Dod katrai dienai iespēju kļūt par tavas dzīves skaistāko dienu!

sestdiena, augusts 19, 2017

11.jūlijs

Parasti tā ir Ilze, kas zvana un saka:"Klau, varbūt vajadzētu visām  satusēt?  Ko saki? " 
Tā arī šoreiz, nolemjam  ka vajag un satikāmies. Ko mēs tad darām?-  izrādam savus sastrādātos darbus, ēdam, apdāvinām viena otru... un dauuuudz pļāpājam:)) nu jā.... dikti daudz....protams nedaudz :)  par xxxx,  vairāk par dzīvi, bērniem, vīriem, ēdieniem, ceļojumiem un arī par laiku jeb lietaino vasaru.... tēmu daudzveidība neierobežota :))) 

Tad nu daudz nedomājot, es ķēros mazu dāvaniņu sagatavošanas... laika bij tik cik bij- 3 dienas.  Noteiktajā dienā, dāvanas gatavas, pīrāgi sacepti un var doties dzīvē... kā ziņoju Fbukā meitenēm: Meitenes... ziņoju,ka tusam gatava, ielieku auskarus ausīs un braucu  Bildē mans viss līdzi ņemamais: gatavi darbi, procesi, dāvanas, puķes un pīrāgi...




Hmm... bet kas tad bij dāvaniņās? 


Tur paslēpās maziņi adatu ķusīši jeb spilventiņi, lai katrai būtu kur noparkot savu turbo adatiņu, pa mazam atelpas brīdim. Es zinu, ka visām jau tādi ir bet ticiet man, adatu spilventiņu nekad nevienai krustiņotājai nevar būt par daudz.  
Tādi nu man tie uztapa, mazi motīviņi uz rūtaina murāno audumiņa. Motīvi ņemti no Veroniqa Enginger lielā alfabēta samplera. Otrā pusītē vienkāršs audumiņš. Virsū piešūtas mazas dekoratīvas šķērītes... tā teikt- smukumam...




Pēdējā laikā es centos visiem iedāvināt istabas puķes, tāpēc šoreiz arī tās bij bagāžā. Es zinu, zinu, drīz vien mani neviens ciemos neaicinās, jo būšu visiem apnikusi ar tām.... Ok.. apsolos vispirms uzjautāt, vai grib un vai vajag. Nu žēl tak mest ārā, un tā pa zariņam, pa ieaudzētām zariņam es pamazām apaugu, ka mājās pašai maz vietas :)))) Bet māsas krustiņsones bij pieklājīgas un pieņēma savā paspārnē pa puķei. 

 Ilze vakarā savā FB profilā ieraksta: Tusiņš "Kaupēri 2017" izdevies godam! Paldies Gundega  par sirsnīgo uzņemšanu, Sandra  par iedvesmu, Vita par humoru! Devīze " Nevienu dienu bez izšūta diedziņa!" Savējie sapratīs


Mājās nekad nevar atbraukt tukšā, vienmēr ir dāvaniņas... tad nu manējās ir vēderpriekam... ok...bija.... 



Pašā vakarā ļooti ātri tika palaists gaisā vacaps ar nosaukumu Krustiņsones un devīzi- Nevienu dienu bez izšūta diedziņa! Tad nu tagad mums; kā Ilze saka- personīgās dzīves nava... :)  mēs atrādam gandrīz ik vakaru savus xxxx, pārspriežam krustiņjaunumus, apspriežam arī vakariņas, noorganizierējam kopīgu xxx pirkumu un pēdējās dienās turam īkšķus, lūdzam Dieviņu un sūtam daudz samīļojienus Vitai, jo tā tagad dikti, dikti vajaga....  
Un vel piebilde; tikko ir tapis mums likums, KA!!! - vārda neskaidrības, nesaprašanas vai neizprašanas gadījumā pielāgot blakus esošos burtus... vai arī jebkuru un visus citus burtus no tastatūras... (mums tāds vecums) :))))))

Nu ko lai vel saka?...  gribu pateikt, ja esi no Madonas puses un arī izšuj krustdūrienā, neesi lepna un kaprīza meitene (jo tādas arī mēdz būt, un ir... pati zina.... :)  ticiet man...), tad  raksti un pievienojies mums... kopā ir interesanti. 


Lai ik vienu no Jums, saprot uz zemes un sargā no Debesīm.... 
Sandra S. 

piektdiena, augusts 18, 2017

Luīzei ir savs suņuks.

