piektdiena, oktobris 05, 2018

Oktobra mirkļi -5.oktobris.

Kaut kādu daļu no manas ik dienas, pa mirklim aizņem puķes... šodien tās ir orhidejas. Man to nav sevišķi daudz, bet ir.... es tās nekolekcionēju ne pēc šķirnēm, ne pēc kā, iepatīkas, nopērku, bet tikai tad, kad ir kā akcijas prece un tika tās, ko grib izmest, bet pirms izmešanas ārā,  ir pa santīmiem. Tā nu manas pēdējās trīs skaistules nopirktas nesen, tādas patiešām labas, protams bez ziediem... un tikai pa 69 centiem. Nezinu kādas tās būs. Kā es atšķiršu?... man tām visām ir vārdi :)))) Šīs trīs piemēram ir Telma , Bruno un Agrita.... man jau liekas, ka nojaušat kāpēc viņas sauc tieši tā .... :)) 


 Mēdz taču teikt: 
"Skaistums izglābs pasauli!"

ceturtdiena, oktobris 04, 2018

Oktobra mirkļi -4.oktobris.

Šorīt zvans no kurjera... un??!! man šorīt "brokastīs"pirkums no Itālijas internet veikala Casa Cenina... nu superīgas brokastis... ;) vai ne??!


Kaut kur, kaut kad, lasīju, ka:

 "Cilvēks bez hobija,ir tas pats,
 kas pulkstenis bez rādītājiem..."

trešdiena, oktobris 03, 2018

Oktobra mirkļi -3.oktobris.

Septembris bij kā septembris... jā, rudenīgs, bet septembris... taču oktobrī pēkšņi viss mainās.. viss... pat mazā kļava 2 dienās pārģērbās nu tiiiik žigli... gribētos lai viņa tāda pagozējas... ir skaista...

Man mode vai nemode kafiju dzisināt uz balkona margas, pat lietainā laikā....un pamanījāt, manā krūzē arī ir rudens ;)


Uldis Stabulnieks kādreiz dziedāja: 
"Nāk rudens apgleznot Latviju...."


otrdiena, oktobris 02, 2018

Oktobra mirkļi -2.oktobris.

Rudenīgas vakariņas...
Man ļooti garšo kartupeļu pankūkas...
šoreiz tādas slinkās :)) no saldētavas... ;)


Šoreiz varētu teikt kā Mārtiņš Rītiņš teica:

"Kas var būt labāks par šo?"

pirmdiena, oktobris 01, 2018

Oktobris blogā.... un bildēs....

Kā jau iepriekšējā ziņā minēju, ka oktobrī gribu sakustināt savu blogu... nu tā riktīgi... ik dienas.... Viens no apņēmības punktiem ir dienas mirklis iekš foto.  Tāpēc esmu nolēmusi atkārtot  dienas bildi, kā tas bij 2016 gada septembrī . Varbūt citiem tās ir tikai bildes, un tas jau ir loģiski un pašsaprotami, bet man tie ir veseli stāsti... to dienu stāti...

Tad nu lai aiiiiziet oktobra dienas bildes ;)

Oktobra mirkļi -1.oktobris.

Šodien ir saulaina diena... skaista un saulaina, un debesīs visas dienas garuma mainās glezna, no kuras es nespēju atraut acis.... pilns telefons ar bildēm.... un ir grūti izvēlēties tikai vienu... bet nu tā kā saule ir šodienas galvenā... tad nu.....


Šodien stāvot un uzlūkojot debesis simtiem reižu, gribas dziedāt tāpat kā Prāta vētra;

 "Kaut varētu vienmēr tā stāvēt,
 starp mirki un mūžību...."

Sveiks Oktobri....

... šorīt bij skaistas debesis... gribas teikt mākoņu brīze.... Nu tādu šorīt es sveicināju Oktobri... skaisto rudens mēnesi... es ļoti ceru ka tas mūs lutinās ar jauku laiku... pārējais jau atkarīgs no mums pašiem ;) vai ne?!!


