... pazudusi vasarā...

 ...ha... skatos, ka gandrīz mēnesi te neesmu ierakstījusies, bet tas nebija manos plānos....  Plāns bij reizi nedēļā te ierakstīt par kādu savu krustiņprocesu, bet nu tā kā blogs ir par visu ko, tad nu atzīstos, ka biju iekritusi karstajā jūnijā, kāds nu man te bija. Krustiņu bij tiiik maz, ka kauns pat man pašai no sevis, kur nu vēl citiem stāstīt vai rādīt :)) bet nu jau esmu atpakaļ krustiņierindā... gribas vēl līdz braukšanai uz LV kaut ko paspēt... bet jau tagad zinu un saprotu, ka visi plāni nerealizēsies.... nu nekas...

I. Segliņa saka tā: "Dzīvi ir jādzīvo...kamēr dzīvojas!!! Ja jūs piekūstat...apstājieties un uzelpojiet. Ja jūs nokrītat...turieties pie drauga rokas, ja nav drauga...piecelieties lēnām...caur ticību sev. Ja jums kāds kaut ko lūdz...iedodiet un nedomājiet...ko viņš dos jums pretī. Ja jūs nenovērtē...nedusmojieties un nestrīdieties. Ja jūsu priekšā aizver durvis...neatgriezieties un neklauvējiet. Ja kāds vēlas jūs mācīt...mācieties, ja steidzas nodot...neļaujieties, bet ja tomēr nodod...atmaksājiet ar piedošanu. Ja jums atver dvēseli...atveriet arī savējo, bet nekad neatveriet to...līdz galam. Galvenais...dzīvojiet, kamēr vien dzīvojas, jo kaut kur ir kāds...kurš visu redz...gan te, gan tur!!!"

Kāds tad bij man jūnijs?... atvēru telefona bildes un  uztaisīšu mazu ieskatu atmiņai... 

Mana māja smaržoja pēc liepām... kaimiņiene Santa (arī latviete šeit) mani iepriecināja, jo zināja, ka man patiks un es baudīšu....

Reiz bija....

 ... ziemassvētku laiks... un es 2024. gada nogalē izdomāju ziemassvētku startus.... ( Ilzes- Vētrasputnes iespaidā... viņa iesāka zs zeķi... paldies tev Ilze) .. Ilze sāka zeķi pirmaja adventē, un es iedomājos, kāpēc es tā nevaru?!- tak varu... un aizgāja... 😂 bij jau vakars un es paņēmu pirmo zeķi bez lielas domāšanas un sāku... kas par kaifu un kas par prieku... un!???! tad izdomāju, ka es tak varu katrā adventē sāk kādu īpašu procesu... nu tādu pārdomātu....

Tālāk sekoja liela plānošana... es zinu, zinu, ko kāda daļa padomās... tev jau kaudzēm bez maz vai 100 iesākti procesi un tu vel sāksi??? Jap.. sākšu.... man tā patīk un es daru to, kas man patīk... Ja kāds atceras.. vismaz es pati gan atceros, šeit rakstīju par saviem dzimšanas dienas startiem... tad nu atklāti runājot, no tiem visi nav pabeigti.. bet tas nekas.... viss reiz notiksies... viss būs... bet ne par to tagad....

Un tad nu aaaaiziet...

1. decembris- pirmā advente

Kā jau minēju... sāku ar zeķi.. šoreiz tā bij nu bez maz vai pirmā kas pie rokas gadījās.... no pēdējā pirkuma...  pastāstīšu, ka man meituces smejas, ka man mājās esot noslēpumains astoņkājis.. to secinajušas paskatoties amazones pirkumu sarakstu...  :)) es nopirku dauuudz skaistu Dimensions zeķu... tas jau nekas, ka Luīze pukst, ka kādam jau esot divas un būs trešā, viņa to savu vienīgo nevarot sagaidīt :)) ( no pieredzes mans ieteikums, cilvēkiem, kas kaut ko saprot no mūzikas un notīm, nekad neizvēlaties neko šūt ar notīm... tas ir sarežģīti... nav runa par dziesmas notīm, bet to, uz kurām tur līnijām tādas notis vispār neraksta utt... nu labi... ne par to....) 

Tad nu šī ir mana pirmās adventes zeķe.... 

.. piebildīšu, ka cik tālu tapis un procesa bildes un apraksts,  būs citā ziņā.. šoreiz tikai plāna atskats... 

8. decembris- otrā advente

Tā kā dzīve ieviesa nelielas korekcijas, un es lielāko daļu decembra dzīvojos pa Berlīni, tad nu man vajadzēja ar visu nodrošināties un to visu paņemt līdzi... bet ne tak.. kādam procesam aizmirsās diedziņi.. tad nolēmu, ka Luīze Lv nopirks un atvedīs... bet nē... atkal viss ne tā... diedziņu pirkums aizkavējas... nekad tā nebija, bet nu šoreiz gadījās.... un tad nu notika neliela plānu maiņa... bet viss ok...  ...sāku Merežkas puansetiju...

15. decembris- trešā advente

Te nu bez gariem variantiem, sāku Mill Hill ziemas sampleri, kas man ir viens no dizainiem kas patīk visvairāk no Mill Hila... varbūt dīvaini izklusās bet tā ir....

...piebildei.... es daudz domāju, kapēc tā ir, ka, ja mums kaut kas ļoti patīk, mēs to nešujam, bet glabājam kā kādu dārgumu... kad tas ir izšūts, nu ok... tev ir izšūts, bet ja tev ir komplekts, tad ir oooooo.... super... tas nav tikai man, ka es nešuju, bet kaut ko gaidu... bet es to esmu novērojusi skatot jūtūbes video vairāk kā 10 gadu garuma... (oi, cik ilgs laiks jau).. labi.. turpinu...

22. decembris -ceturtā advente

Te nu bij mans misēklis, ka atkal bij jāpamaina plāni un es sāku Mill Hill sniegpārsliņu...  nu gribējās laikam ziemassvētjkiem sniegu pievilināt, bet nekā.. bij kā bij... 

25. decembris- Ziemassvētki

Ziemassvētku dienā es sāku Oven  mājiņu... vienkārši mājele ziemā....

31. decembris- vecgada vakars

Šeit izvēlējos un sāku Čudesnaja igla dizainu ar pulksteni... nu kad tad vēl, ja ne šai dienā.... Paldies Gundegai par dāvanu...

1. janvāris- jaunais gads

Šis ir vieīgais dizains, kurš nav no komplekta bet no internetā atrastas shēmas. Sāku  Imaginating gadalaiku sirsniņas...   

