pirmdiena, augusts 24, 2009

-kādā jaukā dienā- pirmdienā...

Jau vakar vakarā man lielā meituce paziņoja, ka celsies pirms astoņiem( kas viņai neraksturīgi) un ka mums abām jānoskatas viena filma "Cerības spārno". Filma bij angļu valodā, bet nu ar titriem latviešu valodā. Protams šādā reizē nekāda krustiņošana nesanāca, tad nu satinos segās un skatījos.... jā, jau jā.. kārtējā filma ar banālo romantiku, bet arī par tādu vienkāršu un naivu lietu kā mammas un meitas ... ne visas mammas savām meitām pasaka- es mīlu tevi... bet nu aiii.. izplūdu es te... īsāk sakot.. noraudājos ni pa jokam... un man sagribējās vel kaudzi emociju.. bet citu.. un ko!!??- devos pēc tām pie Vētrasputnes ....

Un !?- protams es haotiski visu ko prašņāju, stāstījām, runājāmies.. un tad!- tā pa vienai vien man tika pasniegtas vairākas dāvaniņas.. es biju apstulbusi, pārsteigta, priecīga un visādi citādi laimīga.. vienā vārdā sakot- SMAIDŪU!!! ;)




Šo jauko magoņu biscornīti es saņēmu no *marri*.. Kārbiņu nevarēju atvērt, jo laikam rokas trīcēja.. iekšā pilns ar končām.. un to jau man viņa bij uz @ atrakstījusi, ka salasījusies manu blogu- secinājusi uzdāvināt man končas.. es jau domāju, nu kur es ko stāstīju par končām, bet sapratu, ka laikam neatceros.. varbūt kaut ko i minēju... bet kad ieraudzīju kastītē končas Sarkanā magone, sapratu.. par šitām toč es neko nerakstīju, jo man liekas ka nekad pat ēdusi nebiju... nezinu kapēc izbēru viņas ārā :)) un tur jā!!!!- sēdeja magoņu biscornis.. tāds liiiieeels, grezns.. un ļooooti skaists.. ļooooti... man ļoooooti patīk... es tai brīdī laikam biju bišķiņ skaļa.. jo atceros ka ātri vien bij plauksta mutei priekšā,..to atceros labi....
man ļoooti patīk šitas lielais adatiņu ķusis.. bet viņš ir tik grezns.. ka nu tur tiešām var bakstīt tikai pašas mīļākās adatiņas... Un tās spožās ar interesantu toni pērlītes...mmm.. un jā... tas ķusis smaržo... pat ļoooti... nezinu vai no tās salmu kārbiņas vai kaut kas iekšā tiešām ir smaržīgi pildīts.. bet ir super..
Paldies *marri*




Nākošā dāvaniņa tika izņemta no maziņa jauka dāvanmaisiņa.. un jau uzreiz jutu, ka ļooti patīkami smaržo... un atkal uzvaru svin magone... ak sunny.. -Paldies!!!! tāds mazs jauks roku dvielītis, koši zaļā krāsā ar mazu magoni un ļooti smaržīgām ziepītēm... ak vai.. esmu patiesi priecīga... par tām vīlēm- viss ir kārtībā- arī man ne viss izdodas uzreiz kā gribas.. arī man vienu otru reizi ir sanācis ne pārāk perfekti, tāpēc es jau sen atmetu to domu, ka visam jābūt ir pa perfekto.. sen vairs ne.. man patīk ka esi šuvusi pati, ka esi centusies un piedomājusi.. es esmu patiesi pārsteigta par šo dāvaniņu...
Paldies sunny!



Tad kādā brīdī priekšā tika celts šis te lielais stikla trauks.. te bij pamatīgs apmulsums... tad tika vel trīs mazi taurentiņi... kuri jau izmitināti pa māju kur kurais un aizmirsu nofočēt... ko lai saka- sapratu ka šis trauks man ir dāvaniņa par Grieziites mazuļa RR organizēšanu... nu jā- dāvaniņa nav krustiņota, bet ir manā gaumē un man ļooti patīk...



- un dāvanas otrā daļa ir šīs koši rozā zeķītes... nu es varēšu pa māju joņot košās zeķēs.. nesolu ka man tās būs ilgi, jo tās noteikti tiks pamatīgi nolietotas... man ir niķis- čības nenēsāju.. parasti pa māju joņoju vienmēr un tikai basām kājām, bet jau pagājušo ziemu sāku nēsāt vilnas zeķes.. tā ka šīs nu nebūs nekāds izņēmums, nekādā kumodes atvilknē zeķes nestāvēs gan... un jā.. nofočēju zeķītes un ilgi tās pētīju un nevarēju saprast.. kas man viņās liekas jocīgs jau no pirmā mirkļa.. un tikai pēc ilgas domāšanas sapratu!- man visas!!!! zeķes ir tieši šādā pašā musturiņā adītas un neviena ne savādāk... tieši tā un ne savādāk zeķes ada mans mammucis... lai vai kā...
Paldies Griezīt!

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru


- paldies-