svētdiena, janvāris 20, 2019

Krustiņnedēļa nr 3.

Sarkankrūtītis. 

Pagājušajā gadā no  Krievu dizaina firmas М.П.Студия  "sadaļas"  Жар-птица, uztapa viens no diviem putnēniem- zīlīte ( paskati šeit) . Tad nu šogad  kamēr vel ir ziemas noskaņa un vel  gribas darināt eglei rotājumus, tapa šī gada pirmais darbiņš- sarkankrūtītis. 


Šuvās ļooti viegli un ātri. Izšūtas ir divas pusītes, kuras sašuvu kopā un šoreiz nedaudz iepildīju sinteponu. Zīlītei es tā nedarīju, jo likās pa neizšūtajiem plastikas caurumiem līdīs ārā sintepona pūkas :)) Bet!, Vita nosmēja,tas būtu kā sniegs :))) Nu nekas.. Zīlītei nav, šim ir resnāks vēderiņš, un ir ļoti patīkami turēt rokās... 
Arī kopā šujot paeksperimentēju priekš sevis. Šuvu ar tā saukto mono diegu, jeb žilku:)) Process bija ilgs, pat ļoti... bet rezultāts ir labs, man patīk. Secināju, ka baltai plastikai ja sašuj kopā ar baltu diegu kā norādīts komplekta pamācībā, ir ok, bet caurspīdīgai tiešām labāk izvēlēties šāda veida diegus, tā saucamos- neredzamos, jo tad darbiņš izskatīsies glītāks. 


Skaistulis, vai ne?!


Viegli ir dzīvot, 
ja domas izpleš kā spārnus...

svētdiena, janvāris 13, 2019

Krustiņnedēļa nr 2.

Ziema...

"Uzsniga sniedziņš balts,
 smalks kā vissmalkākie milti, 
Uzsniga sniedziņš balts un zemei palika silti... "
 un tā tālāk, kā tai brāļu Ziemeļu dziesmā... 


Mums kā katru gadu ir pasakaina ziema... 

Šoreiz es atkal gribu pastāstīt par ziemassvētku rotājumiem uz plastikas..... nu kamēr vel ir ziema... :))  Krievu dizaina firmai М.П.Студия ir tāda "sadaļa" Жар-птица  kurai ir fantastiski skaisti ziemassvētku rotājumi.  Tā kā es turpinu iepirkties Krievijas interneta veikalos, tad šoreiz tika iepirkta sērija ar tā sauktajām matrjoškām. Jā, man ļooti patīk šīs te babusītes- matrjoškas. Kaut kā jau no bērnības ar mani viņas sarunājas :)))

Tad nu šoreiz tika izšūta gadalaiku matrjoška Ziema.


Pa vidu tika iepildīts sintepons, tā teikt formai un man ļoti patīk.


Matrjoškai ir izšūta arī muguriņa, jo kā gan citādi būtu redzama viņas skaistā bize.


Un te nu bilde piemēram, kur es iepriekš rakstīju par šņorītēm rotājumam. Nu šeit es nekādi negribēju tumši zaļu vai sarkanu šņorīti, bet gan baltu... bet eglē, tā ir ļoti pamanāma... nu varbūt kādam tas liekas nesvarīgi, bet man tas liekas kā arī vērā ņemama nianse.

 Man viņa ir tāda skaistule.... mmmm....


Neuztver sevi tik nopietni. Citi to arī nedara. 
Esiet laimīgi!

svētdiena, janvāris 06, 2019

Krustiņnedēļa nr 1.

Ticiet...

Dimensions dizaina rotājumu šuvu pagājušā gada decembrī.... Izšuvu no komplekta. 

Šis rotājums man noteikti vienmēr atgādinās Luīzes Kambodžas laiku,  Pnompeņu un slimnīcu... Šuvu to sarunājoties ar Luīzi slimnīcā... atceros, kā liku domāt vārdus uz vārda believe burtiem...  lai sanāktu kaut kas labs... tai reizē gaidījām analīžu rezultātus...  laikam kādu stundu, pusotru bij jāgaida....  bet Luīze vispār sakarīgi domāt nespēja no uztraukuma, un tas bij tikai loģiski.... Kaut kā likās , ka šim rotājumam jāpaliek ar anglisko variantu.... es zinu, ka tai brīdī par to domāju tikai es, un Luīzei bij viss vienalga... 
Izšuvu pāris dienās, jeb naktīs... jo laika starpība ir piecas stundas, tad nu es dzīvoju starp divām laika joslām.... 
Šogad šis rotājums bij viens no retajiem, kas pabija eglē... egli kā uzlika, tā arī palika nerotāta kādu nedēļu... pēc nedēļas Jānis iekāra eglē lampiņu virtenes... pirms jaungada atbrauca Elīna un uz galda stāvošos pāris rotājumus iekāra eglē... vairāk nespējām un nebija nemaz svarīgi.... 


