3. Samierināšanās ar pārmaiņām

 

Foto- braucot pa Pļaviņu apvedceļu...

Nu ko lai saka... arī šī tēma manī ir ikdienas kņudēšanā... lai arī Vācijā ir nodzīvoti nu jau divi gadi, vienmēr skatos atpakaļ... un tur nekas nemainīsies... Jo mēs skaidri zinām, ka šeit mēs dzīvojam uz īsāku, vai garāku, bet uz laiku....

Varēju jau es palikt Latvijā un ģimene saskrietos pilnā "sastāvā" uz pāris nedēļām vasarā, varbūt ziemassvētkos.... un tad es atceros kovidlaiku.. kad es savā aizmāršībā Lieldienās sakrāsoju daudz olu,  apsēdos pie galda un sāku gaidīt... ha... un tad sapratu... neviens taču te man nebrauks... neviena nebūs... es esmu un būšu viena.... palika mazliet skumji... nu neko... mācījos ēst olas un dzīvoju tālāk...

Tad kādā reizē sarunā ar Ilzi, kuras Jānis gāja bojā uz kvatriķa, kas iebrauca pār ceļu pārstieptajā stieplē... sapratu... nē... es tik nedaudz redzu un dzirdu tās Ilzes sāpes....  un saprotu, ka mēs nekad, neviens nezinām cik garš būs mūsu katra dzīves ceļš... vismaz kaut nedaudz vairāk, bet kopā.... 

Tā nu es dzīvoju te, Herfordā, un ļooooti cenšos nedomāt, kā būtu ja būtu... cenšos samierināties ar pārmaiņām savā dzīvē, kas nu nemaz nav viegli.... jācenšas dzīvot ar skatu uz priekšu... un neskatīties atpakaļ....

2. Iejūtīgs skolotājs

 

Foto- manā  Marinzejā pie lauku virtuvītes... i zvans apsūnojis, i virtuvītei vairs nav senā goda....

Kad skolu durvis ir aizvērtas, un skolas zvans vairs neskan....   bieži  mēs dzirdam dzīves  mācību zvanu...... dažreiz tas mēdz dot ļooti skarbas mācības, un citreiz, kā saka, iesit  kā ar āmuru pa pieri... un ja mēs ieklausāmies, to ir daudz... 

Vakarā izlasījusi šo nedēļas tēmu no rīta sāku par to domāt... un piezvana draudzene... stāsta, ka vakardien  viņai uz bāņa izšāvusi riepa, uz trešās joslas.... un abas reizē nosakām,  kaut kādu mācību tas viss nes.. un protams arī viņa saprot, un uzskaita, ka tas liek ikdienas skriešanā aizdomāties un secināt; bieži par ātru braucot, nav atpūtas utt.... hmm... tā dīvaini gan sanāca... es par to sāku domāt, un zvans....

Dažreiz jau man liekas, ka es esmu kā "sabojāta" kā tik kaut kas atgadās, tā analizēju- kas, kāpēc utt... bet varbūt lieku reizi aizdomāties, paanalizēt, kā skriet un neko nesaklausīt ...

Parasti vairāk jau sāp un atmiņā nosēžas tās skarbās mācības un pieredzes.... Bet par tām šoreiz ne.... Vai tev ir bijusi kāda sāpīga dzīves mācība?

Iemīlaties......

Pamēģiniet iemīlēties... vienkāršībā, iemīlieties... katrā dienā. Iemīlieties... acīs, mazās ieliņās un rokās, kuras tur pirmās krāsainās lapas. Lasiet... parastas grāmatas, kuras sarakstījuši... nepazīstami autori, bet kuras var... tik daudz piedāvāt. Klausieties... mūziku, kura liek jums... domāt un atcerēties. Izvēlēties... to mākslu, kura slēpjas... pašā galerijas stūrī vai uz 

ielas. Iemāciet sevi mīlēt... sīkumus... īpašas, bet neievērojamas lietas. Pamēģiniet sev iemācīt, ka... parasta pasaule, nemaz nav tik... parasta un neinteresanta. Jo viss skaistais ir... vienkāršs!!!

/Ingūna Segliņa/

 

1. Citāds skatpunkts

  Trešdienu grāmata.....

P.s. es nepārrakstīšu te grāmatas autores eseju vai domas, bet centīšos, cik nu man tas sanāks, vai izdosies, par šo tēmu paspriedelēt pati. 

Izlasot tēmu, liekas, nu ja... jāpaskatās uz jebkuru viedokli vai skatu, no cita rakursa, vai jāiejūtas otra  "ādā"...   Pirmais kas man ienāk prātā ir uz pasauli paskatīties bērna acīm, jeb no bērna acu augstuma... un ko mazais redz.... visbiežāk es to iedomājos par mazuļiem, kuri tiek stumti ratiņos gar ielas malu... ko mazais redz?- mašīnu riepas ..... 

