Es esmu tik stiprs, ka manu mierīgo pašapziņu nekas nespēj traucēt.
Ar katru cilvēku, ko satieku, es runāju par veselību, labklājību un laimi.
Pret draugiem es izturos tā, lai katrs no viņiem justos īpašs un vērtīgs.
Vienmēr saskatu dzīves saulaino pusi un rīkojos tā, lai dzīve apliecinātu manu optimismu.
Es domāju tikai vislabākās domas, strādāju tikai pie vislabākajiem cilvēkiem un gaidu no dzīves tikai vislabāko.
Par citu panākumiem es priecājos tāpat kā par savējiem.
Atmetis domas par pagātnes kļūdām, es nemitīgi domāju par nākotnes sasniegumiem.
Mana sejas izteiksme vienmēr ir žirgta un optimistiska, un katram, ko satieku savā ceļā, es veltu smaidu.
Sevis pilnveidošanas darbā es ieguldu tik daudz laika un pūliņu, ka citus kritizēt vairs nav vēlēšanās.
Mana attieksme pret dzīvi ir filozofiska, tāpēc es neraizējos par niekiem. Es esmu tik cēls, ka spēju nedusmoties, tik stiprs, ka spēju nebaidīties, un tik laimīgs, ka nepieļauju domu par to, ka varētu atgadīties kas ļauns.
Es esmu augstās domās pats par sevi un apliecinu to visai pasaulei, gan ne ar skaļiem vārdiem, bet ar dižiem darbiem.
Es dzīvoju ar pārliecību, ka pasaule allaž būs man labvēlīga, ja vien sniegšu tai visu labāko, kas ir manī.
Es nestrādāju pie cilvēkiem, es strādāju pie sevis un ar cilvēkiem.
Izraksts no grāmatas "Atslēga", motivējošais teksts pārlikts tagadnē ;)
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru