Man patīk vecas lietas... jā, arī tādas, kas it kā būtu jāmet ārā, bet es tās vēl velku no visādiem kaktiem un kā smejas, lieku uz galda :)) Tā nu arī pēdējā reizē esot savos laukos, pamanīju kādu vecu, netīru noputējušu burku. Tad nu vedu mājās. Saprotu, ka burka patiesībā jau ir nokalpojusi,ap kakliņu ir apdauzīta, bet nu ne jau es tur zapti liešu,un siešu ar pergamenta papīru kā senos laikos. Man būs svečturis. Tad nu šodien man vecā burka pārtapa un nu dzīvojas virtuvē uz galda. Skatoties sveces liesmiņā es atkal varēšu domāt par burkas dzīvi pirms..... kā tajā lieta kāda ērkšķogu zapte, kā tā nesta uz pagrabiņu un pēc tam ziemā pa slideno taciņu uzmanīgi nesta uz māju, lai būtu kas salds pie pankūkām...mmmm.... Ai, kā domas aizskrēja uz Marindzejas vecajām ūdens dzirnavu mājām. Atpakaļ uz tiem laikiem, kad tur čaloja gan ūdens, gan cilvēku balsis.. bet tagad?....
Un kā tu sadzīvo ar senām, vecām, lietām?
Sandra ❄
Sandra, - tiešām ļoti veiksmīgi izdevies "atdzīvināt" seno burciņu. Ļoti mīlīga, simpātiska un romantiska!!!
AtbildētDzēst.. jā.. man ar ļoti patīk... un tas ka sena, ir tieši patīkamāk...
DzēstVai, cik skaista! :)
AtbildētDzēst..paldies ;)
DzēstŠodien tik padomāju un iebēru burkā mazliet smiltis.. nu tā lai ja nu svece nodeg par daudz- burka nesaplīst ...Tā teikt,aizdomājos par praktisko pusi.
AtbildētDzēst