Dod katrai dienai iespēju kļūt par tavas dzīves skaistāko dienu!
Dari to, ko tu mīli... mīli to, ko tu dari...

svētdiena, maijs 17, 2020

... laimīgs cilvēks...

Kad gana esam kaut kur skrējuši, un pēc kaut kā dzinušies, mēs beidzot pārstājam kādam kaut ko pierādīt un sākam ar smaidu skatīties uz apkārtējo pasauli, ar visām tās neprātībām. 

Tu vairs nesteidzies iepatikties cilvēkiem un dot padomus.
Tu vairs nesteidzies kādu tiesāt vai glābt.
Tu pārstāj atbildēt uz to cilvēku zvaniem kuriem nav laika tev un kuri tevi vairs neinteresē.
Tu vairāk sāc skatīties debesīs,nevis uz to, ko kurš dara un kā dzīvo.
Tu atceries to kas tevi iedvesmo,neatkarīgi no apstākļiem.
Tu vairāk neatvainojies par katru sīkumu un neko nepaskaidro, nestrīdies un netērē savu laiku uz to, kas tevi neinteresē.
Tu atklāj sevī mieru un daudzas lietas, kuras neievēroji agrāk,dzenoties pēc tā, lai atbilstu kāda priekšstatiem vai attaisnotu kāda cerības.

Iekšējais miers ir svarīgāks, nekā visas pasaules vilinājumi un baudas. Svarīgāks nekā cilvēki un lietas, kuras ir tikai uz laiku. Viss kas tev patīk ir personisks, bet ja tas ir personisks, tātad pieder tikai tam cilvēkam, kuru tu redzi spogulī. Pārējais ir tikai to cilvēku domas un minējumi, kuri mēğinās saskatīt tevī kaut ko citu. Tu esi sev labākais draugs un domubiedrs, jo tu zini, ka pats galvenais ir nepazaudēt sevi būt tādam, kāds esi, būt cilvēkam un būt laimīgam!!!
 /I.Segliņa/
Uz pasauli skaties ar acīm...
bet uz cilvēkiem ar sirdi....

piektdiena, maijs 01, 2020

Saulriets- izaicinājums numur 1- 1.daļa

Jau iepriekšējā ziņā minēju, ka uzsāku jaunu lielu krustiņprocesu... Laivu, jeb ezeru saulrietā....60x40 cm... nu priekš manim tas ir liels....

Starts lasāms šeit. 

Plāns man ir izšūt gada laikā un tad nu mēģināšu katru mēnesi atrādīties...
Uzsāku 25. martā. Mans pirmā mēneša plāns bij izšūt vienu 12 daļu no procesa tas ir 7000x (jo visā darbā ir 84000 x) un precīzāk tas būtu, ka plānoju katru dienu izšūt 250x... bet katru dienu... ja nevaru šodien 250, tad rīt 500... mazums kas, ka nav iespēju krustiņot.

Tad nu tiešam krustiņoju katru dienu... un šuvu izmantojot programmu Saga. Šī programma  palīdz uzskaitīt un pārskatīt izšūto x daudzumu... Kā man veicās? .. labi.. perfekti.... savu apņemšanos izpildīju ar uzviju... katru dienu tika izšūta krustiņu norma... otrajā krustiņošanas dienā gan aizmirsās nodzēst visus izšūtos krustiņus un tāpēc līdz  it kā dienas normai programmā skatoties pietrūka pāris xxx bet es zināju, ka tie ir izšūti...

Kā tas izskatās?
~ Te redzams pa datumiem kad uzsāku procesu pa dienām- pirmā diena 25.03.2020. trešdienā....
~ Var redzēt, ka otrajā dienā izšūti tikai 217x ( kā jau minēju, aizmirsās nodzēst...
~ un tā var redzēt skaisti pa dienām cik katrā dienā es esmu izšuvusi xxx


~ nākošā bilde lai tiešām redzētu manus  xxx pa dienām... 
~ šī uzskaite ļoti motivē neatkāpties no plāna lai cik grūti tas brīžiem nebūtu... 


