Mana redaktores sleja-3.

2014.g. augusts mirklis

Kā katru nedēļu arī šonedēļ ir trešdiena. Un šī ziņa noteikti netaptu, ja vien man e-pastā kāds nepabikstītu,  ar jautājumu- kur tavas redaktores slejas. Apsolīju, ka šonedēļ būs un nu top gan.

Kādā brīdī domāju, nu man nekā nav ko tādu teikt... un tā arī ir.... tad kādā brīdī domāju,man tiiiik daudz ir ko teikt, ka nezinu ar ko sākt ;)))) Tad nu patinot domu kamolu paliku pie tēmas par mirkļiem. Jā..pie tik totāli banālas tēmas kā mūsu dzīves mirkļi.

  Kāda meitene jūtūbē katra mēneša beigās stāsta par saviem iepriekšējā mēneša iespaidiem. Visu mēnesi pa datumiem viņa iekrāj- pieraksta savus ikdienas iespaidus, sajūtas un tad mēneša beigās sēžas kameras priekšā un aptuveni stundu par tiem stāsta. Un es sēžu un skatos, nu labi, klausos... par ko tur stāsta?- da par neko... par ikdienu.. par matu pieaudzēšanu, par to ka nopirkusi izšūšanai jaunu lampu, par to ka pirmo reizi mūža vārījusi zupu, par to ka kā gājusi makšķerēt ceļoties 4-5 no rīta, par to ka dzimšanas dienā lijis lietus un ka pa lietu bij jācep šašliki.. pa to ka pie durvīm zvanījis svešinieks un viņa nobijusies, par to kā kasījusies un bijusi ar sarkanām pumpām, izrādījās, ka no kaķa salasījusi blusas....  ka viņai uzdāvināta šalle, kā mācījusies šūt ar šujmašīnu...utt.......  No sākuma es šīs, it kā, tukšās runas vispār neklausījos,jo ir taču vērtīgāk klausīties kas jauns izšūšanas jomā,  par pakupkiem, par procesikiem utt.... Un tad kādā reizē viņa stāstīja,ka viņa pasūta savu plānotāju un tur palūgusi lai viņai pievieno 12 lapas ar tēmu- Mēneša iespaidi... Hmmm.. un tad es sāku paklausīties... vēlāk jau gaidīju šos ikmēneša video... Patiesībā viņa krāj mirkļus... jeb raksta savu vēsturi. Jā, publiski, jā daudziem nepieņemami, bet tā ir viņas izvēle un katrs mēs to varam ievērtēt pēc sava vērtību mēra. Un man patīk, es pat varu tā viegli ieskaust par to ka kāds tā forši , bet pa savam to dara. Es zinu, ka ik vakaru viņa sēžas un pieraksta savu dienu trīs dienasgrāmatās. Nu forši...

Es neko nepierakstu, bet vajadzētu.... es tikai varu tīt savas atmiņās satītos iespaidus un mirkļus...

Viena lieta, kas palīdz šos mirkļus atcerēties ir fotogrāfijas. Es nezinu kā tas ir ar jums, bet man datorā tās krājas, krājas un ja vajag kaut ko atrast, nevaru... jo to ir ļoti daudz... un tad es meklētājā ierakstīju- augusts. Pamanīju kādu divus gadus senu foto sesiju- skaļi teikts...... bet atceros, ka nu neviena bilde man nepatika, visās mans sarauktais deguns... vai arī mans dekoltē ne tāds.. tad tas ne šitāds... bildes gan neizdzēsu.. tagad skatos un smaidu.. atceros to dienu, tās sajūtas.. tos mirkļus.. Jā.. mana bilde no tās dienas... zinu, zinu, ka totāli nepareizi iekadrēta, bet lai..... jo man tā gribas.. nebūt perfektai...

Es atceros septembra dienu pirms daudziem gadiem Lubānas baznīcā kad no manis gaidīja Jā vārdu... ziniet ko es darīju?- klusēju...man gribējās paildzināt mirkli.... un kad dzirdēju sākušos knosīšanos baznīcas beņķos atbildēju savu Jā vārdu. Es neatceros visu kas tur notika.. bet to pauzi atceros gan.

Protams, kā katra mamma arī es atceros to mirkļus, kad uz punča uzliek tavu tikko piedzimušo bērnu.

