakām.

Iespējams tad, kad kāds no mūsu mīļajiem izkāps, ilgas būs mūsu sabiedrotās atlikušajā ceļā…

Nav viegli šķirties no draugiem, nedz ļaut mūsu bērniem turpināt ceļu vieniem. Noteikti tas būs skumjš brīdis.

Neskatoties uz to, ir kāda vieta - galā stacija, kur visi dodamies...

Kad pienāks atkal satikšanās brīdis, būs liels prieks atkal apkampt mūsu mīļos un aizmirst ilgas, kas bija mūsu sabiedrotās ļoti tālā ceļa posmā...

Dzīvosim tā, lai mūsu īsais brauciens būtu liela izdevība mācīties un mācīt, saprast un palīdzēt tiem, kas ceļo kopā ar mums, jo tā nav vienkārša sakritība, ka viņi tur atrodas…

Iemācīsimies mīlēt un kalpot citiem, saprast un piedot, jo nezinām cik ilgs laiks vēl palicis, līdz pienāks stacija, kurā mums būs jāizkāpj no vilciena.

Ja Tavs ceļojums nav tieši tāds, kādu Tu vēlējies, maini tā virzienu.

Ja Tu nevari pārsēsties citā vagonā, iespējams vari mainīt apstākļus pats savā vagonā.

Paskaties pa logu uz brīnišķīgo ainavu, ar kādu DIEVS ir izgreznojis visu ceļu…

Meklē veidu, kā pilnvērtīgi aizpildīt savu laiku.

Padomā par tiem, kas ceļo kopā ar Tevi…

Liec pie malas visu rūgtumu, dari visu, lai aiz Tevis paliktu izgaismots ceļš.

Padomā par to…

Laimīgu ceļu!

/atrasts i-neta plašumos

teksts – Daniels Ādolfs Liepiņš/

Sākas decembris.... tas katram no mums ir savādāks...

Vienam nekas nemainas,

citam tas ir īpašais gaidīšanas, pārdomu, izvērtēšanas, piedošanas laiks...

un ne tikai...

Novērtēsim to laika posmu ko savā dzīves vilcienā braucam, novērtēsim to laika posmu

kas mums dots uz šīs planētas Zeme.

Lai jauka un piepildīta diena!

Gardēža rokasgrāmata-

2011-11-29T22:42:00.001+02:00

Zvaigznes ABC izdotā Hedvigas Marijas Štūberes

„Gardēža rokasgrāmata”

Universāls izdevums – ap 400 recepšu, saldi un pikanti kārumi. Grāmatā apkopotas gan kūkas, cepumi un smalkmaizītes, gan arī pikantāki ēdieni – picas, uzkodas.

Šī grāmata mūsmājās, laikam būs goda vietā. Kopā ar meitām izštudierējām no vāka līdz vākam. Daudz pamācoša un ļoti interesantas receptes, kuras tā vien gribas izmēģināt. Pašlaik nevaram izlemt, ko gatavot pirmo, Luīze grib- „Prinča reģenta torte”(ar šokolādes sviesta krēmu) vai arī „šokolādes zvaigznītes”. Kārdinoši.

Patīkami, ka aprakstīta mērvienību sistēma, cepšanas pamatlikumi, cepešpannu un instrumentu nosaukumi, kā arī pielietojums. Sākumā ir arī mīklu veidi un pamācības kā pagatavot glazūras. Tieši tas, kas nepieciešams rokasgrāmatā.

Elīna, kura nu jau uzsākusi patstāvīgu rosīšanos savā virtuvē, atzina, ka viņai no šīs grāmatas būs daudz ko mācīties un aizgūt. Viņai ļoti patīk gatavot dažādu gardumus, un kas gan šādā gadījumā var būt labāks par Gardēža rokasgrāmatu? Lika ieskenēt dažas receptes, lai, arī Rīgā esot, varētu mēģināt cept, jo vienīgais grāmatas trūkums esot smagums. (Tā tas arī ir, smaga gan, bet tātad daudz gudrību iekšā.)

Tuvojas ziemassvētku laiks... šī grāmata ir ideāla dāvana. Bet varbūt nav jāgaida ziemassvētki, bet jānopērk ātrāk.. lai jau svētku galdā vari likt ko interesantu un jaunu pagatavotu no Gardēža rokasgrāmatas ;)

Lai jauka diena un gatavosimies svētkiem!

Pērļojam eņģeļus-

2011-11-22T13:30:00.002+02:00

Tā kā saņēmu vairākus lūgumus pastāstīt kā vērt pērļu eņģeļus, tad nu mēģināšu to ar foto palīdzību pastāstīt . Ceru ka varēsiet saprast un noderēs.

Vajadzēs pērles-

eņģelim pamatiņam,

vienu lielāku pērli galviņai,

sārtu pērli sirsniņai,

mazākas pērlītes nimbam,

stieple vēršanai.

Nu ko!- ja viss sagādāts, tad seko bildēm, aprakstam un uz priekšu ;)

1. sagatavojam vajadzīgās lietas- pērles, stiepli

- stiepli nogriežam pagaru, bet nomēram zināšanai, lai nākošajā reizē varam lieki netērējot stiepli atrēķināt pārpalikušo stieples garumu. Ja stieple nogriezīsies par īsu- nav labākais variants stiķēt .. labāk vienreiz par garu, kā par īsu.. manam eņģelim ar vidēja lieluma pērlēm( izmērus pērlēm nezinu, neesmu īstena pērļotāja). Man stieple nogriezta ir 130cm.. vēlāk izrādīsies, varēja būt garāka...

2. uzveram 9 pērles, iekārtojam tās stieplei pa vidu

3. uzveram 8 pērles, bet nesavienojam viņas ar pirmjām 9 kopā... izveram otru stieples galu caur tām 8 pērlēm

4. sakārtojam pērles stingri uz stieples pašā vidiņā, un obligāti mēģinam abus stieples galus dabūt vienāda garuma..

5.uzveram 7 pērles un atkal- uzveram it kā uz abiem stieples galiem... veidojas eņģeļa kleitiņa

6. turpinam- uzveram 6 pērles...

7. uzveram 5 pērles...

8. .....4pērles...

9. .... 3pērles....

10. ... 2 pērles... un kleitiņa gatava... ceru ka tik tālu viss skaidrs...

11. uzveram vienu pērli- sirsniņu... es parasti ņemu rozā- maniem eņģeļiem vienmēr ir sirsniņas ;)

12. veram rociņu- uzveram 6 pērles.. man galā pēdējā sestā pērle, ir maza puķīte... tad stiepli veram atpakaļ caur piecām pērlēm

13. izveram stiepli caur sirsniņu un visu savelkam cieši, lai pērles ir cieši viena pie otras...

14. tieši tāpat uzveram uz otras stieples otru rociņu (nesajaucam!! stieples...)

15. nu vērsim spārniņus...

uzveram 10 pērles.. man desmitā atkal ir puķīte- spārna galiņš... tad stiepli atpakaļ izveram caur vienu!!- devīto pērli..

16. tālāk uzveram 6 pērles uz tās pašas stieples, tam pašam spārniņam...

17. spārniņa vēršanu beidzam, kad stiepli izveram caur pašu pirmo spārna pērli...

18. visu cieši savelkam kopā.. lai ir stingri nostiepta stieplīte ...

19. tieši tāpat uzveram otru spārniņu....

20. uz katras stieples uzveram pa vienai pērlei- pleciņus.. un trešo pērli uzveram uz abām stieplēm- kakls....

21. nostiepjam stiepli cieši.. lai nekas nekur nav vaļīgs ...

22. uz veram lielo pērli- galviņu...

23. uz vienas stieples uzveram (nimbam) 14 daudz mazākas pērlītes...

24. to stiepli uz kuras ir pērlītes mēģinam izvērt caur galviņu, kaklu un pleciņiem uz leju visa nostiprināšanai... cenšamies uzmanīt stiepli, lai tā nemestu līkločus un netaisītu locījumus.. citādi grūti izvērt... uzreiz visam cauri iesaku vērt tieši tādēl, lai vieglāk un nav to stieples locījumu...

25. otru stieples galu izveram arī caur tām mazajām pērlītēm un uz leju caur galviņu, kaklu, pleciņiem...

26. stiepli savelkam cieši...

27. tā kā man nav diez ko gara stieple, tad šajā variantā stieples galus noslēpju izverot caur spārniņiem... tas nepieciešams, lai eņģelis neizjuktu... liekos galus nogriežam...

28. ja stieple ir pietiekama garuma, tad stiepli izveram caur vienu spārna pērli, un veram atpakaļ uz pleciņu, kaklu... atpakaļ caur galviņu uz augšu... stieples galā mezgliņš un mums uzreiz ir aiz kā eņģelīti iekārināt eglē...

par šo pašu tēmu gribu piebilst.. ja jums stieples maz un nav aiz kā pakarināt eņģelīti.. verat un domājat visādus variantus, tikai nemetiet cilpu ap kaklu un nepakariet savu eņģeli cilpā... nu tad labāk vispār netaisat eņģeļus... es esmu tādus pakārtos redzējusi... nu labi... kādam tas ir pie kājas.. aiz kā un kā iekarināt eglē.. bet nu .... visam jau ir sava nozīme ... vai mēs tam ticam, vai ne..

29. nu tagad eņģelīti sabužinam.. palokam.. nimbiņu pielabojam.. un eņģelis var doties savā ceļā...

arī no mazajām pērlītēm sanāk skaisti eņģelīši... tikai tad skatos cik tās pērles likt kleitiņā, nimbam ...

Tā top mani pērļu eņģeli.. noteikti ka ir arī citi varianti...

Pērļojat un lai Jums izdodas..

un ja sanāk- parādiet arī man savu eņģeļu saimi....

Svētdien jau pirmā advente... sākas īpašs laiks...

novēlu Jums katram sajust eņģeļa pieskārienu uz sava pleca...

vai varbūt Tu, vari būt kādam nemanāms eņģelis...

Lai jauka un piepildīta diena!

Končas blogos...

2011-11-19T15:42:00.000+02:00

Blogu pasaulē ir izveidojušās sava veida tradīcijas. Un ne viena vien :)) Viena no tām ir šīs dāvaniņas - končas, ko izlozes rezultātā laimē kāda no bloga lasītājām. Končas izlozē ar un bez iemesliem :))

Parasti es reti kad piesakos uz kādu konču... un tāpēc arī nekad neko nelaimēju :))) jo neesmu konču medniece :)) Bet blogpasaulē tādas ir.. un kā vel... cenšas jau viņas atmaskot, bet nu.. :)) šodien nejauši uzskrēju uz viena konču mednieces bloga, meitene ir pieteikusies uz 127 blogu končām ( jā.. nepaslinkoju un intereses pēc paskaitīju)

Šodien atkal nolēmu izmēģināt- a ja nu paveicas??? hei.. tad es mazdrusciņ paspiegtu no prieka...

Iemesls pieteikties uz konču ir gaužām vienkāršs :))) iepatikās Līnuškas bloga končiņa :))) nu sakārojās.. ko lai dara??- skaidrs... jāpiesakas :)))) tad nu paskatoties uz šīm končiņām pieteicos vel uz dažām.. nu kas neriskē, tas nevinnē.... ja ne, būšu kādam parādījusi ceļu uz kādu interesantu blogu .

Tā arī daru ;) pieteicos uz Līnuškas bloga konču- rotu kastīti ar pūcītēm.

Iepazīsties arī tu ar Līnuškas blogu- ļooti jauks un radošs..un izmēģini arī tu veiksmi šai loterijā :))

Lai veicas, ja ne man- tad Tev!

Auskariņiem

2011-11-15T07:55:00.000+02:00

Atzīšos uzreiz- šo ideju nočiepu Elīnai :p

Elīna savus auskaru desmitus izkārtojusi uz disku statīva.. nu tāda kārtīga- liela :)))

nu jā.. viņai to auskaru padaudz :))) Tad nu es tā paskatīju, padomāju, ir smuki.. man jau bijušas vēlmes nez cik šos auskaru organizierus uztaisīt, bet vienmēr esmu sapratusi, ka mājas tur atradīs... nu līdz 10... bet man viņu uhh cik daudz...

Staigājoties pa Jysku pamanīju disku statīvu.. nu tāds maziņš.. ai.. nu nē... nenopirku ... Pēc 2 nedēļām atkal ciemojoties pie Elīnas atkal tas statīvs mani kaitina :)))) šoreiz nolemju- viss.. nopirkšu un miers.. tad jau manīs, salikšu vai ne :)) bet tavu neražu- Jyskā statīvu vairs nav :(.. beigās Luīze pamana vienu salocītu- pēdējo. Vīrs pasaka, ka varēs palabot, pērkam to štruntu tik nost... oii.. pie kases pārdevējas tonis bij oi, oi kāds, jo tas bij pēdējais, bez cenu zīmes- un pieklājību, vai pat laipnību nesagaidījām nu nemaz... bet es centos paklusēt, jo man to štruntu vajag un viss :)))

Kārlis jau mierināja, vai tad jūs neredzējāt to sejas krāsojumu, jau tas izteica visu- uzkrāsojusies pārdevēja pie kases tiešām bij izainoši koši un vulgāri .. bet nu ko tad es... no provinces.. sagribējusi lapnību Rīgā :)) bet tas jau būtu cits stāsts..

Tā nu pārbraucot mājās, mans staīvs tika pielabots un ātri vien piepildījās ar mūsu auskariem :))

hmm.. mums to auskaru tik daudz, ka atkal vietas visiem nemaz nesanāk... sakarinam pusi...

Bet staīvs tik feins, ka viņam pat otrā pusē uz tā sietiņa var sakarināt auskarus :)) pie spoguļa neaizņem daudz vietas.. juhū!! esam apmierinātas abas arLuīzi.. līdz kādā dienā sākām domāt..

kur likt pārējos??

nolēmām- katrai vajag savu :)))

Tad nu vakar nopirkām Luīzei savu auskaru statīvu ( šoreiz tam paredzēto) un nu Luīzes auskari drīz pārceļos..

Interneta plašumos, šī tēma pamanīta dažādos izpildījums, jo tiešām ir aktuāla..

Līnuškai bij izšušanas rāmīti, ideja man ļooti patīk, ļoti.... bet tur tik dažiem vieta :(

vienā blogā bij uz rīves- blogs jau likvidēts.. nu nemeklēšu es te visas tās idejas.. noteikti esat daudz tās manījušas bogu pasaulē...

Ne reizi vien biju izložņājusi arī ebaju, lai kaut ko nopirktu, bet vienmēr apstājos. Kaut kas ne līdz galam.. ta cena, ta tonis, ta lielums :)) šoreiz viss ir pa vienkāršo, ātri un pa lēto :))

Man patīk un es priecājos... nolikusi pie spoguļa statīvu, notīriju spoguli un uzrakstīju sveicienu.. Esmu dzirdējusi, ka nedrīkstot rakstīt uz spoguļa :( kapēc?- nezinu.. bet nu pagaidām, jā .. spogulis mūs sveicina :))

Lai arī Jums izdodas atrast vietu saviem auskariņiem un

Lai jauka diena!

Lielā.. pelēkā...

2011-11-07T09:01:00.001+02:00

Šorīt beidzot safočēju lielo, pelēko Luīzes šalli.

Nu jau var teikt manu šalli :))) jo es viņu Luīzei nocopēju. Šalle ir bieza, liela un ļoooti silta, nēsājama vairākos variantos. Vienkārši uzlikta, gan var aptīt ap kaklu (lai varētu saprast, teikšu sakrusto kā astotniekā un pārmet otreiz ap kaklu), gan var uzlikt kā kapuci, gan rokas paslēpt viņā un sasildīt. Ceru ka no bildēm šalles daudzo variantības lietojamību var saprast :))))

Adīta no biezas dzijas ar 9 numura adatām. Šalles garums aptuveni 2 metri- bet viņa sašūta kopā un ir uz apli, platums 30cm. Vienā vietā šalles malas sašūtas kopā, sašūtā vieta ir aptuveni 60cm garumā. Ceru ka bildēs jau var saprast. Šalli adīja Luīze pagājušo gadu mājturības stundā. Uzdevums bij jāada šalle. Skolotāja šo darbu novērtēja ar 9, (salīdzinoši ka par citām parastajām šallēm bij desmitnieki, tad man nu ar tas neliekas īsteni godīgi pret bērnu) ... ar 9- jo neesot nekādas krāsainības :(( Nu labi.. varējām jau varbūt kaut kur atrast košāku šo rupjo dziju, bet nu ne Madonā.. un vel būtu bijis jautājums, lai tomēr kat kādā mērā piestāvētu pie abģērba. Var jau būt, ka es esmu par daudz naiva, bet man jau liekas, ka te bij pelnīts desmitnieks..jo idejiski šalle ir interesanta.. nu nav parastā krāsaina adījuma šallīte. Man jau sen viedoklis, ka šai skolotājai skolā nav ko meklēt, kur nu vel kaut ko mācīt bērniem..( viedoklis, ne jau pēc vienas reizes) bet meituce nosaka- ai.. labāk nekustināt.. tad man būs vēl bēdīgāk :( šogad tamborēšana... uztamborēja spilvenu..mmm... smukulis.. šoreiz krāsains.. ielika 10 :))) Jau domājam, kā gaumei tie darbi jātaisa- skolotājas, vai savai :))) bet nu tas jau cits stāsts.

Šalle tiek lietota ļoooooti... un man tā patīk.. ak jā.. ideja ir nočiepta no interneta plašumiem ilgi un dikteni guglējot šalles.

Teikšu kā ir, ši nu ir mana mīļākā šalle... šobrīd..

Senākos laikos bij mīļa mana pašas adītā šallite skolas laikā.. vienkārša , parasta balta.. adīta patent adījumā.. pat no sniedziņa, kam bij pielikts klāt smalkais mohēras diedziņš. Cik nu tas maziņais mohēras kamolītis atļāva, tik man bij gara tā šallīte... Nu jā.. tajos laikos mohēra bij retums, bet mammai bij tāda dīvaina adāmmāšīna un viņa vienai daketrei uz tās adīja no mohēras dzijas lakatu.. Kādreiz tādi lieli balti kvadrātaini, ap kaklu liekami bij modē... tad nu pāri palika mazdrusciņ tās mohēras dzijas, un to mammai atdeva par darbu... Ilgi šis dārgums- mazais kamolītis, stāvēja dzijas grozā kā kas īpašs, bet tai pat laikā, nekur lāgā nelietojams, jo kamolīts tiešām bij maziņš.

Njā.. tāds nu ir stāsts par manis pašas adīto šalli darbmācības stundā.

Vai tu atceries savu šalli, ko bij jāda darbmācības stundā??

Zeķe top... top...

2011-11-04T20:50:00.000+02:00

Kā jau minēju te pāris ziņas atpakaļ, tad man šobrīd no lielākajiem darbiņiem top ziemassvētku zeķe.. hmm.. diemžēl tik pirmā.. bet nu nekas... viss notiek.. Līdz ziemassvētkiem ļooti ceru trīs zeķes izšūt... bet nu parasti jau ir tā - pasaki tiik skaļi savas vēlmes.. un tas noteikti nenotiks :( Vismaz man pēdējā laikā tā tiešām ir :( bet nu nekas.. notiek tas kam jānotiek, un arī, kā saka- viss kas notiek, notiek uz labu :))
Zeķi šuju needlpointā, jeb latviski runājot gobelēndūrienā.. un vel precīzāk- slīpajā pērļu dūrienā.

Šujas ļooti ātri ;)) ja tikai šuj protams :))) precīzāk, ja tam ir laiks. Tad nu tik tālu nu ir mana zeķe. Man liekas ka trešā daļa ir izšūta.. vel jau arī gana daudz bekstiča būs... Mēģināju nofočēt uz baltas lapas, lai var saprast kur izšūts un kur ne. Šujas uz tādas retas un cietas krāsotas kanvas auduma. Brīžiem i nevar saprast to krāsojumu, jo vietām ir ļooti bāls.. bet nu aptuveni jau kaut kas paredzētais ceru ka taps :))

Labi...

Lai jauks vakars.. .

un es dodos šūt tālāk savu zeķi :))

Baktuss NR-2

2011-10-31T16:10:00.001+02:00

Jau kaut kad rakstīju, ka ir uzadīts otrais baktusiņš..

atkal vienkāršs un ātrs :))) atšķiras dzija ( šoreiz ar pāreju- batikotā) un tas, ka stūros pušķi :))

Dziju izvēlējās Luīze- un protams zaļu :)) un iznāca precīzi no vienas ficītes dzijas.

Dzija ir ļoooti mīksta un maiga- baktusiņš tiešām ļooti silts...

Nu Luīzei ir divi baktusiņi, un es droši varu nesāt Luīzes pērn adīto milzu šalli.. Tā ir dievīga - liela, silta... vakar stūrēju uz Rīgu lielajā šallē satinusies.. bij tik patīkami.. mmm...

Luīze- tā pelēkā šalle tagad būs mana :))) Bet lai es varētu līdz galam ar to izlielīties, gaidīšu izdevību sabildēt ar modeles palīdzību, jo bez tās neko prātīgu no šalles nesaprast :))) tā ka nākamā ziņa drīzumā būs atkal šalle...

laiks...

2011-10-28T22:57:00.001+03:00

Tie, kuriem trūkst laika, paspēj visu; tie, kuriem ir gana laika, neizdara neko.

/.../

Un kā ir ar mums???

Advente vairs nav aiz kalniem.....

2011-10-28T21:57:00.001+03:00

- tā nu tas ir... tāpēc es jau esmu izvilkusi no plaukta ziemassvētku zeķi un jau otro vakaru mēģinu sadraudzēties ar to needlpointa dūrienu :)) Atzīšos.. pirmā stunda man pagāja domājot - vai man tiešām vajag šādas zeķes :))))) vai tiešām needlpointā??? bet nu jau- nav tik traki... sākumā nepatika, ka man tā dzija negūlās gludi un līdzeni.. ka dzija pūkojas- ka pie baltās dzijas pielīp sarkana pūka un piešujas... nu ir, ir mazliet tā kašķīgāk... ak jā.. nepatīk, ka tāda cieta, stīva .. bet nu šujas diezgan raiti- ja šuj... un beigās secinu, ka būs jau labi.. tā kā plāni ir mums visiem trim mājiniekiem uzšūt šādas zeķes, tad nu man tā kārtīgi jāsasparojas lai paspētu.. :)) viena zeķe vēl būtu jāpiepērk, tāpēc būtu jāpasteidzas un kādā amīšbodē jāiepērkas vel uz ašo :))

un ja mani plani neizkūpēs.. tad mūsmājās adventes laikā pie trepēm sarindosies šīs trīs zeķītes. :))

šobrīd top pirmā zeķe -šuju to kurai bildē vārds Kiersten. šuju šobrīd šaļļuku :)) sarkans, zaļš... nu jā.. tur tā precīzi man nu nekādi nesanāk, jo šuju, šuju.. paskatos bildē, ka tā baltā sniega pika ir nu pavisam savādāka kā manējā :))))) bet nu nekas.. domāju ka būs labi.... Nepamēģinātu- nezinātu.. Diemžēl nebiju pērkot pamanījusi, ka viena man ir ar vilnas diegiem, cita ar pierastajiem- kokvilnas... tāpēc būs atšķirīgas... Bet nu kaut kas jau kopīgs viņām visām būs :))) tās būs mūsējās- mūsmāju- Sniedžu zeķes :))))) Noteikti nesanāks uzkārt kā ierasts pirmajā adventē.. bet dikti gribētos jau līdz ziemassvētkiem šo darbiņu paveikt- turat īkšķus lai man izdodas :)))

Kāpēc mēs karinam zeķes un ko ar tām daram? Visa adventes laika garumā viens otram iemetam kādu saldumu, vēstulīti, dāvaniņu... visu ko mīļu.. parasti tētim tā zeķe tāda pilnīgāka, jo mēs mājinieces savas zeķes šad un tad, pa vakariem mēdzām parividierēt :)))))

Un kā Jūsmājās-

vai ir tradīcija uzkārt zeķes??

Jā.. jā.. es zinu, zinu par tām banālajām frāzēm par aizgūtām tradīcijām utt.

Bet šoreiz vienkārši par svētkiem, prieku un laimes sajūtu...

Mūsmājās šī tradīcija ienākusi uz palikšanu...

Ar tām tradīcijām ir tā, ka ar varu jau neko nenosauksi par tradīciju... bet to secini pēc kāda laika... tā arī šīs zeķes... kad kādā gadā pušķojot māju zeķes nesakarinājām- Luīze noprasa- kā??!! - zeķu šogad nebūs?? un aizgāja vandīt ziemassvētku liberiņu kastes :))) izvilka tās pašas senās.. un lepni sakarināja savu un Elīnas.. nākamajā gadā parādījās vel divas zeķes... jo sapratām ka vajag visiem.... tā nu tas ir iegājies un viss... Jā.. sākums bij vecajā mājā pie kamīna :)) tad šeit zem palodzes koridorā, vēlāk trepju malā...

Hmm...un kāpēc gan ne?

Vai pamanījāt kas visām zeķēm kopīgs??

Varbūt var uzminēt kura zeķe kuram??

Vai esi laimīga.

2011-10-28T10:29:00.000+03:00

Vai es laimīga esmu šai dzīvē?

Es bieži vaicāju pati sev.

Un rudens vējos, kad dālijas kvēl,

Es vaicāju pati sev vēl un vēl.

Ne manu likteni citiem zīlēt,

Ne manus priekus, ne bēdas ņemt.

Pašai vien zināt, ko nopelt, ko mīlēt,

Un pašai vien savu likteni lemt.

Es tomēr laimīga esmu šai pasaulē,

man apkārt gadi un dzīvība zied.

Te skumjas, te prieki dvēselei pieklauvē,

Un reizēm sapņi kā kumeļi skrien.

Lai vasara aiziet, to skaļi man nesakiet,

Manā sapņu dārzā vienmēr kāds ziediņš zied.

Lai gājputni aizlido - to arī nesakiet,

Manā sirdī un acīs vienmēr cīruļi dzied.

/Ā.Āre/

Būsim laimīgas... šodien un katru dienu!

banka...

2011-10-27T17:13:00.000+03:00

Iedomājies, tu loterijā esi saņēmis šādu balvu:

Katru rītu banka tavā kontā ieskaita 86400 latu.

Taču šai spēlei ir savi noteikumi, jo katrai spēlei tādi ir!

Pirmais noteikums ir:

Visu, ko neesi izdevis dienas laikā, banka tev atņem, tu nevari šo naudu tā vienkārši citā kontā ieskaitīt, tu vari to tikai izdot. Bet katru rītu, Kad tu pamosties, banka atver jaunu kontu ar 86400 latu nākošai dienai.

Otrais noteikums ir:

Banka var šo spēli jebkurā brīdī pārtraukt, jebkurā laikā pateikt: Viss ir beidzies. Spēle ir galā. Banka slēdz tavu kontu, un tu nesaņemsi vairs jaunu.

Ko tu darīsi????

Vai tu pirksi visu, ko vēlēsies????? Ne tikai priekš sevis, bet ar priekš tiem mīļajiem, kas tev ir blakus???? Varbūt pat tiem cilvēkiem, kurus tu nepazīsti, tā tu naudu neizdosi tikai priekš sevis... Varbūt tu mēģināsi izdot katru santīmu, lai izmantotu šo iespēju, bet varbūt ...

