Krustiņziņa nr 1.

Ticiet...

Dimensions dizaina rotājumu šuvu pagājušā gada decembrī.... Izšuvu no komplekta. 

Šis rotājums man noteikti vienmēr atgādinās Luīzes Kambodžas laiku,  Pnompeņu un slimnīcu... Šuvu to sarunājoties ar Luīzi slimnīcā... atceros, kā liku domāt vārdus uz vārda believe burtiem...  lai sanāktu kaut kas labs... tai reizē gaidījām analīžu rezultātus...  laikam kādu stundu, pusotru bij jāgaida....  bet Luīze vispār sakarīgi domāt nespēja no uztraukuma, un tas bij tikai loģiski.... Kaut kā likās , ka šim rotājumam jāpaliek ar anglisko variantu.... es zinu, ka tai brīdī par to domāju tikai es, un Luīzei bij viss vienalga... 

Izšuvu pāris dienās, jeb naktīs... jo laika starpība ir piecas stundas, tad nu es dzīvoju starp divām laika joslām.... 

Šogad šis rotājums bij viens no retajiem, kas pabija eglē... egli kā uzlika, tā arī palika nerotāta kādu nedēļu... pēc nedēļas Jānis iekāra eglē lampiņu virtenes... pirms jaungada atbrauca Elīna un uz galda stāvošos pāris rotājumus iekāra eglē... vairāk nespējām un nebija nemaz svarīgi.... 

Rotājuma otrā pusē pielīmēju filcu, kas ir nokrāsots viegli zilā krāsā, ar pūšamo aerosola krāsu pirms gadiem simts :))  tad nu viena tāda loksne aizstāvējusies un nolēmu beidzot to izmantot. Uz filca izšuvu gada ciparus... tā esmu gribējusi darīt vienmēr, bet vienmēr to esmu  aizmirsusi, un atceros, kad ir par vēlu.... Visiem rotājumiem, ar piebildi, ja ir iespējams, es veidoju tumši zaļu vai sarkanu šņorīti... lai eglē traki neizceļas, nav uzkrītoša,  kā tas ir, ja ir piemēram, balta šņorīte. Nu ne vienmēr tā var, bet cenšos. Nē, nu es saprotu, ka uz pasaules ir iespējams pilnīgi viss, bet nu man jau ir savi likumi  iespējām :))

Tā nu sanāk, ka  šis nieka darbiņš ir ar savu stāstu, un es to arī mazliet pastāstu jums....

LAIKS ir interesanta lieta.

Tā ir tik maz, kad Tu kavē.

Un tik daudz, kad Tu kaut ko  ļoti gaidi.

Esiet laimīgi!