Šodien ir pirmā mēneša diena, kad gribas plānot, saplānot un ieplānot visu kaut ko... Parasti jau tā dara no gada sākuma, bet es jau visu daru ne tā kā parasti :)) Kā būtu ja es ar sāktu kaut ko plānot???! Tā kā es joprojām, jā, jau kuro gadu skatos jūtūbi, tur plānošana un visādas aktivitāšu maiņas notiek nepārtraukti :))) nu kāpēc man ar kaut ko nepamēģināt??  Gada sākumā pamanīju, ka Anda  no Lietuslāšu simfonijas plāno un dara.. un viņai izdodas... mazāk vai vairāk, bet sanāk ;) Forši vai ne?! Un tad domāju, es ar tā gribu... nu kaut ko ieplānot un izdarīt ... lai gan ar manu raksturu........... es taču visu daru tikai tad kad gribu un tad kad iedvesma :))) ... hmmm.. bet varbūt darīt otrādāk?? atrādīt, kas pa to mēnesi ir sanācis???? Nu kaut kādas apņemšanās jau ar vajadzētu?.. vai ne??? Var jau teikt, ka blogu rakstu tikai sev... bet nu tas jau būs mazliet melots... krustiņdarbu un procesu ziņā es to sen vairs nedaru tikai sev... un tāpēc jau tie darbi te nemaz neparādas... tā nu tas ir..... sev es rakstu to visu citu... to gan droši var teikt ka tikai sev ;) bet  jūs varat lasīt droši :)) un komentēt ar varat :))) 
Kas un kā te iekš ierakstiem būs?!- pašlaik vel nezinu... gan jau sastādīšu plānu un nodefinēšu sev kas un kā... 

Nu tā...esmu jums pateikusi to ko gribēju šodien teikt... vel tik tāds spriedelējums jeb jautājums; man pašai liekas, ka nav interesanti TE skatīt bildes ar procesiem.... liekas ka jums tas nav vajadzīgs, ka interesanti ir tikai galarezultāts... nu man tā šķiet... JO!! es jau šuju visādus procesus, un  ja visus atrādīšu, jums galva noreibs no to daudzuma... bet pabeigti tie tiek lēnām .. varbūt tik pēc gada būs nākamā bilde ar tā darba procesu... Bloga dēļ es diemžēl negribētu mainīt savu raksturu :)))))))) un tagad būt godīga un čakla mātes meita, pieturoties un izšujot tikai vienu procesu... ja atrādīšu visādus procesus un daudz, saņemšu nosodījumus... nu ok... zinu, ka ne jau rakstiskos... bet tos tur jūsu domās, pie jūsu datoriem :))) un pačukstēšu, ka es tos visus dzirdu ;p  
Kā tur "limuzīnā teica Mirttante... nu kā ta nu būs?? ko-a" 
Es labprāt dzirdētu jūsu domas... nu vismaz šoreiz ;) 



Dod katrai dienai iespēju kļūt par tavas dzīves skaistāko dienu!”

/Marks Tvens/

Lai mums izdodas!

trešdiena, septembris 26, 2018

...rezumē...

 Šoreiz tāds mazs apkopojums par manām 13 dienām....

Par izaicinājuma domu un plānu var lasīt ierakstā ŠEIT ;)

Pirmkārt, man pašai šis pasākums ļooti patika, ļooti... man prieks, ka es šo savu izaicinājumu novedu līdz galam, jo tas nebij viegli... pārsvarā visu sāku ap astoņiem vakarā... nokopēt shēmu, sagatavot audumu utt...


Manā krustiņizaicinājumā tika iekļauti 7 jau iepriekš iesākti procesi un 6 pilnīgi jauni komplekti. Tas deva prieku, ka tiek pakrustiņoti gan jau iesāktie, gan savs kaifs iesākt jaunu procesu.  Es zinu, zinu, ka dažreiz izskatās, ka es tik iesāku un neko nepabeidzu :( bet nu tā gluži nav. Jā, nenoliegšu, ka iesāktu man ir ļoooti daudz.... bet pamazām visi ik pa mirklim tiek pakustināti, pašūti uz priekšu. Tas ka neatrādu neko daudz no gatavajiem darbiem jau ir mana nolaidība :)) Bet?!!- ticiet man... tādi arī ir :)))

Saņemot pirkumu vienmēr ir ļooti liels kārdinājums iesākt tieši šo nopirkto komplektu, jo visu pērku lai krustiņotu... man nekas netiek nopirkts  tāpat vien vai kaut kādai mistiskai kolekcijai... nē... visu gribu, viss patīk... visu vajag :))))))  Jā... man ir ļooti daudz jaunu komplektu... kā es tos saucu: man ir vēl daudz krustiņu.... es nesaucu kāmība, kolekcija, man tie ir vienkārši mani krustiņi... jā, varbūt izklausās mazliet divdomīgi, bet  mani tas nesatrauc ;)

