Šodien ir trešdiena un es nolēmu mazliet parunāties.
Jā, sen jau to neesmu darījusi.
Šoreiz mana tēma būs par kleitām :)))
Kapēc?
- tāpēc, ka tāda sakritība...
- tāpēc, ka man gribas parunāties par kaut ko....
- tāpēc, ka trešdiena...
- tāpēc, ka Ineses Prisjolkovas 100 dienu apņemšanās ciklā šodiena veltīta kleitām...
- tāpēc, ka man patīk kleitas...
Pirms pāris gadiem, ja nekļūdos, tad
Plūmītes blogā-bija akcija par kleitām vai svārkiem. Nu kaut kā tamlīdzīgi. Precīzi neatceros kas un kā, tik palicis atmiņā, ka aicināja būt sievišķīgām, staigāt kleitās, lakot nagus (atzīšos, bloga ziņu neuzmeklēju un nepārlasīju). Izlasīju,nodomāju, forši, bet man kaut kā atmiņā palicis, ka es nebiju uzrunātā auditorija: man nav mazu bērnu, man daudz gadu. Nu nesajutos uzrunāta, bet nodomāju, hmm.. forša doma... es ar varētu sev tādus izaicinājumus uzrīkot... tā viss pagāja, un aizgāja. Es savu trūcīgo skapja satura šai ziņā nemaz i nepakustināju. Pagājušajā ziemā es kādā dienā izdomāju, ka viss! izaicinu sevi staigāt kleitā vai svārkos. Kleitas nav, uzvilku svārkus, mājās meitai skaļi paziņoju, ka man nedēļas izaicinājums un devos dienā iekšā :))) Jāaaa... kā tad... sniegs jārok, pēc malkas jāietun uz tā saucamo kačigarku ar jāstaigā māju kurināt. Nezinu cik stundas bij pagājušas, bet tie svārki tika nolikti dziļāk skapī atpakaļ ātri vien. Nu ko tad tur teikt, Luīze ar secināja, nu ātri gan tev tas izaicinājums beidzās, i diena nepagāja. Ar nopūtu un klusēdama, sajutos izgāzusies paklusēju un dzīvoju tālāk. Vasarā protams, kleita, svārki. Tad tas nav sarežģīti, tas piedienas vasarai un es pat ik vasaru nopērku kādu kleitu speciāli staigāšanai pa māju.
Nu nav jau tā ka man nav pilnīgi nevienas kleitas... ir! (ar nopūtu un visādām domām galvā ) ir man pāris kleitas nopirktas. Uzvilku uz skolas salidojumu, uz bērēm pa ātro tika nopirkta tumši zila kleita, jo tā vajag. Bet atnākot mājās vienmēr tās kleitas ir gribējies novilkt ātrāk kā zābakus :)))) nu nesajutos nekad es viņās labi. Manuprāt ne savā domāšanā, nedz arī vizuāli. Ir, ir man tie kilogrami... un ne mazums... bet ja nu kādai vajag, varu mierīgu sirdi kādus pāris desmitus atdot pavisam :))))))
Tā nu es dzīvoju savu dzīvi nost ar domu un saprašanu- kleitas nav priekš manis. Tad pēkšņi vasaras sākumā es mazliet paeksperimentēju (savādāk to nevaru nosaukt) ar savu domāšanu un apziņu, un tā kādā transa stāvoklī es nopirku sev svārkus. Jā.. pamodos izejot no veikala, bet ko ta vairs.... devos pa ielu uz priekšu ar domu, šausmas, ko ES!! izdarīju :( Pēc tam attapos, nu cik tad pati sevi varu te rāt nieka 6 eiro dēļ. Nopūtos, dzīvoju tālāk un pat pāris reizes vasaras laikā es uzvilku TOS svārkus. Un dīvainā kārtā es viņos pat sajutos ļoti labi.
