Dod katrai dienai iespēju kļūt par tavas dzīves skaistāko dienu!

trešdiena, janvāris 18, 2012

Mammas asaras...

Mammas ir īpašas būtnes... Mammām piemīt ļooti liels neiedomājams spēks un mīlestība.

YouTubā rakstīts,ka tas ir uz patiesiem motiviem balstīts klipiņš. Kāda māte vairāk kā 2h turējusi pie savas sirds mirušo bērniņu un tas atdzīvojies.. brīnums...?? !!!
 Šo video es pamanīju draugos, un arī tur minēja, ka Latvijā ir bijis līdzīgs gadījums.
  Es arī neiztiku bez asarām.






otrdiena, janvāris 17, 2012

Pūces salidojušas...

Patiesība ir tāda, ka tamborēt es nemāku. Es to zinu, bet kaut ko saknibināt ar to adatu- es varu :))) 
Kādā blogā atradu šo superīgo bildi- pūču maku... Man tik ļooti iepatikās, ka izdomāju- man arī vajag... vai tad nu nesanāks :)))) Pa nu jau populāro lapu Printerest es ganos kādu gadu, ievilku bildes, saglabāju linkus, bet ai, ai... lai kaut ko tai linku mudžeklī atrastu :(  Tagad esmu gudrāka, un nu esmu Printeresta lapas lietotāja ar saviem tā saucamajiem dēļiem, un ja kaut ko no tiem tapināšu, noteikti links nekur nebūs pazudis un man tas patīk :)) ļoti, ļoti.. Un pie viena, varu pateikt mīļu Paldies- kas arī darbus, idejas no mana bloga ir ielikuši iekš šī plašās ideju pasaules.

 Un tā.. šis stāsts ir par maniem pūču makiem, kas tapa pēc tās mazās bildītes. Kā pareizi viņus tamborēt, es nezinu. Bet mana māja pagājušā gada nogalē pielidoja pilna ar dažādu krāsu pūcēm. Dažas no tām jau aizlidojušas un nemaz nepaspēja uz fotosesiju . Bet dažas vel domā un meklē mājas. Viena daļa no tām bij
vakar  ielidojušas ābelē... daļa šodien saulītē pagrozījās.







 Kas ir šīs pūces un ko viņas māk darīt??? Viņas māk glabāt noslēpumus :))) telefona sarunas un īsziņas... Viņas noteikti var sasildīt telefonu.... Viņas noteikti telefonu var pasargāt no atslēgu švīkām un tamlīdzīgām lietām. Īsāk sakot- pūces telefona maki. 
Vēl jau šīm nav ko sargāt, nav māju... Varbūt kāda lai pie tevis aizlido???

Lai jauka šī saulainā diena!

Gada sākums.

Ir sācies jauns gads. Man tas ir sācies ļooti piepildīts un par to paldies Jums. Gan tiem kas pasūta darbiņus, gan tiem kas novērtē, gan tiem, kas uzskata, ka par mani pat ir vērts uzrakstīt presē :)))  Jā- jau gada pirmajā mēnesī ir vairāki pasūtījuma darbiņi- par to man liels prieks. Gan kādā no turpmākajām ziņām varēs redzēt procesu jaunam darbiņam. Pirmie darbiņi- taps mazuļu datnes. Jā, gan kaut kas jauns, gan jau no klasikas.
  



Gada otrajā dienā uzzināju kāda konkursiņa rezultātus- portālā  sievietes pasaule . Dāvanā saņēmu LABAS Fiskars šķēres :)) 
 Šķēres tiešam ir super.. man pēkšņi virtuvē tās ir neaizstājamas :)))







 Un vel pie tā visa, bija intervija novada laikrakstam "Stars" ( kaut kā šogad nolēmu, nu lai jau iet :))) iepriekš biju vai patsmit reižu atteikusi ).  Pareizāk laikam būtu teikt saruna, nevis intervija.  (rakstu var izlasīt uzklikšķinot uz bildes ar peles labo pogu - atverot jaunā lapā)




Tā lūk ir sācies man šis gads.  

Lai arī Jums ir piepildīts šis laiks- ar darbiem, priekiem, dzīvi.

piektdiena, janvāris 13, 2012

mājas-



attēls no briic.lv
 
Mājas -
tā ir nevis vieta,
kur tu dzīvo,
 bet vieta,
 kur tevi saprot.