6. janvāris- zvaigznes diena

Parasti šai dienā mēdz novākt eglīti... tad nu man likās, ka īsti laikā būs sākt egles deķi no Dimensions. 

Nu  tā man sanāca  zsvētku starti... Labprāt to ciparu būtu palielinājusi līdz desmit...  bet to atstāšu citai reizei... jo kaut kas jau jāpašuj un jāpabeidz arī.. nevar tikai sākt... Tad nu drīzumā taps turpinājums, cik tālu esmu tikusi ar šiem saviem  startiem...

Ziemassvētku laikā bijām Berlīnēm un tur apmeklējām Ziemassvētku dārzu botāniskajā dārzā...

Lai katra diena ir piepildīta

 ar sapņiem, prieku, darbiem un krustiņiem arī....

Atkal redaktores sleja?

 Vakar, aizvakar un šodien daudz lasīju blogus... un ne jau kaut kādus super-duper senus... bet tādus gadu, divus senus. Tiiik ļooti mani tas aizrāva, ka sagribējās atkal kaut ko pierakstīt. Kāds nodomās aiz garlaicības un aiz neko darīt utt... bet NĒ... man vienkarši patīk rakstīt, jeb pierakstīt lietas...  Izlasīju tādu teikumu, ka cilvēki nečīkst par problēmām, bet tās risina.... nu nav jau man nekādu problēmu, ne tak :)  bet nodomāju, ka to pašu var teikt arī par gribēšanu kaut ko parakstīt... nu nečīksti, bet raksti... nu kaut vai wordā vienkārši tāpat vien... un to arī sāku darīt... bet tad atcerējos par šo savu "pierakstu kladi"... Un kapēc gan ne?!  Paskatīju 👀 jūnija statistiku.. tā mani pārsteidza.. tie ir tūkstoši... un vienā dienā pat pāri pieciem simtiem skatījumu... ak die... neskatoties uz klusumu, te pat vēl kāds ieskatās... 

Es ļooti priecātos, ja komentārā ierakstītu, kas ir tā tēma, kas te lika ienākt, uzkavēties...

Top ziņa joprojām ir biezpienmaize... tā pa šiem 13 gaiem ir skatīta 43,5 tūkst reižu... 

Nākošā 21,8 tūkstoši reižu skatītā,  ir ar citātu: 

Vienmēr nēsā savu neredzamo kroni.

Trešo vietu ar  ieņem: lakats uz kartona, ar 12,4 tūkstošiem skatījumu...

Tālāk neturpināšu, vien varu piebilst, ka ziņu par hobiju jeb krustiņiem, pirmajā desmitniekā nemaz nav :))  BET?!- man pašai galvenā tēma šeit ir un paliek krustiņi...  patīk palasīt par procesa gaitu, utt, jo ticiet man, piemirstas gan...Tās, kas arī izšuj, vai nu nodarbojas ar rokdarbiem: ada, tamborē utt, noteikti zina, ka pēc 5... 10 gadi aizmirstas tās nianses....  Pašai patīk pārlasīt savas pārdomas par kādu dzīves brīdi...  Ļoti priecājos par savu 12 dienu izaicinājumu, kas bij 5 gadus atpakaļ... diemžēl vairāki izaicinājumi ir apsīkuši tā arī nepabeigti... par tiem man ir skumji...  atceros, ka tās 12 dienas ar nemaz nebij vieglas, bet tās pārvarētās grūtības atmiņās ir kā bauda, ka es to izdarīju... Un tieši tās baudas dēļ arvien gribas sev uzlikt kādu jaunu izaicinājumu... nu ja nesanāks, nesanāks... tātad arī nebij mans... 

Tapēc šobrīd es aktīvi domājos, kādu izaicinājumu es varētu uzsākt.... vai tas būtu no manas ikdienas, vai no krustiņu tēmas, vēl nezinu... no ikdienas?, nu pats parastākais tas varētu būt: ik dienas noiet 10t soļu...  manuprāt ļooti viegls, ja vien ik pa kādai reizei nav slinkums... un tad atrunas... karsti... vai vējš... utt.... un tad nu te varētu reizi nedēļā pati sev atskaitīties, es to izdarīju vai nē... es zinu, ka tas tāds prasts izaicinājums, bet man pašai priekš sevis, lai nesēdētu, lai kustētos, lai neapaugtu vēl vairāk ar kg, izaicinājums būtu pat ļooti labs. Varbūt kāds komentāros man pievienotos ar kādām savām sportiskajām aktivitātēm.  Nu ok... pieminot tos kg... nu tā tēma arī man aktuāla, lai arī tā man ir kā zāļu blakne, bet tas jau man neliegtu to blakni mazliet apspiest, piebremzēt utt...  un arī te kāda varbūt man pievienotos... uhh.. tas gan būtu interesanti un varen jauki... jā, zinu, ka ir visādas grupas, kas saistītas ar svara zaudēšanu... bet tad te rakstīt tas nebūtu korekti, jo tur noteikti ir noteikums par  info neizpaušanu... nu kaut kā tāds mans tas šī brīža domu lidojums... :)) Vai varbūt  ir vel kāda cita ideja?.. padalies... 

Neviens nekad nav par vecu, 

lai uzsāktu kaut ko jaunu...

...liels un mazs....

 Kā tur mēz teikt?... ja gribi sasmīdināt Dievu, izstāsti savus plānus....  tā nu man arī šoreiz ir sanācis ar savu izaicinājumu: katru dienu pastāstīt kas notiek ar maniem krustiņiem... Nu nesanāca... no lieliem plāniem, sanāca tikai mazi.... gribējās to laiku labāk pakrustiņot, nekā te rakstīt.... jo tikai tie, kas kādreiz ir rakstījuši blogu, zina, ka tās nav divas minūtes no tava laika... bet nu nekas... ir tā kā ir... bet ir labi... ir šis tas sakrustiņots, šis tas noformēts... protams, ka biju domājusi vairāk pakrustiņot par helovīntēmu, bet nu nekas....  iesāktos pabeigšu, un gan jau kut kad kaut kas taps arī tā teikt nesezonā :))  jo šobrīd jau gribas vairāk krustiņot kaut ko no ziemassvētku tēmas, lai gan pa kādam zsvētku rotājumam  top visa gada garumā... 

Lai vai kā.... tik uz priekšu....

...plāni jau bij lieli, bet realizējās mazi... kā koku lapas.. lielas... un mazas.... 

Tas, ka tavs ceļš ir citāds, 
nenozīmē, ka tu esi 

apmaldījies...

Sandra

HALLO OKTOBER....

 ...  nu jā... Sveiks oktobri....tā es te varu droši teikt esot Vācijā....

