Saldās končas....

Tad nu arī par šodienas končām, un kāpēc gan ne??!!! Tādas mēs šodien ar Luīzi saražojām :))))

 Nepieciešamas tikai 3 sastāvdaļas-

• cepumi -4 paciņas cepumi selga  (man ir dažādas iesaku + vel 1, ja taisa končiņas, lai ir ar ko apbērt, jeb kur apviļāt- oi.. ku nesmuki izklausas :) )
• rieksti- zemesrieksti, aptuveni 400 gr
• iebiezinātais piens- 2 bundžas, bet man šoreiz bij 2 ar pusi šādas pakas (šobrīd Maximā akcija- lētāk).

 Cepumus un riekstus sablenderēju ar kombainu :))) un samaisu lielākā bļodā.. tad klāt iebiezināto pienu.

Sataisījām saldās "pagales",  ietinām cepampapīrā un ledusskapī iekšā.. lai nostāvas... Otrā dienā sagriež šķēlītēs. Pārējo masu sataisīju apaļās mazās končiņās.. bumbiņas apviļājām blenderētajos cepumos, ielikām iekš mazajiem konču papīriņiem.

 Papīriņi - daļa pirkti pirms gada veikalā Eiro lats, daļa Gemosā..

Mmm.. superīgi...

ļooti ātri pagatavojamas

Jā.. ir ļooti saldas, bet pie melnas kafijas- dievīgi labas...  izmēģini... ;)

Lai jauks vakars!

14.02.

Vakar klīstot pa interneta plašumiem atradu tamborētas sirsniņas shēmiņu.. nu tādas maziņas, maziņas.. domātas laikam iekarināt koka zaros.. vai virtenēm. Tad nu es šodien izdomāju, ka jāpaniekojas... ha-ha-ha.. es takš jau kaut kad teicu, ka tamborēt nemāku :))) un tā arī ir.... bet tas gribēšanu tamborēt nemazina :))

ņēmu to bildi jeb shēmu priekšā un sāku... nu jā.. it kā jau viss skaidrs, bet kad jātamborē, tad čušs vien bij... apstājos jau otrajā aplītī :)))

 1- uzmetu 10 gaisa cilpiņas aplim un savienoju tās
2- otro rindu jātamborē sākot ar trim gaisa cilpiņām ( kā shēmā) un tālāk aptinumu stabiņš ( tad nu šis lūk ir tas kas man ne pārāk padevās, bet nu ar grāmatas un nagu palīdzību tiku galā)  ir, ir man tāda grāmata Tamborējumi -380 tamborējumu rakstu, tad nu tur par aptinuma stabiņu rakstīts - Stabiņu veido šādi. Pavedienu apmet ap tamboradatu piecas reizes, pēc tam adatu iedur pamatvaldziņā un izvelk. Grūtākais ir izvilkt caur tiem pieciem apmetumiem.. nu bez nagiem, man nekādi :)))  tad nu tādus aptinuma stabiņus uztaborēju 16, ar 5 apmetumiem, apli nobeidzot atkal 3 gaisa cilpas un pieveinoju pie pamata apļa ar īso stabiņu kā shēmā.
3- kā shēmā... 5 gaisa cilpas un tad skatīt shēmiņu, 3stabiņi ar vienu apmetumu, 3 ar diviem apmetumiem, 3 ar trim apmetumiem, tad atkal ar 2 un vienu apmetumu.. bet starp stabiņiem gaisa cilpiņas.. sākumā ar vienu gaisa cilpiņu starp stabiņiem, pēc tam 2 , tad atkal vienu gaisa cilpiņu..  jap, es te uztamborēju visu vienā laidā un tad tik ieskatījos shēmā :)))  tāpēc šī daļa ir jāpaskata iekš shēmiņas.. un apli nobeidzam atkal ar 5 gaisa cilpiņām, kuras pievieno atkal pie pamata apļa :))
4- 7 gaisa cilpas, un tad ar īso stabiņu pievieno pie pamati';na.. 3 gaisa cipas, īsais stabiņš.. beigās- atkal 7 gaisa cilpiņas, kuras ar īso stabiņu pievieno pie centra :)) ju-hū!!- viss.. ļooti ātri un viegli....