Rotājuma otrā pusē pielīmēju filcu, kas ir nokrāsots viegli zilā krāsā, ar pūšamo aerosola krāsu pirms gadiem simts :))  tad nu viena tāda loksne aizstāvējusies un nolēmu beidzot to izmantot. Uz filca izšuvu gada ciparus... tā esmu gribējusi darīt vienmēr, bet vienmēr to esmu  aizmirsusi, un atceros, kad ir par vēlu.... Visiem rotājumiem, ar piebildi, ja ir iespējams, es veidoju tumši zaļu vai sarkanu šņorīti... lai eglē traki neizceļas, nav uzkrītoša,  kā tas ir, ja ir piemēram, balta šņorīte. Nu ne vienmēr tā var, bet cenšos. Nē, nu es saprotu, ka uz pasaules ir iespējams pilnīgi viss, bet nu man jau ir savi likumi  iespējām :))


Tā nu sanāk, ka  šis nieka darbiņš ir ar savu stāstu, un es to arī mazliet pastāstu jums....

LAIKS ir interesanta lieta.
Tā ir tik maz, kad Tu kavē.
Un tik daudz, kad Tu kaut ko  ļoti gaidi.

Esiet laimīgi!

trešdiena, janvāris 02, 2019

Vienkārši sveiki....

Tad nu es te ienācu un gribēju teikt: sveiki visiem....
 Jā, te ir bijis mazs klusuma brīdis... nekas jauns un pārsteidzošs.  Tas starp citu  laikam ir normāli, jo tā notiek ar visiem :))  un man nu arī tā sanāca kārtējo reizi.... Šis laiks ir bijis man grūts... tāpēc arī kluss.... tā vajadzēja, es savādāk nevarēju, tik pateikšu vienu: es laimēju pie Dieva.... lai gan pareizāk laikam teikt Luīze laimēja... bet es esmu tikai mamma, tāpēc vienmēr saku: ES laimēju pie Dieva...jap... tik vienkārši....

Bet nu, labā noskaņā un  pie bloglietām.... es atzīšos.... es pamatīgi šmaukšos :))) un tā rikteni :) kā?!?  es pagriezīšu laiku nedaudz atpakaļ... nu īstenībā par kādu mēnesi tikai.. nu  patiesībā tas nav daudz, bet nu nav arī maz... Ziniet, tā padarīšana ar laika pagriešanu atpakaļ ir samērā reāla lieta.... :) Kad Luīze lidojās atpakaļ no Kambodžas uz Vāciju.... viņa lidoja atpakaļ laikā... par nieka sešām stundām.... tad nu es tā padomāju, es ar varu par kādu nieku te blogpasaulē atkāpties atpakaļ....

Gads ir tikko sācies un kādi būs tā ceļi, kur tie mūs aizvedīs  bieži vien nemaz to nenojaušam.... Zinu vienu un droši... kā tai reklāmā: uz priekšu! :))) Vasarā būs skolas salidojums, rudens pusē būs skaists ģimenes pasākums... kas vēl?! .. noteikti daudz kas ko es vel nezinu un pat nenojaušu....


Bet ir lietas, ka es varu saplānot un plānot... un tā kā viena no Manas pasaules daļām ir krustiņi, kā es tos mīļi dēvēju...., tad šai jomā es varu celt visvisādas gaisa pilis... tā teikt, ko tur niekoties ar mazumiņiem :))) Jā, man patīk plānot un tas kaut kādā veidā ir izaicinājums pašai sev... un man taču izaicinājumi patīk! :))) Un jums?