Skatoties ainavā, Latvijai ierastais dzeltenums šai laikā, te vel nav manāms.... bet dienas arī te paliek garākas, vakari tumšāki utt.... kā tur saka tās standarta frāzes:  ar tējas krūzi rokās, zem pleda un ar labu filmu....  tas viss ir ok... bet tikai ne rokdarbniecēm... tām vienalga  kāds, bet kaut kāds rokdarbs, jebšu adatas,  būs rokās un to filmu skatīs ar ausīm... jap... tā dara visas... es to zinu... labi, Vitiņ... par tevi zinu, zinu..... tu, ja filma, tad filma...  ( bet tās jau ir cits stāsts, jo Vitai lai sadzirdētu ir jāskatās).... 

... un es jau neesmu nu nekāds izņēmums... - plānoju krustiņoties uz nebēdu :)))) 

Nu tas tā... gribas te sakustināt blogu, jo krustiņojos jau es ik dienu tā kā tā.... tad nu izdomāju, ka oktobris kā īstens rudens mēnesis, ir pelnījis, ka šai laikā top kāda helovīna tēmas bilde.

 Piebildei: jā... es zinu, ka teorētiski latviskojot pareizāk teikt halovīna, bet  arī helovīna sakot nav nepareizi, un  pēc aptaujām utt, latvieši vairākums izrunā  šo vārdu ar e. 

Man ir tiik daudz shēmu datorā, arī komplektu ar rudeni un par rudeni nav maz un kāpēc nepaķer sevi uz izaicinājumu? 

Bildē redzami pāris komplekti, shēmas un vel vakardienas pirkums...bet lai  jums būtu interesantāk, tie tā īsti netiek atklāti...  tas viss ir tiiik kārdinoši....tad nu plānoju kādu no šiem iesāk, kādu iesākt un arī pabeigt.... un varbūt arī noformēt līdz galam.... gribētos arī kādu senāku krustiņdarbu noformēt, lai gan joprojām mana krustiņiedzīve joprojām ir pa divām mājām.... 

Helovīna tēma man patīk... man patīk oranžā krāsa un ķirbji, man patīk raganiņas... man patīk tas košums... melni kaķi?- nu es vel padomāšu :)) bet kovārņi un citi melnie putni  man patīk gan....  pa visu šo manu krustiņošanas laiku, ir nepelnīt maz darbiņu šai tēmā... un es gribu to ļooti labot, tad nu  manīs kā man ies.... 

...mani senākie darbiņi, ir skatāmi zem # helovīns   

Mans šī brīža plāns ir  iemest te ik dienas pa bildei vai kādam teikumam, kas manā krustiņpasaulē notiek. Izņēmumi varētu būt un noteikti būs sestdienas, svētdienas, jo tad nekrustiņoju... tam man pietiek laika pārējās piecās nedēļas dienās.... Priecāšos ja Tu izlasot ziņas, tās iekomentēsi... nu tā teikt- sarunai.... 

Tad nu līdz rītdienai.... atā ;) 

... ir svarīgi patikt... 

nevis izpatikt...

Sandra

.. mazliet par dzīvi un plāniem....

...kopā ar Luīzi, kura tad arī atvilināja mani uz Vāciju....

.... vakar tīrīju e-pastu un atradu  tik jaukas vēstules ar: " Paldies par blogu.....", ka palika žēl sava  bloga... Jā, zinu, blogi nav modē, visi tagad jūtūberi utt... bet  tas nav man... man būtu žēl laika, un es negribētu to veidot svešvalodā.... bet es nekādā gadījumā nenosodu mūsu senās cāļu laika krustiņsones, kas to dara... skatos ik vienu video un vienmēr viens  "laiks"  zem katra video ir no manis....  ... jūs jau noteikti esat pieraduši, ka es gari runāju :)) (rakstu) un parasti "aizbraucu" citā tēmā.... tā arī šoreiz, jo ne par to es gribēju runāt.... bet?! ir taču pavasaris... un es izdomāju, ka vēlos pamodināt savu blogu....  plus ir viena it kā nenozīmīga nianse- man ir uzradies galds, un ir ērtāka būšana, jeb rakstīšana pie datora.... 

Īsam paskaidrojumam... es nezinu vai tā var teikt, bet mana dzīve ir sariezusies ar kājām gaisā....  laikam jau negribas  gari un plaši iedziļināties tai tēmā un visās izmaiņās, bet īsumā sakot.... jau no augusta es dzīvoju Vācijā nelielā pilsētā Herfordā (cik nu nelielā... ar 64tūkst. iedzīvotājiem).  Atbraucu uz pāris nedēļām un esmu palikusi te.... uz īsāku vai garāku laika posmu, kas to lai zin, bet pagaidām šeit...  vēl no lielākajiem jaunumiem, ka pie visādiem dzīves statusiem: meita, sieva, mamma utt. ..... tagad esmu arī vecmāmiņa Rūdolfam..... 

..par krustiņtēmu.... jap... krustiņoju, jo pagājušajā gadā biju iesaistījusies kopšūšanas izaicinājumā un tur katru mēnesi bij jauna shēma, noteikumi bez atkāpēm.... un tāpēc visas diegu kastes biju paņēmusi līdzi.... un arī kādu procesu... vēlāk jau man atsūtīja no mājām vel šo un to... bet arī te pasts ir, visu var pasūtīt un nopirkt... tikai viena DMC diegu fice nu man jāpērk par 1 eiro... tas gan  ir padārgi... bet bez pirkšanas nu nekādi.... 

...ko es šobrīd krustiņoju??...  atbildēšu: visu kaut ko... dienās kad mājās esmu viena noteikti kaut ko krustiņoju, bet ir dienas kad nevienu krustiņu....  gribu kaut nedaudz krustiņus atgriezt blogā, tad nu domāju... vai tikai pabeigta darba bildes, vai procesus arī?... jo man šeit viens otrs darbs tāds palielāks...

 Šobrīd man ir iepaticies, ka man ir 1-2 procesi.... viens tāds nopietnāks, jeb lielāks, otrs kāds nieks ko knibināt....   

Šobrīd man topā ir šūšana no krustiņprogrammas Saga... super.. shēmas atrodu internetā, nu piebildei tā bailīgi gan, jo šeit autortiesības  tiek ļoooooti uzmanītas, pērku autorshēmas, kurām ir klāt xsd  shēmas variants, vai arī pasūtu lai man pārliek shēmu xsd formātā... bet tie komplekti  vel ir mājās- Latvijā.... bet tāpēc jau man netrūkst ko krustiņot... nē... nē... 

