Par izaicinājuma domu un plānu var lasīt ierakstā ŠEIT ;)
Pirmkārt, man pašai šis pasākums ļooti patika, ļooti... man prieks, ka es šo savu izaicinājumu novedu līdz galam, jo tas nebij viegli... pārsvarā visu sāku ap astoņiem vakarā... nokopēt shēmu, sagatavot audumu utt...
Manā krustiņizaicinājumā tika iekļauti 7 jau iepriekš iesākti procesi un 6 pilnīgi jauni komplekti. Tas deva prieku, ka tiek pakrustiņoti gan jau iesāktie, gan savs kaifs iesākt jaunu procesu. Es zinu, zinu, ka dažreiz izskatās, ka es tik iesāku un neko nepabeidzu :( bet nu tā gluži nav. Jā, nenoliegšu, ka iesāktu man ir ļoooti daudz.... bet pamazām visi ik pa mirklim tiek pakustināti, pašūti uz priekšu. Tas ka neatrādu neko daudz no gatavajiem darbiem jau ir mana nolaidība :)) Bet?!!- ticiet man... tādi arī ir :)))
Saņemot pirkumu vienmēr ir ļooti liels kārdinājums iesākt tieši šo nopirkto komplektu, jo visu pērku lai krustiņotu... man nekas netiek nopirkts tāpat vien vai kaut kādai mistiskai kolekcijai... nē... visu gribu, viss patīk... visu vajag :)))))) Jā... man ir ļooti daudz jaunu komplektu... kā es tos saucu: man ir vēl daudz krustiņu.... es nesaucu kāmība, kolekcija, man tie ir vienkārši mani krustiņi... jā, varbūt izklausās mazliet divdomīgi, bet mani tas nesatrauc ;)
Par šiem 13 procesiem... atzīšos, ka šobrīd viņi visi stāv... nekas nav pašuvies, pēdējais ko no šiem procesiņiem šuvu ir strelīcija, un ticamākais, ka tā arī pirmā no visiem 13 tiks pabeigta. Jautājums!- vai tad es nekrustiņoju vairs??!... krustiņoju, krustiņoju... gandrīz ik dienas to daru...
Pa šo laiku ir iesākts vēl viens jauns process, kas bija sen, sen sapņots, manuprāt no pirmās dienas, kā es to ieraudzīju.... tātad noteikti visus 13 gadus es par viņu piedomāju... un nu nopirkās nesen, pirms skaista man zīmīga datuma, tad nu ņēmu un iesāku... un šobrīd šuju...
Šobrīd man procesā ir trīs darbiņi... jā, man vienlaikus top vairāki darbi... tas atkarīgs no apgaismojuma, no iedvesmas un pat no veselības stāvokļa... jā, jā.. dīvaini izklausās... bet ja sāp galva, bet ļoti gribas kaut ko paknibināt, tad mazliet izšuju pa diedziņam iekš plastikas... par cik galvassāpes ilgst kā neraža trīs dienas, tad vismaz kaut simts krustiņi pa tām dienām arī labi... ui, bet ne par to bij šis stāsts :)))))
Par ciparu 13! Zinu un apzinos, ka tā nebūs, ka pēc gada šie visi iesāktie darbi būs izšūti... nē... darbi ir lieli, laikietilpīgi... un kā jau teicu, nav vienīgie. Bet būs interesanti atskatīties uz šo izaicinājumu pēc gada ;) Kāds teiks, nodomās, kāpēc jāiesāk daudz jauni, kāpēc nešuj tikai vienu un viss?... atbildēšu, tāpēc ka es tā gribu... mani tas nenospiež, mani tas neuztrauc, man viss rada prieku.... krustiņi ir mans hobijs, mans prieks...ko un kā gribu, tā daru :))) Man gribas visu izmēģināt, visu izbaudīt un priecāties par to kas man apkārt.... Mēs katrs esam savādāks un tas jau ir jauki ;) Vai kādreiz es kaut ko līdzīgu atkārtošu?- varbūt... varbūt ne tādu pašu, bet līdzīgu... nu kāpēc gan ne??!!
Sevišķi jauki ir tad, kad cilvēks pats
savu darbdienu dara jauku. Franss Emils Sillanpē
Un... neaizmirstam BŪT LAIMĪGI!
Lai jauka diena!
Sandra