Es atceros to mirkli, kad tev slimnīcā pirms bērna operācijas padod parakstīt papīru pasakot- formalitāte, bet man asaras birst, ka neredzu kur parakstīties....

Un tas mirklis, kad tu sēdi skolas zālē bērna izlaidumā, klausies kad tiešām tavu bērnu slavē  un domā- viss ir labi... jums lielai daļai nebija taisnība...(Luīzes izlaidumā,pēc tā ka bija ārsti kas teica atsakies no šī bērna, jo ar galvu viss te nebūs kārtībā)....

Es atceros mirkli kā es pagājušajā rudenī stāvēju, savos laukos, pagalma vidū un māju dzērvju kāsim.... saucot, ka es viņus mīlu un gaidīšu atkal....

Tie ir tikai daži mani dzīves mirkļi kuriem ir mūžības garša.... Un nu mēģināšu atcerēties savus augusta mirkļus.... ( protams ne visus, bet dažus)

Brīdis brīvdabas koncertā dziedot grupai Raxtu Raxti.... kad tev skudriņas skrien no tā kas notiek tevī un apkārt... visi dzied un tu arī, kaut gāž lietus....

Manī ir mirklis, kad kādā vakarā es ar fotoaparātu bridu pa rasoto pļavu cerībā iemūžināt mirkli kad miglas vāli veļas..... atzīšos, nekas prātīgs nesanāca, bet es to atceros, un atceros spilgtāk tāpēc, ka biju tu iekšā un bridu... ja būtu noraudzījusies pļavas malā stāvot, nebūtu tas....

Kādu dienu steidzāmies uz Madonu, un ienākot istabā aizvērt balkona durvis pamanu ka ielidojis putniņš...patiesībā ļoti steidzāmies, bet tomēr to mirkli izdzīvojām....

Es atceros mirkli kad mēs ar Luīzi izgājām skatīties kā krīt zvaigznes... jā.. varējām to darīt uz balkona, bet nē... gājām pāri ceļam un iebridām pļavā.... stāvējām un ķērām tās krītošās zvaigznes....

Cik patīkams ir mirklis karstā vasaras dienā, kad tu iekodies saldējumā un sajūti kā tas lēnām kūst tev mutē...

Protams ka neatņemama ik vakara nodarbe ir ik pa mirklim uzmest acis uz debess malu kur saule riet...Jā..šovasar tā retāk, bet tie vakari kas bija, ir katrs ar savu garšu un krāsu....

Mirklis, kad telpā iesniedzot dokumentus mācībām, meitene pievēršas meitai un jautā- kas no dokumentiem ir līdzi, bet tu pasmaidi un saki, nē.. mācīšos es- mamma.....

Mirklis,kad tu no ugunskura nocel katlu ar vārītām cūku pupām un domā.. nu labi tā.. pa vienkāršo.....

Mirklis, kad tu iekrāmē malkas grēdā pēdējo pagali un priecājies par skaistajām malkas grēdām un tas nekas ka pēc tam divas dienas kājas tā sāp ka pastaigāt nevar, jo tu to izdarīji viens.. citi neprata tik smuki to malku krāmēt....

Arī tas ir mirklis, kad tev ārsta kabinetā pasaka  slimības diagnozi, stulbs, bet ir mans mirklis....

Viņu man augusta ir bijis ļooooti daudz.. pat ne 31.. bet 3 un 4 reizes vairāk....
un ziniet ko es darīšu rīt?? Iešu pēc mirkļa uz skolu... mana lielajai Luīzei būs 12 .klases 1. septembris...

Luīze pieraksta notikumus uz mazām lapiņām un krāj burkā. Es pagaidām vēl tikai savā atmiņu kamolā.

Ko jūs darāt ar savām atmiņām,mirkļiem sajūtām, notikumiem??
 Kā jūs tos krājat??? 

p.s iešu uz pastkasti pēc Ievas.. jāizlasa redaktores sleja....

...putni...

Kas manā prātā jeb galvā???- putni .. :)

Katram savi putni galvā: vienam lielāki, otram mazāki. Drūmāk ir tad, ja būrītis tukšs.

Par pienenēm...

.. jā,ir augusts, bet es te par pienenēm :)) Nu tas tāpēc, lai par tām nebūtu jāstāsta ap ziemassvētkiem :))))))

Jā, ir trešdiena, bet es te par krustiņiem :)) Un tas tāpēc, lai nebūtu vienas vienīgas manas redaktores slejas :))))))

Un tad nu pie lietas...
Es zinu, ka esmu apsolījusi parādīt arī savus procesus, tad nu šodien tā diena :))))

Procesā Riolis dizaina pienenes.  Darbiņu uzsāku pagājušā gada martā. Uzsākot man ļooti negribējās šūt uz auduma kas bija komplektā. Visādi domāju, lauzīju galvu, neko neizdomāju, un iesāku  uz komplekta auduma- 16 numura flax toņa aidas. Šuvu, nepatika, noliku darbu nost. Šogad aprīļa pirmajās dienās Elīna savā instagramā ielika bildi ar pirmajām pienenēm. Aāaaaa... jau pienenes... un man sagribējās savas pienenes.  Un tā es 5. aprīļa vakarā izvilku savas pienenes gaismā. Tik vien bija, kā savi 100 krustiņi izšūti.... bet varbūt bija, varbūt pat tik daudz ne.   Un tad nu man vairs nemaz negribējās domāt par audumu, es vienkārši šuvu.....

...un šuvu....

.. un tad apsolīju, ka būs bildes no procesa...
...un ir....
...mana dīvāna bedrīte, kur parasti sēžu un krustiņoju.. tā teikt- mana darba vietiņa  :)))))) ( nu labi,  vēl var teikt: darba lauks, kabinets, stūris utt. )

Tas ir tas,  kas man tur vienmēr stāv. Jā, man nav jānovācas vakaros, ne no viena adatas nav jāslēpj utt.  ( Zinu, zinu, tūlīt sāks viena daļa pie sevis purpučot, tev labi, tev nav mazu bērnu utt. ... nu tad ziniet, man tādi bija.. nu mazi bērni, bet nu ir izauguši, arī jūsējie izaugs, bet man nekad nav bijis nekas no bērniem jāslēpj. Ar rokdarbiem esmu nodarbojusies arī tad, kad meituces bija maziņas.... un kā vēl darbojos...  ) Nu jā, viss man tā kompakti un nekā lieka... bet tas ir līdz brīdim, kamēr man nav citu ideju galvā... bieži gadās ka otrā pusē stāv kaudzīte ar audumiem, komplektiem, diegu paletēm.. tā teikt- domāju uz priekšu...  Esmu centusies domāt tikai par vienu procesu, bet ne vienmēr sanāk.  Atzīšos,ka pienenēs iekritu līdz ausīm..ļoooooti patika process, baudīju katru krustiņu....

Tagad mazliet bildes ar to, kas un kā man tur organizēts :))))
Bija bilde, kādos kumšķīšos Riolis vilnas diegi bija komplektā, bet nu noklīdušas. Tāpēc pastāstīšu, ka viņi ir tādās mazās ficītēs, nekur neuztīti. Es tos cītīgi uztinu jeb pārtinu uz tā sauktajiem DMC kociņiem. Man tā ir ļooti ērti un patīkami. Parastajiem mulinē diegiem ir seši pavedieni, tad liekas, tur tas pārpalikums tinas un pinas, te viss ir viens diega pavediens, tāpēc liekas ļoti ērti un smuki. Glabāju kociņiem paredzētajā faila mapītē (arī DMC speciālā, paredzēta tieši šiem te kociņiem, piebildei: gan kociņi, gan mapītes ir nopērkami gan Kumodēs, gan Dominas un Origo tajos rokdarbu veikalos- nu aizmirsu veikala nosaukumu... kaut kāds Hobi bija. Zinu, ka kādam liksies, ko es te elementāras lietas stāstu, tad ziniet, kādam tas var noderēt..... arī es kad sāku, maz ko zināju. )

..mans papildaprīkojums :)))) maza metāla kārbiņa,kurā krājas diegu gali, pie kārbiņas ir magnētiņš un tur tad noparkojas gan adatiņas, gan diega vērējs adatā.... Jā, var iztikt bez vērēja, bet man patīk.

...tā mapīte salokas.. sanāk tā smuki un kompakti...

