1. decembris....

Klāt decembris... parasti spodrības mēnesis ir kāds no pavasarī esošajiem mēnešiem, bet kāpēc lai nebūtu decembris?  Šodien uzsniga sniegs, viss  apkārt tāds balts un tīrs,man pat gribas teikt, pasaule kārtīgāka izskatās.

Tāpēc  mazliet mēģināšu kārtību ievest arī šeit blogā. Nē, neko nesolīšu... neko....
Ar varītēm negribu te neko rakstīt... ja nav, tad nav... bet ja uznāks, tad būs :))
Patiesībā jau nerakstās nekur un nekas... ne  šeit blogā, ne studiju darbi, kur nu vel kvalifikācijas darbs. :( tāda kā neraža :))

Bet es esmu tepat, ar mani viss ir kārtībā.... priecājos, dzīvoju....it kā nekā jauna, bet noteikti ka ir... niekos un sīkumos ir gan.... piemēram,  man vienā no istabām ir pārbīdītas mēbeles... uhhh... kas par prieku....nu ne tā ka žurnālgaldiņš no viena istabas stūra tika pārlikts uz citu, nu nē... man ir tā, pa riktīgo.... vel gan visi krāmi un lietas jāsakārto.....bet tas jau arī ir pie tām patīkamajām nodarbēm....

Vel no mazajiem dzīves priekiem ir tas, ka šogad man ir savs adventes kalendārs. Kādreiz es tos gatavoju meitucēm, tagad otrādāk.... Luīze mums ar Elīnu uztaisīja katrai pa kalendāram. Piebildīšu, ka Elīna Luīzei uztaisīja gan, es tik noslinkoju... Bildē ir Elīnas kalendārs... bet man tāds pats... mazas  dāvaniņas kārtīgi sapakotas guļ lielā kastē.... Sasaiņotas kārtīgi, jo tālais ceļš no Vācijas dāvanām bija jāmēro fūrē...  katru dienu es no kastes varu izvēlēties pa  dāvaniņai.
Varbūt kādu dienu es kaut ko arī atrādīšu. Pačukstēšu, ka patiesībā es priecājos par šito pasākumu kā mazs bērns... pat reizēm spiedzu... nu tikai nestāstiet tālāk nevienam.. labi?  citādāk par mani smiesies....

Vel manu dzīves daļu aizņem studijas- lekcijas..... reizēm nopietnas, reizēm ne tik ļoti... bet vispār viss ir pa nopietno, nav nekāds traļi-vaļi. Nedēļas lekciju grafikā ieskatoties nākošnedēļ tādas lekcijas kā motivācijas teorijas, deviantoloģijas pamati, masāžas pamati un ārstnieciskā fizkultūra kā arī no onkoloģijas, psihiatrijas tēmām.  Šonedēļ gan vel neverbālās komunikācijas lekcija, bet nu ko tur tik daudz par tām nopietnajām lietām....

Un protams es joprojām izšuju krustdūrienā... nesanāk gan katru dienu, jo tās studijas ar prasa savu, bet nu krustiņoju gan.... instagrammā pa kādai bildei iekrīt apskatei...

Tas šodienai viss....

Pasaule pieder tiem, kas par to priecājas! 

Lai jauka diena!

Sandra