~ un te nu galīgā statistika, kas redzama katrā bildē nemainīga, jo noskrīnoju  jau visus reizē.. ne pa daļām jeb procesa laikā...
~ mēneša plānu pabeidzu 24.04.2020.piektdienā
~ izšūti ir 13,54% no darba 
~ plānoto 7000x vietā esmu labi pakrustiņojusi un izšuvusi kopā 11381x  jo kā redzams, vienmēr jau šie 250x tika izšūti ar uzviju jeb savu uzlikto plānu papildināju ar 4381x


Piebildīšu, ka šo darbiņu nekad nešuvu pa dienu...  tas man bija vakara rituāls mēneša garumā... ap saulrieta laiku  ieņēmu savu krustiņošanas vietu otrajā stāvā pie loga un skatoties saulrietā izšuvu krustiņus savā lielajā procesā... tādu saulrietu es varu vērot tikai tagad, kamēr manām liepām nav lapu... vēlāk vairs nekā.... 







Tā nu es krustiņoju un pa mirkļiem ieliku telefonā skaisto saulrietu..  saulriets bij katru vakaru visa mēneša garumā... pat arī tad ja lija lietus.. tas nepazuda nekur....  
Vienu vakaru saulrietu vēroju pie sava Marinzejas ezera.. un atgriežoties nākamajā dienā pie saulrieta bij ļooti jūtams ka saulīte riet jau krietnu gabaliņu citā vietā.. katru vakaru to tā nevarēju manīt...  sākot saulīte rietēja liepām vienā pusē... pēc mēneša jau otrā pusē liepām... interesanti... šis procesa posms tiešām piekrustiņots pilns ar saulrietu.... 

Un kā tad izsktās krustiņi? ... nu tāds neliels stūrītis ir sakrustiņots... parasti jau tā procesa bildes nelieku, bet nu šoreiz ir cits stāsts..  tā izskatās 11381 krustiņi... no visas bildes tāds mazs, maziņš stūrītis... 



Šis man ir tāds kā izaicinājums pašai sev un es ceru ka man izdosies... kādi ir mani maija mēneša plāni?... 
* pirmkārt plāns mazliet iegrozīt procesu tekošajā mēnesī... nu tā no 1.-31. maijam.... 
* izšūt mēneša xxx normu un tas ir...  vai nu līdz 2 mēnešu sākotnējā plāna normai 14000 ( 7+7 tūkst., jo viena mēneša plāns ir 7000 x) vai sākotnēji plānotos 7000 x ( zinu.. baigā mana matemātika :))))) ) 
  # min plāns 14000-11381=2619 x 
   # max plāns 11381+7000=18381 x
Nezinu vai citi saprot te manu matemātiku :))) galvenais ka es pati saprotu....  šoreiz plāns nav krustiņot ik dienas, bet gan visa mēneša norma kopumā... 

CIK GAN DAUDZ SKAISTUMA
 IR TAJĀ, 
KO MĒS SAUCAM PAR...
SĪKUMIEM....

otrdiena, marts 31, 2020

Sākšu jaunu xx darbiņu....

Ziemas nebija...  bij ļoti garš rudens un tas arī ir labi... kā ir tā labi... bet nu jau kādu laiku ir skaists saulains pavasaris....  ar saviem darbiem, svētkiem utt... Tāpēc dažas manas pavasarīgās bildes arī....

Jā, man dīgst zirņi... ar zirņiem ņemos šādi pirmo reizi, nu cerēsim ka kaut kas sanāks. Sīpolloki jau no janvāra, kreses ar jau tiek ēstas un ēstas, gribas nu ko citu....


Un vel tuvojas lieldienas... es jau gaidu... šorīt pat svētku gaidīšanai krūzīti pieskaņoju. Jūs taču zinat, ka svētku būtība ir gaidīšanas laikā....


Labi... nu pie apsolītās tēmas- krustiņiem. 

Jau ļooti daudzus gadus atpakaļ  savā vēlmju sarakstā ieliku Goblenset dizaina bildi ar Laivu saulrietā. 