 Labi.. nenomētājiet mani ar kamoliņiem.. aprakstus tamborēšanai rakstīt nemāku, jo tamborēt jau ar ne :))) 
 Tā nu man pāris sirsniņas tapa.. varbūt vel kāda uztamborēsies.. gan noderēs..  vel jau visu mēnesi var rotāties māja ar viņām :)) ( pačukstēsu, ka man mazkoridorītis joprojām rotājas ar bumbuļu vainagu, un pītais šķīvis-  čiekuri + bumbuļi)

 Lai jauks vakars.... turpinājums sekos :))))

- pazudusi neesmu...

Sveikas saules...

...jeb mana bloga lasītājas... man jau liekas, ka blogu vairāk lasa sievietes.Vienīgais lasītājs no vīrieškārtas pārstāvjiem varētu būt mans vīrs :)))))  Ja nu es kļūdos, tad ................ labojiet ..... :)))))))) Vīrs lasa pa mirkļiem, lai zinātu ar ko es nodarbojos.. jo redzamies reti...

 Un tā.. pazudusi neesmu, bet biju apmulsusi visa mēneša garumā ar tik dažādajiem notikumiem, ka neko negribējās.. ne rakstīt, ne runāt... ai.. pat darīt ne :(  Viens pēc otra nāca lietas, ar ko man nebij viegli tikt galā... lielais aukstumiņš, mašīnas niķošanās, plīsusi ūdens truba mājā, nobrukusi vešenīte uttttttt... neturpināšu...  bet tik ļooti gribas sapurināties, nu tik ļooti, lai tas NE------.... i tuvumā nerādas... :)))

Tāpēc šķiru jaunu lapu un uz priekšu.... Ik pa mirklim domāju, vai šo blogu man vispār vajag???  It kā jau lasa.. vidēji dienā blogā ieskatas ap 380 reizēm.. un manuprāt tas ir daudz... ņemot vērā, ka mans blogs nav par konkrētu tēmu, ka es īpaši nereklamēju un citos blogos komentēju reti...  jo mans dators niķojas ar gmailu un man katru reizi jāreģistrējas un tas ir tik gari un apnicīgi, ka es to savu sakāmo sūtu pa domu vadiem :)))) vai arī vispār manu komentāru neņem pretīm :((( 

 Tad nu es atkal sāku skatīt, kas tad ir tas, ko Jūs lasat manā blogā, kas interesē?? Hmm... papētot izskatas interesanti, jo sākotnēji blogu rakstīju atrādot savus krustiņdarbus, BET!!- tās nebūt nav iecienītākās ziņas šai blogā.  Un tas man liek mazuliet padomāt- par ko tad rakstīt turpmāk.

 Neko dižu jau izdomāt negribu un nemaz nevajag... nolēmu, ka rakstīšu to, ko daru.. tikai biežāk :)) es reti rādu ko adu, šuju, vai citādi darbojos... Gribas lai jums ir ko lasīt, ja jau ieskataties šeitan :)))

Katrai mums datorā ir mapes ar super interesantām it kā niecīgām lietiņām, ko gribas izdarīt, uztaisīt .. īsāk sakot ideju mapes... Tad nu man ar tādas ir :)) un daudz... kaudzēm ....  tur tiek iemestas pa kādai bildei, bet ne vienmēr ir klāt no kurienes bilde ņemta, kas ir idejas autors. Aptuveni jau atceros no kādiem plašumiem ideja nāk, un tā kā nebij domāts par to rakstīt, tad tam nepiešķīru lielu vērību :(

Tagad ir doma pakustinot ideju mapītes (ko daru visu laiku), arī parādīt , kas tad man sanāk :)) tā es Jums atrādīju savus pūču makus 

Tad nu uz priekšdienām rādīšu visādas drazības :))) kas sanāk un kas ne...