Lai mums katram ir vieta, kur mūs saprot.

piektdiena, janvāris 06, 2012

Tējai


 Tāds pa ātro-ļooti ātro tapa motīviņš kastei, šoreiz tējas kastei. Izdomāju, ka vajag mūzikas skolas audzinātājai uzdāvināt tējas kasti, tad nu pa 2 vakariem tapa motīvs. Atsauksmes nezinu, jo vēl jau ir brīvlaiks.

Shēmā vēl bij paredzēti vientuļi krustiņi, ko uzreiz izlēmu nešūt- bij doma aizstāt ar sarkanām smalkām pērlītēm, bet kad sāku šūt- man nepatika, atstāju tāpat. Shēma no CrossStitcher žurnāliņa pielikuma- vienkārša, bet smuka :))  Jau otros ziemassvētkus šuju tējas kasti dāvanai.

Gundega- apsolos kādai no nākošajām tējas kastēm safočēt solīto kopā salikšanas procesu.
 Šoreiz man viss bij pa ātro.

Nu jā.. izšūta ne  viena vien tējas kaste, bet par to citreiz. Es padomāšu, vai likt bildes pirms dāvināšanas, vai atstāt noslēpumā? :)))) Elīna, kā tu domā??? :)))


Laiks tējai.......

ceturtdiena, janvāris 05, 2012

NEW....


 Ir sācies jauns gads. Ko tas mums nesīs, kāds tas būs, tas atkarīgs tikai un vienīgi no mums pašiem.  Šogadu sagaidījām Madonā skatoties salūtu. Tas tiešām bij krāšņs un skaists. Parasti skatījāmies no mājas-5km no pilsētas, vai no kāda Madonas pakalniņa. Šoreiz no laukuma- bij skaisti.

 Šogad mēs bijām visa ģimenīte kopā-  arī Luīze un Elīna ar draugu Kārli. Pagājušā gadā jauno gadu sagaidījām ar Jāni divatā (bērni kur kurais, Luīze laukos, Elīna ar draugiem). Katram no mums tai naktī bij savas domas, savi plāni, ieceres.. kas kārtojās un rindojās, jo ir novilkta jauna starta līnija... viss sākas no jauna. Ir taču jauns gads!  Arī manās domās viss mudžēja no plāniem un apņemšanās.. Viena no tām, ka šadā pulciņā cerams būsim biežāk.  


Un turpinot par plāniem un iecerēm, pagājušā gadā teicu, ka būs jāpabeidz iesāktie darbi... šis tas izdevās. Atzīšos, ka šeit parādīti labi ja puse no darbiem..  Nav vairs tā ka katru izšuvumu, adījumu vai ko citu nofočēju, vai ieleiku te ziņu, tad nu šogad mana apņemšanās būs biežāk parādīt savus darbiņus. Biežāk parunāties. Vai izdosies- nezinu. Kā vienmēr- pasaki skaļi ko plāno- nekas nesanāks :)))) Man tā ir tiešām- plānoju sašūt visas zeķes, bet nekā.. laikam par skaļu pateicu, nomainījās adatiņas un decembrī daudz adīju, tamborēju :))  Īsāk sakot- baudīšu dzīvi un ar jums joprojām parunāšu.. turpināšu blogot...


Tiekamies šeit un tepat;)
Laimīgu Jauno gadu!!!



mani dārgumi...


2011.gada janvāris- Marinzejā
Tā nu tas ir- vecais pavadīts... jaunais sagaidīts... Nekas uz zemes šajā kārtībā nemainas. Tikai mēs paši.. nu mazulietiņ mainamies, tāpat kā mūsu mīļie... Mans Robčiks (audžutēvs) , kuram ir jau 80, šogad tā mazuliet savādāks ... tāds kā skumjāks, mazbērnus samīļojot pat asaru nepaspēj noslēpt. Un tie viņa teicieni šoreiz tik ļooti iesēdās prātā. Kādu dienu ciemojoties, izdomāja pusdienas pa ātro.. Izvārīs kartupeļus ar visu miziņu, tad nomizos un ēdīsim ar biezpienu. Tā pa vienkāršo... tad nu sarunas ritinot visi sēžam ēdamistabā ap galdu un mizojam karstos, kūpošos kartupeļus.  Luīze mizo bet kartupelis karsts ... Robčiks blakus sēžot saka- dod man.. es tev palīdzēšu...un klusiņām atkārto velreiz jau Luīzei tuvāk pie austiņas- es tev palīdzēšu līdz sirmam vecumam, kamēr spēšu...  tas bij nu tik, tik mīļi, tik vienkārši... dažiem nejauši kaut kas bij acīs iebiris, vienam pēkšņi acs niez utt... 