Noteikti esat pamanījuši, ka man ir divas meituces par kurām es šad un tad kaut ko pastāstu. Tad nu šoreiz ...hmmm.. atkal par jaunāko-Luīzi.  Luīze šogad beidza 12. klasi, vasarā māju neredzēja, jo darbojas apkārt visādos projektos, pasākumos un nometnēs saistībā ar jauniešiem.  Bet nu ne jau par to es jums gribētu pastāstīt :)) Bet par to, ko Luīze dara pa retam esot mājās. Atkāpei, savu hobiju jeb krustiņus nekad neesmu bērniem uzspiedusi, tas kaut kā pats pielipa pie viņām :))))) Tātad, arī Luīze izšuj krustdūrienā. Es savā blogā pat pa retam par to esmu rakstījusi ( lasīt ----> šeit) un tad un kāpēc lai es atkal par to nepastāstītu vai jums neparādītu.

 Sen senos laikos Luīze ļoti gribēja suni.... nu šobrīd viņai nevajadzētu gribēt suni, jo pati ar to neskraidītu... bet suncītis tāds mīlīgs un piemīlīgs tika nopirkts izšūšanas komplekta veidā..  Un tad nu viņa arī sāka to šūt... tas bij sen un kas to vairs atceras... bet divus gadus atpakaļ viņa šo darbiņu pabeidza, par ko pat uzrakstīja---->  savā blogā. 

Savukārt es pāris dienas atpakaļ izdomāju, ka pietiek šim darbiņam gulēt tāpat vien, vajag ierāmēt. Tad nu pēc iespējām noformēju; parastā foto rāmītī. Es zinu, ka grezni izskatītos ar dubulto paspartū utt, bet būs un ir tā kā ir.


Dimensions The Gold Collection petites - Golden Puppy.
Šūts no komplekta; audums- 18 aida. 
Ierāmēts 13x18cm rāmītī. 


Luīze dosies studēt (mazliet patālāk no mājām), bet  suņuks varēs sargāt viņas istabu...

Lai Jums ir kas Jūs sargā uz zemes, 
sirdī un arī no Debesīm... 
Sandra S. 

ceturtdiena, augusts 17, 2017

Arī manā pagalmā ir dimanti...

Katram cilvēkam tāda diena  gadā ir tikai viena... arī man tā bija.... un ziniet ko tā man sadarīja?- piebēra manā pagalmā dimantus :))) jā.. jā.. manā parastajā Ziedu ielas līvānietes pagalmā piebēra dimantus :)))

... manas jaukās meituces mani šogad pārsteidza- iepriecināja ar grāmatu. Tā sanāk, ka pēdējos gados es vienmēr esmu mājās viena, un dzimšanas dienu nesvinu...  Un tad nu meitas izdomāja mani pārsteigt, un ar saviem šerloka  gājieniem un metodēm mani spiegoja... Luīzei pat bij uzdevums sekot man pa pēdām pa grāmatnīcu un skatīties lai tik es nenopērku grāmatu :)) Ha.. un es tik skaisti nocilāju ar piebildi, šito nepirkšu, ja nu saņemtu kā dāvanu izlozē, tad priecātos... (jo tikko bij iznākusi grāmata un FB bij daudz konkursiņu, kur pieteicos, protams cerībā, ka kādreiz taču palaimēsies.. bet nē.. ) Bet patiesībā grāmata man jau bijusi tai  brīdī nopirkta un gaidījusi pareizo izsūtīšanas mirkli....  Ak manas mīļās... īsziņu telefonā es saņēmu  dienu iepriekš, un tā kā es nezināju, bet nojausma, ka to pastrādājušas meituces. Es protams sēdos mašīnā un braucu uz Madonas Omnivu.... Kā jūs domājat?- kas par variantiem man pa galvu grozījās???  atzīšos- maz bij man to variantu, bet viens no tiem bija ka tā varētu būt kāda grāmata... bet nu nekad nedomāju kā šī... jo uz ātro veikalā pašķirstot es pat paspēju nokritizēt, ka gatavais biezais žurnālis... (ha!- ja nevaru nopirkt, cena "skaista" tad viedokli gan varu izteikt :)))) )  Izņemot no pakomāta grāmatu, es smaidīju.... iegāju maximā, nopirku mazu kūku un braucu mājās.... braucu un smaidīju....

Mājās pat iekšā neiegājusi apsēdos pagalmā un lasīju par tiem dimantiem.... lasīju, lasīju un lasīju... priecājos, zvanīju un rakstīju meitucēm...  un atkal lasīju, līdz sāka līt lietus :) un bij jāiet iekšā, citādi mani dimanti samirktu, štrunts par mani pašu....


Es zinu ka par tiem dimantiem izklausās tā dīvaini, bet ja izlasīsiet rindkopu, visu sapratīsiet... un domāju ka viens otrs ieraksts manā blogā varētu parādīties no tēmas par dimantiem manā pagalmā....