Nu re ku gari man sanāca ar Jums aprunāties.. bet man īsi reti kad sanāk... :))

Heiii... šodien jauka diena.. sniga sniegs, saulītes nebija, bet kalendārā datums tāds jauks- 14. februāris. Es neteikšu, ka mēs šos svētkus svinam vai nesvinam... bet svētku nekad nevar būt par daudz...  arī šogad ar Luīzi esam tikai divatā... bet tas jau netraucē mums to svinēt pa savam... :))

Kā un ko?!? - par to nākamajās ziņās...

Mammas asaras...

Mammas ir īpašas būtnes... Mammām piemīt ļooti liels neiedomājams spēks un mīlestība.

YouTubā rakstīts,ka tas ir uz patiesiem motiviem balstīts klipiņš. Kāda māte vairāk kā 2h turējusi pie savas sirds mirušo bērniņu un tas atdzīvojies.. brīnums...?? !!!

 Šo video es pamanīju draugos, un arī tur minēja, ka Latvijā ir bijis līdzīgs gadījums.

  Es arī neiztiku bez asarām.

Pūces salidojušas...

Patiesība ir tāda, ka tamborēt es nemāku. Es to zinu, bet kaut ko saknibināt ar to adatu- es varu :))) 

Kādā blogā atradu šo superīgo bildi- pūču maku... Man tik ļooti iepatikās, ka izdomāju- man arī vajag... vai tad nu nesanāks :)))) Pa nu jau populāro lapu Printerest es ganos kādu gadu, ievilku bildes, saglabāju linkus, bet ai, ai... lai kaut ko tai linku mudžeklī atrastu :(  Tagad esmu gudrāka, un nu esmu Printeresta lapas lietotāja ar saviem tā saucamajiem dēļiem, un ja kaut ko no tiem tapināšu, noteikti links nekur nebūs pazudis un man tas patīk :)) ļoti, ļoti.. Un pie viena, varu pateikt mīļu Paldies- kas arī darbus, idejas no mana bloga ir ielikuši iekš šī plašās ideju pasaules.

 Un tā.. šis stāsts ir par maniem pūču makiem, kas tapa pēc tās mazās bildītes. Kā pareizi viņus tamborēt, es nezinu. Bet mana māja pagājušā gada nogalē pielidoja pilna ar dažādu krāsu pūcēm. Dažas no tām jau aizlidojušas un nemaz nepaspēja uz fotosesiju . Bet dažas vel domā un meklē mājas. Viena daļa no tām bij

vakar  ielidojušas ābelē... daļa šodien saulītē pagrozījās.

 Kas ir šīs pūces un ko viņas māk darīt??? Viņas māk glabāt noslēpumus :))) telefona sarunas un īsziņas... Viņas noteikti var sasildīt telefonu.... Viņas noteikti telefonu var pasargāt no atslēgu švīkām un tamlīdzīgām lietām. Īsāk sakot- pūces telefona maki. 

Vēl jau šīm nav ko sargāt, nav māju... Varbūt kāda lai pie tevis aizlido???

Lai jauka šī saulainā diena!

Gada sākums.

Ir sācies jauns gads. Man tas ir sācies ļooti piepildīts un par to paldies Jums. Gan tiem kas pasūta darbiņus, gan tiem kas novērtē, gan tiem, kas uzskata, ka par mani pat ir vērts uzrakstīt presē :)))  Jā- jau gada pirmajā mēnesī ir vairāki pasūtījuma darbiņi- par to man liels prieks. Gan kādā no turpmākajām ziņām varēs redzēt procesu jaunam darbiņam. Pirmie darbiņi- taps mazuļu datnes. Jā, gan kaut kas jauns, gan jau no klasikas.

