Dod katrai dienai iespēju kļūt par tavas dzīves skaistāko dienu!

ceturtdiena, oktobris 22, 2009

Smaids ;)


Man atsūtija vēstuli ar vārdiem-smaids izraisa smaidu,un es padomāju ka tas tiešām tā ir
Kāds vīrs, kurš pats to neapzinādamies, allaž izskatījās ļoti saīdzis, kādu dienu gāja garām lielam spogulim, ieraudzīja tur pats sevi un – pārbijās. Viņš nodomāja: „ Ja visi cilvēki šādi izskatītos, tas būtu briesmīgi. Un es taču nemaz neesmu tik saīdzis kā izskatos.”
No šī brīža viņš izlēma vairāk smaidīt. Tas, protams, viņam nenācās viegli. Viņš to atkal un atkal aizmirsa, tāpēc izlīmēja visās iespējamās vietās zīmītes ar uzrakstu: „Vienkārši smaidi!”
Kad bija iemācījies smaidīt, viņš guva pirmo mācību: „Mans smaids kaitina cilvēkus”. Ja viņš, piemēram, uzsmaidīja kādai jaunai sievietei, kura gaidīja pie luksofora blakus esošajā automašīnā, viņa novērsa skatienu, jo izjuta to kā uzbāzīgu interesi. Ja viņš uzsmaidīja kādam vīrietim, tad sastapās ar tik dīvainu reakciju, kādu nekad iepriekš nebija pieredzējis.
Smaids ar acu kontaktu kaitina vairākumu ļaužu, jo smaidot acis izstrāvo ļoti daudz enerģijas. Tik daudz enerģijas ļaudis izstrāvo vien tad, kad izjūt īpašu tuvību vai uzticību. Tāpēc viņš vairs nemēģināja piespiedu kārtā veidot acu kontaktus.
Otrā viņa gūtā pieredze bija daudz labāka. Ja viņš, piemēram, sēdēja kafejnīcā un vienkārši smaidīja, nemeklējot kāda skatu, tad juta, ka citu viesu skatieni arvien biežāk vērsās pie viņa. Viņš pat spēja uztvert domas aiz šiem skatieniem: „Tas ir kāds trakais” vai „Vai viņš ir tikko iemīlējies?”, vai arī „Kāpēc viņš visu laiku smaida?” Šis trešais jautājums citos izraisīja daudz un dažādas domas.
Bieži nekas nenotika, bet dažreiz kāds viņu uzrunāja, un ar šo cilvēku viņš varēja bez jebkādiem pārpratumiem izveidot „acu kontaktu ar smaidu”.
Un kopš viņš bija pieņēmis lēmumu „vienkārši smaidīt” viņš bija kļuvis par laimīgu cilvēku.

Vēl kāds atklājums: „Viņš savu smaidu vairs nespēja apslēpt”.
-pārkopēts no i-neta ;)-

Vienkāršs jautājums: „Vai Jūs smaidāt šajā brīdī?”

svētdiena, oktobris 18, 2009

-meklēšu laimīti-

Ja nekļūdos septembrī, bet varbūt augusta beigās vietējā rajona avīzītē parādījās ziņa- Madonā, Saieta laukumā,tagad- rudenī uzplaukuši ceriņi... kādu dienu, mēs ar Elīnu staigājām un meklējām- nu kur gan ir.. nu neatradām... acīredzot tie nebija mūsu acīm... bet vakar!!- vakar uzplauka ceriņi man... jā, jā.. TIEŠI man... pārsteiguma robinā es no Tedijas saņēmu nelielu galda sedziņu ar ceriņiem... tie ir tik maigi, tik liegi, kā uzgleznots akvarelis... un maliņa- tā ir tamborēta.. nu fantastisks darbiņš... tiešām es priecājos un man ļooti patīk.... šis darbiņš ir kā relikvija, tas piestāvēs manā mazajā istabiņā.. noteikti... un gaidat- blogā noteikti ielikšu bildi ceriņziedu laikā.. tad atnāciet velreiz šeit pie manis.. - ieelpot ceriņsmaržu... ticiet man- izdosies...
Tedija!- paldies tev... tev izdevās mani gan pārsteigt gan iepriecināt... un ko vēl gribēju piebilst- man arī gribas paņemt tamboradatu rokās.. ai kā sakārojās... ;)

...rudens...