Tad nu es te atļaušos kārtējo reizi sevi izaicināt un šo to saplānot. Var jau būt, ka mans izaicinājums izgāzīsies kā veca sēta pat lāgā nesācies, bet varbūt es te parakstīšu pilnu blogu :))))) kas to lai zin :))

Nu ko??!! aaaiziet....
Mans mazais plāniņš šim gadam, kurš ietvers nieka 12... nē... 13 punktus... man visu vajag tā kreizī :))) normāli cilvēks taču plānotu 12... smuks cipars, tik pat cik gadā mēnešu, bet nē!... man vajag 13 :))) otrs cipars kas te parādīsies būs 5... kapēc 5?- nezinu.. varbūt kaut kāds mans cipars :)) bet šoreiz izdomāju ka gribu 5... izaicinājums taču kā nekā... nevar jau taču tikai 3 :) piebildīšu, ka šis izaicinājums attiecas vienīgi un tikai uz manu krustiņpasauli....

Mans krustiņošanas plāns 2019 gadam: 

1. -noformēt 5 izšūtos krustiņdarbus rāmētavā jeb kā glauni saka darbnīcā, tam nav nozīmes vai tikai pasūtīts rāmis un ierāmēšu pati, vai ierāmē darbnīcā. Darbiņu iekrājies daudz, tāpēc arī šis punkts ir svarīgs....

2. -izšūt 5 autorshēmas, jāaa.. .. pati saprotu, ka skaļi teikts, jo uzreiz man gar acīm pazib mape datorā ar lielajām un sarežģītajām Volkovas shēmām, kuras jau vairākus gadus gaida savu kārtu.... bet ir taču vel daudz citu... teikšu godīgi, autorshēmu man pa šiem gadiem ir pievilkts vairāki simti....būs no kā izvēlēties :)) mieru, tikai mieru... ne visas ir pirktas...

3. -izšūt 5 egļu rotājumus, šis punkts nu ļooti pieticīgs patiesībā... jo te nav man precizēts komplekti vai rotājums kā vienums, ja skaitam pa vienam rotājumam....:))  šo niecīgo niansi es neprecizēšu smalkāk, atstāšu vietu sev  improvizācijai...

4. -pabeigt 5 darbus jau no iesāktajiem, patiesībā arī šis punkts ir ļoti viegls un ātri izpildāms. Es jau nestāstīšu jums cik man ir iesāktu darbiņu.... nu tas tādēļ,lai jums nesākas galvassāpēs no maniem daudzajiem procesiem... pietiks ja es pateikšu ka to ir ļoooti daudz... pamanījāt cik  ir burtu o?

5. -izšūt 5 komplektus no saviem krājumiem... arī šis ir viegli izpildāms, jo man ir dauuuudz krustiņu... tā es saucu komplektus, vienkārši par saviem krustiņiem..... man to ir gan lieli, gan mazi.... un daaaudz....

6. -izšūt 5 zsvētku zeķes, nu jāaaaa... šis jau ir baigs izaicinājums... Un kas gan būs plāns bez izaicinājuma?  arī te es atstāju  brīvu izvēli.... vai zeķe būs nopietna un pilna izšuvuma, vai tik tāds mazs trādi-rīdi ātrais variants....  vienu gadu tapa zeķe 9 dienās...  tad nu kapēc gan neizaicināt sevi??!

7. -noformēt 5 darbus prikladnajā višivkā... tā tas skan krieviski.. traki stulbs izteiciens, palīdziet man izdomāt šitam latvisku versiju....  viens variants varētu būs : praktiskās lietās?...

8. -izšūt 5 darbiņus no žurnāliem vai grāmatām.... nezinu kapēc es sev šādu punktu ierakstīju, bet tā kā man ir daudz seno žurnālu, pāris grāmatas un tā saucamie bukleti ar nopērkas pa kādam ik  gadu, tad kāpēc gan ne?!?

9. -ierāmēt 5 darbus foto rāmjos... teikšu godīgi, ka man ļooti patīk šādi noformēti darbi, ja vien atrodas labs rāmis...

10. -izšūt 5 adatu ķušus... nu protams, ka jūs padomāsiet: ko es ar tik daudziem darīšu?.. vai tad nu uz tirgu braukšu... bet es ar smaidu teikšu: nē.... man vienkārši viņi trakoti patīk....  pat ļooti....