Šobrīd man atkal ir "Napoleona" plāni krustiņdzīvē.... nu kur gan bez tiem.... tāpēc es padomāšu par 12 punktiem.... nu lai katram mēnesim kaut kas tiktu... vēl labāk jau nu būtu 13... :))) 

1.-šogad esmu nolēmusi beeeeeidzot izšūt Dimensions dizaina 12 rotājumus, kas nav vienā komplektā, bet katrs ir kā atsevišķs komplekts...

2.- noteikti izšūšu Ilzei komplektiņu, ko apņēmos... baudu procesu un jau ir izšūti 60%...

3.- apņemos šogad pabeigt savu laivu....  jā... bij apņemšanās to jau uz šo laiku pabeigt, bet nu... dzīve mazliet ieviesa savas korekcijas, bet tas nekas... šobrīd ir 21% jau izšūts...

4.- pabeigt vismaz 3 sen iesāktus procesus (jebkurus pēc iespējām, jo vairums jau ir Latvijā)....

5.- izšūt 2 zeķes... vienu Just Nan, un vel arī kādu no Dimensions zeķēm...

6.- un kur nu bez kāda jauna procesa...  :))  iesākt 3 jaunumus procesus.... 

7.- es ļoti daudz pērku autorshēmas... ( nu priekš manim daudz :))  )  tāpēc apņemos šogad izšūt  vismaz vienu autorshēmu.... labāk jau nu būtu trīs :))) ...

8.- man ļooti patīk adatu ķuši... tāpēc gribētos  šogad vismaz vienu izšūt....

9.- no tādām patikšanas lietām... es taču bez kastu, kastītēm nekur... tāpēc gribu vienu izšūt un noformēt, otrai jau ir izšūts, vajag noformēt.... 

10.-viens no nopietnākajiem šī gada plāniem... ceru to izdarīt esot Latvijā: iegādāties pilnu DMC diegu paleti

man daudz apņemšanos ir arī saistībā ar noformēšanu.... lai gan tas atkarīgs no apstākļiem....

11.- noformēt 4 zsvētku rotājumu komplektus kas jau izšūti... un vienu darbiņu kā noslēdzošo pilnam komplektam, lai gan daži ir Latvijā... bet tas nekas, ceru ka kaut kad taču izdosies normāli aizbraukt uz mājam... 

12.- noformēt  6 spilvenus, kas jau izšūti, bet nav  sašūti :))  pieci no tiem gaida Latvijā....

13.- noformēt- ierāmēt  kādu savu darbu... man viņu padaudz... vēlams 3.... 

Nu ko... plāni lieli.... un vel jau varētu tos papildināt, bet nu.... 3 mēneši jau no šī gada ir prom... kaut kas jau ir... kaut kas vēl nav pat iedomās sākts... bet nu??!!?? ... šis ir hobijs, nevis darbs.... un plāns ir pamatots uz:  ai kā gribētos... nevis:  vajag.... 

Domā lielas domas, 

bet izbaudi mazus priekus...

Viņš ir pienācis...

.. kas?... cits gads... nākamais...

njā.. kādreiz mums likās ka 2000. gads  ir tāls un nesasniedzams un būs kaut kad... bet nu jau mēs rakstam 2020....

Nu pieklājība prasa atskatīties uz pagājušo un tā teikt uzrakstīt kādu rezumē.. bet!!!?? nebūs...  man vienkārši to negribas darīt... Jūs domāsiet, nu ja.. saplānoji tur lērumu visādu, nekas nesanāca, nu  negribi rakstīt...  Nu ko lai atbild uz tādu jautājuma variantu... kaut kāda daļa taisnības ir...  jā, saplānoju, bet jo vairāk ieplāno, jo vairāk var izdarīt...  patiesībā, ja runā par xxx jomu, un patiesības labad, es tikai par to arī te runāju, :)))  tad  man izdevās samērā daudz kas no ieplānotā...  neesmu rezumējusi, bet puse noteikti, un tas  atskatoties ir ļoti daudz, jo tas gads man pats par sevi bij raibs.... bet, man vienkārši nav vēlmes atskatīties atpakaļ.... negribas rakstīt par seniem darbiem... laikam tāpēc te blogā tāds klusums.. un tad likās, ka jāraksta par sākot no vecākā krustiņdarba, kas  sakrustiņots, bet jaunākie atkal  gaida.. otrs moments, ka man nav foto aparāta.. un lai vai kā, telefons  man nav fotoaparāts...  nu kaut kā tā...  es netaisnojos, tas man nevienam nav jādara, es pieklājības labad  Jums paskaidroju...

Tad nu aidāaa iekšā jaunajā.... ko es jums novēlu?!  novēlu  vienkāršu  banālu  patiesību: ESIET LAIMĪGI!  ... vairāk jau neko nav jāvēl...  nav jārunā garas runas par veselību, naudu, harmoniju, mieru utt.... utt....  padomājat, kāds ir laimīgs cilvēks?? jā, vesels,  ar naudiņu  kabatā tik cik pietiek un vajag... kopā ar saviem mīļajiem...  dara sev tīkamu darbu... atpūšas pēc savām vēlmēm... nodarbojas ar ko pašam sirds gavilē un tā varētu turpināt gan vienkāršiem vārdiem runājot, gan gudrās fāzēs par finansiālo labklājību, harmoniju utt... tas viss ir lieki...  padomājiet par to... ;)

Lai LAIMĪGS 2020! 

Laimīgajiem ne vienmēr pieder pats labākais. 

Viņi vienkārši pieņem ar prieku un pateicību to, kas viņiem tiek dots. 

Šoreiz tas vis...  atā.... 

Jūnija kolāža...

Jebkurš mēnesis gadā mēdz būt piepildīts  pilns jo pilns ar notikumiem un pašu dzīvi... bet vienmēr liekas, ka vasarā, tad tik nu būs... un ir jau arī...  Man tas sākās ar skolas salidojumu  pirmajā datumā, un beidzās ar pirmo darba dienu. Bet pa vidu?!!... pa vidu  pats jūnijs.... 

Man ļoti gribētos atkārtot foto stāstus, bet hmm... kāds saka: super, cits nosmej, ta tu būsi kā Kiviča Liene... tā lūk... tik krasi dažādi tie viedokļi. Un kur ta es pati?!... cik bieži saka, ka nevajag domāt, ko par to domās citi :))) bet nu re, laikam mani tas joprojām uztrauc... jebšu liek aizdomāties.

Kolāžā dažas bildes kas tad nu bij tai jūnijā. 

Jūlij!!!!... es jau nāku... 

Man nevienam nav jāpatīk,  

es gribu patikt pati sev....

Saruna....