  

Gada otrajā dienā uzzināju kāda konkursiņa rezultātus- portālā  sievietes pasaule . Dāvanā saņēmu LABAS Fiskars šķēres :)) 

 Šķēres tiešam ir super.. man pēkšņi virtuvē tās ir neaizstājamas :)))

 Un vel pie tā visa, bija intervija novada laikrakstam "Stars" ( kaut kā šogad nolēmu, nu lai jau iet :))) iepriekš biju vai patsmit reižu atteikusi ).  Pareizāk laikam būtu teikt saruna, nevis intervija.  (rakstu var izlasīt uzklikšķinot uz bildes ar peles labo pogu - atverot jaunā lapā)

Tā lūk ir sācies man šis gads.  

Lai arī Jums ir piepildīts šis laiks- ar darbiem, priekiem, dzīvi.

mājas-




attēls no briic.lv

 

Mājas -

tā ir nevis vieta,

kur tu dzīvo,
 bet vieta,

 kur tevi saprot.

Lai mums katram ir vieta, kur mūs saprot.

Tējai

 Tāds pa ātro-ļooti ātro tapa motīviņš kastei, šoreiz tējas kastei. Izdomāju, ka vajag mūzikas skolas audzinātājai uzdāvināt tējas kasti, tad nu pa 2 vakariem tapa motīvs. Atsauksmes nezinu, jo vēl jau ir brīvlaiks.

Shēmā vēl bij paredzēti vientuļi krustiņi, ko uzreiz izlēmu nešūt- bij doma aizstāt ar sarkanām smalkām pērlītēm, bet kad sāku šūt- man nepatika, atstāju tāpat. Shēma no CrossStitcher žurnāliņa pielikuma- vienkārša, bet smuka :))  Jau otros ziemassvētkus šuju tējas kasti dāvanai.

Gundega- apsolos kādai no nākošajām tējas kastēm safočēt solīto kopā salikšanas procesu.
 Šoreiz man viss bij pa ātro.

Nu jā.. izšūta ne  viena vien tējas kaste, bet par to citreiz. Es padomāšu, vai likt bildes pirms dāvināšanas, vai atstāt noslēpumā? :)))) Elīna, kā tu domā??? :)))

Laiks tējai.......

NEW....

 Ir sācies jauns gads. Ko tas mums nesīs, kāds tas būs, tas atkarīgs tikai un vienīgi no mums pašiem.  Šogadu sagaidījām Madonā skatoties salūtu. Tas tiešām bij krāšņs un skaists. Parasti skatījāmies no mājas-5km no pilsētas, vai no kāda Madonas pakalniņa. Šoreiz no laukuma- bij skaisti.

 Šogad mēs bijām visa ģimenīte kopā-  arī Luīze un Elīna ar draugu Kārli. Pagājušā gadā jauno gadu sagaidījām ar Jāni divatā (bērni kur kurais, Luīze laukos, Elīna ar draugiem). Katram no mums tai naktī bij savas domas, savi plāni, ieceres.. kas kārtojās un rindojās, jo ir novilkta jauna starta līnija... viss sākas no jauna. Ir taču jauns gads!  Arī manās domās viss mudžēja no plāniem un apņemšanās.. Viena no tām, ka šadā pulciņā cerams būsim biežāk.  

Un turpinot par plāniem un iecerēm, pagājušā gadā teicu, ka būs jāpabeidz iesāktie darbi... šis tas izdevās. Atzīšos, ka šeit parādīti labi ja puse no darbiem..  Nav vairs tā ka katru izšuvumu, adījumu vai ko citu nofočēju, vai ieleiku te ziņu, tad nu šogad mana apņemšanās būs biežāk parādīt savus darbiņus. Biežāk parunāties. Vai izdosies- nezinu. Kā vienmēr- pasaki skaļi ko plāno- nekas nesanāks :)))) Man tā ir tiešām- plānoju sašūt visas zeķes, bet nekā.. laikam par skaļu pateicu, nomainījās adatiņas un decembrī daudz adīju, tamborēju :))  Īsāk sakot- baudīšu dzīvi un ar jums joprojām parunāšu.. turpināšu blogot...

Tiekamies šeit un tepat;)

Laimīgu Jauno gadu!!!

mani dārgumi...



2011.gada janvāris- Marinzejā

Tā nu tas ir- vecais pavadīts... jaunais sagaidīts... Nekas uz zemes šajā kārtībā nemainas. Tikai mēs paši.. nu mazulietiņ mainamies, tāpat kā mūsu mīļie... Mans Robčiks (audžutēvs) , kuram ir jau 80, šogad tā mazuliet savādāks ... tāds kā skumjāks, mazbērnus samīļojot pat asaru nepaspēj noslēpt. Un tie viņa teicieni šoreiz tik ļooti iesēdās prātā. Kādu dienu ciemojoties, izdomāja pusdienas pa ātro.. Izvārīs kartupeļus ar visu miziņu, tad nomizos un ēdīsim ar biezpienu. Tā pa vienkāršo... tad nu sarunas ritinot visi sēžam ēdamistabā ap galdu un mizojam karstos, kūpošos kartupeļus.  Luīze mizo bet kartupelis karsts ... Robčiks blakus sēžot saka- dod man.. es tev palīdzēšu...un klusiņām atkārto velreiz jau Luīzei tuvāk pie austiņas- es tev palīdzēšu līdz sirmam vecumam, kamēr spēšu...  tas bij nu tik, tik mīļi, tik vienkārši... dažiem nejauši kaut kas bij acīs iebiris, vienam pēkšņi acs niez utt... 

Ai, ai kā laiks skrien un nežēlo nevienu. Tik skaita un skaita tos ciparus klāt...Cik labi, ka man ir mani mīļie, mani dārgumi... Jā tie ir mani zelta gabaliņi- mamma un Robčiks. Citu man nebūs, es to apzinos...... Tāpēc cenšos bieži braukt ciemos, palutināt .. kā!? - pavisam vienkārši.... manam Robčikam pēkšņi patīk puķes... un es šad un tad vienkārši tāpat uzdāvinu kādu ziedu puķupodiņā, uztaisu kādu kūku vai izcepu keksiņu... vai sapērku labi daudz biezpiena sieriņus, daudz... daudz :))) Pagājušajā ziemā bij dziļš sniegs, un tad es nedēļā 2 reizes braukāju pie saviem mīļajiem vedu veikalu labumus. Ar mašīnu līdz mājai iebraukt nevarēja, stiepu smagās tašas. Jā, jā.. dažureiz nesamais bij traki smags... jo man pat kaķiem veikala labumi jāved, un joprojām tējas krūzē cukurs tiek bērts 3 karotītes :))) kā senos laikos.. par katru cukurfabriku :)))) Robčītis manus braucienus sauca par centralizēto partikas piegādi :)) Ja kāds atnāca ciemos, tad viņš visā nopietnībā stāstīja, ka viņam ir šāds pakalpojums :)))   Kad viena kaimiņiene klusām sāka iztaujāt mammu, kā var pieteikties uz šo pakalpojumu, smiekli bij skaļi... jo kaimiņiene noticēja visām viņa pasakām :)))

Luīze savā blogā vakar rakstīja par savu paradīzes stūrīti, tad Marinzejā ir mana paradīze. Es nezinu ar ko tas izskaidrojams, bet man tur velk, man tur patīk... Tur es sasmeļos spēku kaudzēm.... Zinu ka māsai ir tieši tāpat, un man liekas ka Luīzei un Jonatānam tāpat. Viņiem tā ir laimes zeme, kur var darīt ohh! kādas lietas :)) Pēdējie viņu kopīgie piedzīvojumi paliks atmiņā ilgi.. man liekas ne tikai viņiem pašiem.