11. -izšūt 5 darbus no tā sauktajiem primitīvajiem dizainiem... uiii.. kā man šitā tēma patīk... tā mani tā uzrunā.... nu ok... kādreiz es savējiem tur centos pajautāt, ko domā utt... ha... vai ku neapdomīga biju... štrunts ko viņi domā...  tas taču patīk man... mani krustiņi, mans prieks....  kā man patīk visi tie, ar sarežģītajiem nosaukumiem: kvakeri, sapleri un citi  primitīvie izšuvumi....

12. -5 rokdarbus citās tehnikās... te arī brīva mana vaļa.... adīšu vai tamborēšu, šūšu vai  varbūt izšūšu citādāk...

13. - 52 nedēļas= 52 krustiņziņas.... tad nu kā sacīt jāsaka... jāparāda kaut kas ar no tā visa būtu pa druskai.... es zinu, zinu, ko domājat... 52 darbu tak nebūs... nu nebūs jau gan tik daudz, bet nu mēģināšu  kaut vai kādu procesu atrādīt.... bet ja nopietni, tad uz lapiņas pa ātro es uzrakstīju un saskaitīju šeit blogā nerādītus 26 darbiņus.... protams tie nav visi, un nav tie kaut kādi lieli GK darbi... nebūt nē, bet savu laiku ir prasījuši lai tos izšūtu.  Pēdējos gados tāda klusa biju uz rādīšanu, bet kaut kas pamazām  jau top visu laiku...

Nu kaut kā tā... jāaa.. gara man tā gada plāna liste.... un nopietna.... bet nu izaicinājums taču :))))  Patiesībā jau nemaz nav doma, ka katrs punkts būs kā atsevišķs darbiņš... es piemēram varu izšūt primitīva dizaina motīvu, kuru noformēšu kā adatu ķusīti... un  līdz ar to būs viens darbs, bet izpildīts divos punktos.... Jā, man negribējās plānot konkrētus darbus, tas nu galīgi nebūs manā raksturā...  man vajag savu daļu brīvības.... Patiesībā jau tās tēmas izdomāt bij ļooti viegli un es varētu šādu sarakstu sastādīt ar visiem 20 punktiem, bet vai vajag?!tad jau tas būs tikai plāns bez mērķa to izpildīt...
Tad nu pēc gada atskatīšos cik man būs izdevies no tā visa kaut ko realizēt... jo es jau arī bridīšu dzīvē iekšā...  dzīve jau nesastāv tikai no krustiņiem....

Snieg... šobrīd snieg lielām salipušam pikām,ko nenosaukt par sniega pārslām.... ir ļoti skaisti... tā var ilgi un dikti vērot šo lēno snigšanu un apcerēt pasaules būtību, kārtību un arīdzan savu dzīvi un plānus ejot pa to. Ir ziema...  bieži taču saka, ka jāiet līdzi laikam... nu tad iesim!!  Baudīsim esošo...  nesteidzināsim neko un nevienu.... arī ziemu ne....

Sažņaugtā plaukstā dāvanu neieliksi.
 /Krists Kalniņš/

Esiet laimīgi! 

piektdiena, novembris 23, 2018

...kad ziema klāt...

Pirms gadiem pieciem manā blogā bij ieraksts: Jauns process- Chickedees and Pinecones. Gandrīz gadu pēc tā, parādījās ieraksts, ka čiriki čivina. Nu ir pagājuši vel pāris gadiņi un es atrādos, ka darbiņš ir tapis ierāmēts, un nu, sākoties ziemai var rotāties pie sienas. Patiesībā man nepatīk atrādīt ierāmētos darbus, un to pat nedaru, vai daru ļooti reti. Kapēc?!-tapēc, ka rāmēšana ir gaumes jautājums un rāmējot darbnīcā visbiežāk darbus (es atvainojos par teicienu) sacūko... nu goda vārds... 3x esmu rāmējusi 3 dažādās darbnīcās un nekur man nepatīk rezultāts. Tad jau labāk es pati pa ekonomiskām naudiņām ierāmēju pielāgojot rāmjus, nekā maksāju pasakainas summas un par to kas nav tīkams. Jūs uzreiz padomāsiet, hmm.. bet kā tad tu citiem saki par viņu darbiem: skaisti ierāmēts utt... citi ir citu darbi, atrodas citās mājās un ja viņiem tīkami rāmji par milzu naudām: ok. Protams ir izcili skaisti ierāmēti darbi, bet tādu ir liels retums, diemžēl. Šis konkrētais darbiņš man patīk.. ir ok... nekādu caku, nekā lieka... Vai turpmāk atrādīšu noformētos- ierāmētos darbus: nezinu... drīzāk nē, nekā jā. 