Īstenībā spēle ir dzīves realitāte: Katram no mums ir sava "Laika banka".... Mēs tikai to neredzam...

Katru rītu, kad mēs pamostamies, mēs saņemam 86400 sekundes mūsu dzīves, ko dāvina diena, un vakarā, kad aizmiegam, šis laiks tiek mums atņemts... Tas, ko mēs šai dienā nepiedzīvojam, ir pazudis uz visiem laikiem, nogrimis nebūtībā, vakardiena ir pagājusi.

Katru rītu šis konts tiek no jauna piepildīts, bet banka var kontu jebkurā laikā slēgt, bez brīdinājuma....

/kopēts no i-neta plašumiem aut.- nezinu/

Novērtēsim to kas mums ir...

Arī laiku,

jo patiesībā laiks diennaktī

mums ir visiem vienāds 24h.

Daudz saka, laiks skrien...

hei!!- bet varbūt skrienam mēs?- nevis laiks???

Apstāsimies...

padomāsim...

ieklausīsimies..

novērtēsim...

visu, visu kas ir ap mums un to kas mums ir...

Lai mums visiem jauka un piepildīta diena!

Sāc dienu

2011-10-27T09:36:00.001+03:00

Sāc dienu ar domām par laimi -

par laimi un mīlestību

vadīsi dienu priekā -

dzīves priekā un labvēlībā

sāc dienu - aizmirstot "vakar"

visas drūmās domas un sāpes

aizmirsti veco

domā par laimi

domā par mīlestību...

/Inese Tora/

Tā arī sāksim- šodienu, rītdienu.. katru dienu ;)

man ir savi eņģeļi.....

2011-10-23T16:25:00.001+03:00

Mēs katrs esam eņģelis, tikai ar vienu spārnu.

Un lidot varam,

kad cieši apskaujam un apmīļojam

mums līdzīgu būtni.

Lučiano de Kreščenso

Nu re!- nepagāja ne gads, kā eņģeļi pabeigti. Man šis darbs pašai ļoooooooti patīk... šuvās ļoti raiti, pat pēc saviem pierakstiem skatoties varu pateikt, ka pēdējā dienā pie šī darbiņa pavadīju bik vairāk kā 8 stundas.. tas nu man ir rekords :))) bet kopumā bija to vērts. Šo darbiņu man dikti gribējās pabeigt līdz 14 februārim, nesanāca..... pie vainas, jeb iemesls nebija ne slinkums, ne tamlīdzīgi.. bet gan nopietnas veselības problēmas....... bet uz 15. septembri (kāzu gadadienu) gan man izdevās :))
Šie ir otrie šūtie eņģeļi, bet pirmie kas būs manā mājā pie sienas.. ceru ka beidzot sākšu darbus arī rāmēt, citādi, jau kauns paliek- aicina izrādīt darbus, un man nav sarāmēti- sanāk atteikt :(

Nostiepta darbiņa izmēri ir 45x37cm. Nostiepu šoreiz bez sintepona, jo audums uz kura šuvu noteica visu.. viss spīdēja cauri, arī skočs ar ko biju pielīmējusit sinteponu.. tāpēc šoreiz no tā atteicos.

Vervaco dizaina eņģeļus izšuvu no komplekta.

Šūts uz kokvilnas.. nezinu kā to saprast, bet man jau liekas ka tas pats lins vien ir.. bet nu..

20 toņu diedziņi

pie ši darbiņa dīdot adatiņu lai veidotos krustiņi- pavadīju 84stundas un 45 minūtes.

Nu spriediet paši, tas ir daudz, vai maz??

Man patīk šis darbs, un es mazuliet lepojos ar šiem saviem eņģeļiem, kaut gan šis nav nedz grūtākais, nedz lielākais no maniem darbiem... Laikam šobrīd mīļākais :))

Lai veicas...

2011-10-20T10:04:00.001+03:00

No Draugiem.lv lapas "Studentu banka" :

Noslēdzas jauno izpildītāju konkursa „SEB Studenta Bankas skatuve” otrā kārta. Kopsummā konkursa otrajai kārtai pieteicās 34 mūziķi un to apvienības, bet no visiem iesniegtajiem skaņdarbiem, tikai 6 tika izvirzīti uz balsošanu.

No 7. līdz 18. oktobrim visi 6 skaņdarbi tika nodoti publiskam balsojumam draugiem.lv/studentabanka lapā. Konkursa uzvarētājs tika noskaidrots, balsoties uz publiskā balsojuma rezultātiem un žūrijas vērtējumu, kuru pārstāvēja grupas Otra Puse frontmens Normunds Pauniņš.

Uzvaras karogu konkursa „SEB Studenta Bankas skatuve” otrajā kārtā nes dziesminiece Lolita ar skaņdarbu Runā. Otrajā vietā ierindojas Tonick kompānija un Reinis Ragga ar skaņdarbu Kas meklē, tas atrod. Savukārt uz goda pjedestāla vietu Nr. 3 ieņem melodiskie The Pictures ar dziesmu Meitene ar stikliem.

25. oktobrī plkst.14:00 Latvijas Radio 2
"Muzikālās bankas" aptaujā
tiks noguldīta dziesminieces Lolitas dziesma Runā

Tā kā nedaudz pazīstu abas meitenes- gan Lolitu, gan Rūtu, novēlu lai jums izdodas.. un tas nekas ka dziesma veca, kā vakar Rūta smējās...

viss taču notiek ;)

Baktuss pabeigts-

2011-10-17T18:49:00.000+03:00

Tā kā vakardien ciemojos pie Elīnas pa Rīgu, nebija laika aptamborēt. Šorīt aptamborēju divas īsākās malas un varu jums atrādīt :)) Sagaidīju īpašnieci no skolas un iebildējām :)))

Maliņas aptamborēju pa vienkāršo, man tagad izskatas tāds pabeigtāks ... kārtīgāks :))))

Luīze jau ievērtēja un atzina, ka esot ļooti silts.

Cenšos atrādīt uzreiz šodien, citādi paskatoties cik daudz man ir nerādītu darbiņu.. arī adīto.. bet gan jau pamazām ;)

Un nu jau top nākošais baktuss...

Ja arī tu kādu esi uzadījusi- palielies ;)

Nāk ziema :))))

2011-10-15T17:58:00.002+03:00

Nāk ziema un arī mobīlajam telefonam paliek auksti :)))) ... nē.. jau nē.. patiesībā lai nenoskrāpējas un patiesībā tāpēc ka man tā patīk.... un patiesībā ka man tā gribējās- es uzšuvu mobīlajam telefonam maciņu. Tādu parastu, vienkāršu bez gala un malas :)))

Paņēmu filca loksnīti- to plāno.. nomērīju gabaliņu 24x7cm, nogriezu.... piemeklēju dekoratīvu lentīti.

Uzšuvu lentu, sašuvu sānus un maks, jeb kabata mobīlajam gatava. ļooti ērts, vienkārš.. man der gan lielākajam telefonam, gan mazākajam.

Man pašai ļooti patīk, zinu ka taps vel kāds :)) gan jau Luīzes un Elīnas telefoniem arī...

Varbūt arī tev šī vienkāršā ideja noder.

Lai jauka diena!

Baktuss uzadīts-

2011-10-15T12:34:00.000+03:00

bet!! ne gatavs.. Doma ir vēl aptamborēt maliņu. Jā, pa dienu jeb, pa diviem vakariem šo var mierīgi uzadīt.... ja ada vienkāršo variantu. Luīze jau piemērija un atzina par ļooti labu. Šorīt jau prasīja, vai tad vel nevarot likt ap kaklu.. un bij ar mieru jau siet, tik man bij iebildumi, jo man skaitas uzadīts, bet nepabeigts :))))

Šorīt jau bij sniedziņš, plānā kārtiņā, uz māju jumtiem.

Lai jauka un piepildīta šī skaistā rudens diena!

Tievēsim???

2011-10-14T11:34:00.000+03:00

Jap.. arī es neesmu nekāds izņēmums :( atzīšos.. man tiešām būtu daudz to kg ko nobraukt ar velotrenažierīti vai kā citādi nomest :))) Es nezinu vai es piebiedrotos viņu kompānijai, laikam ne..... es noteikti nespiegtu.. bet visumā jautrs pasākums :)))))))

Baktuss

2011-10-13T11:17:00.002+03:00

Man kā jebkuram cilvēkam pēkšņi sagribas kaut ko :))))) Šoreiz tas ir padīdīt garākas adatas. Patiesībā jau esmu sākusi tās dīdīt pāris nedēļas atpakaļ, iesāku adīt Luīzei vesti, bet par to citreiz. Šoreiz par tādu populāro šalli kā baktuss.

Izdomāju ka gribu, vajag un miers..

Pameklēju goglē un uz priekšu- mājās šādā tāda dzija ir, adatas arī, un ko gan vairāk vajag? Un tad nu pie lietas... Baktuss ir trijsturveida šalle... Nu jā, nosaukums man arī ( kā daudziem) vairāk atgādina kaktusu :)))) bet nu kaut kur lasīju, ka tas tulkojumā (nez tik kādā) nozīmējot baktērija :))))) jo šī baktērija inficējot visus kas māk elementāro labisko valdziņu izadīt . Ka šī baktusiņu adīšana esot lipīgs process. Nu aiziet? Parastais jeb klasiskais baktuss ir vienkārš labiski adīts trīstūris, ko ērti lieto kā šalli. Nu kam tas liekas par vienkāršu, tie nu izpaužās rakstos un tamborēšanā. Bet patiesībā, lielu efektu var panākt ar tonētajām jeb raibajām dzijām, ar garām pārejām. Tādas man arī ir krājumos, bet šoreiz es izvēlējos tumši violetu, vienkrāsainu- es gribu pa vienkāršo :))))

Uz priekšu-

~ uzmetam 4 valdziņus

~izadam 3 rindiņas labiski

(adam tikai labiski- tas nozīmē ka raksts veidojas labiski-kreiliski-labiski)

~ 4 rindiņā pieaudzējam vienu valdziņu (pēc pirmā noceltā valdziņa izadam jaunu valdziņu no pārstaipa -tātad +1)

~ tā arī adam, katrā ceturtajā rindiņā pieaudzējam pa vienam valdziņam

~ adam līdz vidum, trijstūra platākajai daļai (parasti to ada 30-35cm platu, bet tas jau katram individuāli, pēc gaumes un patikas)

~tad tieši tādā pašā veidā ik pēc četrām rindiņām noraujam vienu valdziņu.

~ jāpiebilst ka valdziņi jāpieaudzē tikai vienā adījumā malā, lai viena mala paliktu taisna, otra veidotu trijstūri.

Piebildīšu, kad nu jau uzadīti divi baktusiņi- platākajā vietā man ir 64 valdziņi, un noteikti neaizmirsīsim pēdējās trīs rindiņas izadīt tikai četrus valdziņus ( tā pat kā sākumā) ...

Tieši pašā sākumā tās malas laikas ka nevar atšķirt un lai nejuktu, es vienkārši piesēju baltu diedziņu- tagad zinu, ka valdziņi jāpieaudzē tikai tajā pusē ;)

un tagad pieredzjušās adītājas smīkņās, bet nu štrunts... man tā ērtāk... atkal, lai man aizskatoties TV nejuktu, katrā adatas galā kur pieaudzēju valdziņu- aizkabināju saspraudi... tā es ērti un ātri zinu, viena reizē man jāpieaudzē, nākošā reizē, adījuma šinī malā man ir vienkārši tikai jāizada. Pa adīšanas forumiem neklejoju, noteikti ir šim pasākumam- atzīmēšanai ir kādi speciālie štrunti.. bet nu man arī šādi likās gana ērti, palocīju saspraudes bik vaļā un aiziet. Man pietiek ar piecām saspraudītēm, katru reizi kad jāpiekabina jauna, ņemu to kas man ir zemāk.. un tā es viņas pārkabinu pamazām uz augšu.. būtībā jau pietiktu ar trim, bet nu man patīk skaitlis pieci :))))))

Nu re.. gandrīz līdz pusei esmu jau tikusi.. bilde gan tāda neveiksmīga, bet nu nekas. Piebildīšu, ka ka sāku vakar vakarā, šorīt nofočēju cik tālu esmu tikusi. Domāju, ka šovakar pabeigšu :))

Tad nu līdz rītam ;)

Nekas nav neiespējams....

2011-10-11T16:36:00.003+03:00

Pirmo reizi mūžū Jums ko lūgšu ( manējie -uz jums arī tas attiecas) ..... noziedojiet laiciņu, tās dažas minūtītes un noskataties šos video klipiņus.. nu vismaz vienu... Katram jau ir savs stāsts, bet apbrīnas vērti.. noliecu galvu viņu priekšā, aiz cieņas, aiz sava kauna.. jo neesmu nekāds izņēmums, kad ir grūti un gribas lai kāds pažēlo... ehh.. nokaunos.. tiešām.... Man liekas, ka ne vienam vien ir par ko padomāt...

Lai jauka šī diena,

un kārtējo reizi, novērtēsim to, kas mums ir.. arī rokas, kājas, veselību...

kādas dienasgrāmatas lappuses...

2011-10-11T13:01:00.000+03:00

01.01.2009
Manējā šodien paziņoja, ka izšūšot krustdūrienā. Viņa -un izšūs!!! Viņa tak neizlien no forumiem, čatiem, ebaja un izpārdošanām.... Ha- paskatīsimies uz cik ilgu laiku tas viņai ....

05.01.2009.

Pastiprināti dīda adatu, re kāds gribasspēks. Es par sevi uzzināju daudz jauna- izrādas, ES maisos, kā krieviski saka- pod rukami, es aizsedzot gaismu, un traucēju ar savu pļāpāšanu. Hmm.. savukārt tu dārgumiņ gan esi pieklususi, klusē. Priecājos, baudot klusumu...