Tātad?!- dimants var būt arī tas pelēkais akmens tavā puķudobē, vai pirmā uzplaukusī astere... vai tas ābols, kurš nožāvās no koka pirms laika... nu gluži kā mani antōnovkas āboli :)))
Piemēram vakar, mani dimanti bij manas "5" ērkšķogas, kā es smeju.... kapēc? tāpēc ka es ar tām ņēmos- gatavoju ziemai: tīrīju, mazgāju, žāvēju... un tas žāvēšanas mirklis man bij īpašs... jo es tusēju pati ar sevi, ar savu es.... lasīju un rakstīju... šo un to... kāpēc?- tāpēc ka sargāju savas krizdoles no žagatām... kuras caur ceriņiem lūrēja un it kā nemanot špacierēja garām....


Nu ko lai vel saka.. es zinu, ka ir kas nodomās, ka tā grāmata nav domāta tavam vecumam... ko tu te "dziedi".. :) bet hei!- visos vecumos mēs varam būt meitenes kurām gribas dimantus :) un man  šobrīd savos 48 gribas dimantus no sava pagalma :p  tā lūk....

Meitas man uzdāvināja prieku, šoreiz tas bij manā dienā un šāds.. bet mēdz būt citādi prieki arī... tie ir visādi....  man patīk arī citiem dāvināt prieku, bet par to kādā citā ierakstā....


Sandra S. 

...rīts...

.... šorīt atvelkot aizkaru un atverot logu redzu biezu un jāsaka lieeeelu miglu... tik biezu, ka  liekas varu to aizsniegt ar roku un pačamdīt...jautājums: vai es to gribu? Atbilde-nu nē!!...jo tur ārā tas sačamdāmais ir jau rudens... :( bet ko es?- es sēžu un joprojām gaidu VASARU... ;( Es pat šogad nekur neaizceļoju to sajust.... (te smaga nopūta) .... Es gan nezinu vai viņa neatnāca, vai atnākusi te pie mums raudāja vienā laidā, aiz man nezināmām skumjām... brīžiem likās, hei!- ir... un te pēkšņi tu saproti nav....( iedomājos, ka kāds feisbūka asprātis šito salīdzinātu ar algu- te ir, te nav)

Pazīmes, ka rudens ir klāt:
- šorīta biezā migla, kas  vel šobrīd plkst. 10:15 ir bieza un čamdāma...
- ābeļu pilnie un lūztošie zari...
- tas fakts, ka pirms zāles pļaušanas ir jāsalasa zemē nokritušie āboli...
-un tas, ka kādā no tiem (āboliem) tu vari jau iekosties un apēst... un aizdomāties: hmm!-jāizcep ābolkūka...
- pirms pāris dienām e-pastā vēstulīte, ka studijas atsākas jau 14. septembrī (tas vārds- jau liecina par manu pesimismu:)))) )
-pamanīju stārķus lidināmies baros....
- tas, ka Luīze jau pošas savai jaunajai skolai, kas nu jau būs universitāte... ( labi, neko viņa nepošas... es savā mātes gādībā, ieraugot viņu mājās saku, ka jākrāmē soma, vai jāraksta saraksts ar līdzi ņemamajām lietām, piebildei mājās viņa ir ļooti reti- strādā darbojoties jauniešu nometnēs...)

.... un vispār.. es te jau brīdi sēžu pārdomās... vai tas viss man patīk vai nē? jo laka apstākļus un gadalaikus mēs izmainīt nevaram... varam tikai  izvēlēties- pukoties par tiem, vai uzvilkt jaku, uzlikt kafijai ūdeni vārīties, pasmaidīt dienai  un dzīvot ar to dienu, kāda nu ir....

Nu tā.. izgāju nobildēt sabirušos ābolus... un atzīšos, ka aizmirsu, ko es īsti gribēju pastāstīt... ;(  jo neies jau no telefona pārlikt vienu bildi datorā...  pārliks visas.... tos pāris tūkstošus... un tad nu sapinos bildēs... un tur arī pazaudēju domu... bet nu jā, ja jau iesāku, tad nopublicēšos :))) ar tik cik ir.... un ir tā kā ir :))))

ir pagājis kāds laiciņš- lasīt stundiņas... kādas divas... un ir parādījusies saulīte... ju-hūuu! tāpēc došos ārā ķert vasaru aiz astes....


p.s. ... jā te ir iestājies traks klusums... un visu laiku domāju- kapēc? citi blogu klusumos vaino planšetes, telefonus, instagramus utt. Bet ko es?.. ko es vainošu :))) nē... instagramu nē... man vienkārši dators stāv neērti rakstīšanai :)) iekārtoties  rakstīt aizņēma vien varbūt minūti, bet cik salds ir slinkums šai minūtei... ehh.. nez?!? es labošos vai nē?? kas to lai zin? Un vel maaaazliet pie vainas ka nefotografēju vairs neko ar fotoaparātu, bet ar telefonu... un tā īsti neesmu ņēmusies ar to bilžu ielikšanu datorā, bet nu šodien to izdarīju un še tev!!-doma ta pazuda!! :))

Ķeram!!!

Sandra S. 

LAIME MĪL KLUSUMU... LAIME IR TAGAD!!!

- paldies-