Dod katrai dienai iespēju kļūt par tavas dzīves skaistāko dienu!

piektdiena, novembris 23, 2018

...kad ziema klāt...

Pirms gadiem pieciem manā blogā bij ieraksts: Jauns process- Chickedees and Pinecones. Gandrīz gadu pēc tā, parādījās ieraksts, ka čiriki čivina. Nu ir pagājuši vel pāris gadiņi un es atrādos, ka darbiņš ir tapis ierāmēts, un nu, sākoties ziemai var rotāties pie sienas. Patiesībā man nepatīk atrādīt ierāmētos darbus, un to pat nedaru, vai daru ļooti reti. Kapēc?!-tapēc, ka rāmēšana ir gaumes jautājums un rāmējot darbnīcā visbiežāk darbus (es atvainojos par teicienu) sacūko... nu goda vārds... 3x esmu rāmējusi 3 dažādās darbnīcās un nekur man nepatīk rezultāts. Tad jau labāk es pati pa ekonomiskām naudiņām ierāmēju pielāgojot rāmjus, nekā maksāju pasakainas summas un par to kas nav tīkams. Jūs uzreiz padomāsiet, hmm.. bet kā tad tu citiem saki par viņu darbiem: skaisti ierāmēts utt... citi ir citu darbi, atrodas citās mājās un ja viņiem tīkami rāmji par milzu naudām: ok. Protams ir izcili skaisti ierāmēti darbi, bet tādu ir liels retums, diemžēl. Šis konkrētais darbiņš man patīk.. ir ok... nekādu caku, nekā lieka... Vai turpmāk atrādīšu noformētos- ierāmētos darbus: nezinu... drīzāk nē, nekā jā. 




Darot lietas, kas tev patīk, tu nezaudē laiku – tu to iegūsti.

/Ilze Salna/

trešdiena, novembris 21, 2018

...par cimdiem...

 ...jeb kāda cimdiņa tapšanas procesa stāsts...  un šoreiz daudzās bildēs... lielās bildēs, jo man patīk blogos normālas bildes, nevis maziņi attēliņi, kur man kaut kas jācenšās saskatīt :))

Tas viss sākās pirms trim gadiem... jā sen... te sākums...

Tā nu nolēmu atrādīt kā man top sen, sen iesāktie un atliktie cimdiņi, kas domāti kā egles rotas.... Kāpēc atliktie, tāpēc ka nebija vajadzīgā toņa pērlīšu.... un vispār, sapratu, ka pērļošanas mode Latvijā beigusies un  pērļu veikalos vairs tā nav, kā pirms pāris gadiem, tad nu izlīdzos ar to kas ir, kaut ko nācās arī vel piepirkt... bet vispār arī  diegus centos izmantot no komplektiem, vai salivans, kas pirkti aliekspresbodē...

Tad nu pie skaidrošanas un stāstīšanas.....
Procesu glabāju plastmasas atvilknē, kas ir viena no trim atvilknēm tādai palielai plastmasas kastei... (bildes nav... bet nav arī pirkta Latvijā) Man tādas kastes divas, kopā 6 samērā ietilpīgas atvilknītes...


Tad nu visas izprintētās shēmas, plastiku, diegus, pašus cimdiņus, kuri jau gatavi un kuri ir tikai izšūti, bet nav sašūti kopā, jo es šuju  katru pa divi un tad sašuju kopā, un visu citu nepieciešamo, glabāju savā kastē- atvilknē...


Mazākā kastītē ir visi konkrētajam cimdiņam nepieciešamie diegi...


Jā, izskatās bardacīgi, bet patiesībā tik traki nav... jo no katra toņa ir nogriezts viens diegs, un lai visu laiku nav jāuztin atpakaļ uz kartona  vai jāaptin ap fici, diegi kastītē stāv vienkārši tāpat...
Jā, pat ficītes gadās ka nav notītas, bet procesam beidzoties, vai kādā perfekcionisma mirklī viņi tiek uztīti uz kartoniņiem....


Top, laikam, novembra cimdiņš-ar ozolzīlēm. Es nešuju cimdiņus mēnešu secībā, bet gan, kura shēma no kaudzītes paņēmās, to arī krustiņoju...


Šuju abus cimdiņus reizē.... shēmu vienkārši apgriezu spoguļatēlā... diegi nav pēc norādītajiem diegu kodiem... tāpēc man ir mans variants... varbūt dažreiz nav tik perfekts kā gribētos, bet ir mans variants...


Pērles man glabājas vienkāršā kastē. 


Teikšu godīgi, man nepatīk Mill Hill pērļu iepakojumi, tāpēc nopirkta kastīte ar vairākām mazām apaļām  un kuras pērles būs lietotas, tās tiks pārbērtas  trauciņā, kas man liekas daudz ērtāk. Kaste arī pirkta aliekspresī...


Darbojoties ar pērlēm es izmantoju tādu kā cd diska vāciņu, pirkts pirms pāris gadiem 123 Amerikas bodē. To atverot abas puses ir tādas mazliet lipīgas un pērlītes neripo prom... Pa vidu tā melnā strīpa ir magnēts, uz kura pa laikam var nolikt adatu...  Vienīgais ka citreiz man aizmirstas ka lipīgs un pielīp arī diegs.. tad nu uz tā lipekļa ir diegu pūkas un tas man nepatīk, jo neizskatās smuki, bet gan netīri... 