Par šiem 13 procesiem... atzīšos, ka šobrīd viņi visi stāv...  nekas nav pašuvies,  pēdējais ko  no šiem procesiņiem šuvu ir strelīcija, un ticamākais, ka tā arī pirmā no visiem 13 tiks pabeigta.  Jautājums!- vai tad es nekrustiņoju vairs??!... krustiņoju, krustiņoju... gandrīz ik dienas to daru...
Pa šo laiku ir iesākts vēl viens jauns process, kas bija sen, sen sapņots, manuprāt no pirmās dienas, kā es to ieraudzīju.... tātad noteikti visus 13 gadus es par viņu piedomāju... un nu nopirkās nesen, pirms skaista man zīmīga datuma, tad nu ņēmu un iesāku... un šobrīd šuju...
Šobrīd man procesā ir trīs darbiņi... jā, man vienlaikus top vairāki darbi...  tas atkarīgs no apgaismojuma, no iedvesmas un pat no veselības stāvokļa... jā, jā.. dīvaini izklausās... bet ja sāp galva, bet ļoti gribas kaut ko paknibināt, tad mazliet izšuju pa diedziņam iekš plastikas... par cik galvassāpes ilgst kā neraža trīs dienas, tad vismaz kaut simts krustiņi pa tām dienām arī labi... ui, bet ne par to  bij šis stāsts :)))))

Par ciparu 13!  Zinu un apzinos, ka tā nebūs, ka pēc gada šie visi iesāktie darbi būs izšūti... nē...  darbi ir lieli, laikietilpīgi... un kā jau teicu, nav vienīgie. Bet būs interesanti atskatīties uz šo izaicinājumu pēc gada ;)  Kāds teiks, nodomās, kāpēc jāiesāk daudz jauni, kāpēc nešuj tikai vienu un viss?... atbildēšu, tāpēc ka es tā gribu... mani tas nenospiež, mani tas neuztrauc, man viss rada prieku.... krustiņi ir mans hobijs, mans prieks...ko un kā gribu, tā daru :))) Man gribas visu izmēģināt, visu izbaudīt un priecāties par to kas man apkārt....  Mēs katrs esam savādāks un tas jau  ir jauki  ;) Vai kādreiz es kaut ko līdzīgu atkārtošu?- varbūt... varbūt ne tādu pašu, bet līdzīgu... nu kāpēc gan ne??!!

Sevišķi jauki ir tad, kad cilvēks pats 
savu darbdienu dara jauku. Franss Emils Sillanpē

Un... neaizmirstam BŪT LAIMĪGI! 
Lai jauka diena!
Sandra

otrdiena, septembris 25, 2018

13.diena...

.... kur bijis kur ne, arī apraksts par 13. dienu ir klāt.... jā, vispār ir šīs divpadsmit dienas, bet man visu vajag un gribas ne tā kā visiem...

Par izaicinājuma domu un plānu var lasīt ierakstā ŠEIT ;)

Jau uzsākot šo izaicinājumu, zināju ka būs man 13 dienas un tas bij skaidrs tāpēc, ka ļooti gribēju kā punktu visam pielikt šo Pannas dizainu ar vienkāršu nosaukumu "Strelīcija". Strelīcija jeb karaliskā strelīcija, kuru izskata dēļ dažkārt sauc arī par paradīzes putnu. Kāpēc tieši šo, tāpēc ka izlasot nozīmi likās nu tik īsti un ļoti mans...            Vai varbūt arī man tik ļoti gribējās lai tas atkal būtu par mani ;) 



