ZIŅAS

pirmdiena, janvāris 27, 2025

Sveiki....

...šovakara saulriets no balkona....


 ... šodien nolēmu te ierakstīties.... atsaukties, lai zinat, ka ar mani viss ir ok... nu tiem kas lasa un te ieskatās... 


... pirms kāda laika izlasīju, ka atkal kāda krustiņotāja, ko skatījos jūtūbē, vairs nav... ir ļoti dīvaini, kad ik pa laikam tādas ziņas izlasi.... un tad aizdomājos, ka ir noteikti arī tādi jūtūbes kanāli no mana saraksta, kur jau gadiem klusē.... un kas to lai zin... tāda ir dzīve...


Ja mani te lasa kāda no senajiem cāļa laikiem, priecātos, ja ierakstītu, iekomentētu... man ir interesanti; vai vēl krustiņojat... cik daudz vel joprojām ar šo skaisto hobiju nodarbojas.... citroniņš, dzidērija, merry, trallallā, aggi,  klēra... ak die... jau piemirsušies niki un noteikti pareizi i neierakstu.... mūsu tak bija daudz... 

Man ir interesanti, vai kada lasa te par maniem xxx, vai  ir vērts rakstīt priekš citiem,vai varu šo blogu pieslēgt un mierīgu sirdi rakstīt tikai sev... ♡


Piebildei- ja man gadījumā kāds burts vārdā ir pazudis, nesatraucieties... es noteikti nepamanīju, jo man te daži nolēmuši paniķoties un ja nenospiedīsi 2x, i nebūs....  nu jau  vismaz kaut kas rakstās, bet bij mirklis, kad ne pakam nerakstījās man ne e, ne a burts... tāpēc arī pārtrūka galīgi mana rakstīt gribēšana)...

Lai bagāts rokdrabu gads....

Viss, ko Tu dod otram, pie tevis atgriežas. 

Tāpēc dalies ar prieku, labestību, cieņu un mīlestību...

Un tas viss pie tevis atgriezīsies...🧡

2 komentāri:

  1. Sveika! Iepazināmies tieši cāļa laikos... Vairs gan nav paša cāļa :) Toreiz xxx lapiņā apgrozījās daudz krustiņotāju, tika rīkoti tusiņi... Bija forši! Pirmos divus gadus šuvu gandrīz tikai cāļa meiteņu mazo cālēnu robinus :) Un manam Valčam arī tika smuks lāčuku robins... Tik daudz forša piedzīvots! Ehhh.... Zinu, ka Tu cītīgi šuj, es šuju mazāk, bet šuju... Gaidīsim, kad atsauksies vēl kāda xxx mīļotāja!

    AtbildētDzēst
  2. Neesmu ne no cāļiem, ne krustiņotājiem, bet manu lasāmo blogu sarakstā esi Tu :) bloglaiki palikuši pagātnē, un tie bija patiesi feini laiki :) Tagad rakstu sev, jo pa šiem gadiem esmu sapratusi, ka tādos patiesi drūmos brīžos mani priecē ieraksti blogā, jo redzu, cik daudz padarīts, kāda mīlestība un prieks tajā visā ir: gan darbiņos, gan ierakstos...

    AtbildētDzēst

Sveiki.... Man prieks ka ienāci un veltīji laiku komentāram.

Lai jauka Tev šī diena!
Sandra ;)