Vienas pērles atrastas, jāpiešuj...


Nu tik jāizvēlas kaut kas no baltajām....


Ja ir vienas, miers un bērziņš, kas ir, to izmantoju, jo kā jau teicu, ļoti cenšos izmantot to kas jau ir krājumos, nepirkt neko klāt, bet ja daudz... ir problēma- kuras? :)))


Pērles sašūtas, process galā... un tās var skaisti sabērt bundžiņā un aizskrūvēt.... 


Cimdiņi netiek sašūti uzreiz kopā, lai es varētu ērti ar viņiem nākamos saplānot, tā teikt ekonomiskākai plastikas izmantošanai...


 Skaisti apgriezti pa maliņu, gaidīs brīdi, kad būs pārējie gatavi....


Kā jau teicu, izmantoju to kas ir, un te nu pērles - parastās :)))  njāa... ir, ir dīvainas... bet nu  izmantoju, un saulespuķu vidiņos neizskatās nemaz tik traģiski kā varētu likties...


Jā... jau top nākamais.... jo ziema nav aiz kalniem, ļoti gribētos šogad šo procesu pabeigt... ir, ir tāds aizkavējies uz pāris gadiņiem... citiem jau kuros svētkus egles rotāja, bet man vel ne...


Un kā ir ar jums?... vai gatavojaties tiem gada gaidītākajiem svētkiem ( nu vismaz tā tak saka, ka ziemassvētki ir gada gaidītākie). Vai Jums patīk izšūti, jeb krustiņoti rotājumi eglei?  

Kad visa kā ir pietiekami - tie ir svētki..
Kaut biežāk atļautu to sev apjaust,
 ka katrā dzīves mirklī mums ir pilnīgi viss,
 kas mums ir nepieciešams.


ceturtdiena, novembris 08, 2018

Gaismiņ, teci man pa priekšu

 Gaismiņ, teci man pa priekšu,
Nepamet jel mani vienu..
Neļauj mani tumsai panākt,
Neļauj mani pārmākt bēdām.
Gaismiņ, teci man pa priekšu
Un kà zvaniņš dzīvi skani.
Gaismiņ, teci man pa priekšu,
Es Tev sekošu pa pēdām..
Neļauj mani tumsai panākt.


"Gaismiņ, teci man pa priekšu" (Renārs Kaupers, Jānis Aišpurs / Leons Briedis)
Izpilda: Tev tuvumā

Oktobra mirklis

Nu ko lai saka... viss oktobris paskrēja kā viena mirga.... 
Es varu pateikties Dievam, ka man tāds bija, jo kādam tas arī nebija...  Es varu pateikties Dievam, ka spēju just, redzēt, saredzēt, sadzirdēt un pamanīt kaut daļu, kas notiek ap un ar mani... jo visu jau nevar ne apjaust, ne sajust, ne  paspēt....
Es esmu sapratusi vienu lietu, ka lai saskatītu šos mirkļus, ik dienas bij jāskatās vērīgāk, jāieklausās sevī... un tas nemaz tā ne vienmēr ir viegli... pamēģiniet... nu pamēģiniet paņemt baltu lapu un ik dienas pierakstīt vienu  savu mirkli... Jāaaa.. lai pierakstītu viņš jāsadzird, viņš jāsaklausa un jāpamana...  nav, nav tas viegli... Bet!!- es sapratu, ka katram cilvēkam ir lietas, kas viņu teiksim tā -bagātina, un ir lietas kas viņu tērē, jeb atņem enerģiju...  Un teikšu godīgi, ka šo mirkļu pamanīšana mani ļoooti bagātināja...  tas man lika gan sevī klausīties, gan mirkli vērtēt...   tas ir svētīgi... Es zinu, ka  daudzi raksta pateicības dienasgrāmatas, bet tas ir mazuliet kaut kas cits... pateikties mēs varam par visu ko ik dienas.. bet noķert mirkli un vel sajūtas nofotografēt nav viegli...  
Es nemaz neprasīšu,  kā jūs domājat, vai man izdevās,vai nē... tas būtu lieki... es pati zinu, ka nu esmu bagātināta... 
Paturpinot par šo tēmu, pieminēju, ka ir lietas, kas atņem enerģiju, tērē to... Un tieši tāpēc man nebija nevienas citas ziņas, jeb ieraksta šai laikā, lai arī fočēju kādu procesu, gan pabeigtu dabu, gan ierāmētu... bet tas viss ir tā teikt no tērēšanas tēmas... tās ir tās lietas kas vienkārši  ir jau manis izdarītas un tad tiek tikai atrādītas... Es gan nezinu vai mani te kāds lasot sapratīs, tāpēc tā gari neturpināšu...

Piebildīšu, ka gan jau pa kādam darbam atrādīšu ar... nebūs tik traki.... 


Manuprāt Māris Čaklais rakstīja kādā dzejolī:
"Es esmu bagāts- man pieder viss,
 kas ar mani ir noticis."
LAIME MĪL KLUSUMU... LAIME IR TAGAD!!!

- paldies-