8.Ja tiekat pārprasts

  Trešdienu grāmata....

...man nevienam nav jātaisnojas, bet ja vēlos, varu paskaidrot... bet taisnoties?!- man vairs nav tas vecums lai es to darītu....

Tā taču ir, kad manām dzīves vietu, jeb kolektīvu , manā gadījumā manas krustiņdraudenes nu jau ar ir pamazām attālinājušās, jeb es no viņām... jo esmu sapratusi, ka dvēsele jau nav nekādas ārdurvis, nevajag katram to vērt vaļā....  

...bieži mainās arī draugi, paziņas utt. ...viņi mainās un var tos iepazīt grūtā brīdī... it īpaši ja ir veselības problēmas, vai arī ja dzīvē neiet, tad negribas ne pašam runāties, nedz arī citiem ar tevi runāt... mani personīgi nenormāli tracina ja pajautā: kā iet, un uzreiz pats jautātājs atbild: būs jau labi... tad man liekas tas tāds, rupji runājot, kontrolšāviens? 

Saziņa ir interesanta lieta... es zinu, ko vēlos pateikt, bet es nekad nezinu, ko tu sadzirdēsi...

7. Atsaucīgi uzņemiet pārmaiņas

Trešdienu grāmata....

Šonedēļ liekas, ka tēma ir tīiik vienkārša...  tā teikt, nu baudīt jeb tvert no dzīves ko tā sniedz... bet patiesībā nē... cik bieži gribas teikt nē... to es nedarīšu un tā es nedarīšu un to es negribu un tā es negribu.... BET!!- atcerieties, ka pārmaiņas var būt arī skaistas..... tā šodien piemēram bijām pie vējainās jūras... varējām atrast 101 iemeslu neizkustēt no mājas, bet nu tad atrodas viens iemesls, aiz tā otrs, un tad nu trešais ar... 

6. Jaunas dienas skaistums

   Trešdienu grāmata....

Visbiežāk publiskajā vidē jau priecājas par saulrietiem... bet vai jūs zināt, cik dievīgi ir saullēkti? Kad diena sākas un tikai tu pats tai vari dot noskaņu... nu labi, ne katru rītu mums ir iespēja tos dievišķos saullēktus skatīt, ir arī lietainās jeb apmākušās dienas, bet cik bieži tad ir tā vēlme piecelties vel pirms saules? Un man pašai ļooti patīk saullēktā braukt ar mašīnu... ceļi tukšāki un pats možāks... Lai arī Jums jauks ceļš jaunai dienai...

5. Ļaujiet pārsteigt pašam sevi.

  Trešdienu grāmata....

Nu kā tur ir ar jums??... kad jūs jūtaties pārsteigts... man likās ka es pati nu nekādi nespēšu šito izdomāt, tāpēc uzjautāju savai Luīzei....un?!- man par pārsteigumu viņa man pateica priekšā, ka es varu teikt skaļu -jā! Tā tiešām ir... Ja  kaut ko, nu ļooti negribas darīt, bet tu izdari, tad tas ir TĀDS pārsteigums pašam sev... liekas, ka es taču sev nemaz neticēju, bet re kā! Valdis Atāls ir teicis, ka visbiežāk mēs esam laimīgi to nezinot.