Darot lietas, kas tev patīk, tu nezaudē laiku – tu to iegūsti.

/Ilze Salna/

trešdiena, novembris 21, 2018

...par cimdiem...

 ...jeb kāda cimdiņa tapšanas procesa stāsts...  un šoreiz daudzās bildēs... lielās bildēs, jo man patīk blogos normālas bildes, nevis maziņi attēliņi, kur man kaut kas jācenšās saskatīt :))

Tas viss sākās pirms trim gadiem... jā sen... te sākums...

Tā nu nolēmu atrādīt kā man top sen, sen iesāktie un atliktie cimdiņi, kas domāti kā egles rotas.... Kāpēc atliktie, tāpēc ka nebija vajadzīgā toņa pērlīšu.... un vispār, sapratu, ka pērļošanas mode Latvijā beigusies un  pērļu veikalos vairs tā nav, kā pirms pāris gadiem, tad nu izlīdzos ar to kas ir, kaut ko nācās arī vel piepirkt... bet vispār arī  diegus centos izmantot no komplektiem, vai salivans, kas pirkti aliekspresbodē...

Tad nu pie skaidrošanas un stāstīšanas.....
Procesu glabāju plastmasas atvilknē, kas ir viena no trim atvilknēm tādai palielai plastmasas kastei... (bildes nav... bet nav arī pirkta Latvijā) Man tādas kastes divas, kopā 6 samērā ietilpīgas atvilknītes...


Tad nu visas izprintētās shēmas, plastiku, diegus, pašus cimdiņus, kuri jau gatavi un kuri ir tikai izšūti, bet nav sašūti kopā, jo es šuju  katru pa divi un tad sašuju kopā, un visu citu nepieciešamo, glabāju savā kastē- atvilknē...


Mazākā kastītē ir visi konkrētajam cimdiņam nepieciešamie diegi...


Jā, izskatās bardacīgi, bet patiesībā tik traki nav... jo no katra toņa ir nogriezts viens diegs, un lai visu laiku nav jāuztin atpakaļ uz kartona  vai jāaptin ap fici, diegi kastītē stāv vienkārši tāpat...
Jā, pat ficītes gadās ka nav notītas, bet procesam beidzoties, vai kādā perfekcionisma mirklī viņi tiek uztīti uz kartoniņiem....


Top, laikam, novembra cimdiņš-ar ozolzīlēm. Es nešuju cimdiņus mēnešu secībā, bet gan, kura shēma no kaudzītes paņēmās, to arī krustiņoju...


Šuju abus cimdiņus reizē.... shēmu vienkārši apgriezu spoguļatēlā... diegi nav pēc norādītajiem diegu kodiem... tāpēc man ir mans variants... varbūt dažreiz nav tik perfekts kā gribētos, bet ir mans variants...


Pērles man glabājas vienkāršā kastē. 


Teikšu godīgi, man nepatīk Mill Hill pērļu iepakojumi, tāpēc nopirkta kastīte ar vairākām mazām apaļām  un kuras pērles būs lietotas, tās tiks pārbērtas  trauciņā, kas man liekas daudz ērtāk. Kaste arī pirkta aliekspresī...


Darbojoties ar pērlēm es izmantoju tādu kā cd diska vāciņu, pirkts pirms pāris gadiem 123 Amerikas bodē. To atverot abas puses ir tādas mazliet lipīgas un pērlītes neripo prom... Pa vidu tā melnā strīpa ir magnēts, uz kura pa laikam var nolikt adatu...  Vienīgais ka citreiz man aizmirstas ka lipīgs un pielīp arī diegs.. tad nu uz tā lipekļa ir diegu pūkas un tas man nepatīk, jo neizskatās smuki, bet gan netīri... 


Vienas pērles atrastas, jāpiešuj...


Nu tik jāizvēlas kaut kas no baltajām....


Ja ir vienas, miers un bērziņš, kas ir, to izmantoju, jo kā jau teicu, ļoti cenšos izmantot to kas jau ir krājumos, nepirkt neko klāt, bet ja daudz... ir problēma- kuras? :)))


Pērles sašūtas, process galā... un tās var skaisti sabērt bundžiņā un aizskrūvēt.... 