Tā nu klāt bija 13. diena pēc manas dzimšanas dienas... 9. augusts... ļoooti rūpīgi sagatavojos šim procesam... ļoti... biju nolēmusi, ka šo procesu kā iesākšu, tā pabeigšu... nepauzēšu, nenolikšu maliņā....visu sagatavoju un gribot izbaudīt šo procesu tā īsteni vasarīgi, izgāju ārā šūt... Iešuvu pirmos krustiņus un priecājos... ik pa mirklim darbiņu atvirzot tālāk, lai ar skatienu priecātos un pat līksmotu par pirmajiem krustiņiem... nu tā taču mēs visas mēdzam darīt.... pirmais diedziņš izšuvās labi... otrais, trešais kaut kā vairs nevedās.. bij sajūta, ka diegs par garu, adata par strupu, saule par spožu un vējš par skaļu... nu likās ka viss ne tā... viss sāka traucēt... 
Blakus protams telefons... pat iegāju instagrammā, lai domas padzenātu... lai diegs atpūstos utt...... Te atskan zvans no Luīzes... dienas laikā jau pa mirklim jau viņa ieraksta ģimenes vacapa čatā, bet nu lai zvanītu?!...( Luīze jau nedēļu strādāja nometnē). Pajautāja vai es sēžu.... kas protams mani darīja uzmanīgu.... un tad paziņoja: " ko tu teiktu, ja es brauktu studēt uz Kambodžu?!... mani izvēlējās un man  piešķīra stipendiju...."  Ja es tagad teiktu, ka vārdu Kambodža es dzirdēju pirmoreiz, protams es melotu... pirms aptuveni gada viņa kaut ko runāja, ka pieteiksies... es protams noteicu, nu tas nav nopietni utt....  Zināju, ka Luīze pieteikumu tomēr nosūtīja... bet bija pagājis jau ļoti ilgs laiks un visi, manuprāt pat pati Luīze par to aizmirsa vai vismaz nedomāja. Un te pēkšņi viss ir reāli un pa īstam... atbilde bij jāsniedz pāris dienu laikā. Kas notika tālāk?... protams pārdomājot tika nolemts- jā, brauks vienu mācību semestri studēt uz Pnompeņu. Tika kārtotas neskaitāmas lietas, telefonsakari, finansu lietas, potes utt.... Šodien varu jau mierīgāk par to rakstīt un runāt... šodien jau mana mazā Luīze ir savā Pnompeņas karaliskajā universitātē.... ko es par to visu saku vai domāju??!!- atbilde... es taču esmu vienkārši mamma... viss manuprāt pateikts vienā vārdā mamma..... jā, jā ar visiem uztraukumiem utt...

Bet atpakaļ pie maniem krustiņiem... pie strelīcijas, kura man kopš tā mirkļa tika nosaukta par Kambodžu.... protams es vairs nu nekādi nevarēju šo darbiņu pašūt.. kapēc?!- tāpēc ka domas un uztraukumi, kā tas būs, mani pārņem tik ļoti, ka nekas netop...es zinu, varbūt kāda lasot smīn un domā par manu naivumu, utt...aber, lūdzu... brīva vaļa jūsu domām un viedoklim.. :)))) 
Pamazām atsāku krustiņot šo skaisto paradīzes putnu... jā, jau izguglējām, ka šī puķe tur aug.... tā nu es pamazām krustiņoju uz priekšu un sūtu labākās domas uz Kambodžu, uz Pnompeņu.... tik tālu nu ir tapis mans putns....

Vakar Luīze atsūtīja bildes ar strelīcijām... kuru lapas aprakstītas ar lūgšanām un ticības apliecinājumiem...


Tā nu man pamazām top mana strelīcija, bet šorīt visi ģimenē saņemam bildes no universitātes... un Luīzi pie tās... Par to kā manai Luīzei iet pa Pnompeņu Kambodžā, varat lasīt viņas blogā Saulains skatiens 


Nu ko lai es saku... saņemu ko vēlējos :)) un viss kas ir rakstīts sakarā ar strelīcijas nozīmi izšujot attiecas arī uz manām meitucēm... jā.. jā abām.... Mēs jau pamazām visi sākam pierast, ka saņemam ziņas gan divos, gan trijos naktī... ap četriem, pieciem... tas jau ir normāli :))) protams cenšos visas uzreiz izlasīt... un jau rīta pusē (tad kad mums rīts) es jau lasu tik pa laikam... jūs taču zināt, ka no rīta vissaldākais miegs....  vienā ziņā: esmu lidostā... izlasu, nolieku telefonu blakus gultā un cenšos gulēt tālāk... pēc mirkļa attopos, kāda lidosta!!! āaa... Luīze!...gultā sēdus... lasu vēlreiz... un tad apjaušu.... to rakstīja Elīna....sekoja gara nopūta.... fūu... gribas jau teikt, piedod mans lielais bērns... es zināju, bet biju piemirsusi, ka lido uz Vīni....Elīna tik bieži ceļo, ka mums jau tas pierasts, bet dažkārt aizmirstas... 

Tā nu varu teikt, ka par garlaicību sūdzēties nevaru.... galva pilna domu, rokas darbiņu :)) 

Cilvēkam, kurš zina, kurp viņš iet, 
pasaule pati paver ceļu. Deivids Džordans


- paldies-