Viņš ir pienācis...

.. kas?... cits gads... nākamais...

njā.. kādreiz mums likās ka 2000. gads  ir tāls un nesasniedzams un būs kaut kad... bet nu jau mēs rakstam 2020....

Nu pieklājība prasa atskatīties uz pagājušo un tā teikt uzrakstīt kādu rezumē.. bet!!!?? nebūs...  man vienkārši to negribas darīt... Jūs domāsiet, nu ja.. saplānoji tur lērumu visādu, nekas nesanāca, nu  negribi rakstīt...  Nu ko lai atbild uz tādu jautājuma variantu... kaut kāda daļa taisnības ir...  jā, saplānoju, bet jo vairāk ieplāno, jo vairāk var izdarīt...  patiesībā, ja runā par xxx jomu, un patiesības labad, es tikai par to arī te runāju, :)))  tad  man izdevās samērā daudz kas no ieplānotā...  neesmu rezumējusi, bet puse noteikti, un tas  atskatoties ir ļoti daudz, jo tas gads man pats par sevi bij raibs.... bet, man vienkārši nav vēlmes atskatīties atpakaļ.... negribas rakstīt par seniem darbiem... laikam tāpēc te blogā tāds klusums.. un tad likās, ka jāraksta par sākot no vecākā krustiņdarba, kas  sakrustiņots, bet jaunākie atkal  gaida.. otrs moments, ka man nav foto aparāta.. un lai vai kā, telefons  man nav fotoaparāts...  nu kaut kā tā...  es netaisnojos, tas man nevienam nav jādara, es pieklājības labad  Jums paskaidroju...

Tad nu aidāaa iekšā jaunajā.... ko es jums novēlu?!  novēlu  vienkāršu  banālu  patiesību: ESIET LAIMĪGI!  ... vairāk jau neko nav jāvēl...  nav jārunā garas runas par veselību, naudu, harmoniju, mieru utt.... utt....  padomājat, kāds ir laimīgs cilvēks?? jā, vesels,  ar naudiņu  kabatā tik cik pietiek un vajag... kopā ar saviem mīļajiem...  dara sev tīkamu darbu... atpūšas pēc savām vēlmēm... nodarbojas ar ko pašam sirds gavilē un tā varētu turpināt gan vienkāršiem vārdiem runājot, gan gudrās fāzēs par finansiālo labklājību, harmoniju utt... tas viss ir lieki...  padomājiet par to... ;)

Lai LAIMĪGS 2020! 

Laimīgajiem ne vienmēr pieder pats labākais. 

Viņi vienkārši pieņem ar prieku un pateicību to, kas viņiem tiek dots. 

Šoreiz tas vis...  atā.... 

Krustiņziņa nr 19.

Maijrozītes...

Pagājušā vasarā man nācās mazliet, tā teikt, pavārtīties pa gultu, jo  veselības aptrūkās. Mocījos ar sāpēm, dusmojos un dzīvoju to vasaru. Sāka plaukt un smaržot maijrozītes un man gribējās viņas izšūt... Diemžēl neatradu nevienu procesa bildi, kaut kur paklīdušas...
Tad nu es šuvu pa 20-30 X dienā.. jā tik vien.. šuvās ļoti lēni, jo šuvu pārsvarā guļus.

Šuvu un reizē dusmojos uz sevi... pat ļoti...  Kādā reizē esot Madonā iegāju grāmatnīcā un nopirku šo grāmatu.. tā nu es  šuvu pārdesmit  krustiņus dienā, lasīju  pa vienai dienai jeb dienas stāstam, dzēru desmit tabletes ik dienu un gulšņāju.  

Tad es izlasīju dienas citātu : "Lai patiesi smietos, jums jāspēj pieņemt savas sāpes un rotaļāties ar tām. To teicis Čārlijs Čaplins. Man gribējās kliegt, ko viņš saprot no fiziskām sāpēm ķēms tāds....  Es patiešām biju dusmīga uz visu pasauli un sevi... sadusmojos un nedzēru tabletes, kas tomēr nebij labi...  bet nu ko tu trakam padarīsi :))  Un ziniet, es grāmatu izlasījusi tiešām piecēlos no gultas.... Uzzvanīju draudzenei un teicu, ka braukšu uz Cēsīm, ja gribi pievienojies... iedomājaties vairāk kā mēnesi nogulējusi gultā ar savām sāpēm, nu stūrēs mašīnu....  Mēs aizbraucām, izklaidējāmies... nu  tabletes es dzēru ik pa brīdim, bet viss bij labi...  

Pēc ticējumiem mežrozītes izšuj uz veselību... Maijrozītes, manuprāt kaut kas jau tāpat ir no tām mežrozītēm....  Tā nu man viņas atmiņā ir ar neveselību un grāmatu...

