pirmdiena, decembris 04, 2017

4.decembris...

Tieši Tev - 
1. Nekad neizliecies par to, kas Tu neesi. Ja Tu nemīli melno tēju un klasiskos romānus, neizliecies, lai atstātu iespaidu. Ja Tu negribi nēsāt ādas jaku un zaldāta zābakus, nav vērts to darīt, lai iepatiktos. Nav..


2. Cilvēki Tev solīs, ka nekad tevi nepametīs. Bet pametīs. Un tas ir normāli, būt bēdīgam, kad tas notiek.


3. Vienmēr normāli ir raudāt. Vienmēr. Sēžot vannā. Piespiežot sejai spilvenu. Dušā. Mašīnā. Raudāt, kad Tev to vajag.


4. Pievērs uzmanību, ko cilvēki runā, kad ir dusmīgi. Kad Tu to atceries, bet viņi mēģina Tev apgalvot, ka neko tādu nebija domājuši. Zini, ka domāja. Tāpat zini, ka viņi var nožēlot pateikto. Piedod viņiem.


5. Izbaudi, izdzīvo, izgaršo dzīvi. Kā straujš jaunietis! Ar mīlestību uz visu, kas notiek spontāni. Kad Tu paliec vecāks, lietas kļūst aizvien saplānotākas.. Pieņem to faktu, ka Tu vēl neesi tajā vecumā.


6. Pasaki cilvēkiem, ko Tu jūti. Dažos gadījumos tas būs ļoti briesmīgi, dažos - patīkami. Tas veido attiecības un arī grauj. Bet izsaki savu viedokli pat, ja Tava balss trīc, jo Tavas domas nekad nebūs sadzirdētas.


/Iz interneta dzīlēm/

Dzīvē daudzas lietas notiek pašas no sevis. Ļauj dzīvei dzīvot. Bet Tu pats vēro un ļaujies piedzīvot.
Lai jauka diena!
Sandra

svētdiena, decembris 03, 2017

3. decembris....

Labrīt...
...ir pirmās adventes rīts... ielīdu gultā atpakaļ ar kafijas krūzi rokās un apceru dzīvi... tā taču pienākas... es šorīt pateicos visam un domāju: pa kuru laiku mana mazā Luīze izauga liela?... domājat: ha, 19 gadi, loģiski liela... to es pati zinu... bet!?! vakar Lū aizlidoja atpakaļ uz Vāciju... un tad naktī viņa ceļoja... lidošana jau man likās tāds štrunts, salīdzinot ar nokļūšanu līdz mājām... no lidostas līdz Ķelnei, pēc tam no Ķelnes līdz Duisburgai, tad no Duisburgas līdz Moers, tad no Moers līdz savai Kamp-Lintfort.... un tas viss naktī!!!... un kura mamma tagad neapgalvos ka bērns ir liels, pat ļoti?... un kura mamma par to nepateiksies visumam?... it sevišķi kad atraksta,: ahh, uzskrēju uz perona un vilciens sāka braukt... kā es sekoju šim viņas ceļošanas pasākumam pat nerakstīšu... bet tagad guļot zem lielas baltas segas,ar kafijas krūzi rokā, sūtu pasaulei pateicību,ka viss ir labi...
... vēl drusku un tad līdīšu no gultas ārā, izvilkšu lielās kastes ar smukumiem un pušķošu māju, dedzināšu sveces...kā parasti pirmajā adventē, bet šoreiz viena... jo Lū taču liela.. tikpat liela kā mana Elīna...
Lai jauka pirmā advente un pateicaties kādam arī Jūs, jo noteikti ir taču kam un par ko .... 



Viss ir vienkārši! Domā labu - būs labi!

Lai jauka diena!

Sandra


sestdiena, decembris 02, 2017

2. decembris...

...ir diena, kad Sniedzes svin savu uzvārda dienu... citiem nav pat vārda dienas, bet mums ir abas... par to es varu ik gadus teikt paldies savam Jānim, kurš paņēma mani zem sava spārna....
Man jau liekas, ka stāstīt kas ir sniedzes ir lieki... domāju, ka visi kas  te ieskatās zina, ka man patīk putni un sniedzes ir gan putni, gan puķes, gan zivis... Tāpēc arī bilde tāda putniska.... 









Bet vispār, mūsmāju putniem par prieku šoziem tika atvērta vēl viena ēstuvīte- restorāns.  Restorāns tiek apmeklēts ar interesi, to neapmeklē visi, bet gan tikai izredzētie jeb mazputniņi, zīlītes un dzilnīši... tas ir tas, ko  dienas laikā esmu pamanījusi. Restorānā tiek pasniegts ekskluzīvāks ēdiens kā citās ēstuvītēs, un tās ir saulespuķu sēkliņas... 
Bilde tāda miglaina, jo mirklis caur logu... domājām, ka tik tuvu pie mājas un vel zem lieveņa jumtiņa varbūt vispār neviena nenāks ēst, bet nāk gan...

Šī jaukā putnu barotava ir dāvaniņa no mana adventes dāvanu kastes-kalendāra... ;) 











Ja nezini kā rīkoties, rīkojies cilvēcīgi...

Lai jauka diena!

Sandra

- paldies-