Nu tā es viņu saucu... ja godīgi jāsaka oficiālo nosaukumu nemaz neesmu piefiksējusi.  Bet tam nav nozīmes manuprāt.  Tad pirms gadiem pieciem bij doma varbūt nopirkt komplektu, bet likās padārgs... un loģiski.... tad tas pazuda vispār no pārdošanas, un tad es izdomāju, ka man vajag gan komplektu. Piebildīšu, ka shēma man  jau ir tik pat sen kā vēlme izšūt. Pieteicu komplektu kādā Krievijas internetveikalā, bet tikai tagad tas bij divarpus reizes dārgās..... tad nu teicu paldies un kalu jaunus dzīves plānus. Darbam nepieciešamas 59 diegu fices.... nav maz vai ne?!... nu krustiņotājas zina cik tas izmaksā...  tāpēc nolēmu, noriskēšu un nopirkšu diegus iekš slavenā aliekspreša...  protams, ka tas man bij ļoti pa lēto... tagad vairs neatceros, bet kaut kādi 10 eiro ja nekļūdos... varbūt pat mazāk... jo es laikam pirku 100 fices.... tas jau bija 2-3 gadi atpakaļ... tā nu man te viss stāv un gaida labākus laikus.... un cik ta ilgi gaidīs?!... izlēmu, lai top...  


 Darbiņš nebūs nekāds mazais. Orģinālā tas ir gobelēns, un tad tā izmēri ir daudz mazāki, bet man darbiņš taps uz 16. antīki baltās aidas un izmērs būs 40cm x 60cm  (pats izšuvums)
Toņi ir koši, šujami lielos laukumos, tāpēc plānoju viņu šūt lēnām un tad, kad negribas skaitīt krustiņus, bet var vienkārši krustiņot....

Ar šiem diegiem šujot izmantošu 24 numura Pony adatiņas... tā teikt adata nedaudz lielāka, diegs aiz viņas vieglāk skrien cauri un tik ļoti nesapūkojas. Nezinu kā pareizāk pateikt, bet ceru ka sapratāt.

Procesam diegus organizēju visu fici sagriežot pa metram... tā teikt 8 pavedienos(pa 6 diegi) un savēru uz kartona kur sanumurēju.  Bet pa 2 pavedieni  (6 diegi katrā) uzliku uz Dubko firmas diegu organiziera... tā teikt lai ir ērtāk... un tad procesa laikā papildināšu. Šaja darbiņā būs jāizšuj 8 fices 3746  numura diedziņa. Jā... daaauudz....

Šujot izmantošu programmu telefonā Cross Stitch Saga, tāpēc shēmu nemaz neizprintēju. Šis nebūs pirmais darbiņš kas taps izmantojot programmu, tādēļ varu teikt, ka man patīk.

Kā man veiksies?!- noteikti labi... :))) nu kā gan citādi var būt baudot savu hobiju. Kā jau minēju, darbiņš liels, lieli laukumi, priecātos ja izdotos pabeigt pēc gada, tāds mans plāns... un tīri matemātiski tas ir, ka man ik dienas tad jāizšuj tikai 250 X. Centīšos ik pa laikam parādīt  kā man veicas. Nu ar kaut ko taču jāatsāk sarunas par xxx :))) Gan jau varbūt pamazām tad radīsies iedvesma arī citus darbiņus atrādīt.


Saulriets ir pierādījums tam, 
ka lai arī kas notiktu, 
katra diena beidzas skaisti...

pirmdiena, marts 30, 2020

Savādais laiks....

Šis ir ļooti savāds laiks... Es ļoti daudz domāju... domāju... un domāju... un izlasot Ingunas Segliņas teikto, varu piekrist pilnīgi katram vārdam..... un labāk nepateikšu :))

Šodien visu dienu man fonā skan šī relax mūzika... ieslēdz paklausies... es zinu, tādu ir daudz, bet šī uzrunāja mani.... 



   Vērojot apkārt notiekošo, es aizvien vairāk pārliecinos, ka cilvēcei bija vajadzīga tāda... sapurināšana. Aizdomājieties, kā mēs dzīvojām visus pēdējos gadus!?! Vīruss licis mums pārdomāt visu mūsu dzīvi. Es ticu, ka pēc uzvaras pār vīrusu mēs dzīvosim pavisam savādāk. Daba ir nogurusi no mūsu vienaldzīgās attieksmes pret savu veselību un ekoloğiju. Mēs esam pārstājuši būt cilvēki. Lepnums bija aptumšojis mūsu prātu un mēs jutāmies kā pasaules saimnieki.

