Ieraugot ābelē vienu vienīgo ābolu, man tiešām gribējās paskatīties pa labi un pa kreisi un pajautāt:"... tas man?.... " Lai arī skaidri zinu... te neviena cita bez manis nav un nenāks.... ja nu vienīgi meža zvēri... Teikšu godīgi, sajūtas bija dīvainas... tādas kurām parasti negribas ticēt, lai arī redzi....
Šī ir īpaša ābele...
Un mēdz taču teikt, ka:
"Skaistumu mēs vai nu redzam vai nē!
Tas ir atkarīgs tikai no mums,
cik daudz spējam saskatīt!"
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru