.................

Es vienkārši dzīvoju!

Katra mana diena ir mana laime.

Pa baltiem ceļiem es eju,

Un ar lietu dejoju.

Sudrabs manos matos,

Padara mani tik bagātu,

Dāvājot gudrību, cerību, maigumu,

Tā arī ir mana laime.

Es vienkārši dzīvoju!

Apskaujot draugus savus.

Atdodot daļiņu dvēseles,

Es vienkārši mīlu jūs visus.

Nav citu jūtu uz šīs pasaules,

Un liktenim savam es lūdzu -

Nesteidzini dienas manas laimīgās.

Es vienkārši dzīvoju!

/Sņežana Picelēviča/

Ir jāaizsniedz mazāko...

Ar eņģeļiem satikties mākam

Ar Dievu pat aprunāties

Bet līdzīgs ar līdzīgu sāpēs

Mēs neprotam padalīties

Mēs nākotni redzam kā kino

Mums skaidra ir patiesība

Bet tuvāko neizprotam

Kad jāsniedz tam palīdzība

Mēs ticam tik cēlām lietām

Mēs upurējam dēļ tām

Bet ieraudzīt vienkāršo līdzās

To varam ar grutībām...

 Mums atmiņā panti un rindas

Tos citējam vajag vai nē

Bet atminēties otru priekos 

Mēs atstājam pagātnē...

Mums mērķi ir lieli un skaisti

Tiem veltījam dārgāko

Bet reizēm,lai sasniegtu lielo

Ir jāaizsniedz mazāko...

/M.Timma/

Mana kafija...

Melna kafija baltā krūzē...
Tādā lielā, ar atmiņu smaržu.
Cik karotes cukura pielikt,
Lai nejustu rūgtuma garšu?

Balta kafija, pielejot pienu,

Tādu aukstu, lai neliesmo sirds.

Cik karotes spītības pielikt,

Lai putenis dvēselē rimst?

Melna kafija manā krūzē...
Tādā baltā. Es ieliešu vēl!
Tai klāt sauju cukura bēršu,

Lai rūgtuma nebūtu žēl.

Balta kafija, balti sapņi...

Tādi klusi, lai tālu var iet.

Cik daudz baltu cerību pielikt?

Visas vai tomēr - mazliet?

/wnk.Laimdota/

Laime-

-Kas tas Tev rokā?

-Laime...

-Bet kādēļ tik maza?

-Tā ir tikai mana. Toties kāda starojoša un skaista...

-Jā, brīnišķīga!

-Gribi gabaliņu?

-Laikam...

-Dod saujiņu, es padalīšos.

-Ai, tā ir tik silta!

-Patīk?

-Ļoti...pateicos! Zini, man kļuva daudz labāk, kad turu Laimi plaukstā...

-Tā ir vienmēr.

-Un kas būs, ja es ar kādu padalīšos?

-Tad tavējā kļūs lielāka!

-Kā tā?

-Pati nezinu. Tikai pēc tam tā kļūst arvien siltāka.

-Vai rokas ap to nevar apdedzināt?

-Rokas apdedzina sāpes...Laime tās silda, bet nededzina!

Padalies ar savu gabaliņu Laimes, dod to katram, kam Tu to novēli!

/autoru nezinu/