Man nesen :))) palika tie 50... un tad proootams aizdomājos par to dzīves garumu, jēgu utt.... jā, esmu satikusi, kas skaļi un bravūrīgi saka un pat izkliedz, ka es nu gan nedomāju, ka man tur gadi nāk klāt utt... bet no malas jau tāpat redzams, ka aiz skaļajiem izsaucieniem ir tās pašas domas, kas kādā mirklī ir visiem.... hmm.. un tad nu paraugoties uz to no cita skatu punkta: cik daudziem, man pazīstamiem no manas paaudzes un vel jaunākiem, šīs iespējas vispār nebija...  

Mums dažreiz liekas, ka mums kāda kārota lieta ir ļoti vajadzīga, tagad un tūlīt, jeb labāk jau vakardien.... bet varbūt kāds tur augšā no sava skatu punkta, labāk zina, kas un kad mums vajadzīgs...

Šos citus skatu punktus var sameklēt ļooti daudz, un galvā man to saradās vesels lērums, bet nu ne jau visus te ņemšos aprakstīt.... varbūt lai kāds paliek arī jums ko izdomāt..... ja nu kāds te izlasa :)))) 

Trešdienu grāmata....

Reiz sen senos laikos, kad es vel lasīju žurnālu Ieva, man paretam bij "mana redaktores sleja", kur es par šo un to, šad un tad, izteicu savas domas....  

Rudens kaut kā nemainīgi man uzdzen vēlmi atgriezties blogā... vai nu ar foto dienām, vai kaut ko savādāku....  Foto dienas bij superīgas, bet es zinu, ka šeit man tās tādas nebūs...  un tad būs nostaļģija utt....  

Tad nu šoreiz būs grāmata... jā, tik banāli un vienkārši... Veselu gadu, jeb 52 nedēļas lasīšu vienu grāmatu, kurā ir apkopotas 52 esejas visam gadam.  Bronijas Vēras pirmā grāmata protams ir izlasīta un tā kā prasītos pārlasīt vēlreiz, bet nu pagaidām ne....  

Mana dzīve ir  izmainījusies, bet ne par  to.... šeit autore  piedāvā gada laikā izmanīt savu domāšanu, balstoties uz savas pirmās grāmatas : Piecas lietas , ko cilvēki visbiežāk nožēlo pirms nāves.....  principiem.....

Jāatzīstas, ka šo grāmatu plānoju izlasīt  četrus gadus atpakaļ, bet nu  nesanāca... tad nu var man novēlēt vēlmi lasīt.... un uz priekšu..... 

Rotājumiņi ir un būs....

.. jau rudenī rakstīju, ka top šis rotājums...

 ... jā man patīk izšūt mazus niekus uz plastikas, tāpēc ziemassvētku rotājumiņi ir, top un taps joprojām...  šis ir pēc Natālijas Čerepanovas bezmaksas shēmas... var teikt Van Goga tēmā.... 

...izšūts no abām pusēm... jā, zinu, ka var izšūt kā divus atsevišķus rotājumus, bet es tā īsti nedzenos pēc kvantitātes, jeb vairuma... man labāk lai ir mazāk bet tādi, nu varētu teikt kvalitatīvāki... es vienmēr, ja iespējams, izšuju abas puses.... izšujot izmantoju pērlītes, jo Luīze teica- vajag... :) rotājums tapa Luīzei..... ...pa vidu  biezumam ir ielikts filca aplītis.. tad viņš tāds "pufīgāgs" ... un sašuvu kopā ar neredzamo diegu jeb monodiegu (tādu kā saucamā žilka).

 Ja tu spēj saskatīt skaistumu, 

tad tikai tāpēc, 

ka skaistums ir tevī pašā.

 Jo pasaule ir kā spogulis, 

kurā katrs redz sevi pašu.

P. Koelju

...

Reiz sen senos laikos šo motīvu pamanīju  instagramā...  meklēju un atradu, ka tā ir bezmaksas shēma ( tad vismaz tā bija bezmaksas un brīvi pieejama, tagad pat nezinu).  Arī iekš "Kontaktu" krievu lapas esmu no senseniem laikiem... tur arī shēmu ieguvu.  Shēmas autores vārdu tagad pat nepateikšu diemžēl, bet kad atradīšu šo info- šeit ziņu papildināšu.  