Sveikas.... man jau liekas, ka lasa te tikai viņas.... bet nu ja lasa kāds viņš, tad piedod ;)

Sagribējās parunāties...par ko?, par dzīvi... nu to pašu, jā.... es gan nezinu vai šādas sarunas ir interesantas un kāds tās lasa, bet nu man pašai ļoti patīk šādi ieraksti un patīk vēlāk tos pārlasīt. Bija un ir doma šādus ierakstus par un iz dzīves rakstīt biežāk, bet laikam tad vēlme šo blogu slēgt publiskai pieejai.  Es jau smeju, ka laikam krustiņotāju vidū esmu palicis kaut kāds pēdējais mohikānis, kurš vēl raksta par mūsu hobiju. Jā, es zinu, ka ir instagrams un man tur ar ir tā teikt lapa jeb konts, bet nu es esmu ļoooti interesanta tiem hakeriem, ka ar noteiktu regularitāti mans konts tiek uzlauzts :(

Šodien līst viegls lietutiņš, ārā ir patīkami slapš, bet es sēžu istabā, priecājos par skatu aiz loga: par savām atraitnītēm, par vakardien nopirkto orhideju, kuru nokrustīju par Stasīti (Staņislava man likās par garu, gribējās mīļāk) Parasti savas orhidejas nokrustu kādā no vārdiem, kas ir tās dienas kalendārā... bet šoreiz nu neviens mani neuzrunāja... Uz priekšu ir Maija un Paija, bet tādas jau man ir, tāpēc paskatot dienu atpakaļ ir labi....
Par ko tad es šodien gribu parunāties?  par to mūsu hobiju krustiņiem... par to ko es krustiņoju šobrīd... cik man procesu nu kaut kā tā... Patiesībā pēdējā laikā es izšuju maz.. sanāk pat vairākas diena nepašūt, bet tas nekas... nešuju tad kad negribas neomu iekrustiņot, nu tā taču gadās visiem, kad kaut kāds dumš  notikums vai kaut kas no tās tēmas tev nobojā garastāvokli... nu tā ka nav ka staigāju dusmīga, nē, bet zinu, ka paņemot šuvekli rokās tā atkal atgriezīšos pie šīs tēmas un domāšu... bet es tā negribu.... reizēm gan ir kad gribas paņemt  šuveklīti un tā lēnām domas sakārtojas un izdodas pat rast risinājumu, jeb salikt visu pa plauktiņiem.

Jūs jau esat pamanījušas,ka es galīgi esmu iebraukusi auzās ar savām iknedēļas krustiņziņām... jap... dažreiz tās parādās un ir bloga ziņas jāpaskrullē tur uz leju, jo es tā mīļi sakot "šmaucos"  uzlieku datumu atpakaļ un katru reizi nodomāju tūliņ es panākšu šo nedēļu un viss būs kā es esmu apņēmusies... bet nekā... še tev... :((
Es zinu, zinu ka es gari pļāpāju..   tad nu mazuliet pie tādiem kaut kādiem cipariņiem... uz gada sākumu man blogā nebij atrādīti 36 izšūti darbiņi... visādi.. gan lielāki, gan mazāki, gan noformēti, gan nenoformēti...   šobrīd jeb šogad 8 no tiem jau atrādīti...  tātad atliek saņemties,  un atrādīt atlikušos 28, bet es negalvoju, ka esmu par visiem neatrādītajiem atcerējusies.  Kapēc tā sanāk? tapēc ka laikam man nepatīk rādīties, liekas, nu kas tad tur tāds īpašs, citreiz darbiņš ir maziņš.. un tādu ir vairākums....  Vel man nav fotoaparāta, jā... tā nav liela problēma, ja ir labs telefons, jā... telefons ir, bet tas jau bij piebildēts pilns līdz malām ar visu kaut ko :))) pārlikt bildes datorā un būs vieta telefonā?... neiet krastā... dators man ar pilns līdz malām...  bet es nu esmu tikusi vel pie brīvas vietas telefonā, tad nu heijā!... 
Tālākais cipars būs jums šokējošs.. es zinu... bet nekas... mieru, tikai mieru... jūs jau patiesībā neredzēsiet kas un kā... cik daudz, cik lieli, kapēc  utt. bet man uz gada sākumu bij 38 iesākti krustiņprocesi, no kuriem šogad esmu izstrīpojusi, tas ir pabeigusi tikai 4... bet ļoti daudzus es varētu pabeigt viena vakara laikā.... un gan jau tā arī būs....  un arī te varu piebilst, ka es nezinu vai es esmu atcerējusies un pierakstījusi visus. Tur ir tādi procesi pieskaitīti, kas iesākti ir visus 10 gadus atpakaļ... bet mieru, tikai mieru :)  šis ir MANS hobijs... ne sacensības, ne maratons....   tieši jūsu sirdsmieram es nerādu un neuzskaitīšu te savus pirkumiņus.... tā teikt, guliet mierīgi :)))

Nākošais cipariņš būs gaužām niecīgs un pat necils, jo es zinu kādi darbiņi zem tā slēpjas, tie ir maziņi, bet nu nekas.... Šogad ir pabeigti  8 krustiņdarbi.... jā, tik vien, salīdzinot ar citiem cipariem, un es zinu, ka mana apņemšanās draud izgāzties ar skaļu blīkšķi...  bet!!?? tas viss ir mans..
Es noteikti būtu priecīga saskaitīt savas statistikas pēc, nu tāpat vien, cik vispār man ir bijuši krustiņdarbi... hmm... es zinu, ka cits ir liels,cits mazs... citu es skaitu kā vienu darbu, bet tas sastāvēja no 5 komplektiņiem.. kā piemēram Mill hil sniegavīri.... bet piemēram Žarpticas putnus, jeb zsvētku rotājumus es skaitu katru par sevi... nu tā vienkārši sanāk...  lai gan pareizāk būtu arī sniegavīrus skaitīt katru kā atsevišķu procesu. Nu es nez... lielas nozīmes jau tam nav :)) Tā īsti es par to galvu nelauzu....

Nu re, runāju par krustiņiem, bet bildēs tik puķes vien :))) Gribēju vel parunāt, bet nevaru, tapēc šoreiz vis... ja neuzrakstīšu tik, tad nebūs nemaz :( (piebildei, paskaidrojot, ne taisnojoties... man grūti rakstīt, atvainojos par kļūdām, joprojām esmu uz zāļu, jeb tablešu kaudzes, kam ir savas blaknes un tās dara savu)

Dari to, ko tu mīli... mīli to, kas tev patīk...

Sveiks pavasari!

Tā es šonedēļ varētu teikt... un tā labi skaļi... jo kas gan varētu būt labāks par pavasari pavasarī :)))))) Šonedēļ es to izbaudu ar pilnu elpu.... gan lapas grābjot, gan pa mežu staigājot, gan nātru zupu vārot...