Ir klāt rudens un līdz ar to, klāt arī pārsteiguma robins... man izlozējās, ka dāvaniņa- pārsteigums, jāšuj Jukam... viņas vēlmes bij kaķis- Gārfilds.. un ja kādas krāsas patīk, tad dzeltena, sarkana, zaļa.. vienvārdsakot- luksofors... nu skaidrs, sapratu ka man šūšanai ir tikai viens variants, Garfilds pie luksofora... kaut es neesmu pēc horoskopa auns, esmu spītīga... :p un uzreiz sapratu, ka nekāda Gārfilda nebūs gan.. kapēc???!- tāpēc ka es uzskatu, ka šis pasākums ir tiešām pārsteiguma ... kur nevis es uzšūšu tieši to un šito, bet ka vismaz kaut kas būs ievērots un ka tas būs pārsteigums... manuprāt gana cita veida robinu, kur mēs šujam tiešām konkrēti izvēlētus motīviņus.... tā kā vēlme bij lai ar roku par pārvilkt pār krustiņiem, tas nozīmē, ka lai ir neierāmēts darbs... sapratu, vajag praktisku lietu... un!- tā kā man patīk šūt tašiņas, izdomāju ka izšūšu to, jo iepriekšējā teicās -esot pazudusi... nu kam negadās.. man tikai par to bij prieks :))) izlemts- šūšu tašuku... tā kā esmu šuvusi daudz, tad izdomāju, ka šoreiz vajag tādu nu kārtīga auduma, ne tās plānās... pasūtīju no 123 i-neta bodes... uz šī toņa tašām manuprāt ideāli izskatas Lili Point motīvi...tad nu izlēmu par labu tiem, atradās skaisti stilizēti rudenīgās noskaņās ābolīši... ok... tā tapa mans robins... bik pārveidota shēmiņa un piemērotā vajadzīgajam izmēram... pašai darbiņš ļoooti patīk, un ir par to prieks, bet!- diemžēl... saņēmēja atzinās, ka šis pārsteigums nav priekš viņas.... nu nekas, kam negadās...atļāvu dāvināt tālāk ar noteikumu lai lietojas, neviss stāv... atzinās, ka lietošot gan... tad nu skatat- vai Bolderājas rajonā klīdīs vai ne ābolīši... :)) kāpēc es tik atklāti te par to pastāstu- tāpēc ka manuprāt te nav nekā slēpjama un tā ir normāla lieta- gaume...vienīgais par ko aizdomājos- jā ir grūti pieņemt otra dāvaniņu, ja pats esi iedomājies tikai to, un neko citu... vismaz man tā šoreiz liekas... Paldies Jukam par atklātību, arī tam vajag raksturu ;)



Labrīt....


Ieraugot šo Dimensions bildīti man atgādināja Juka ģimenīti... pēc Juka nostāstiem- meitiņas ne vienmēr murrā un ir mīļas, bet dažrez skrāpējas ar.. un noteikti dara ko un kā pašām tīk.... bet vienalga mīļas... teksts bildei bij pavisam citā noskaņā, bet es pa savam :)) un tā- tapa liels ledusskapja magnētiņš ... ak jā, tapa jau pavasarī... bet kaut kā tikai vakar uzdāvinājās... tā bij vienkārši maza sena dāvaniņa...un kā jau e-pastā teica- dāvaniņa patīkot, un par to man prieks, ka vismaz kaut kas ir pareizais motīvs.......


pirmdiena, oktobris 05, 2009

...rudenī...




...man patīk izšūt motīvu tad kad viss notiek... man patīk šūt puķes tad kad tās zied, man patīk šūt eglīšu nieciņus tad kad jau ir sniegs un tā, man ļooti sagribējās izšūt kaut ko rudenīgu no ražas.. gribējās ābolus,bet neatradu sev pa gaumei shēmiņu... tad nu atcerējos par šiem dievišķi skaistajiem dārzenīšiem... izšuvās ātri- pa div vakariem... šuvu uz sewā pirktā dvielīša, ko izmantošu virtuvē par galdautiņu ...Shēmiņu ņēmu no Zweigart bukletiņa ;) ...

rudens...āboli....un nenosalušās....

Neskatoties ni uz ko, rudens nāk ar savu- ārā laiks ir drēgns, vējains un pat lietains...bet, viss notiek... un tā.. viena pēcpusdiena dārzā....













Mūsmājas robins

Izdomājām, ka vajag smuku praktisku dāvaniņu vienai mazai princesei... un tad nu katra izšuvām mazu motīviņu un es sašuvu mazus priekšautiņus.....tā tapa mūsmāju robins ... Paldies par ideju Frīdai!!! - pašai izšūt priekšautiņu no frotē dvielīša.. nē, nu ir jau netā redzēti un manīti visādi, bet man kaut kā nu ne visai.. jāatzīstas ka arī tie mūsu mazuļu robinos šūtie uz Jubilejas auduma man nelikās praktiski .. bet tas tik mans viedoklis...bet šis variants ir ok ;) .. vienīgais kas man traucēja un brīžiem tracināja :)) bij dvielītis pats par sevi, jo viņš bij tik plāns un pļurīgs, ka grūti viņu dabūt kaut kādos rāmjos... nu kā jau no lētā gala... bet kopumā ar rezultātu esmu apmieināta, neskatoties uz vienu otru kļūdu un šķībumiņu ;)





















...mans sargeņģelis...


Manu eņģeļu kolekciju ir papildinājis vel viens maziņš eņģelītis no vācijas....ļoti jauks un mīļš...





LAIME MĪL KLUSUMU... LAIME IR TAGAD!!!

- paldies-