Cimdiņi netiek sašūti uzreiz kopā, lai es varētu ērti ar viņiem nākamos saplānot, tā teikt ekonomiskākai plastikas izmantošanai...


 Skaisti apgriezti pa maliņu, gaidīs brīdi, kad būs pārējie gatavi....


Kā jau teicu, izmantoju to kas ir, un te nu pērles - parastās :)))  njāa... ir, ir dīvainas... bet nu  izmantoju, un saulespuķu vidiņos neizskatās nemaz tik traģiski kā varētu likties...


Jā... jau top nākamais.... jo ziema nav aiz kalniem, ļoti gribētos šogad šo procesu pabeigt... ir, ir tāds aizkavējies uz pāris gadiņiem... citiem jau kuros svētkus egles rotāja, bet man vel ne...


Un kā ir ar jums?... vai gatavojaties tiem gada gaidītākajiem svētkiem ( nu vismaz tā tak saka, ka ziemassvētki ir gada gaidītākie). Vai Jums patīk izšūti, jeb krustiņoti rotājumi eglei?  

Kad visa kā ir pietiekami - tie ir svētki..
Kaut biežāk atļautu to sev apjaust,
 ka katrā dzīves mirklī mums ir pilnīgi viss,
 kas mums ir nepieciešams.


ceturtdiena, novembris 08, 2018

Gaismiņ, teci man pa priekšu

 Gaismiņ, teci man pa priekšu,
Nepamet jel mani vienu..
Neļauj mani tumsai panākt,
Neļauj mani pārmākt bēdām.
Gaismiņ, teci man pa priekšu
Un kà zvaniņš dzīvi skani.
Gaismiņ, teci man pa priekšu,
Es Tev sekošu pa pēdām..
Neļauj mani tumsai panākt.


"Gaismiņ, teci man pa priekšu" (Renārs Kaupers, Jānis Aišpurs / Leons Briedis)
Izpilda: Tev tuvumā

Oktobra mirklis

Nu ko lai saka... viss oktobris paskrēja kā viena mirga.... 
Es varu pateikties Dievam, ka man tāds bija, jo kādam tas arī nebija...  Es varu pateikties Dievam, ka spēju just, redzēt, saredzēt, sadzirdēt un pamanīt kaut daļu, kas notiek ap un ar mani... jo visu jau nevar ne apjaust, ne sajust, ne  paspēt....
Es esmu sapratusi vienu lietu, ka lai saskatītu šos mirkļus, ik dienas bij jāskatās vērīgāk, jāieklausās sevī... un tas nemaz tā ne vienmēr ir viegli... pamēģiniet... nu pamēģiniet paņemt baltu lapu un ik dienas pierakstīt vienu  savu mirkli... Jāaaa.. lai pierakstītu viņš jāsadzird, viņš jāsaklausa un jāpamana...  nav, nav tas viegli... Bet!!- es sapratu, ka katram cilvēkam ir lietas, kas viņu teiksim tā -bagātina, un ir lietas kas viņu tērē, jeb atņem enerģiju...  Un teikšu godīgi, ka šo mirkļu pamanīšana mani ļoooti bagātināja...  tas man lika gan sevī klausīties, gan mirkli vērtēt...   tas ir svētīgi... Es zinu, ka  daudzi raksta pateicības dienasgrāmatas, bet tas ir mazuliet kaut kas cits... pateikties mēs varam par visu ko ik dienas.. bet noķert mirkli un vel sajūtas nofotografēt nav viegli...  
Es nemaz neprasīšu,  kā jūs domājat, vai man izdevās,vai nē... tas būtu lieki... es pati zinu, ka nu esmu bagātināta... 
Paturpinot par šo tēmu, pieminēju, ka ir lietas, kas atņem enerģiju, tērē to... Un tieši tāpēc man nebija nevienas citas ziņas, jeb ieraksta šai laikā, lai arī fočēju kādu procesu, gan pabeigtu dabu, gan ierāmētu... bet tas viss ir tā teikt no tērēšanas tēmas... tās ir tās lietas kas vienkārši  ir jau manis izdarītas un tad tiek tikai atrādītas... Es gan nezinu vai mani te kāds lasot sapratīs, tāpēc tā gari neturpināšu...