Pavasaris protams sākas ar sniegpulksteņiem, ar krokusiem piemājas zālājā, kuru  laikam ap simtu esam sastādījuši lai zied viss zālājs...  Visi ir vienādas krāsas, tādi smilšu dzelteni...  gribējās lai būtu raibi, kā bij solīts uz iepakojuma, bet  gadījās tā, ka iepakojumā visi bij vienas krāsas un ir super....

Pavasaris turpinās ar atraitnītēm... ak dieviņās kā man viņas patīk... nu ļoti, ļoti.... Tāpēc, kad pamanīju sludinājumu, ka jau tirgo, devos uz Bērzauni tās iepirkt... Pirms daudziem gadiem, nu ļoti daudziem gadiem, kad es maija pirmajās dienās tirgū staigāju un prasīju pēc kaut kā ziedoša, par mani smējās... es atceros to pazemojošo sajūtu... es biju atgriezusies no Nīderlandes, un tur pēc Keukenhofas tik ļoti gribējās arī te to agro košumu, ka biju gatava pirkt, bet nekā... nu tas bij ļoti sen, gadus 20 un vairāk atpakaļ.... tad tantes tirgoja tik tomātus un kāpostus... un vēlāk maija vidū samtenes... pa retam parādījās petūnijas... ai.. kā tagad mēs esam izlutināti... mēs varam priecāties par tik lielu puķu dažādību....

Šodien manas košās atraitnītes tiks iestādītas savās goda vietās.... Starp citu, pagājušajā gadā es atraitnītes iestādīju 27. aprīlī... šogad iestādīšu par 20 dienām agrāk... ju-hū!

Kādu vakaru sakārojās aizbraukt uz Lubānas puses mežiem pēc lakšiem... mmm... kas tur par laukiem... es zinu, zinu, par Sarkano grāmatu utt....  gadiem cilvēki viņus tur plūc un nekas neiet mazumā... kur tie ir, tur ir.... Jā, man pie mājas arī aug, pagājušajā pavasarī tirgū nopirku stādiņus...

Vēl liekas ka mazliet par agru, gribētos garākus, bet nu skaidri zinu, ka mani piemājas ir tik pat lieli kā mežā...

Varētu teikt, uz meža takas, bet nekā... uz meža ceļa...

Mežā atradu nātres.. Jānis jau pukstēja, vai tad mēs te nātrēs atbraucām? :)) bet pie mājas man te nav.... un kas tas par pavasari bez nātru zupas....
Nātru zupai nepieciešams: žāvētas ribiņas, kartupeļi, burkāni, pērļu grūbas,  sīpols, sāls, protams nātres un šoreiz arī sauja lakšu... + krējums... mmmm....

Pavasaris man NE-normāli patīk, tāpat kā visi citi gadalaiki, bet tas ir laiks, kad man ir lielāks stress, kā citos gadalaikos... Kapēc?- tapēc ka liekas, ka es neko nevaru paspēt... nevaru paspēt sakopt visu savu teritoriju ap māju, nevaru paspēt izbradāt upītes krastus savā Marinzejā, nevaru paspēt kaut ko laikus iesēt, nevaru paspēt izčīkstēt sev jaunu siltumnīcu:)) nevaru paspēt uzrakt kādu jaunu puķu dobi utt... tā es varētu turpināt vel ilgi un gari... un tad kādu dienu es izlasīju šo... nu dien tas manī rada mieru... nu ticiet man...

Reiz vecmāmiņa man deva padomu:
- Ja Tev ir grūti, ej maziem solīšiem... Dari to, kas Tev jādara, pa drusciņai, – viņa paskaidroja.

– Nemēģini ieskatīties nākotnē. Nedomā par to, kas notiks rīt. Nomazgā traukus. Noslauki putekļus. Uzraksti vēstuli. Uzvāri zupu...
Redzi? Tu ej maziņiem solīšiem.

Paspēri solīti, apstājies, atpūties, paslavē sevi. Atkal sper nākamo. Pēc tā – trešo. Tu pat nepamanīsi, kā tavs solis kļūs platāks.
Pienāks laiks, kad tu spēsi par rītdienu domāt bez asarām.

Jeļena Mihailova "Veco atslēgu istaba"

Ejam iekšā pavasarī maziem solīšiem ;) 

Šodien Laimes diena!

Šodien svētku diena! Liela diena... jo šodien sākas arī pavasaris....  tas, kurš iekš kalendāra datuma.... Un šodien ir Starptautiskā Laimes diena!  Es bieži domāju, vienus svētkus mēs tā kā paņemam no pasaules, citus ne... vienus svētkus atmetam, citus velkam līdzi kā nastiņu... bet!!?? par visiem un vienmēr, kā tur saka, "cepamies". Un gribas jautāt: un kāda jēga "cepienam"?  Varbūt vienkārši priecāties?.... 

Kaut kad sen senos laikos man blogā jau bij ieraksts par Laimi.... 

Un kur tad es šodien meklēju savējo.......

- ieplānoju sākt jaunu krustiņprocesu.... šodien laba diena pirmajiem krustiņiem....

Es nevaru beigt priecāties par savu skaisto amarilli...  Zied un dzīvojas pie manīm jau vairākus gadus....

Es priecājos par Luīzes ceptajiem kruasāniem... un tas jau nekas, ka tie ir no bundžas.... bet Lū šodien ir pēdējo dienu šais mājās,  pirms atkal dodies uz savām mājām Vācijā un pirmdien jau atsākas lekcijas....

Par zīlītēm prieks, kuras ir nu jau kā daļa no mūsmājām....

Vies no šodienas priekiem ir iepirkšanās savā iecienītajā veikalā Casa Cenina... šodien 20% atlaide... noteikti iesaku šo veikaliņu... iepērkos tikai atlaižu dienās.....

Es priecājos par maziņajiem krokusiņiem, kas izlīduši jau gaida saulīti... pa logu vērojot žagatas , cerībā, ka tās nenoplūks...

Un tā es varētu turpināt... par ikdienu, par niekiem, jo iekš tā visa ir mana laime...

Neaizmirstiet būt Laimīgi!

Vienkārši sveiki....

Tad nu es te ienācu un gribēju teikt: sveiki visiem....
 Jā, te ir bijis mazs klusuma brīdis... nekas jauns un pārsteidzošs.  Tas starp citu  laikam ir normāli, jo tā notiek ar visiem :))  un man nu arī tā sanāca kārtējo reizi.... Šis laiks ir bijis man grūts... tāpēc arī kluss.... tā vajadzēja, es savādāk nevarēju, tik pateikšu vienu: es laimēju pie Dieva.... lai gan pareizāk laikam teikt Luīze laimēja... bet es esmu tikai mamma, tāpēc vienmēr saku: ES laimēju pie Dieva...jap... tik vienkārši....