Ai, ai kā laiks skrien un nežēlo nevienu. Tik skaita un skaita tos ciparus klāt...Cik labi, ka man ir mani mīļie, mani dārgumi... Jā tie ir mani zelta gabaliņi- mamma un Robčiks. Citu man nebūs, es to apzinos...... Tāpēc cenšos bieži braukt ciemos, palutināt .. kā!? - pavisam vienkārši.... manam Robčikam pēkšņi patīk puķes... un es šad un tad vienkārši tāpat uzdāvinu kādu ziedu puķupodiņā, uztaisu kādu kūku vai izcepu keksiņu... vai sapērku labi daudz biezpiena sieriņus, daudz... daudz :))) Pagājušajā ziemā bij dziļš sniegs, un tad es nedēļā 2 reizes braukāju pie saviem mīļajiem vedu veikalu labumus. Ar mašīnu līdz mājai iebraukt nevarēja, stiepu smagās tašas. Jā, jā.. dažureiz nesamais bij traki smags... jo man pat kaķiem veikala labumi jāved, un joprojām tējas krūzē cukurs tiek bērts 3 karotītes :))) kā senos laikos.. par katru cukurfabriku :)))) Robčītis manus braucienus sauca par centralizēto partikas piegādi :)) Ja kāds atnāca ciemos, tad viņš visā nopietnībā stāstīja, ka viņam ir šāds pakalpojums :)))   Kad viena kaimiņiene klusām sāka iztaujāt mammu, kā var pieteikties uz šo pakalpojumu, smiekli bij skaļi... jo kaimiņiene noticēja visām viņa pasakām :)))

Luīze savā blogā vakar rakstīja par savu paradīzes stūrīti, tad Marinzejā ir mana paradīze. Es nezinu ar ko tas izskaidrojams, bet man tur velk, man tur patīk... Tur es sasmeļos spēku kaudzēm.... Zinu ka māsai ir tieši tāpat, un man liekas ka Luīzei un Jonatānam tāpat. Viņiem tā ir laimes zeme, kur var darīt ohh! kādas lietas :)) Pēdējie viņu kopīgie piedzīvojumi paliks atmiņā ilgi.. man liekas ne tikai viņiem pašiem.
 Pastāstīšu vienu no tiem arī jums ;)

Ziemassvētki...  vakars pavadīts.. visi dodas gulēt. Luīze un Jonatāns (māsas puika, kurš vecāks par Luīzi tik pāris mēnešus) iekārtojušies abi vienā istabā, jo tak jāizpļāpajas abiem. Pārējie guļ saldā miegā citā istabā. Pēkšņi naktī pēc trijiem Robčiks pamostas. Istabā uz sienas zīmējas atblāzmas no baterijas. Pagalmā kāds staigā ar bateriju. Nakts, protams visi tiek modināti, trauksme- zagļi... Robčiks- atkal kāds ap traktoru ložņā, mamma sauc, nē.. tak jau gaļu zog no žavētavas (jo tai dienā tika žāvēta gaļa)  visi steidz skatīties kas notiek. Klupdami, krisdami, pusapģērbušies, pus ne, izskrien pagalmā un sāk klaigāt... protams ātrumā neatpazīst un nesaprot kas notiek. Pēc brīža viss top skaidrs. Diviem pļāpātājiem miegs nenāk ne vienā acī :)) viens no viņiem pamana ka snieg..un sasnidzis jau ir tik, ka var slidināties.. un vai tad daudz jādomā cik pulkstens?- ha nemaz.. Saģērbušies kas nu atradies tai istabā un aidā.. no pagalma uz kalniņa ar slēpēm un ragaviņām braukāt :)))
Nu ko lai saka.. gulēt ziemas prieku cienītāji aizdevās ap sešiem rīta pusē.. pamostoties dienā- sniegs jau bijis vairs tik puse un nekāds- slapš. Un tad jau tie prieki bij vel lielāki, ka paspējuši, ka nenogulēja. 
Man prieks, ka viņi tik ļoti priecājas  par elementārām lietām.
Un kā man kāds bieži saka- prieku radam mēs paši...
Manējie to māk! Tie ir mani mazie dārgumi- debese, saulīte, mākonīts.



Lai ir ko mīlēt, un kas mīl!

LAIME MĪL KLUSUMU... LAIME IR TAGAD!!!

- paldies-