Piebildīšu, ka gan jau pa kādam darbam atrādīšu ar... nebūs tik traki.... 


Manuprāt Māris Čaklais rakstīja kādā dzejolī:
"Es esmu bagāts- man pieder viss,
 kas ar mani ir noticis."

trešdiena, oktobris 31, 2018

Oktobra mirkļi -31.oktobris.

Šovakar bijām maximā... pēc končām helovīnbērniem... jap...  man nav aizspriedumu, bet šoreiz ne par to ir tēma... Un tad es ieraudzīju šo lelli... es pēkšņi neatceros kā viņas sauca.. Man tāda bija.. sarkana protams, liela...  Tad nu es te vienu no trim paņēmu un spējos... skandināju, gāzelēju... Un tad  atkal ierunājās vīrietis; beidz, piecpadsmit eiro.. ejam....  un nefočē, atnāks apsargs... 
Nu lūk tā! man bērnība bij uz mirkli iekš maximas veikala... mirklis, bet jauks... es protams smaidīju līdz ausēm kā mazs bērns... man jau nevajag daudz, lai būtu prieks no mirkļa. :))


Esmu dzirdējusi kad saka, ka
"Bērnība beidzas tad, kad sāc apiet peļķes..."

otrdiena, oktobris 30, 2018

Oktobra mirkļi -30.oktobris.

Šodien atradu seeen, sen tamborētas čības... bet likās tādas nu  nekādas... Tad atcerējos, par vel senāk Luīzes tītajām puķēm no dzijas...  meklēju, bet tā kā man vajadzēja tagad un tūlīt, tad nebij lielas izvēles košumā... piešuvu kuras pirmās atradu... piešuvu staigāju un tā priecājos.. ehhh.. tiiik feini... 
Mēs taču bieži esam lasījušas ka vajag būt tādām, kādas esam, ka vajag būt īstām un tā tālāk... nu kaudzēm.... bet cik no tā visa mēs tiešām tā atļaujamies?? Mēs taču vispirms padomājam, nu ko tie citi par mums padomās... es tik bieži saprotu, ka esmu pazudusi  pa īstam.. es nekad neģērbjos tā kā gribētos, jo ko tad padomās.. ak vai...  es bieži domāju, vai kādreiz es atkal varēšu būt es pati...  vai es varēšu pārkāpt tam žogam ko pati esmu uzcēlusi??... uiii.. es nez.... Domāju... kur??!! un kad??!! esmu sevi pazaudējusi un to žogu uzmūrējusi..... :))



Es tik ļoti gribētu būt: 
" Gan īsta,  gan laimīga, nevis pareiza..."

pirmdiena, oktobris 29, 2018

Oktobra mirkļi -29.oktobris.

Šogad tā nu sanāca, ka manos balkona puķupodos atraitnītes nodzīvojās visu vasaru. Kad palika galīgi nesmukas, es tās nogriezu un mani podi stāvēja tukši.Tad kādu dienu pamanīju, ka vienu esmu nogriezusi ne līdz ar pašu zemi un tā ir atsākusi augt... tad nu lūk... izauga, uzziedēja, un vel sēklas  piebirdināja pilnu podu, ka pat mazuļi sadīga. Skatos un domāju, nu šito neatlaidību...  trausli, bet skaisti.... 


Zenta Mauriņa ir teikusi:
"Latvietim zeme ir svēta, 
gandrīz vai svētāka nekā debess. 
Sēklu sējot, vienojas Dievs un cilvēks."

svētdiena, oktobris 28, 2018

Oktobra mirkļi -28.oktobris.

Man ļoti patīk kapos.. vienkārši staigāt pa tiem... zinu, būs kas teiks, kas tur var patikt, kapos bailīgi utt...  Manuprāt jābīstas vairāk no dzīviem cilvēkiem, nevis no mirušajiem... Būt kapsētā vienmēr ir īpaši... nu man tā liekas...  aiziet apstaigāt pie visiem, parunāties... un tik daudz ir to kapu kopiņu pie kur piestāt un parunāt... daudz... 


Mums Latviešiem ir sakāmvārdi:
"Cilvēka mūžs ir raibs kā pupas zieds."
un

"Cilvēks otru mūžu nedzīvo."



- paldies-