Bet nu, labā noskaņā un  pie bloglietām.... es atzīšos.... es pamatīgi šmaukšos :))) un tā rikteni :) kā?!?  es pagriezīšu laiku nedaudz atpakaļ... nu īstenībā par kādu mēnesi tikai.. nu  patiesībā tas nav daudz, bet nu nav arī maz... Ziniet, tā padarīšana ar laika pagriešanu atpakaļ ir samērā reāla lieta.... :) Kad Luīze lidojās atpakaļ no Kambodžas uz Vāciju.... viņa lidoja atpakaļ laikā... par nieka sešām stundām.... tad nu es tā padomāju, es ar varu par kādu nieku te blogpasaulē atkāpties atpakaļ....

Gads ir tikko sācies un kādi būs tā ceļi, kur tie mūs aizvedīs  bieži vien nemaz to nenojaušam.... Zinu vienu un droši... kā tai reklāmā: uz priekšu! :))) Vasarā būs skolas salidojums, rudens pusē būs skaists ģimenes pasākums... kas vēl?! .. noteikti daudz kas ko es vel nezinu un pat nenojaušu....

Bet ir lietas, ka es varu saplānot un plānot... un tā kā viena no Manas pasaules daļām ir krustiņi, kā es tos mīļi dēvēju...., tad šai jomā es varu celt visvisādas gaisa pilis... tā teikt, ko tur niekoties ar mazumiņiem :))) Jā, man patīk plānot un tas kaut kādā veidā ir izaicinājums pašai sev... un man taču izaicinājumi patīk! :))) Un jums?

Tad nu es te atļaušos kārtējo reizi sevi izaicināt un šo to saplānot. Var jau būt, ka mans izaicinājums izgāzīsies kā veca sēta pat lāgā nesācies, bet varbūt es te parakstīšu pilnu blogu :))))) kas to lai zin :))

Nu ko??!! aaaiziet....
Mans mazais plāniņš šim gadam, kurš ietvers nieka 12... nē... 13 punktus... man visu vajag tā kreizī :))) normāli cilvēks taču plānotu 12... smuks cipars, tik pat cik gadā mēnešu, bet nē!... man vajag 13 :))) otrs cipars kas te parādīsies būs 5... kapēc 5?- nezinu.. varbūt kaut kāds mans cipars :)) bet šoreiz izdomāju ka gribu 5... izaicinājums taču kā nekā... nevar jau taču tikai 3 :) piebildīšu, ka šis izaicinājums attiecas vienīgi un tikai uz manu krustiņpasauli....

Mans krustiņošanas plāns 2019 gadam: 

1. -noformēt 5 izšūtos krustiņdarbus rāmētavā jeb kā glauni saka darbnīcā, tam nav nozīmes vai tikai pasūtīts rāmis un ierāmēšu pati, vai ierāmē darbnīcā. Darbiņu iekrājies daudz, tāpēc arī šis punkts ir svarīgs....

2. -izšūt 5 autorshēmas, jāaa.. .. pati saprotu, ka skaļi teikts, jo uzreiz man gar acīm pazib mape datorā ar lielajām un sarežģītajām Volkovas shēmām, kuras jau vairākus gadus gaida savu kārtu.... bet ir taču vel daudz citu... teikšu godīgi, autorshēmu man pa šiem gadiem ir pievilkts vairāki simti....būs no kā izvēlēties :)) mieru, tikai mieru... ne visas ir pirktas...

3. -izšūt 5 egļu rotājumus, šis punkts nu ļooti pieticīgs patiesībā... jo te nav man precizēts komplekti vai rotājums kā vienums, ja skaitam pa vienam rotājumam....:))  šo niecīgo niansi es neprecizēšu smalkāk, atstāšu vietu sev  improvizācijai...

4. -pabeigt 5 darbus jau no iesāktajiem, patiesībā arī šis punkts ir ļoti viegls un ātri izpildāms. Es jau nestāstīšu jums cik man ir iesāktu darbiņu.... nu tas tādēļ,lai jums nesākas galvassāpēs no maniem daudzajiem procesiem... pietiks ja es pateikšu ka to ir ļoooti daudz... pamanījāt cik  ir burtu o?

5. -izšūt 5 komplektus no saviem krājumiem... arī šis ir viegli izpildāms, jo man ir dauuuudz krustiņu... tā es saucu komplektus, vienkārši par saviem krustiņiem..... man to ir gan lieli, gan mazi.... un daaaudz....

6. -izšūt 5 zsvētku zeķes, nu jāaaaa... šis jau ir baigs izaicinājums... Un kas gan būs plāns bez izaicinājuma?  arī te es atstāju  brīvu izvēli.... vai zeķe būs nopietna un pilna izšuvuma, vai tik tāds mazs trādi-rīdi ātrais variants....  vienu gadu tapa zeķe 9 dienās...  tad nu kapēc gan neizaicināt sevi??!

7. -noformēt 5 darbus prikladnajā višivkā... tā tas skan krieviski.. traki stulbs izteiciens, palīdziet man izdomāt šitam latvisku versiju....  viens variants varētu būs : praktiskās lietās?...

8. -izšūt 5 darbiņus no žurnāliem vai grāmatām.... nezinu kapēc es sev šādu punktu ierakstīju, bet tā kā man ir daudz seno žurnālu, pāris grāmatas un tā saucamie bukleti ar nopērkas pa kādam ik  gadu, tad kāpēc gan ne?!?

9. -ierāmēt 5 darbus foto rāmjos... teikšu godīgi, ka man ļooti patīk šādi noformēti darbi, ja vien atrodas labs rāmis...

10. -izšūt 5 adatu ķušus... nu protams, ka jūs padomāsiet: ko es ar tik daudziem darīšu?.. vai tad nu uz tirgu braukšu... bet es ar smaidu teikšu: nē.... man vienkārši viņi trakoti patīk....  pat ļooti....

11. -izšūt 5 darbus no tā sauktajiem primitīvajiem dizainiem... uiii.. kā man šitā tēma patīk... tā mani tā uzrunā.... nu ok... kādreiz es savējiem tur centos pajautāt, ko domā utt... ha... vai ku neapdomīga biju... štrunts ko viņi domā...  tas taču patīk man... mani krustiņi, mans prieks....  kā man patīk visi tie, ar sarežģītajiem nosaukumiem: kvakeri, sapleri un citi  primitīvie izšuvumi....