25.01.2009.

Par ātru es sāku priecāties. Viņa sāka runāt- šūšanas laikā. Klusumā purpina- viens, viens, divi, divi, izlaižu.. viens, viens... Ak Dieviņās- kā šamane.. garus izsauc vai?

30.01.2009.

Aizgāja uz veikalu pēc sīkumiem. O-go-go.. sīkumiņi ... Kā mazs lupatas gabaliņš ar adatu var maksāt TĀDU naudu?! Tīrākā laupīšana!!! Taktiski paklusēju, nolēmis, ka reizi pusgadā var atļauties mīļotai sievai palielāku šopinga summu...

15.02.2009.

Hmm.. laikam jau ne reizi pusgadā. Par to man liek skumji domāt pamanītā šūšanas veikala klienta "Patstāvīgā pircēja" karte ... Nez.. "Nelaimīgo vīru" kartes viņiem nav?? Žēl...

01.03.2009.

Braucām uz veikalu pēc pārtikas. Ietiepās, vieņai vajagot šūšanas bodē kādu sīkumu. Jā, protams mīļā, mums kā reiz vel viens iepirkumu tīkliņš brīvs. Iegāju kopā ar viņu palūkoties veikaliņā. Jolki-palki, veči.... Kaut kādas pērles, bantītes, lentītes un citi, hren paimjoš, kādi sīkumi. Manējā ganās starp plauktiem, es maliņā pacietīgi gaidu. Sagaidīju. Viss pirkums liekajā tīkliņā nesalīda un es vel paliku par to vainīgs! ...

02.03.2009.

Apskatījāmies pirkumu... Mana skastule sapirkusi 7 vienādus diegu murčkulīšus .. Nu es viņai par to pateicu... Apvainojās, divus vakarus ar mani vispār nerunāja. Izrādas, ka tie 7 ir katrs SAVĀDĀKĀ krāsā. Nosauca mani par daltoniķi. Visu vakaru sēdēju un meklēju krāsu atšķirības...

15.03.2009.

Apsēdos uz krēsla. Es TIEŠĀM nezināju, ka uz tā stāv tik svarīgais pēdējais diega gabals. Es TIEŠĀM speciāli viņu nenēsāju pa māju uz savām biksēm, kamēr viņa ilgi un dikti rāpoja pa dzīvokli. Bet vai tad to var pierādīt???

17.03.2009.

Pieķēru naktī izšujam., pateicu ko domāju un aizdzinu gulēt.

18.03.2009.

... nelīdzēja...

19.03.2009.

... samierinājos...

25.03.2009.

Šorīt manējā minēja krustvārdu mīklu. Japāņu. Tik daudz krāsu, apbrīnoju viņu... Un tad es uzzināju, ka tā ir izšušanas shēma. Ak debestiņ!! Tik daudz visādu zīmju... Kā viņa tai visā acis neizmežģī??

27.03.2009.

Pabeidza izšuvumu. Skaisti... nav ko teikt. Paprasīja atļauju nopirkt rāmīti, lai ieliktu izšūto bildi. Nu rāmīti, tak rāmīti... Lai ir skaisti!!!

27.03.2009.(vakarā)

Tas RĀMĪTIS maksāja kā muiža!!!! JĀ- apzeltīts, JĀ- ļooti skasts.... bet DĀRGS!!!!

28.03.2009.

Piekārām bildi pie sienas, jā- skaisti.

01.04.2009.

Kāšķējamies par vietu pie datora. Man redzieties, prispičelo ziņas lasīt... Un tāda nieka dēļ viņai jāiziet no izšuvēju foruma....

15.04.2009.

Vienojāmies par grafiku. Grafiku, kurš kad un cik ilgi pavadīs laiku pie datora. Kad viņa sēdēja pie datora, ejot garām, ieskatījos datorā, interesanti taču... nu pa kuru laiku tad viņas paspēj sēdēt forumos un vel tik daudz izšūt? Un tas viss taču ir bez ikdienas mājas darbiem. Vai tiešām viņām diennaktī stundu vairāk??

18.09.2009.

Kādreiz mums dzīvoklī bija sienas. Nē, nu tiešām.. bija, bija! Goda vārds bija! Uz sienām bija tapetes, tikai vairs neatceros kādas... Tagad visas sienas apkārtas ar bildēm. Nu jā, griezti vel ir redzami, bet tas ir vājš mierinājums.

20.09.2009.

Sieva paskatījās uz grieztiem un nopūtās "ai cik daudz brīvas neizmantotas vietas " ... Man sirds gandrīz apstājās...

25.12.2009.

Tagad mūsu mājā ir izšūts viss. Pilnīgi VISS!!!! Dvieļi, čības, sedziņas... Un kā jūs domājat, cik bieži no viņas atskan frāze- nu kur grābsties ar savām rokām!! Būtībā jau nekur negrābstos, gribēju rokas dvielī noslaucīt. Garāmejot ar roku pārvilka pār manu kreklu.. o, cik līdzens audums... nez!!.. ko viņa ar to domāja??

31.12.2009.

Gatavojamies sēsties pie svētku galda. Kamēr sieviņa liek traukā salātus, es zem egles paslēpju lielu izšujamo rāmi, ko nopirku pa kluso internetā. Ceru ka viņai patiks. Jo viņas laimei, jau vajag tik maz.......

/Kā sapratāt, tas bij kādas izšuvējas vīra stāsts... tulkots no krievu valodas, atrasts kādā krievijas izšuvēju foruma lapā. /

-----

2011-10-07T16:07:00.000+03:00

Ja dzīves ceļā iedegas sarkanā gaisma, nebēdā, necenties par varītēm lauzties uz priekšu, bet tikai pagaidi! Arī liktenim ir sava satiksmes regulācija, paļaujies uz to.

/no kalendāra: 52 nedēļas labsajūtai/

Laulība....

2011-10-07T09:35:00.005+03:00

Kad tovakar atgriezos mājās sieva jau gatavoja vakariņas. Paņēmu viņas roku un teicu: „gribu tev ko pateikt“. Viņa apsēdās un klusām sāka ēst. Viņas acīs vēl parādījās skumjas.

Sajutu, kad man grūti atvērt muti. Bet piespiedu sevi pateikt to, par ko tik ilgi biju domājis. „Es gribu šķirties“...- mierīgā tonī uzsāku sarunu.

Neizkatījās, ka viņu būtu sakaitinājuši šie mani vārdi. Viņa tikai maigi pajautāja: „Kapēc?“

Es neko neatbildēju. Viņa sadusmojās. Metot dakšiņu uz grīdas, uzkliedza man: „Tu neesi vīrietis!“ Tovakar mēs vairāk nesarunājāmies. Viņa raudāja paslēpusi seju spilvenā. Zinu, viņa centās saprast, kas notika mūsu laulībām. Bet diezvai es varēju atrast piemērotu atbildi. Es vienkārši iemīlējos Rasā. Un viņu vairs nemīlēju. Es tikai jutu viņai žēlastību.

Ar vainas apziņu sirdī sagatavoju šķiršanās dokumentus, kur piekritu, kad viņai paliek mūsu māja un automašīna, kā arī 30% manas firmas akcijas. Tik ieskatījusies dokumentos, viņa tos saplēsa. Sieviete, kura ar mani nodzīvoja 10 savus dzīves gadus man kļuva sveša. Man viņas bija žēl, viņas izniekotais laiks ar mani, bet es nevarēju atteikties no tā, ko tik sirsnīgi apsolīju Rasai.

Galu galā viņa skaļi apraudājās, kas man nebija negaidīti. Biju tam sagatavojies. Patiesību sakot, kad viņa apraudājās man pat kļuva vieglāk. Domas par šķiršanos, jau dažas nedēļas mocījušas mani, beidzot ieguva stingru un skaidru tēlu.

Nākamajā dienā atgriezos mājās ļoti vēlu. Noliekusies pie galda viņa kautko rakstīja. Pat nepaēdis vakariņas iekritu gultā un acumirklī aizmigu. Biju patīkami noguris pēc lieliski pavadītās dienas ar Rasu. Kad pamodos viņa vēl jo projām rakstīja. Mani neinteresēja ko viņa raksta, tad pagriezos uz otra sāna un atkal iemigu.

No rīta viņa iepazīstināja ar saviem šķiršanās noteikumiem: viņa no manis neko negrib, viņa tikai grib, lai par šķiršanos būtu brīdināta mēnesi iepriekš. Viņa prasīja to mēnesi abiem, cik vien iespējams, pacensties dzīvot kā iepriekš. Viņa norādīja vienkāršu iemeslu, kāpēc viņa to lūdz: mūsu dēlam ir eksāmeni un viņa nevēlas, kad mūsu brūkošā laulība iespaidotu viņa mācības.

Es visam piekritu, bet viņa vēlējās vēl kaut ko. Viņa paprasīja man, lai atgādinu, kā es viņu nesu uz rokām mūsu kāzu dienā.

Viņa prasīja, kad visu mēnesi, katru dienu viņu uz rokām iznestu no guļamistabas līdz ārdurvīm...

Domāju, ka viņa jūk prātā, bet nevēlējos nevajadzīgus strīdus un piekritu viņas dīvainajam lūgumam.

Kad pastāstīju Rasai par savas sievas šķiršanās noteikumiem, viņa skaļi nosmējās. „Kāds apsurds! Lai arī kādus trikus viņa izdomātu, viņai nāksies samierināties ar šķiršanos“- ar neslēptu nicinājumu viņa pateica.

Mums ar sievu nebija nekāds fizisks kontakts jau kopš tā laika, kad sapratu, ka gribu šķirties. Tātad, kad pirmajā dienā paņēmu viņu uz rokām abi jutāmies neērti. Dēls, tieši tajā brīdī iegāja koridorā un pat saplaukšķināja: „tētuks nes mammīti!“ Viņa vārdi man saspieda sirdi. No guļamistabas līdz viesistabai, no viesistabas līdz ārdurvīm- visus 10 metrus- nesu viņu savos apskāvienos. Viņa aizvēra acis un maigi palūdza „nesaki dēlam par šķiršanos“. Es pamāju ar galvu. Tie viņas vārdi mani kaut kā apbēdināja. Pie ārdurvīm noliku viņu uz zemes. Viņa aizgāja uz autobusu pieturu, gaidīt autobusu uz darbu. Es iesēdos automašīnā un klusēdams aizbraucu uz savu uzņēmumu.

Otrajā dienā viss notika gludāk. Viņa pieglaudās man pie krūtīm. Sajutu viņas smaržas. Pēkšņi es sapratu, kad par šo sievieti nerūpējos ilgu laiku... Pamanīju, ka viņa vairs nav jauna. Viņas sejā bija uzradušās krunkas, viņas mati sākuši sirmot! Viņa atdeva visu sevi mūsu laulībai. Kādu minūti es domāju, ko es izdarīju ar viņu.

Ceturtajā dienā, kad paņēmu viņu uz rokām, sajutu, ka atgriežas tuvības sajūta. Tā bija sieviete, kura savus 10 skaistākos dzīves gadus atdeva man.

Nākamajās divās dienās ievēroju, kad tuvības sajūta aug. Neteicu to Rasai. Nedēļai beidzoties ievēroju, kad kļuva viņu vieglāk nest. Droši vien ikdienas treniņš nebija gājis veltā.

Vienā rītā viņa nekādīgi nevarēja izvēlēties ko uzvilkt. Viņa piemērija diezgan daudz kleitas, bet neatrada piemērotu. Viņa nopūtās: “visas manas kleitas izaugušas“. Es pēkšņi ievēroju cik viņa notievējusi, tas bija tas iemesls kāpēc man kļuva vieglāk viņu nest. Un pēkšņi pan iešāvās galvā... viņa tik daudz sāpes noglabājusi savā sirsniņā. Neapzināti es noliecos un pieskāros viņas galvai.

Tajā mirklī istabā ienāca dēls sacīdams: „tētuk, laiks nest mammīti.“ Acīmredzot, kā viņa tētis katru rītu nes viņa māmiņu savās rokās, kļuva viņam svarīga dzīves daļa. Mana sieva pamāja viņam ar roku, lai viņš pienāk tuvāk, un stipri apķēra viņu. Es pagāju malā, jo baidījos pārdomāt pēdējā minūtē. Tad paņēmu viņu uz rokām, izejot no guļamistabas, izejot caur viesistabu un koridoru. Viņas roka maigi un vienkārši apvijās man ap kaklu. Es stipri viņu turēju savos apskāvienos- tieši tā, kā mūsu kāzu dienā.

Mani skumdināja tas kā viņa notievēja. Pēdējā dienā, turēdams viņu rokās, smagi gāju uz priekšu. Dēls aizgāja uz skolu. Stipri viņu spiesdams pie krūtīm, pateicu: „es napamanīju, ka mūsu dzīvē tik ļoti trūka tuvības“.

Aizbraucu uz darbu... steidzīgi izlecu no automašīnas, paliekot to neaizslēgtu. Baidījos, ka jeb kāda vilcināšanās nepiespiestu mani pārdomāt. Ātri kāpu augšā pa kāpnēm, kur mani jau gaidīja Rasa. „Piedod, Rasa, bet es vairs negribu šķirties“- pateicu viņai. Viņa paskatījās uz mani. „Vai tev temperatūra?“- jautāja viņa, censdamās pieskarties manai pierei. Es atstūmu viņas roku. „Piedod Rasa, bet es nolēmu nešķirties. Mana laulības dzīve, visticamāk, bija garlaicīga tādēļ, kad mēs ar sievu nespējām novērtēt mūsu ikdienas dzīves detaļas, nevis tāpēc, kad pārstājām viens otru mīlēt.

Šķiet tikai tagad sapratu, kad mūsu kāzu dienā ienesot sievu mūsu mājās, es apņēmos viņu sargāt līdz nāve mūs šķirs“.