...izšuvu šo darbiņu ļooti ātri, bet palika tas mazais tekstiņš uz pudelītes... un tā tas gaidīja pāris gadus.... tad nu es te kādu dienu nolēmu, tak jāpabeidz... un pēc stundas arī bija tā teikt- finišs.  Lai būtu pašai lielāks gandarījums, nolēmu arī noformēt, kā jau tas iesākumā bij izlemts- uz kastītes... tikai uz citas... nepateikšu uz kāda auduma izšūts.... tik to ka uz 32 ct.... kastītes iekšpusītē arī ir audumiņš, kas saskan ar vienu no diega toņiem.... 

Protams, ka pašai darbiņš gan procesa laikā radīja prieku, gan arī noformēts.... 

 

Vērtīgākā izglītība pasaulē

 ir iemācīties  motivēt sevi izdarīt to, 

kas ir jāizdara, 

tad, 

kad tas ir jāizdara- pat tad,

 ja to negribas darīt.

Sandra

...liels un mazs....

 Kā tur mēz teikt?... ja gribi sasmīdināt Dievu, izstāsti savus plānus....  tā nu man arī šoreiz ir sanācis ar savu izaicinājumu: katru dienu pastāstīt kas notiek ar maniem krustiņiem... Nu nesanāca... no lieliem plāniem, sanāca tikai mazi.... gribējās to laiku labāk pakrustiņot, nekā te rakstīt.... jo tikai tie, kas kādreiz ir rakstījuši blogu, zina, ka tās nav divas minūtes no tava laika... bet nu nekas... ir tā kā ir... bet ir labi... ir šis tas sakrustiņots, šis tas noformēts... protams, ka biju domājusi vairāk pakrustiņot par helovīntēmu, bet nu nekas....  iesāktos pabeigšu, un gan jau kut kad kaut kas taps arī tā teikt nesezonā :))  jo šobrīd jau gribas vairāk krustiņot kaut ko no ziemassvētku tēmas, lai gan pa kādam zsvētku rotājumam  top visa gada garumā... 

Lai vai kā.... tik uz priekšu....

...plāni jau bij lieli, bet realizējās mazi... kā koku lapas.. lielas... un mazas.... 

Tas, ka tavs ceļš ir citāds, 
nenozīmē, ka tu esi 

apmaldījies...

Sandra

8. oktobris

... trim-ti-ri-rim... pabeidzu trešo daļu...

Spēks ir iekšējais darbs...

Sandra

7. oktobris

 Sveiciens ceturtdienā...

Šodien sāku savu SO (sovmestika) ķirbja samplera 3 daļu... patiesībā man jau vajadzēja to izšūt ātrāk, lai neievelkas uz sestdienu, svētdienu... jo tad tas nav ne labi, ne pieklājīgi...  Jānis mājās, bet es sēdēšu ar saviem krustiņiem? ... rīt ir piektdiena, rīt noteikti jāpabeidz...  

... šis posms ir nu tāds interesants ar saviem dūrieniem... vienkāršs, bet reizē ļoti jāuzmanās to diegu skaitīšana... jau nojuku vienubrīd... ta pār seši diegi, ta pār pieci... :)) 

...procesā... šuju izmantojot programmu -Sāga...

Labākais nekad nav aiz mums,

 bet gan mums priekšā...

Sandra

5. oktobris

 ....

mana apņemšanās oktobrī bij krustiņot rudens tēmu,  bet tak nevar jau tā nemaz nolikt malā jau iesākto... tad nu man top zsvētku rotājums uz plastikas, pēc Natālijas Čerepanovas bezmaksas shēmas...

... nu tik vien man tik ir... 

... un tāds izskatīsies rotājums...  tas būs no abām pusēm izšūts... nu lai man raiti xxxxxxx... :))

Vinstons Čērčils 

ir teicis :"nekad, 

nekad, nekad nepadodies..."

Sandra

4. oktobris

 ....šodiena man galīgi nebij krustiņu diena... jo izšūti nieka 16x... nu tā sāga (programma) saskaitīja....

...bet vakarā bij maza pastaiga saulrietu skatot... 

... tur lejā, kurp aizvijas iela, ir pilsētas centrs.... Herfordas...  

Joprojām ir ļoti silti, vakar bij pat 21 grāds... un koki tikai nedaudz sāk dzeltēt... nu nepacietīgās kļavas...  bet mans sarkanais āboliņš joprojām skaisti zied... netālu no mājas esmu pamanījusi neapbūvētu laukumu starp mājām kur ir iesēts āboliņš... tā teikt- āboliņa pļaviņa.... tad nu ik pa laikam saplūcu tos savai dvēselei par prieku...  

.. tā nu ir... ne katru dienu ir tie krustiņi....

Pasaulei nav gala, un debesīm nav malas. 

Īstā dzīve ir liela kā pasaule un augsta kā debesis. 

Kārlis Skalbe

Sandra