  Bet maziņš vīruss visu ātri salika pa vietām. Vīruss nežēlo ne bagātus cilvēkus, ne politiķus, liekot saprast, ka no tā nevar aizbēgt... ne ar privāto lidmašīnu, ne kuği. Un to, ka veselību nevar nopirkt par naudu. 

   Mēs vairs nepratām dzīvot ğimenēs, tādēļ slimība mūs ieslēdza mūsu mājās, lai mēs atkal iemācītos dzīvot kā ğimene.

   Mēs nemācējām cienīt vecus cilvēkus, tādēļ saņēmām šo slimību, lai saprastu cik viņi ir ievainojami. 

   Mēs nemācējām cienīt mediķus un saņēmām slimību, lai saprastu cik viņi ir neaizvietojami. 

   Mēs bijām pārstājuši cienīt skolotājus un slimība aizvēra skolas, lai vecāki paši saprot, ko nozīmē mācīt.

   Brīvo laiku, mēs pavadījām tirdzniecības centros, slimība tos aizvēra, lai mēs saprastu, ka laimi nevar nopirkt.

Mēs daudz laika veltījām savam izskatam un salīdzinājām sevi ar citiem, tādēļ slimība aizsedza mūsu sejas ar maskām, lai mēs saprastu, ka ne jau sejā ir skaistums, bet sirdī.

Šī slimība daudz ko mums atņem, bet dod iespēju daudz iemācīties un saprast kas ir galvenais mūsu dzīvē. Laikam jau saņemam to, ko bijām pelnījuši un tagad mācāmies... mīlēt, palīdzēt, atbalstīt un sadzirdēt... ne tikai sevi!!!   

Inguna Segliņa

Kā būtu, 
ja katru rītu pamostoties, 
mums piederētu tikai tas, 
par ko bijām pateicīgi iepriekšējā dienā... 




svētdiena, marts 29, 2020

5 likumi...


Es nevienu negribu un necenšos mācīt dzīvot... nu nēee.... bet šos te var viegli iegaumēt trenējot atmiņu un domājot par savu dzīvi...


Nevari?! 
Sāc varēt!...

sestdiena, marts 28, 2020

.. spēja priecāties....

Es zinu, ka samērā naivi un banāli ir lasīt šos te tekstus, atziņas utt... BET!! ja mēs kaut vienu, ņemtu un ielāgotu un izmantotu savā dzīvē ik dienas... pasaule nu dien kļūtu apziņā skaidrāka.... 
Mācīsimies priecāties par vienkāršām lietām.... 
Mana vecmāmiņa jau sen bija aizgājusi viņsaulē, kad es beidzot sapratu viņas dzīves mācību, kas bija ietverta visās viņas vēstulēs: izdzīvošana tā ir apziņas skaidrība, bet apziņas skaidrība ir uzmanība.
Jā, viņa rakstīja arī par to, ka klepus vectētiņam kļūst arvien dziļāks, ka nesen viņi bija zaudējuši savu māju, ka nav ne naudas, ne darba, bet ir uzziedējušas ūdensrozes un ķirzaciņa atradusi vietiņu saulītē, un rozes nevīst, neskatoties uz karstumu.
Vecmāmiņa bija ielāgojusi to, ko viņai iemācīja viņas grūtā dzīve: vienalga, vai tev ir veiksme vai izgāšanās, tās nenosaka tavas dzīves kvalitāti. Šī dzīves kvalitāte vienmēr ir proporcionāla spējai priecāties. Un spēja priecāties ir uzmanības dāvana.
Džūlija Kamerona "Mākslinieka ceļš"
Tulkoja: Ginta Filia Solis

Krāsim mirkļus, nevis lietas....

piektdiena, janvāris 03, 2020

Viņš ir pienācis...

.. kas?... cits gads... nākamais...


njā.. kādreiz mums likās ka 2000. gads  ir tāls un nesasniedzams un būs kaut kad... bet nu jau mēs rakstam 2020....