Pēkšņi Rasa kā no miega pamodusies iepļaukāja mani, aizcirta durvis un sāka raudāt. Es jau skrēju lejā pa kāpnēm uz automobīli.

Pa ceļam apstājos pie ziedu veikala. Pasūtīju skaistu ziedu pušķi savai sievai. Pārdevēja pajautāja, vai vēlos kautko uzrakstīt uz kartiņas. Pasmaidīju un uzrakstīju: es nēsāšu tevi uz rokām katru rītu, līdz nāve mūs izšķirs“.

Tajā vakarā atgriezos mājās ar ziedu pušķi rokās un smaidu sejā. Ātri uzkāpu pa augšā kāpnēm... mana sieva gulēja gultā mirusi.

Mana sieva cīnījās ar vēzi mēnešu mēnešus, bet es biju tik aizņemts ar Rasu, kad to pat nepamanīju. Ārstēšana bija neefektīga un viņa saprata, ka cerības izdzīvot vairs nav...Gribēdama apsargāt mūsu dēlu no negatīviem pārdzīvojumiem dēļ mūsu šķiršanās, viņa palūdza pagaidīt to vienu mēnesi...

Tagad- vismaz dēla acīs- esmu mīlošs vīrs...

/ stāsts no interneta plašumiem /

zirgi

2011-09-23T08:19:00.000+03:00

Ir pagājis tieši mēnesis, kopš mani skaistuļi ir pabeigti.... dikteni gribējās atrādīt ierāmētus, bet nu kā vienmēr- dzīvei savas korekcijas :))

Izrādās, ka man mājās nav liela kartona uz kā nostiept, un vel neesmu to iepirkusi, nolēmu atrādīt šo darbiņu kāds nu ir :)) Darbs iesākts ui ku sen... vairākus gadus atpakaļ.. dažādu iemeslu dēļ tika vairākas reizes nolikts malā.. bet nu kad uznāca iedvesma tieši uz šo darbu, šuvu ar lielu prieku un azartu :))

un nu mani skaistuļi ir gatavi.. pašai prieks.. vel jau gribētos arī ierāmēt pa smuko, kas protams nav nekāds lētais prieks, bet gan pārdesmit lati .. Un gribas tak pa smuko. Izšuvējas jau zina, ka ar rāmēšanu var iebraukt auzās, un var arī necilu izšuvumu padarīt izcilu ..

Tā taču ir... Un šis nu ir darbiņš, kuru nu nemaz, nemaz negribas sabojāt....

Vai nav skaistuļi?? :))))))

Lai Tev jauka un piepildīta diena!

Rudens tradīcija

2011-09-21T20:51:00.000+03:00

Ja pavasarī ir tradīcija- pieneņu medus, tad nu man rudenī būs ik gadēja tradīcija piedeva zupām... recepti pirmo reizi izmēģināju un par to šeit rakstīju pagājušajā rudenī, un šoziem atzinu par ļooti labu esam :)) tāpēc šoruden atkal...

Recepte-

1kg tomātu,

1kg sīpolu,

1kg burkānu,

700gr sāls,

dilles

Tomātus, sīpolus sagriezu, burkānus sarīvēju.. .. piegriezu dilles.. visu sajaucu ar sāli.. stundu paturēju lai viss kopā sadziedas un mazliet atsulojas, tad burkās iekšā un viss.. glabāju ledusskapī...

piedeva zupām ļooti aromātiska.. piebildīšu, ka lūdzu šo aromātiskos salātus negaršot gatavošanas laikā.. Luīze to pērn izdarīja :))) šogad atkal pielīda pie bļodas, bet atausa atmiņā kaut kas pazīstams :)))

Noteikti, noteikti pagatavo arī tu ;)

Riolis 1010

2011-09-21T20:16:00.000+03:00

Šis būs nākamais lieldarbiņš kas taps paralēli citiem mazākiem darbiņiem... šūts tiks no komplekta, ko Jānis jau pāris gadus atpakaļ nopirka man krievijā par 600 rubļiem :))

bilde man ļooooti patīk, tik šim pasācienam traki interesanti diegi.. tādi kā vilnas.. nu neko...

esmu jau pirmos 10 krustiņus iebakstījusi... ko lai saka.. šūšanas vaina tik .. nu protams tur nekādi krustiņi no tik bieziem diegiem neveidojas, bet ceru ka beigās jau taps skatāma bilde :))) darbiņš nebūs no mazajiem- bildes izmērs būs 48x48cm.

Lai top :)

mana vasara....

2011-09-21T14:07:00.001+03:00

..manas vasaras viens no pasākumiem bij krustiņtiuss- ķiršu laikā pie Gundegas :)) gribējās lai mēs būtu kuplākā skaitā, bet nu jā.. vasara ir vasara un baudam to kā un kad sanāk...

tā ka tuss mums izvērtās atkal ļooti Madonisks - vietējs... tāds jau mums bij kokteiļtuss ķiršu ziedu laikā.. nu bij nākamais...

Ančī jau ir tik pat kā vietējā ;) kas piebiedrojusies mums :)) žēl ka pārējās netika...

tuss bij super.. ar gaļas cepšanu, bērniem un jautru papļāpāšanu.. hmmm.. runājām par visu ko- tikai ne par krustiņiem... un vel.. mēs kārtīgi iesauļojāmies.. nu tā paraibāk, bet nu nopietni :))

Paldies Gundegai par uzņemšanu.. un pārējām par jauko pasēdēšanu ;)

man patika.. nākošgad atkārtosim... un cerams daudz lielākā skaitā ;) OK!????

nu jā.. mums jau ir tāda tradīcija- augusta pēdējā nedēļā atkal krustiņtuss- Dačukam par godu... jo tad viņa uz pāris dienām ir te vietējā :))))) tik tā nu sanāca, ka no tusa nevienas bildes :)) nu nekas.. tāpēc jau tusiņš nebij sliktāks.. uhh.. kā izrunājāmies, gan par bērniem, vīriem, mašīnām, un plāniem krustiņjomā....

pasmējāmies par maniem krustiņplāniem- pačukstēšu publiski, ka man šobrīd uznācis plikņu laiks.. jo eņģeļpārītis jau ar no tās plikiņo tēmas :))) un viens no nākamajiem lieldarbiņiem plānojas plikpāris :)) bet nu Gundega- tev jau ar vel plikāka dāmīte :p es atceros arī ko pārējās plāno šut.. bieži sēdīšos pie datora, šupāšu kājas un gaidīšu.. Daces spilvenus, Ilzes riteni un tad kafejnīcu... ( varbūt notrāpam reizē šūt ) :))) Gundegas sarkano puķi gaidīšu.. ziniet- visu ko gaidīšu... jo ziema nāks atkal gara, ar saviem vakariem un tad noteikti visas rādīs daudz savus darbiņus....

Lai mums raiti šujas....

Vasara ir bijusi tik raiba, bet tai pat laikā tepat vien.. tepat... nekur nebiju aizceļojusi, kā vien sev ierastie ceļu kilometri uz savu Marinzeju :)) gandrīz visu vasaru pavadīju viena, bet tai pat laikā, kopā ar savējiem biju... gan ar Luīzi, gan vecākiem... vīru gan savā vasarā manīju pavisam, pavisam maz :)))))

kā es mīlu visus, visus savējos... nu nekas ka Jānis tik maz mājās.. ļooti ceru, ka pienāks tā diena un mēs būsim kopā biežāk... citādi man liela daļa vasaras pagājusi ar telefoniem rokās :))) sarunās ar savējiem...

protams ka ne mazāk mīļi ir mani draugi... kas arī manai vasarai piešķir krāsas ;) jautrie maztusiņi :)) brauciens uz Siguldu... vakari pie ezera..

...un kas gan būtu atmiņas par šo vasaru, bez organizierētā pasākuma- klases salidojuma... ak vai.. kāds man pašai liels prieks par saorganizēšanu.. patiess prieks bij satikt savējos... dzīvē gadās ka draugi nāk un iet- mainas, bet klasesbiedri ir savējie uz mūžu.. un tā nu tas ir man.. man viņi ir ļooti manējie un ļooti mīļi, dārgi... zinu ka tas dīvaini izklausas, bet mums bij superīgākā klase un man ir foršākie klasesbiedri...

Tāda bij daļa no manas varsaras...

un kāda bij tavējā???

Ps. varu tik piebilst, ka visu vasaru turpināju izšūt... un pabeigti ir divi lieldarbiņi.. kaudze mazdarbiņu, kas gaida noformēšanu un atrādīšanu... bet par to jau citā reizē... uz tikšanos ;)

Bērni mūsu nākotne....

2011-09-13T20:25:00.001+03:00

Iesaku noskatīties šo mazo video....

Šo 5 minūšu laikā, es smaidīju, smējos.. raudāju... un domāju... dzejolis meitēnam ir vienkārši fantastisks :) arī citās uzstāsanās reizēs tie ir fantastiski... bet šis, viņas pirmajā uzstāsānās reizē ir īpašs....

Mīlestības gramatika

2011-09-02T19:57:00.000+03:00

Nominatīvs - es tevi mīlu

tik ļoti, ka uzziedēju.

Ģenitīvs - man tevis trūkst!

Tikai tagad to saprast spēju.

Datīvs - man lemts atrast tevi,

kaut ceļš ved pret rietu.

Akuzatīvs - tu meklēsi mani,

lai kopā mēs ietu.

Instrumentālis - ar mani tev būt!

Vai jūti, ka saucu?

Lokatīvs - manī krāsu tik daudz!

Tavā sirdī tās jaucu.

Vokatīvs - es tevi mīlu!

Saki, ka to dzirdi!

Atsaucies! Es rakstīju tev

un mācīju savu sirdi.

/wnk.Laimdota/

• Kam vajag?

2011-09-02T07:46:00.000+03:00

Kam vajag manu lidošanu
pret ziemeli un pret vēju?
Kam svarīga mana saprašana,
ko gribu, varu un spēju?
Kam gribas no rīta pamosties
ar ķeizarkroni uz galda?
Es gribu laikam jums atzīties,
ka princeses gars mani valda.

Kam vajag manu mīlestību?
Tik pilna ar mīļumu es,
ka saucu to jau par apsēstību
un rakstu sev vēstules.
Kas vēlas ar mani tauriņus ķert
un saullēktā vārnas medīt?
Kas - kafiju kopā ar mani dzert
un graudus no pelavām vētīt?

Kam vajag manu lidošanu?
Kas grib manus spārnus un smaidu?
Kam izlūgties pretī panākšanu
un samīļot, slāpējot vaidu?
Es nezinu, kam, bet staroju
kā saulīte, aizdzenot vēju.
Kam vajag, ar sirdi baroju,
jo, ja vien to gribu, es spēju!

/wnk.Laimdota/

Prjaņiku ātrā kūka jeb vedekliņas kūka ...

2011-08-31T12:32:00.000+03:00

Šoreiz padalīšos ar Gundegas nākamās vedekliņas ātrās kūkas receptīti. Nu tā.. meitenes vārdu es aizmirsu.. un nu nevaru nokrustīt kūku godam... zinu ka labošos, un kūkai noteikti tiks dots vārds :)))) Šo kūku mums uztaisa uz katru krustiņtusiņu.. un jau ir labi iecienīta, un ļoooti garšīga.. un vel ātrāk pagatavojama, ka nu ir pienākusi tā reize, kad jāizmēģina arī man... un kāpēc lai tā nebūtu rītdienai- 1.septembrim par godu :)) Nu man jau liekas, ka šī diena lielākā vai mazākā mērā tiek svinēta un ir īpaša katrā ģimenē, kurā ir skolnieki :)))

Un nu pie lietas ;)

Trīs sastāvdaļas:

prjaņiki- man bij 500gr,

krējuma paciņa (izspiežamais no paciņas ir ērtāks)

4-5 banāni

( vai pamanat, ka tā sanāks arī samērā lēta? )

prjaņikus ar sadrupināju tāpat ar rokām... un kārtoju traukā..

pirmā kārta prjaņiki,

tad krējumiņš,

ripiņās sagriezts banāns,

krējumiņš,

otrā kārta prjaņiku,

krējumiņš,

banāni,

krējumiņš

un pa virsu atkal prjaņiki,

krējumiņš...

un visss....

trauku liekam lai viss savelkas... ēdīsim rīt... ;)

Noteikti, noteikti izmēģiniet...

Kūka ir tiešām ļooooti garšīga, un kā Luīze saka, i nepadomātu ka šīs trīs lietas kopā tik labi garšo :))

Lai jauka un piepildīta šodiena, un rītdiena vēl vairāk....

-ļooooooooti patīk-

2011-07-30T15:03:00.001+03:00

Es nu lielos, ko šodien saņēmu dzimšanas dienas dāvanā no Ilutas.

Ak vai- man patīk, patīk, ļooti patīk :))

šodien Iluta uzzvana, ka pēc stundas būs Madonā, ak vai.. a man laika ir tā kā ir... palaidu Luīzi paciemoties uz Ranku :)) bet nu tikko palaidusi bērnu, 5 minūtes ielelpai un Iluta bij klāt.. es pašķielēju jau uzreiz maisiņā, un sapratu- nespiedzu, bet ai kā būtu varējusi... nokaunējos jau arī no Iltas vīra- padomātu, nu galīgi nenopietna sieviete :D

Atbraukusi mājās, neizkāpusi no mašīnas, ka ziņķarīgs bērns ielūkojos atkal dāvanas maisiņā... ak vai, tik daudz pārsteigumu .. pamanīju vēstulīti- izlasīju.. man bira asaras kā pupas.. vēstulīte bij tik vienkārša, bet mīļa, tik jauka un sirsnīga... pasēdēju, ievilku elpu.. un sapratu, jāatliek ieplānotais uz kādu laiku, jāfocē un jāpastāsta Jums...