... man vienmēr būs blakus planšetīte uz kuras piestiprināta gatavā darba bilde.. nu parasti tas ir komplekta vāks, vai arī citreiz viss žurnāls... Nu skatoties ko šuju, bet tas ir vienmēr. Man patīk ik pa laikam uzmest aci un salīdzināt to kas top ar to kas bildē. Bieži atrodas kļūdas, jeb redzu atšķirības. Biežākais ir bekstičš, kas shēmā nav, tur ir, vai otrādi. Gadās ka shēmā nav kaut kas līdz galam iezīmēts, ir visādi. ( kļūdas pamanītas: Riolis adatu ķusī, Povela mājās....nu tas ir tas ko pirmajā mirklī atcerējos).

Šādi izskatās man procesa laikā..  uz auduma vienmēr, ar magnētiņiem, ir pieknibināta klāt shēma...pat tad, ja tas ir "palags" (bet man patīk lielas shēmas- dievinu:)))) ) , es to salocīšu mazā kvadrātiņā un pieknibināšu klāt.

Šķērītes vienmēr ir pa rokai, tad nu šai procesā šīs.  Vilnas diegiem ir ok.. nav nekādas smalkās. Arī adatiņai procesa laikā savs magnētiņš. Piebildīšu te arī to, ka es  audumu marķēju, ja ir aida, tad noteikti, jo tā ir ātrāk šūt. Zinu stāstus par marķieru neizmazgāšanos utt.. man ir gana liela pieredze, tāpēc es zinu ko drīkst un ko nedrīkst. Es ja arī fočēju procesu, marķieri ārā nemazgāju, fočēju godīgu procesu, bet zinu, ka parasti uz skaistām foto sesijām šo marķieri mazgā ārā, un tad vienkārši savelk par jaunu...  skaisto bilžu knifs :)))))) tāpēc neesmu šo bilžu piekritēja, sākumā instagramu skatījos purpinādama :))) apbārstītas, appušķotas izcakotas, ka tu nespēj ievērtēt un saprast paša darba- izšuvuma toņus, gammu... nē, nu ir pa labai bildei ar.. bet nu tās nav manā gaumē... Man patīk paša procesa laikā lai ir smukas lietas apkārt, smukas šķērītes, adatu ķusītis, diedziņi lai pa smuko....nu kaut kā tā.. bet ?!- lūdzu neapvainoties, jo mēs esam tik dažādi un tieši tas jau ir forši.... es atklāti pastāstu kas man patīk un kas ne.. kā daru es....

Shēmas es gandrīz vienmēr  pārkopēju, orģinālu saglabāju, a ja nu kas, lai vienmēr ir kur ieskatīties tīrā, skaistā shēmā. Procesa laikā shēmu krāsoju ciet ar marķieri. Jā, tas it kā paņem laiku, bet tai pat laikā, man ir skaidri redzams kur kas man izšūts. Šis ir mans variants. Kad kāds konkrēts laukums izšūts, viss aizkrāsots, es lieko shēmu nogriežu nost. Par shēmas saturētāju man kalpo magnēts, kas pirkts parastā  audumu bodē un paredzēts aizkariem- ļoti stipri un labi magnētiņi, jo bieži vien magnēti ir tādi ka lāgā neturas paši ne pie kā, bet te vēl papīrs jātur, tāpēc vajag kārtīgus.Adatiņām var būt ne tik stipri, bet man ir sen, sen ali ekspresā pirkti labi, kvalitatīvi magnētiņi (tikai trausli, jāuzmanās)

Ja man process tiek nolikts malā uz ilgāku laiku, vai jānovācas, es visu glabāju šāda veida zip mapītē. Man vispār šīs mapītes ir topā. Dažreiz tiek noskatīta shēma kādā žurnālā un tad nu es visu plānotajam darbiņam pamazām vācu vienā mapītē- audumiņu, diedziņus, izprintēju shēmu... nu viss lai ir kopā un tad atliks kādā brīdī tikai sākt... tā teikt, viss būs jau nokomplektēts....Jā... jā.. brilles ar neatņemama mana izšūšanas sastāvdaļa.. :))))

..nu tik tālu ir saziedējušas manas pienenes....