Nu pieklājība prasa atskatīties uz pagājušo un tā teikt uzrakstīt kādu rezumē.. bet!!!?? nebūs...  man vienkārši to negribas darīt... Jūs domāsiet, nu ja.. saplānoji tur lērumu visādu, nekas nesanāca, nu  negribi rakstīt...  Nu ko lai atbild uz tādu jautājuma variantu... kaut kāda daļa taisnības ir...  jā, saplānoju, bet jo vairāk ieplāno, jo vairāk var izdarīt...  patiesībā, ja runā par xxx jomu, un patiesības labad, es tikai par to arī te runāju, :)))  tad  man izdevās samērā daudz kas no ieplānotā...  neesmu rezumējusi, bet puse noteikti, un tas  atskatoties ir ļoti daudz, jo tas gads man pats par sevi bij raibs.... bet, man vienkārši nav vēlmes atskatīties atpakaļ.... negribas rakstīt par seniem darbiem... laikam tāpēc te blogā tāds klusums.. un tad likās, ka jāraksta par sākot no vecākā krustiņdarba, kas  sakrustiņots, bet jaunākie atkal  gaida.. otrs moments, ka man nav foto aparāta.. un lai vai kā, telefons  man nav fotoaparāts...  nu kaut kā tā...  es netaisnojos, tas man nevienam nav jādara, es pieklājības labad  Jums paskaidroju...

Tad nu aidāaa iekšā jaunajā.... ko es jums novēlu?!  novēlu  vienkāršu  banālu  patiesību: ESIET LAIMĪGI!  ... vairāk jau neko nav jāvēl...  nav jārunā garas runas par veselību, naudu, harmoniju, mieru utt.... utt....  padomājat, kāds ir laimīgs cilvēks?? jā, vesels,  ar naudiņu  kabatā tik cik pietiek un vajag... kopā ar saviem mīļajiem...  dara sev tīkamu darbu... atpūšas pēc savām vēlmēm... nodarbojas ar ko pašam sirds gavilē un tā varētu turpināt gan vienkāršiem vārdiem runājot, gan gudrās fāzēs par finansiālo labklājību, harmoniju utt... tas viss ir lieki...  padomājiet par to... ;)


Lai LAIMĪGS 2020! 

Laimīgajiem ne vienmēr pieder pats labākais. 
Viņi vienkārši pieņem ar prieku un pateicību to, kas viņiem tiek dots. 

Šoreiz tas vis...  atā.... 

pirmdiena, septembris 30, 2019

Krustiņziņa nr 19.

Maijrozītes...

Pagājušā vasarā man nācās mazliet, tā teikt, pavārtīties pa gultu, jo  veselības aptrūkās. Mocījos ar sāpēm, dusmojos un dzīvoju to vasaru. Sāka plaukt un smaržot maijrozītes un man gribējās viņas izšūt... Diemžēl neatradu nevienu procesa bildi, kaut kur paklīdušas...
Tad nu es šuvu pa 20-30 X dienā.. jā tik vien.. šuvās ļoti lēni, jo šuvu pārsvarā guļus.


Šuvu un reizē dusmojos uz sevi... pat ļoti...  Kādā reizē esot Madonā iegāju grāmatnīcā un nopirku šo grāmatu.. tā nu es  šuvu pārdesmit  krustiņus dienā, lasīju  pa vienai dienai jeb dienas stāstam, dzēru desmit tabletes ik dienu un gulšņāju.  


Tad es izlasīju dienas citātu : "Lai patiesi smietos, jums jāspēj pieņemt savas sāpes un rotaļāties ar tām. To teicis Čārlijs Čaplins. Man gribējās kliegt, ko viņš saprot no fiziskām sāpēm ķēms tāds....  Es patiešām biju dusmīga uz visu pasauli un sevi... sadusmojos un nedzēru tabletes, kas tomēr nebij labi...  bet nu ko tu trakam padarīsi :))  Un ziniet, es grāmatu izlasījusi tiešām piecēlos no gultas.... Uzzvanīju draudzenei un teicu, ka braukšu uz Cēsīm, ja gribi pievienojies... iedomājaties vairāk kā mēnesi nogulējusi gultā ar savām sāpēm, nu stūrēs mašīnu....  Mēs aizbraucām, izklaidējāmies... nu  tabletes es dzēru ik pa brīdim, bet viss bij labi...  