UN ko tad es saņēmu dāvanā?!- jau pamanījāt, protams.. skaistu tašiņu ar pū-cī-tēm!!!!! un vel klāt atstarotājs-broša pūcīte :)) grāmata par eņģeļiem, un Inese Ziņģites disks ar viņas dzīves pieredzi ;) kartiņa un klāt vel vēstulīte...

Jūs taču man piekritīsiet, ka dāvana ir vienkārši bur-vī-ga!!!

Katra lieta ir īpaša un ar stāstu kāpēc pievienota dāvanai.. un tas ir nu TIK!! īpaši, ka mīļāk nevar nemaz būt....

Paldies Iluta.. tev izdevās mani pārsteigt un iepriecināt līdz saknēm :))

PALDIES!!!!

uz tusiņu ar pīrādziņiem-

2011-07-17T10:38:00.004+03:00

Izdomāju, ka uz tusiņu sacepšu gaļas pīrādzīņus. Un kāpēc gan ne ātro un ērto variantu ar gatavo Tešlas mīklu?
Un tā pīrādziņiem tika nopirkta Tešlas kārtainā rauga mīkla un gaļiņa. Darba process var sākties :))

Vispirms izņemu mīklu no ledusskapja.... tā var stāvēt istabas temperatūrā kamēr griežu gaļu, sīpoliņus. Labāk darboties ar mīklu kad tā ir jau apsilusi istabas temperatūrā... nu zinu ka var mirkli pagaidīt un darboties ar to, bet nu pēc savas pieredzes- man labāk patīk, ja pastāv un atlaidinas mīkla.

Pildījumam- gaļiņa, sīpoliņi, citronpipari.. nedaudz apcepu... atdzesēju...

No katras mīklas plāksnes man sanāk 7pīrādziņi... procesu var saprast bildēs ;) malu nosmērēju ar olu, lai pīrāgi neliptu vaļā...

un tad vairs tik uz pannas, pārsmērēju ar sakultu olu- re cik dzeltena... ( tā ir mājas vistu priekšrocība- skaistas, košas olas)
Šoreiz pārkaisīju ar saulespuķu sēkliņām... protams var ar sieru+ ķimenes, tikai ķimenītes ar sāli.. vai sezama sēkliņas..

Cepu 200 grādos 20 minūtes.. Manā groziņā var teikt ka bj sacepti 2 mīklas iepakojumi... un tā kā vel pirkti akcijas laikā par pārdesmit santīmiem lētāk, tad izdevīgi.

šo mīklu var nopirkt un glabāt ledusskapī...

Bet!!! - var arī pats taisīt un glabāt..

Kārtainā mīkla ir mana favorīte.. ai cik kilogramu tās kādreiz nav izrullēts, sacepts- toreiz tik iecienītajās tā sauktajās "mēlītēs" :)) Kur es- tur arī liels kalns "mēlīšu" ai, ai.. cik sen tas bij.. pirms gadiem 20 un mazliet vairāk :)) bet kas bijis, bijis.. nesen pati ar taisīju kārtaino mīklu... nav tik traki... var visu.. bet man patīk arī uzlabotas un vienkāršotas lietas.

Nu ko- nekā sarežģīta-

noteikti izmēģini- silti iesaku..

mmm... pīrādziņi tiešām bij garšīgi ;)

šodien-

2011-07-10T13:14:00.000+03:00

es arī šad un tad kaut ko papērļoju.. un šodien izdomāju, ka man vajag tieši šādus auskarus :)) ļoooti pašai patīk...

Karuselis

2011-07-09T23:37:00.002+03:00

Dzīve kā karuselis-
Te augšā,te lejā,

Te asaras līst,

Te smaids jau sejā.

Te dusmas sirdī

Kā negaiss plosās,
Te mīlestība
Pa sirdi rosās.
Un nepārtraukti
Griežas lielais rats,
Lai dzīvē-sevī-
Mainītos tu pats.

/Brigita Debeļska./

Keksiņi- šoreiz ar rozīnēm ...

2011-07-06T21:10:00.004+03:00

Šobrīd keksmašīna :))) ir laukos( maizes mašīna, kurā regulāri tiek cepti keksi) un ak vai kā tās pietrūkst... it sevišķi tad, kad maz laika un Jānis dodas reisā... tad atkal jāatceras citi laiki un jāvelta cepšanas pasākumam vairāk laika. tā pagājuša reizē cepu keksu- parastu un mīklas priekš veidnes bij par daudz :( ko nu.. ne šis, ne tas... Atcerējos, ka Elīna tak ziemassvētkos uzdāvināja keksa papīra formiņas. Ju-hū... darīts... izcepās arī 7 keksiņi :)) Hmm.. Jānis nosaka, ka šitā laba lieta braucot- nekas nav jāgriež.. pa ceļam ērti apēdami.... nu ko!?- šoreiz cepu keksiņus...

un tā- no tā kas ir piena mājās nav, izlīdzos ar krējumu un to kas ir...

recepte nekāda dižā un ne sarežģīta.. kaut kas uz aci

glāze krējuma,

2 olas,

nepilna glāze cukura,

1,5 glāzes miltu,

tējkarote cepamā pulvera,

rozīnes

visu sajaucu pamazām kopā un papīra formiņās iekšā.... nekā sarežģīta, piebildīšu, ka rozīnes pēc izmērcēšanas vienmēr nosusinu papīra dvielī ;)

cepu 200grādos aptuveni 20min.

Vienu pagaršoju- ai kā labprāt vel otru :)))

Tā nu Jānim līdzi reisā lielā , tik ierastā keksa vietā būs kārbā mazi keksiņi :))

Es zinu, ka daudzi šos mazos keksiņus dēvē par mafiniem.. lielu jēgu tam neredzu.. ja nu mode tāda... tā kā man labāk patīk ierastāki vārdi, tad man ir keksiņi :)))

bet nu labi... te mazliet no interneta plašumiem pārkopēts (espati.lv)

Daži padomi, lai mafini izdotos garšīgāki

• Pildot mafinus veidnītēs, vienu no divpadsmit, ko liksi krāsnī, atstāj brīvu un tajā ielej ūdeni. Tad mafini cepot nesakaltīs.

• Ja mafinu pildīšanai izmanto veselus svaigu augļu gabaliņus, pirms pievienošanas mīklai apviļā tos miltos. Tad augļu gabaliņi mīklā iejauksies vienmērīgāk un nenogrims apakšā, kā arī cepoties nesalipinās to.

• Vislabāk mafini garšo tūlīt pēc cepšanas. Ja vēlies tos ēst mazliet vēlāk, izmanto treknākas (taukiem bagātākas) mafinu receptes.

• Ja vien nav citu norādījumu, mafini parasti jācep aptuveni 180 līdz 200 grādu karstā krāsnī.

• Centies cepot nevirināt krāsi, jo tā zūd siltums un mafini var sakristies, zaudējot savu gaisīgumu un garšu.

• Pārbaudi mafinus vien kādas piecas minūtes pirms paredzētā cepšanas laika beigām. Dažkārt mafinu virsiņas var pārāk strauji sabrūnēt un ir nepieciešama cepšanas temperatūras maiņa.

• Mafini ir gatavi, kad, iedurot tajos ar koka irbulīti, izvelkot tam nav pielipušas kēksa daļiņas.

• Ja vēlies mafinus padarīt par svētku ēdienu, izrotā tos. Mazajiem kēksiņiem lieliski piestāv cukura glazūra, uz kuras vari izkārtot speciālus kūku dekorus.

• Izmēģini pie mafiniem pasniegt aromatizētu sviestu vai ievārījumu. Tā var iegūt patiesas garšas simfonijas.

• Mafini, kurus vēlies sagriezt, pirms tam pilnībā jāatdzesē, tāpat kā tikko cepta maizīte, ar mafins, ja to griež karstu, saķep.

• Izmantojot lipīgu un ķepīgu pildījumu, piemēram, karameles vai gotiņas, ja cep mafinus metāla formiņās, tajās jāieklāj mafinu papīra groziņi. Tas ļaus lipīgo mafinu izvilkt no formas, neriskējot to neglābjami sadrupināt.
----------------------------------------------------------------------------------------------------

Gribētos jau teikt- ja tu vel neesi uzdrošinājusies šim pasākumam ķerties klāt, tad zini, nekā sarežģīta... pusstunda un keksi uz galda..
Izmēgini;) un tev izdosies...
jā es esmu, esmu pamanījusi, ka mafini ir katrā otrajā blogā, bet tomēr, mēs jau nerīkojam sacensības kura pirmā, kura pēdējā... kad izcep un kad ieleik ziņu... ;) mēs tak dalamies ar sajūtām, priekiem.. pastāstam kā mums katrai izdevies... tā ka stāsti arī tu, kā tev izdevās tavi keksiņi, jeb mafini.. ar dzērvenēm, ķiršiem, vai riekstiem... dažādībai lieeelas iespējas..
Uii.. jāskrien.. jāpārķer Jānis un jānodod kārba ar keksiem.. ( dodas no Rīgas uz Grebņevu jeb no muitas uz robežu)

Lai jums jauks vakars!

Līgo...

2011-06-23T19:41:00.000+03:00

šo video nejauši atradu YouTubē... tas ir svešs video, bet tik skaists par tēmu Līgo... ģimenisks, mīļš, nostaļģisks... varbūt tāpēc ka man šogad tādi Jāņi , bez svētkiem....

Katrā ziņu, priecīgus, jaukus Līgo svētkus Jums viesiem!

Līgo- līgo!

- jasmīni-

2011-06-23T08:31:00.001+03:00

Šis lakats tapa jasmīnu noskaņās... pašai ļoooooti patīk.. ir tik maigs un liegs...

Un vel- piebildīšu, ka mani lakati domāti sēžot dārzā vakarā dzestrumā...

komentēšana :(

2011-06-22T08:24:00.001+03:00

Man vajadzīga palīdzība :( Pati laikam esmu žirafe, kura problēmu sapratīs pēc gada :D Komentārus varu ierakstīt tiekai savā blogā, citur nē :( Vai jums arī tā ir? vai ir bijis? kas jādara lai šito ķibeli novērstu... Varbūt man tā vienīgajai??- kaut gan, nē.. vienā blogā klejojot šito biju pamanījusi ka tekstā kaut kas bij minēts, ka nevar komentēt... šī ķibele man ir jau gandrīz mēnesi :( gribēju ielikt savā blogā izlozi ar mazu dāvaniņu( iepriecināt jūs, savus bloga sekotājus, lasītājus) , bet ja nevar normāli pievienot komentārus, tad zūd jēga .. Bet varbūt šī problēma tik man vienai??

Būšu pateicīga par atbildēm ;)

ja ne šeit, tad uz e-pastu liizina@gmail.com

Urāaaa!!!

pateicoties Helai,

mana problēma atrisināta..

paldies, paldies, paldies ;)

ja arī tev ir šī problēma, ieskaties komentāros ;)

- šonakt-

2011-06-21T13:52:00.001+03:00

Vasaras saulgrieži ir kā dakteris, kas neprasa naudu

Atvērties dabai, lai pāriet visas sirdssāpes, to Valda Vītola no Galgauskas vasaras saulgriežu laikā mudina darīt ikvienu. Tās stiprās dienas ir no 21. līdz 24.jūnijam un tālāk līdz pašai Pēterdienai.

Vajag, lai tās enerģijas, kas šajā laikā ir zemē, zālē, kokos, ugunī, gaisā, saulē, domās, nokļūst līdz katra cilvēka problēmu vietai un attīra to, atbrīvo, atvieglo, noņemot negatīvo lauku un pārvēršot visu ar plus zīmi. Vasaras saulgrieži ir kā dakteris bez naudas. Tāpēc nevajag slinkot. Vajag to satikt!

Kājas ieteicams paturēt izdobtā apses bluķī. Šis koks noņemot negatīvo lauku, ko mūsdienu cilvēkam uzliek steigas pilnā ikdiena.
Vasaras saulgrieži esot tas laiks, kad katram cilvēkam vismaz domās ir jāpasaka paldies Zemes, Ūdens un Dabas mātei par visu, visu. Ejot lasīt jāņuzāles, nedrīkst aizmirst pateikt paldies pļavai. "Lai aug vietā daudz vairāk nekā es noplūcu!" saka Valda. Jāņuzāļu enerģētika tiek iepīta vainadziņā, kas ir kā mazs saules aplītis. Vainadziņš jāpin no trejdeviņiem ziediem, bet vīriem - no ozolzariem, no vībotnes. Laukos, ja ir saimniecība, lopiņi, būtu labi novīt vainadziņu katrai gotiņai vai vismaz barvedei. Tad govis dod vairāk piena. Vainadziņus var glabāt no vieniem vasaras saulgriežiem līdz nākamajiem, lai tad Jāņu ugunī sadedzinātu. Tāds vainadziņš, ziemā glabāts, piemēram, pirtī izstaro spēku.

Vēl svarīgi mājās pie durvīm nolikt pīlādžu zarus, lai mājā neiekļūtu sliktie spēki. Kūtij pie durvīm jāsprauž nātre vai dadžus. Labi ir arī apstaigāt riņķī visus savus laukus, tīrumus, lūdzot svētību.

Jāmazgājas ugunī un ūdenī

"Naktī uz 22.jūniju (vasaras saulgriežu sagaidīšana latviešiem) mums ir jākur ugunskurs, lai gaismas tilts nepārtrūkst. Kad saulīte riet, visam jau laikus jābūt sagatavotam. Ugunskurs jāsakrauj pareizi - kā aka. Pagalītēm jālūkojas augšup. Ideāli, ja var sameklēt deviņas dažādu koku pagalītes. Tautasdziesmās par to ir sacīts, par trejdeviņām pagalītēm. Lai sildās Dievs, mīļā Laima - mūsu mūža licējiņi," saka Valda. Ugunij esot jākuras visu nakti, tāpēc jāseko, lai liesma nepārtrūkst, arvien jāpiemet klāt malka. Ugunskura dūmi ir svētīgi, attīroši.