 ..un kā tur bija, kā ne.. gatavs...
sāku 5.aprīļa vakarā... un pabeidzu 16.aprīlī... skatos kalendārā un skaitu, ka esmu šo darbiņu rokās paņēmusi 8 dienas... es nerēķināju laiku, bet tikai pierakstīju, vai es tai dienā šuvu vai nešuvu....

 .. nu re..arī manām pienenēm apkārt ir citas pienenes... :)))) jā, es te tikko runāju par tām izcakotajām bildēm, bet es nezinu vai sapratāt manu domu pareizi.... ( tur procesa bildēs saliek visu ko apkārt, pat ķiršus uz auduma lai tik  ir skaisti.... nu da visu ko, ka reizēm var nojukt,kas tur bij šūts,kas ne... Nu jums ir kādu laiku jāpadzīvojas pa instagramu izšūšanas bildēm,lai saprastu par ko es te runāju... domāju, tad man būs vēl kāds kas piekritīs :))) )

Un tātad rezumē:
Izšūts no komplekta Riolis 807.
Diegi 11 toņi vilna/akrils
Izšūts krustiņos divi diegi, nedaudz pūkās bekstičš. 169 x 115 krustiņi.
Audums- 16 aida no komplekta.
Manas bildes izmērs 33 x 24 cm.

Nu tā man vēl viens šī gada mazdarbiņš atrādīts.

Varētu jau teikt, laižam uz pieneņu pļavu kūleņus mest... nu tā izsmejoties līdz dvēseles dziļumiem, nedomājot par to kas būs ar drēbēm... nu tā, kā kādreiz bērnībā..... bet!??? ir augusts.... bet tās pienenes ziedēja pavisam nesen ..  maijā....šī foto sesija notika gandrīz mēnesi pēc darbiņa pabeigšanas- 14. maijā...
Ja arī tev gribas savas pienenes gan augustā, gan ziemassvētkos,tad tās tiešām par lētām naudiņām var nopirkt tai pat veikalā kur es- Bobbin. Kā?- es jau rakstīju.... pavisam vienkārši...

Lai jauka arī Tev šī diena!

Kafijas kūka.

Ikdienā mēs ne vienmēr ēdam pie kafijas kūku, bet ja ir kūka, kafija ir vienmēr :))) Nu kaut kā tā.... Un patiesībā ir tāda kūka, ko sauc par kafijas kūku. Tad kafiju dzer no smalkākām krūzītēm :))) Atzīšos, ka izrādās man nav neviena krūzīte ar kūkām... hmmm... Tāpēc šoreiz mana krūzīte izvēlēta ne pēc izskata līdzīga, bet tikai pēc tēmas .

Un tā iznāciens ir coffe cake jeb kafijas kūkai.
Jā,es zinu, teiksiet, tā nav kafija... bet es teikšu, tēma tā pati :)))))))

Unn nu kāda tad tā izskatās  krustiņotajā izskatā.... Un kā jau ierasts: bez bekstiča un ar.

Nu vai nav kārtīga kafijas kūka?? Man liekas ir, un diezgan apetelīga :)))

Lai jauka diena!

Kafija.. kafija...kafija....

.... jā,es zinu, neesmu sen, sen neko ierakstījusi par savu kafiju. Tāpēc šodien labošos. Atzīšos ka jau esmu aizmirsusi ko esmu atrādījusi un ko ne. UN noteikti arī jums ir jāpaskatās mazuliet atpakaļ, kādas kafijas tad man tapušas--> izšutās kafijas.

Pēc skaita šī būs piektā kafija: iced caffe - ledaina kafija  jeb ledus kafija. Un pamanījāt, krūzīte ar sniegpārsliņām.. nu gluži kā izšuvu. :)))

Šī nu ir manējā :)))) jā,ja.. jo es dzeru kafiju ar diviem ledus gabaliņiem- ziema vai vasara, tam nav nozīmes. Ja nav ledus, tad kafija tiek gatavota pa pusei ar karstu ūdeni, un otra puse- pieleju aukstu ūdeni. Visi šo manu dzeršanas manieri ir pieņēmuši un zina, tāpēc viesībās nav problēmu, man tiek iedalīts uzreiz arī auksts ūdens :)))

Kā ši kafija izskatās manos krustiņos?

Un tāda ar visu bekstiču....

Lai jauka diena un līdz nākošajai kafijai!