Pēc ticējumiem mežrozītes izšuj uz veselību... Maijrozītes, manuprāt kaut kas jau tāpat ir no tām mežrozītēm....  Tā nu man viņas atmiņā ir ar neveselību un grāmatu...



Dizains Riolis 1351, 17 toņu vilnas diegi. Šūts no jaunās komplektācijas komplekta, kad diegi ir uztīti uz kartoniem. Jā, biju dzirdējusi, ka komplektos šajā variantā ir daudz mazāk diegu un pietrūkstot. Jā, es par to pārliecinājos. Trīs toņi bija mini-minimāli... viens pietrūka vispār, diviem palika līdz 10 cm gabaliņi. 



Ja mēs visi samestu savas problēmas kaudzē un redzētu,
 kuras ir citiem, mēs savējās pagrābtu atpakaļ.

svētdiena, septembris 29, 2019

Krustiņziņa nr 18.

Rokas...

Pagājušā gada pavasarī man ļoti sagribējās iemēģināt  procesus ar jau uzprintētu zīmējumu jeb shēmu. Domāts, darīts. Nopirku 3 komplektus, bet nelielus, vienkāršus. Tad nu šis ir pirmais. Vervako dizaina kopija- rokas.  Uzreiz arī ķēros klāt pie iemēģināšānas. 


Darbā bija 10 toņu diegi. Ļoti labs palīgs man bij šis Clover diegu organizieris. Šuvu pa krāsām. Sagatavoju 5-6 adatas ar diegiem, ieliku organizierī un uz priekšu. Diegus ņem vienu pēc otra un šuvās ļoti raiti. 


Tā nu manā  darbiņā parādījās tonis pa tonim. 


Teikšu godīgi, šis bij ļoti kvalitatīvs prints, visas rūtiņas sakrita perfekti. Diegi?- nu mēģināju pielāgoties. Nevaru teikt, ka ļoti slikti un nevaru teikt, ka man ļoti patika. 


Šis process aizrāva un krāsas izšuvās viena pēc otras. Esot Rīgā, biju paņēmusi līdzi un rādīju Elīnai, sakot, ka reku būs jums bilde spilvenam. Viņa grozīja, skatījās un tā arī īsti nesaprata kas tur būs. Noteica, izšūsi, tad rādi :)) 


Pēc nedēļas viņa atsūta bildi...  Valters viņu bildinājis... Piebildīšu, ka šis dizains jau patiesībā ir tāds kā kāzu datne, bet nu man galīgi nebij plānos un domās to  izšūt ar kaut kādiem cipariem vai datiem. 


Kad darbiņš vēl īsti nebij  gatavs Elīna saka, nu piešuj tur gredzentiņu :))  Bet man nu nemaz negribējās neko tur papildināt. 


Piebildei, jā es zinu, ka daudz kas tiek tematiski šūts ar domām, ticējumiem, lai piepildītos. Es pirku un šuvu vienkārši tāpat vien, bez  nekāda plāna vai nodoma. Vienkārši patika bilde- motīvs. 


Zem brūno toņu krustiņiem redzamas košās krāsas. Neteiktu ka man nu bij uztraukums vai izmazgāsies utt, vai nenokrāsosies... nē... man vienkārši bij interesants tas maģiskais pārvērtību mirklis. 


Un tad nu ķēros pie mazgāšanas, jeb mērcēšanas.  


Ūdeni mainīju vairākkārt, bet baiļu, ka kaut kas neizmazgāsies pilnīgi nebija. Mērcēju minūtes 20. 


Heisā- hopsā... ir 


Noformēju kā biju plānojusi pavisam vienkāršā spilvenā. Izmērs 40x40cm




 Šogad pavisam nesen skaistā un saulainā rudens dienā Elīna un Valters mija gredzenus. 


Šis mirklis ir viss kas mums pieder, 
un tajā ir viss kā mums trūkst. 

- paldies-