 |
| ...ceturtā kleita... |
Tad kādā rudens dienā es uztaisīju mazu revīziju savā grāmatu plauktā un atklāju, ka L. Heijas grāmatas man vairums ir pa divām. Zinu, ka meitām nevajag, es kursā piedāvāju savām kolēģītēm. Jā, viena ņemšot visas. Tā nu es biju atbrīvojusies no pāris grāmatām un man bija neplānota maza naudiņa. Gāju pa ielu un atkal kā transā iegāju veikalā un nopirku kleitu, bet tā kā mazliet jau apzināti jo man tā gribējās. Protams, protams... kur nu bez sirdsapziņas pārmetumiem utt... kādu nedēļu iekšā vārījos .. manī duēļojās :))) manas domas... viena es domāja, ka man vajag kleitu, viss ir labi, bet tā otra es visu laiku kašķējās, ka izdota nauda, jo klāt jau ar bij jāpieliek naudiņa un tie vairs nebija tikai 6 eiro. Pagāja nedēļa, un es izdomāja, ka tā kleita ir jāuzvelk, uzvilku un viss... No tās dienas ir pagājuši aptuveni 3 mēneši, nevienu!!! dienu es vairs neesmu uzvilkusi savas tik ierastās vecās džinsenes un atzīšos, ka es pat nezinu kur viņas ir. Un pa šiem trīs mēnešiem es esmu nopirkusi vēl 3 kleitas. Es zinu, zinu ko domājat... un kā tad ar tām zeķubiksēm... tām tak nav normālu lielo izmēru (jo es taču liela) ir ziema, ir auksti. Pirms tam ja nu bija tā vajadzība uzvilkt kleitu, tad es vilku zeķes. Zeķubikses, nu nē.. Kādā reizē mana māsa man atdeva pilnīgi jaunas ļoti dārgas zeķubikses ar tekstu, nopirku nepareizo izmēru, varbūt tev derēs, ārā mest žēl.... Paņēmu aiz pieklājības, jo teica takš ka dārgas :)))))) nu tagad bij tā reize kad stāvēju un domāju, atvilknē, ir, varbūt jāuzvelk.. un ziniet.. ei-t u-nost!!! tiiik foršas.. tik laba sajūta... mmmm... Protams, visus šos trīs mēnešus es nestaigāju ar vienām un tām pašām zeķubiksēm :)) ne, ne... tik traki nav... FB pēkšņi man iekrita acīs kāds posts, kur viena sieviete stāsta, ka Drogās ir ļoti labas zeķubikses lielajiem izmēriem utt.. nu tad tā manas mīļās družkas :))) es to 25 eiro dāvanu karti Drogās notriecu zeķubiksēs :))))) ( draudzenes uz dzimšanas dienu uzdāvināja Drogu dāvanu karti ar nosacījumu- nopērc beidzot kaut ko sev un ļoti labu) .. tad nu es tā arī izdarīju :)))) Ja un kad es pastāstīšu, es nezinu vai viņas domās tāpat kā es :)))))
Par foto- - ceturtā kleita. :))) Jā, mans telefons izdomāja un apklusa, viss... un tā kā dzīve bez telefona nav nekāda jautrā, tad nu vīrs ar meitucēm zem eglītes man nolika jaunu telefonu. Mērot kleitu es pēkšņi atcerējos, ko parasti iepērkoties dara Elīna un Luīze :)))) sūta kaudzēm bildes no uzlaikošanas kabīnēm :)) tad nu es ar :)) Tikai man bija ļoti maz laika tai dienā lai skaisti iepozētu, tāpēc tikai izmēģināju pa ātro, jo man bij jāskrien uz lekciju, kā nekā students tak skaitos :)))) (un bilde no telefona nebij vēl izdzēsta, noder šodienas ierakstam)
Ko domā manējie par manām kleitām un mani?- es nezinu :))))) Es dzīvojos kā vienmēr, mājas kurināšanu neviens nav atcēlis, eju un daru.. bet nez... tā kleita kaut kā netraucē vairs :))) Ak jā, Luīze sākumā noteica gan, nez uz cik stundām tad šoreiz :))))))
Tāds nu man šoreiz ir stāsts par mani un kā es nonācu tik tālu, ka 3 mēnešu laikā man ir 4 jaunas kleitas :)) Nu labi.. es jau zinu, ka ir kas pērk kaudzēm un dienā varbūt pa desmit kleitām, bet ne jau par to ir tas stāsts...... Es tikai gribēju pateikt, ka reizēm notiek visādi brīnumi arī tur galvā :))))
Staigāt kleitā, tas ir forši, arī saritinoties dīvāna stūrītī kleita netraucē ;) Un kādas ir Jūsu attiecības ar kleitām??
Sandra S.