"Kamēr kuras uguns, varam skatīties zīmēs. Vasaras saulgriežu nakts ir brīnumu, zintnieku nakts. Tad var lūkoties debesīs, apkārtnē. Jāmeklē. Dažreiz var ieraudzīt. Vienā gadā redzēju šajā naktī laukam pāri pārlidojam piecus gulbjus. Tas bija aptuveni trijos no rīta, bet piecos atpakaļ atlidoja vairs trīs gulbji. Jāmēģina saprast un tulkot zīmes," saka Valda.

Viņa tic, ka cilvēks vasaras saulgriežu ugunī var mazgāties. Līgotājiem jāstājas aplī. Domās saujām jāpasmeļ uguns, jāmet sev pāri. Tad jāsaka tā: "Uguntiņa, māmulīte, sildi manu augumiņu! Sildi manu augumiņu, mazgā manu dvēselīti!" Tā cilvēks domās nomazgā no sevis visas rūpes un raizes, kas ir sakrājušās no pagājušā gada vasaras saulgriežiem. Arī slimības var palūgt aiziet. Aplī stāvētāji ap uguni viens otram palūdz domās apmazgāt muguru, jo paši mēs to nevaram. Pēc tam cilvēks, kuru nomāc kāds smagums, jūtas vieglāk. Tad ikvienam derētu kailam peldēties ūdenī. "Kad iznāc no ūdens, pasaki paldies. Tam ir ļoti liela nozīme," uzsver Valda.

Peldēt rasā un gulēt papardēs

Var arī mazgāties rasā brīdī, kad saule lec. "Jāapviļājas rasā, jo tā ir sevišķi spirdzinoša. Tas jādara naktī uz 22.jūniju," saka Valda. Ja ir iespējams, kaut reizi mūžā vajadzētu šo nakti pavadīt ar acīm vaļā un redzēt sauli uzlecam - kā tā šūpojas, rotājas.

Vasaras saulgriežos arī jāgatavo pirtsslotas, jo šajā laikā tās ir pilnas ar zemes un debesu spēku. Valda ir par iešanu pirtī Līgosvētkos. "Es saku tā: apklāj, Dieviņ, manu pirti ar sudraba mētelīti!" saka Valda. Pirti kvēpina ar kadiķīti, raudeni, piparmētru. "Kas var dūmus savienot, tas var kaites izdziedēt," saka Valda.

Uz pirti jāiet ar svaigu jāņuzāļu nastu. To saliek uz lāvas. Vēl grezno ar madarām, mežrozīšu ziediem, jasmīniem. Galvgalī Valda liek slotiņu no jasmīniem, papardēm, ozolzariem. Kad pirtī beidz pērties, var iet pagulēt otrā jāņuzāļu nastā un pēc tam - linu palagos, kas noklāts ar papardēm.

"Līgosvētkos papardēm ir īpašs spēks. Tās palīdz atbrīvoties. Par to nav jādomā, tas ir jājūt, jāļaujas. Esmu par to pārliecinājusies. Jāņuzāles, pirtsslotas cilvēkam dara labu. Mēs pat nezinām, kura tieši ir tā vajadzīgā zālīte. Tā pati atrod cilvēku. No mums tiek prasīts tikai tas, lai atveramies dabai, neprasot, netirdot: kāpēc tas tā var būt? Mums ir jāatlaiž prāts un ar visu sirdi un dvēseli jāatveras dabas spēkiem. Tad notiek brīnumi. Tad daba nāk pretī. Esmu to pārbaudījusi un zinu," saka Valda.

Pēc pirtī iešanas viņa iesaka dzert pašu salasītas zāļu tējas. Valda ir pārliecināta, ka vajadzīgā zālīte pati atradīs cilvēku un dziedinās to vainu, kura ir jādziedina.

Ieliec savu māju ozolā!

Valda to ir darījusi un zina, ka labums ir. Katrs mēs savu māju vai dzīvokli varam domās "ielikt ozolā" vai kādā cita mīļā kokā. "Es daru tā. Pakāpjos kalniņā un iedomājos milzīgu ozolu, kam lielas saknes. Māju ielieku ozolā. Uz saknēm aizsūtu visas negatīvās lietas, ko mēs esam piedzīvojuši - gan slimības, gan nepatikšanas. Lūdzu, lai Zemes māte attīra visu negatīvo. Un tad domās izaudzēju milzīgu kuplu lapotni ozolam, kas saņem no debesīm to, ko viens sauc par Augstāko Saprātu, cits par Debesu Tēvu. Tā ir dievišķā baltā gaisma - mīlestība, veselība, svētība. Caur zariem tā gaisma ienāk mājā - koka stumbrā, kas ir lielāks par manu mājokli. Domās tur, iekšā, paņemam visus savus mīļos. Un mūs piepilda spēks. Esam veseli, līdzsvaroti, laimīgi. Tad var daudz laba paveikt," saka Valda.

Viņa teic, ka Līgosvētkos cilvēkiem jāvēl cits citam mīlestība.

Ja līst kā pa Jāņiem

Ja laika apstākļi nav labvēlīgi svinēšanai vai ja cilvēkam veselības problēmas, citi apstākļi traucē nokļūt pie dabas, tad vasaras saulgriežos jādedz mājās trejdeviņas sveces. No tām liesmām jāmēģina domās pasmelt gaismu un attīrīt sevi. Pēc tam vajadzētu mājās aplieties ar ūdeni, tam piemetot sauju sāls. Lai ūdens notek pāri galvai! Vajadzētu mājās ienest vasaras smaržu. Kādu bērza meiju - tas ir Dieva koks, pats žēlsirdīgākais no visiem.

Raksts kopēts no interneta plašumiem- dzirkstele.lv

Debesis... ar tumšo pamali ....

2011-06-20T20:56:00.001+03:00

... Nu tā man gribas teikt par šo zilo lakatu... nu nav jau tikai skaisti zilas tās debesis.. nu jau nedēļu kā katru dienu aplaimo tumšie mākoņi... man jau liekas ka gana viņiem te ciemoties, bet šamiem (tumšajiem mākoņiem) nepilec.. ka laiks doties prom, ka dārzs nu man aizaudzis pāri acīm :)))) ka man lietu vairs nevajag, ka nu var doties uz citu pusi :))

un tā man tapa lakats ar šo noskaņu.... zilas debisis.. un tumša strīpa...

Kāds top nākamais??? - jas-mī-nu!!!! :)))

...mirklis...

2011-06-19T20:02:00.000+03:00

Optimista kredo...

2011-06-19T19:59:00.000+03:00

Es esmu tik stiprs, ka manu mierīgo pašapziņu nekas nespēj traucēt.

Ar katru cilvēku, ko satieku, es runāju par veselību, labklājību un laimi.

Pret draugiem es izturos tā, lai katrs no viņiem justos īpašs un vērtīgs.

Vienmēr saskatu dzīves saulaino pusi un rīkojos tā, lai dzīve apliecinātu manu optimismu.

Es domāju tikai vislabākās domas, strādāju tikai pie vislabākajiem cilvēkiem un gaidu no dzīves tikai vislabāko.

Par citu panākumiem es priecājos tāpat kā par savējiem.

Atmetis domas par pagātnes kļūdām, es nemitīgi domāju par nākotnes sasniegumiem.

Mana sejas izteiksme vienmēr ir žirgta un optimistiska, un katram, ko satieku savā ceļā, es veltu smaidu.

Sevis pilnveidošanas darbā es ieguldu tik daudz laika un pūliņu, ka citus kritizēt vairs nav vēlēšanās.

Mana attieksme pret dzīvi ir filozofiska, tāpēc es neraizējos par niekiem. Es esmu tik cēls, ka spēju nedusmoties, tik stiprs, ka spēju nebaidīties, un tik laimīgs, ka nepieļauju domu par to, ka varētu atgadīties kas ļauns.

Es esmu augstās domās pats par sevi un apliecinu to visai pasaulei, gan ne ar skaļiem vārdiem, bet ar dižiem darbiem.

Es dzīvoju ar pārliecību, ka pasaule allaž būs man labvēlīga, ja vien sniegšu tai visu labāko, kas ir manī.

Es nestrādāju pie cilvēkiem, es strādāju pie sevis un ar cilvēkiem.

Izraksts no grāmatas "Atslēga", motivējošais teksts pārlikts tagadnē ;)

Laid mani mājās.....

2011-06-12T18:11:00.005+03:00

.. bez vārdiem, dziesmā pateikts viss...

Vasarsvētki

2011-06-12T14:46:00.000+03:00

„Kad Vasarsvētku diena bija atnākusi, visi bija sapulcējušies vienā vietā; un piepeši pie debesīm nāca rūkoņa, it kā stiprs vējš pūstu, un piepildīja visu namu, kur tie sēdēja, un apustuļiem parādījās it kā uguns mēles, kas sadalījās un nolaidās uz ikvienu no tiem, un visi tika piepildīti ar Svēto Garu...” (Apustuļu darbi, 2. nod., 1. – 4a pants)

Vasarsvētkus svin 50-tajā dienā pēc Lieldienām, kas parasti iekrīt laikā no 10. maija līdz 13. jūnijam. Tie ir trešie lielākie kristīgie svētki pēc Lieldienām un Ziemassvētkiem.

Kristīgās baznīcas kalendārā Vasarsvētki līdzās Ziemassvētkiem un Lieldienām ieņem īpaši svarīgu vietu. Tos sauc arī par Svētā Gara atnākšanas dienu. Svētais Gars, Vasarsvētku dienā iemiesojies apustuļos, ir palicis nesaraujamā vienotībā ar baznīcu, padarot īstenus tās sakramentus un patiesas tās mācības. Kristieši Vasarsvētkus uzskata par Kristīgās baznīcas dzimšanas dienu. Baznīcas vēsturē Vasarsvētku rituāli savu nozīmi ieguva diezgan vēlu, 425. gadā šos svētkus ieviesa kā atsevišķi svinamu dienu.

Svētā Gara un Vasarsvētku simbols ir balts balodis, kas nolaižas pār mums no debesīm. Tā spārnu skāriens simbolizē to, ka arī katra cilvēka personīgajā dzīvē nav cita spēka gara kā tikai Dieva gars. Svētā Gara krāsa ir sarkanā – asiņu krāsa. Tā norāda gan uz kristīgo mocekļu asinīm, gan arī uz uguns liesmām, kam līdzinās Svētā Gara pārradīta dzīve, dedzīga un citus pārveidot spējīga.

Kas ir Svētais Gars? Tā ir viena no kristiešu pielūgtā Trīsvienīgā Dieva personām. Caur Svēto Garu pasaulē atklājas Dieva darbība, caur Svēto Garu mēs arī saņemam grēku piedošanu.

Kristīgajā mākslā Svētais Gars ir ticis pienācīgi godināts jau kopš senlaikiem, it īpaši tas vērojams glezniecībā. Svētais Gars ir vadījis un iedvesmojis vairākus māksliniekus. Plaši pazīstamas gleznas par Svēto Garu ir Leonardo da Vinči, Rubensam, Rafaelam, Gvido Reni, El Greko u. c.

Vēl Vasarsvētki saistās ar meiju smaržu, līdzīgi kā Jāņos ir meijas (dzīvi augi ar ziediem), tā arī Vasarsvētkos ir meijas (dzīvi augi bez ziediem). Vasarsvētku sestdienā visi tīra un pušķo sētu, sakopj istabas, slauka pagalmus, izpušķo māju ar bērziem, ceriņiem. Istabās tiek ienesti bērzi un nolikti pie gultām, kur, reibinoši smaržodami, tie rada sajūtu, ka ir ienākusi vasaras pilnība. Daba ir atvērusies visā savā krāšņajā jaukumā, Vasarsvētki allaž tiek gaidīti ar skaidru, siltu un jauku laiku, kurš dabu jau ir pilnīgi uzmodinājis, tērpdams mežus un pļavas jaunā zaļumā.

Vasarsvētkos mainās baznīcās izmantojamā liturģiskā krāsa. Sākot no Lieldienām baznīcās altārpārsegos, stolās un citos liturģiskos priekšmetos dominēja baltā krāsa, bet, sākot no Vasarsvētkiem līdz par Mirušo piemiņas dienai rudenī, baznīcās izmantos zaļo liturģisko krāsu.

Ticējumi

Ja pērkons rūc pirms Vasarsvētkiem – būs auglīga vasara.
Vasarsvētku meijas jāliek šķūnī zem siena – tad siens nepelē.
Kas Vasarsvētku meijas velk gar zemi, tas dabū kašķi.

Jaukus vasarsvētkus!

Avīžu slejās...

2011-06-11T14:13:00.000+03:00

Tā nu sanāk, ka kādreiz jau arī avīzēs uzraksta par izšūšanu krustdūrienā (pareizāk būtu teikt, vismaz manā ziņā ir, ka vienreiz esmu piekritusi, 7x atteikusies.. tai skaitā esmu atteikusies pat fimēties LTV1 ziņām). Bet nu par to kas ir-šodienas Madonas reģiona ( oi ku dīvaini skan) avīzītē "Stars " ir intervija ar mūsu krustiņsoni Gundegu :)) nu jā.. es arī esmu pieminēta ;)) un par to paldies Gundegai .. patīkami ....

Un tas kā mēs ar Gundegu sapazināmies bij gluži vienkārši. Viņa mani bij paskatījusi draugos.lv, pēc intervijas Madonas novada vēstīs pagājušā gada martā ... tā tas mums sākās... pēc šīs intervijas mums vel ir piepulcējusies Vita (kuras dvīnītēm šuvu tīģera motīvu) ... te pērnā intervija.. ( piebildīšu, ka tā notika sarakstes veidā un dažas lietas no manis teiktā ir izmestas, cits palabots.. piemēram- es nekad nesaku - zirdziņi :))) )

Madonā nu jau mūsu ir daudz :)))) nu tā man gribas teikt... te uz vietas esam četras... protams ka mūsu bariņā ir tikpat kā vietējā Dace ( ar saknītēm no Cesvaines) varam kopā tusēt, ko arī daram.... nesen pie Gundegas baudījām ķiršu ziedu lietu.... ak vai kas viņai par ķiršu dārzu... tā bij kolosāla pēcpusdiena... kā manējie smējās... mazo vairāk kā lielo, jo tusējām ar bebučiem Ilze ar Valteru un Jānīti, Vita ar visām četrām atvasītēm.. un mēs ar Gundegu... lielo bērnu mammas :))))

Nu ko... zinu ka Gundega mūs gaidīs uz ķiršu laiku.. lielākā barīņā... super.... mīļš , mīļš paldies Gundegai.

Pērn mēs baudījām Ilzes viesmīlību, šogad Gundegas.

Paldies Gundega, ka tu esi tāda kā esi- forša un ļooti jauks cilvēks.

Tiekamies ķiršu laikā ar spainīšiem .

Lai jauka diena!

Zied ābeles un .......

2011-05-23T09:38:00.001+03:00

................es šuju Lanartes ābeļziedus. Noteikti ka ābeles ātrāk noziedēs kā es pabeigšu šo darbu.. varbūt gatavu varēšu fočēt kopā jau ar āboliem :))) jo tik ātri man šis darbiņš nemaz nešujas.

Tagad, kad esmu bik pašuvusi arī kādu tumšaku toni- nu tad beidzot redzu ko šuju... citādi ļooti nogurdināja sākums- šuj un nekā nav :))))

Joprojām iezogas pa mirklim doma- varbūt vajadzēja ņemt citu audumu, bet ko ta vairs ... + vel pamanīju ka man audums ir brāķis.. pārgriezti diedziņi.. bez maz vai caurums :( bet tas nav izšuvuma vietā...

Tā nu man iet.... pamazām.....

Baudiet ābeļziedu laiku.. tas ir pasakains....

Ps. komentāra vietā- paldies par labiem vārdiem, bet šī darbiņa process galīgi neiet pie sirds... un tāpēc darbiņš noteikti atkal tiks nolikts maliņā:(
nezinu kāpēc nevaru pievienot komentārus :(

...svētdiena un vasarai vārti vaļā ...

2011-05-22T22:38:00.001+03:00

Jā.. jā.. tā ,man gribas teikt- vasarai vārti vaļā... kāpēc tā?!- tāpēc ka ar pirmo rabarberu ķīseli man sākas vasara :)) Nu tādas sajūtas man no bērnības... Nu jā, kādreiz , manā bērnībā, rabarberu ziemā nebij... tikai tad kad dārzā.... Savukārt ziemā no saldētavā noslēptajiem rabarberiem parasti vāru biezo ķīseli... ar cieti, stērķeli, jebšu kartupeļu miltiem... (re cik daudzejādi var pateikt vienu vārdu) un to ēdam ar pienu ;) bet tagad pirmo- tādu padzeramo... mmm ... rabarberu ķīselis- mana vājība, jo ļooti garšo viss kur rabarberi, jebšu beriberi :))) tā kaut kā ir kāda no meitām kādreiz pateikusi un tad nu šad un tad tā tos saucam :)) oiii.. kad gaidīju Elīnu, tad tai pavasarī nabaga rabarberiem no zemes neļāvu lāga izlīst, kad jau grauzu nost :))) ļoti, ļooti tad man viņus kārojās....

un tā šodien tika izvārīts rabarberu ķīselis.. vieglais padzēriens, jā, jā... ko kādreiz ēdnīcās par kompotu sauca :))

Un vel- no paša rītiņa, kamēr Luīze gulēja, tika maizes mašīnītē ielikts cepties keksiņš. Nu tie gan mums ir kļuvuši ģimenē ļooti iecienīti- gan mājās, gan ciemos braucot, gan Jānim reisā līdzi :)) Maizes krāsniņu lietoju jau kādu pusgadu.. maizi īpaši bieži necepam, jo nav to ēdaju tik daudz :)) bet keksus gan...

Un tā-

200gr margarīns vai sviests,

3olas,

200gr cukurs,

2,5 glāzes miltu,

2,5tējkarotes cepamā pulvera

+ citrona miziņa vai citrona sula,

izmērcētas nosusinātas rozīnes,

dažreiz magones...

Dažreiz cepšanās vidū pārkaisu ar krāsainajiem cukura graudiņiem. Dažreiz pielieku arī izmērcētas aprikozes, dažreiz riekstus, saulespuķu sēklas.. brīva vaļa improvizācijai :))

Visu maizes krāsniņās traukā, uzslēdzam keksa programmu un viss notiek. Atzīšos, ka es neesmu daudz to recepšu izmēģinājusi, bet ģimenē šis tika atzīts par labāku, kā visi pirktie keksu maisījumi. Esmu mēģinājusi sviesta vietā likt eļļu( kā tas gatavajiem, nopērkamajiem keksu maisījumiem) , nav tas.. esmu palikusi pie cepšanai paredzētajiem margarīniem ;)

Ja tev ir tāda iespēja- maizes mašīna- izmēģini arī tu ;)

Tāda bija mums ar Luīzi pēcpusdiena dārzā- ar rabarberu dzērienu un keksiņu.

Izmēģini un lai labi garšo!

Līdz ausīm ceriņos :))

2011-05-18T15:50:00.002+03:00

Tā nu gribētos teikt :)))

Jo! esmu uztaisījusi lakatu- pašā ceriņu plaukumā, reibonī :)) tā kā man pie mājas šie košumkrūmi lieeeelā vairumā, tad nu bez ievērības es viņus nevaru atstāt :))

Kaut kad šuvu adatu ķusīti ar ceriņiem, nu tiem par godu lakats ;)

Pagājušajā sestdienā bij tirgus... un man tak ar vajadzēja :)) nopirkt atkal kādu krūmu..šoreiz nopirkām vienu ķirsi, ērkšķogas un jāņogu :)) BET!!- pateicoties vējam, lietum un vispār nemīlīgajiem laika apstākļiem es nosalu.. un ne pa jokam :( Satiekot Judīti apskaudu :))) (pozitīvā nozīmē) ka viņai ap kaklu bij lakatiņš.. un tieši tad es izdomāju, ka man ar vajag :)) kaut i plāns tas mētelītis un biezs dzijas lakats nepiestāvētu... man jau bij vienalga .. ka tik būtu siltāk :)) tā i nosmēju- ka taisīšu es ar beidzot sev lakatiņu :))

Man ir violēts plānais mētelīts, ko mēs ikdienā saucam par kurtku :))) un tumši violeta soma..

Salasiju visas violeto toņu dzijas.. saliku lielajā groizā un sāku tīt lakatu- bez raksta, noteikumiem utt. vienkārši raibu no visām malām :)) Uztinu pa divi diegi, sākumā domāju- oiiii.. būs slikti... plāns un nekāds... bet jau tikusi ar šūšanu līdz vidum- sapratu- būs labi :))

Ārā līst lietus.. brīžiem gāž lietus, bet ceriņu smaržu jau tas nemaina... nogaidījusi kad mazāk līst, es gāju piegriezt ceriņus :)) ienesu istabā..mmm...šuvu lakatu un baudīju smaržu...mmm.. pa feino :))

Šorīt ceriņi vāzē joprojām smaržīgi, visa isataba ar vieglu reiboni ... Bet ārā jau spīd spoža saule, vienīgi vējš tāds nopietnāks...

Un tā es šorīt pabeidzu lakatu, nobildēju savos ceriņos un zinu kādu lakatu gribu nākamo :))))

Atzīšos, jau pat dziju nopirku :)) Nu tik drīz tā ieplānotā lakata nebūs, jo kāds cits jau ir uzstiepts uz lielā rāmja- pie kura diemžēl man tā pagrūtāk darboties, bet nu gan jau...

Vēlmi un gribēšanu jau tas nemaina :))

Ieelpojiet to pasakaino ceriņu smaržu ;)

Lai Jums jauka un piepildīta diena!

--palaid pavadu--

2011-05-16T23:03:00.001+03:00

Kad esi nokritis no zirga, tad palaid vaļā pavadu, jo citādi dikti sāpīgi ir vilkties pa zemi līdzi.

Balto ziedu lakati....

2011-05-16T12:30:00.002+03:00

Pasaule ir maziņa, tā kā kalnu kaziņa :)))))))) tā man šoreiz gribas teikt :))

Caur e-pastu mani uzrunāja meitene Sanita, kura vēlējās lai es viņas kāzām uzdarinu lakatus... 3 vienādus lakatus- doma bij par baltiem vai gaiši pelēkiem... tā kā baltā dzija bij tikai vai nu koši balta, vai dzeltenīgi balta.. tad sāku iet otru apli pa veikaliņiem un tikai vainā vietā atradu šo gaiši pelēko.. nu jā.. piebildīšu, ka trim lakatim iepirkt vienādu dziju nemaz nav tik viegli .. laikam dzijas sezona beidzas...

Tā nu man pamazām tapa 3 vienādi lakati... sarakstes laikā man uzjautā, kad var piebraukt... izrādas ka būšot Madonas pusē :)) īsos vārdos uzzinu, ka lakatus nedarinu gluži nepazīstamiem :))) Līgavaiņa ģimeni pazīstu.... pēc tam pamazām radu meitēns Alise pastāsta, ka Sanita ir ļooti jauka meitene, ka ir kopā tusēts :)) Taisot lakatos smaidīju un domāju- pasaule ir maziņa, tā kā kalnu kaziņa :))

Taisot vienu- ziedēja kaukāzeņu strīpa, ko vēroju pa logu, nakamajam ievas.. bet pēdējām jau ābelē pumpuri plauka... bet fotosesijai noskatīju ziedošo ķirsi :))

Trīs vienādus lakatus taisīt nebij grūti... jo visu laiku gribējās zināt- kā tas būs, kad man apniks :)) neapnika..

.... nu jā.. vienīgi karstajās dienās gan nu nekādi negribējās darboties ar pūkaino dziju.. tas gan...

Un tad es domāju nu tagad vairs ne lakatošos pa vasaru, jo ir karsti... bet kad pēdējais lakats tapa, galvā jau virmoja domas par nākamo- kādās krāsās :))))

Ārā līst svētīgs lietutiņš un es tinu nākamo lakatu :))

Lai Jums jauka un piepildīta diena!

Vitas princesēm...

2011-04-28T11:57:00.002+03:00

...šī gada janvarī, Madonā, piedzima divas jaukas meitenītes, princesītes- Sabīne un Undīne... Tad nu viņām tapa uzrīkots mazs robins... Motīvus atlasīja pati māmiņa Vita... Es izvēlējos izšūt šo tīģeri .. motīvs gana skaists... šuvās ļoooti raiti, viegli.. šūts uz auduma- Lugano Britney... man patika.. audums nesagādāja nekādas neērtības... ja nu vienīgi šis ir mazuliet caurspīdīgāks par tik ierasto Jubileju.

bildēs motīvs nav ne mazgāts, ne gludināts, tāpēc atvainojos... šujot loģiski ka saburzās :)) šņorīti pūķim izveidoju kā aukliņu no diviem diegu pavedieniem un tad kārtīgi piešuvu.. man tā likās būs smukāk, kā parastā bekstičā nošūts diedziņš... bet kā bij domāts un pareizo versiju, atzīšos ka nesapratu :))

Lai mazās princeses aug lielas, veselas un skaistas meitenes, vecākiem par prieku :))

Lakati vecmammām

2011-04-19T12:32:00.000+03:00

Sveiki....

nebiju nekur pazudusi, bet čakli rosījos ar darbiņiem.. radu meitēnam tika svinētas kāzas un tad nu man darbiņu bij pilnas rokas.. sākot ar lakatiem vecmammām.. turpinot gan ar 7 priekšautiņiem, naktskreklu un pat kāzu karogu. Diemžēl nofočēt aizmirsās, bet nu lakatus gan atcerējos safočēt :)) kaut neko diži man nesanācam, bet nu ieskatam :))

Daži lakati jau paspēja pat pabūt mazā Mētrienas pagasta rokdarbu izstādītē :)) par ko man pašai mazs prieks... jo lai vai kā.. manējie krasi atšķīrās no lielā lakatu klāsta :))

Un te nu būs dažas bildes ieskatam no lakatiem kas tapa kāzām kā dāvanas vecmammām. Jaunais pāris ir tik bagāts, ka viņiem kopā ir visas četras vecmammas...

Pjotram, Annei, Tanjai...

2011-04-01T17:27:00.001+03:00

Šo eņģeli ar trim zvaigznēm izšuvu Luīzes, Elīnas un savam dziedinātājam Pjotram Elkunovicam :)) Jau novembrī rakstīju par mūsu vizīti pie viņa Kauņā . Tagad dziedināšanu saņēmām arī mēs ar Elīnu. Ja īsumā viedokli, tad ir to vērts.

Bet, atgriežoties pie bildes.. viņu krāsa ir oranžā .. kas izceļas uz balta, tāpēc arī man šis eņgeļis tapa tieši koši oranžs- saules krāsā. Tās trīs zvaignes, tie ir viņi visi trīs.. katrs sava izmēra zvaigzne :)) Pjotrs, viņa sieva Anne, un palīdze Tanja...

Bildīte viņiem ļooti patika.. nolika uz sava tā teikt altāra galdiņa... zinu ka tā tur bija arī nākamajās dienās :))

Lai jums jauka un piepildīta diena! ;)