12. -5 rokdarbus citās tehnikās... te arī brīva mana vaļa.... adīšu vai tamborēšu, šūšu vai  varbūt izšūšu citādāk...

13. - 52 nedēļas= 52 krustiņziņas.... tad nu kā sacīt jāsaka... jāparāda kaut kas ar no tā visa būtu pa druskai.... es zinu, zinu, ko domājat... 52 darbu tak nebūs... nu nebūs jau gan tik daudz, bet nu mēģināšu  kaut vai kādu procesu atrādīt.... bet ja nopietni, tad uz lapiņas pa ātro es uzrakstīju un saskaitīju šeit blogā nerādītus 26 darbiņus.... protams tie nav visi, un nav tie kaut kādi lieli GK darbi... nebūt nē, bet savu laiku ir prasījuši lai tos izšūtu.  Pēdējos gados tāda klusa biju uz rādīšanu, bet kaut kas pamazām  jau top visu laiku...

Nu kaut kā tā... jāaa.. gara man tā gada plāna liste.... un nopietna.... bet nu izaicinājums taču :))))  Patiesībā jau nemaz nav doma, ka katrs punkts būs kā atsevišķs darbiņš... es piemēram varu izšūt primitīva dizaina motīvu, kuru noformēšu kā adatu ķusīti... un  līdz ar to būs viens darbs, bet izpildīts divos punktos.... Jā, man negribējās plānot konkrētus darbus, tas nu galīgi nebūs manā raksturā...  man vajag savu daļu brīvības.... Patiesībā jau tās tēmas izdomāt bij ļooti viegli un es varētu šādu sarakstu sastādīt ar visiem 20 punktiem, bet vai vajag?!tad jau tas būs tikai plāns bez mērķa to izpildīt...
Tad nu pēc gada atskatīšos cik man būs izdevies no tā visa kaut ko realizēt... jo es jau arī bridīšu dzīvē iekšā...  dzīve jau nesastāv tikai no krustiņiem....

Snieg... šobrīd snieg lielām salipušam pikām,ko nenosaukt par sniega pārslām.... ir ļoti skaisti... tā var ilgi un dikti vērot šo lēno snigšanu un apcerēt pasaules būtību, kārtību un arīdzan savu dzīvi un plānus ejot pa to. Ir ziema...  bieži taču saka, ka jāiet līdzi laikam... nu tad iesim!!  Baudīsim esošo...  nesteidzināsim neko un nevienu.... arī ziemu ne....

Sažņaugtā plaukstā dāvanu neieliksi.

 /Krists Kalniņš/

Esiet laimīgi! 

Sveiks Oktobri....

... šorīt bij skaistas debesis... gribas teikt mākoņu brīze.... Nu tādu šorīt es sveicināju Oktobri... skaisto rudens mēnesi... es ļoti ceru ka tas mūs lutinās ar jauku laiku... pārējais jau atkarīgs no mums pašiem ;) vai ne?!!

Šodien ir pirmā mēneša diena, kad gribas plānot, saplānot un ieplānot visu kaut ko... Parasti jau tā dara no gada sākuma, bet es jau visu daru ne tā kā parasti :)) Kā būtu ja es ar sāktu kaut ko plānot???! Tā kā es joprojām, jā, jau kuro gadu skatos jūtūbi, tur plānošana un visādas aktivitāšu maiņas notiek nepārtraukti :))) nu kāpēc man ar kaut ko nepamēģināt??  Gada sākumā pamanīju, ka Anda  no Lietuslāšu simfonijas plāno un dara.. un viņai izdodas... mazāk vai vairāk, bet sanāk ;) Forši vai ne?! Un tad domāju, es ar tā gribu... nu kaut ko ieplānot un izdarīt ... lai gan ar manu raksturu........... es taču visu daru tikai tad kad gribu un tad kad iedvesma :))) ... hmmm.. bet varbūt darīt otrādāk?? atrādīt, kas pa to mēnesi ir sanācis???? Nu kaut kādas apņemšanās jau ar vajadzētu?.. vai ne??? Var jau teikt, ka blogu rakstu tikai sev... bet nu tas jau būs mazliet melots... krustiņdarbu un procesu ziņā es to sen vairs nedaru tikai sev... un tāpēc jau tie darbi te nemaz neparādas... tā nu tas ir..... sev es rakstu to visu citu... to gan droši var teikt ka tikai sev ;) bet  jūs varat lasīt droši :)) un komentēt ar varat :))) 

Kas un kā te iekš ierakstiem būs?!- pašlaik vel nezinu... gan jau sastādīšu plānu un nodefinēšu sev kas un kā... 

Nu tā...esmu jums pateikusi to ko gribēju šodien teikt... vel tik tāds spriedelējums jeb jautājums; man pašai liekas, ka nav interesanti TE skatīt bildes ar procesiem.... liekas ka jums tas nav vajadzīgs, ka interesanti ir tikai galarezultāts... nu man tā šķiet... JO!! es jau šuju visādus procesus, un  ja visus atrādīšu, jums galva noreibs no to daudzuma... bet pabeigti tie tiek lēnām .. varbūt tik pēc gada būs nākamā bilde ar tā darba procesu... Bloga dēļ es diemžēl negribētu mainīt savu raksturu :)))))))) un tagad būt godīga un čakla mātes meita, pieturoties un izšujot tikai vienu procesu... ja atrādīšu visādus procesus un daudz, saņemšu nosodījumus... nu ok... zinu, ka ne jau rakstiskos... bet tos tur jūsu domās, pie jūsu datoriem :))) un pačukstēšu, ka es tos visus dzirdu ;p  

Kā tur "limuzīnā teica Mirttante... nu kā ta nu būs?? ko-a" 

Es labprāt dzirdētu jūsu domas... nu vismaz šoreiz ;) 

Dod katrai dienai iespēju kļūt par tavas dzīves skaistāko dienu!

/Marks Tvens/

Lai mums izdodas!

..līdz ausēm dzīvē....

.... jap... mazliet esmu te pazudusi, jo esmu līdz ausēm iekšā dzīvē... jā, jā nevis līdz ausīm, bet ausēm :)))
Man vel tagad ausīs skan itāļi :))) es vakardien biju uz Ricchie Poveri koncertu Dzintaru koncertzālē.....

Jā, jā... man smaids līdz ausīm vārda vistiešākajā nozīmē....

...tais citās dienās  ar, es elpoju dziļi... tā līdz katrai šūnai to prieku un labsajūtu...

 Aizvakar aizbraucām mazliet Viļņu apskatāt...tad pazudu savā Marinzejā, iebridu ezerā.... un tā te katru dienu  iebrienam dzīvē ārpus visām apņēmībām...

Prieks ir ikdienas sīkumos!