Dizains Riolis 1351, 17 toņu vilnas diegi. Šūts no jaunās komplektācijas komplekta, kad diegi ir uztīti uz kartoniem. Jā, biju dzirdējusi, ka komplektos šajā variantā ir daudz mazāk diegu un pietrūkstot. Jā, es par to pārliecinājos. Trīs toņi bija mini-minimāli... viens pietrūka vispār, diviem palika līdz 10 cm gabaliņi. 

Ja mēs visi samestu savas problēmas kaudzē un redzētu,

 kuras ir citiem, mēs savējās pagrābtu atpakaļ.

Krustiņziņa nr 18.

Rokas...

Pagājušā gada pavasarī man ļoti sagribējās iemēģināt  procesus ar jau uzprintētu zīmējumu jeb shēmu. Domāts, darīts. Nopirku 3 komplektus, bet nelielus, vienkāršus. Tad nu šis ir pirmais. Vervako dizaina kopija- rokas.  Uzreiz arī ķēros klāt pie iemēģināšānas. 

Darbā bija 10 toņu diegi. Ļoti labs palīgs man bij šis Clover diegu organizieris. Šuvu pa krāsām. Sagatavoju 5-6 adatas ar diegiem, ieliku organizierī un uz priekšu. Diegus ņem vienu pēc otra un šuvās ļoti raiti. 

Tā nu manā  darbiņā parādījās tonis pa tonim. 

Teikšu godīgi, šis bij ļoti kvalitatīvs prints, visas rūtiņas sakrita perfekti. Diegi?- nu mēģināju pielāgoties. Nevaru teikt, ka ļoti slikti un nevaru teikt, ka man ļoti patika. 

Šis process aizrāva un krāsas izšuvās viena pēc otras. Esot Rīgā, biju paņēmusi līdzi un rādīju Elīnai, sakot, ka reku būs jums bilde spilvenam. Viņa grozīja, skatījās un tā arī īsti nesaprata kas tur būs. Noteica, izšūsi, tad rādi :)) 

Pēc nedēļas viņa atsūta bildi...  Valters viņu bildinājis... Piebildīšu, ka šis dizains jau patiesībā ir tāds kā kāzu datne, bet nu man galīgi nebij plānos un domās to  izšūt ar kaut kādiem cipariem vai datiem. 

Kad darbiņš vēl īsti nebij  gatavs Elīna saka, nu piešuj tur gredzentiņu :))  Bet man nu nemaz negribējās neko tur papildināt. 

Piebildei, jā es zinu, ka daudz kas tiek tematiski šūts ar domām, ticējumiem, lai piepildītos. Es pirku un šuvu vienkārši tāpat vien, bez  nekāda plāna vai nodoma. Vienkārši patika bilde- motīvs. 

Zem brūno toņu krustiņiem redzamas košās krāsas. Neteiktu ka man nu bij uztraukums vai izmazgāsies utt, vai nenokrāsosies... nē... man vienkārši bij interesants tas maģiskais pārvērtību mirklis. 

Un tad nu ķēros pie mazgāšanas, jeb mērcēšanas.  

Ūdeni mainīju vairākkārt, bet baiļu, ka kaut kas neizmazgāsies pilnīgi nebija. Mērcēju minūtes 20. 

Heisā- hopsā... ir 

Noformēju kā biju plānojusi pavisam vienkāršā spilvenā. Izmērs 40x40cm

 Šogad pavisam nesen skaistā un saulainā rudens dienā Elīna un Valters mija gredzenus. 

Šis mirklis ir viss kas mums pieder, 

un tajā ir viss kā mums trūkst. 

.

Ziediem ir jābūt bez iemesla.

Laimei - patiesai. 

Mājai ir jābūt siltai. 

Mīlestībai - abpusējai. 

Laikapstākļiem  ... kuru tad vairs satrauc laikapstākļi...

E.M.Remarks

Jūnija kolāža...

Jebkurš mēnesis gadā mēdz būt piepildīts  pilns jo pilns ar notikumiem un pašu dzīvi... bet vienmēr liekas, ka vasarā, tad tik nu būs... un ir jau arī...  Man tas sākās ar skolas salidojumu  pirmajā datumā, un beidzās ar pirmo darba dienu. Bet pa vidu?!!... pa vidu  pats jūnijs.... 

Man ļoti gribētos atkārtot foto stāstus, bet hmm... kāds saka: super, cits nosmej, ta tu būsi kā Kiviča Liene... tā lūk... tik krasi dažādi tie viedokļi. Un kur ta es pati?!... cik bieži saka, ka nevajag domāt, ko par to domās citi :))) bet nu re, laikam mani tas joprojām uztrauc... jebšu liek aizdomāties.

Kolāžā dažas bildes kas tad nu bij tai jūnijā. 

Jūlij!!!!... es jau nāku... 

Man nevienam nav jāpatīk,  

es gribu patikt pati sev....