 Pastāstīšu vienu no tiem arī jums ;)

Ziemassvētki...  vakars pavadīts.. visi dodas gulēt. Luīze un Jonatāns (māsas puika, kurš vecāks par Luīzi tik pāris mēnešus) iekārtojušies abi vienā istabā, jo tak jāizpļāpajas abiem. Pārējie guļ saldā miegā citā istabā. Pēkšņi naktī pēc trijiem Robčiks pamostas. Istabā uz sienas zīmējas atblāzmas no baterijas. Pagalmā kāds staigā ar bateriju. Naks, protams visi tiek modināti, trauksme- zagļi... Robčiks- atkal kāds ap traktoru ložņā, mamma sauc, nē.. tak jau gaļu zog no žavētavas (jo tai dienā tika žāvēta gaļa)  visi steidz skatīties kas notiek. Klupdami, krisdami, pusapģērbušies, pus ne, izskrien pagalmā un sāk klaigāt... protams ātrumā neatpazīst un nesaprot kas notiek. Pēc brīža viss top skaidrs. Diviem pļāpātājiem miegs nenāk ne vienā acī :)) viens no viņiem pamana ka snieg..un sasnidzis jau ir tik, ka var slidināties.. un vai tad daudz jādomā cik pulkstens?- ha nemaz.. Saģērbušies kas nu atradies tai istabā un aidā.. no pagalma uz kalniņa ar slēpēm un ragaviņām braukāt :)))

Nu ko lai saka.. gulēt ziemas prieku cienītāji aizdevās ap sešiem rīta pusē.. pamostoties dienā- sniegs jau bijis vairs tik puse un nekāds- slapš. Un tad jau tie prieki bij vel lielāki, ka paspējuši, ka nenogulēja. 

Man prieks, ka viņi tik ļoti priecājas  par elementārām lietām.

Un kā man kāds bieži saka- prieku radam mēs paši...

Manējie to māk! Tie ir mani mazie dārgumi- debese, saulīte, mākonīts.

Lai ir ko mīlēt, un kas mīl!

Pārdomām II .... jeb smaidu ar sirdi, bet ar asarām...

• Šodien pēc tam, kad noskūpstīju savu 5 gadus veco dēlu uz vaiga, izskatījās, ka viņš manu buču berzē nost. Tāpēc es viņam paprasīju: ’’Kāpēc to berz nost manas bučas?’’ Viņš iesmējās un atbildēja: ’’Es neberžu nost! Es tās berzēju, lai tās paliek uz visu dienu.’’

• Vakariņās es ar mazo brāli runāju par to, ka daudziem cilvēkiem nekā nav. Tad mans mazais brālis teica, ka viesiem kaut kas ir. Es prasīju, kas tas ir. Viņš uzlika roku uz krūtīm un teica, ka tā ir sirds.

• Šodien es gāju ārā no veikala, kad kāds puisis aizcirta durvis tieši man priekšā. Mazs zēns apmēram 9 gadus vecs apgāja man apkārt atvēra, pieturēja durvis un teica: ’’Viņš tevi laikam nepamanīja, mans tētis saka, ka vienmēr ir jāpietur durvis skaistām dāmām.’’ Mazi zēni, kas jau zina kā izturēties pret meitenēm.

• Šodien bērnu dārzā bija “Kas es gribu būt, kad izaugšu” diena. Meitene, kurai bija 5 gadi bija saģērbusies kā ārsts. Viņa teica, ka būs vēža ārste un atradīs pretlīdzekli, lai vairs neviena cita mammīte nenomirtu.

• Šodien es runāju ar mammu par savu bijušo draugu. Mana mamma prasīja, kāpēc mēs izšķīrāmies, kad es jau gandrīz sāku paskaidrot, mans mazais brālis teica: ’’Tāpēc, ka viņš bija stulbs un aizmirsa, cik skaista viņa ir!’’

• Es biju kapos un redzēju vecu sievieti raudot. Bez nekādas domāšanas mana meitiņa pie viņas aizgāja, apskāva viņu un teica: ’’Tu neesi viņus pazaudējusi, viņi vienmēr būs tavā sirdī.’’ Sievietes smaids bija nenovērtējams.

• Mana meita iet uz bērnudārzu, kurā arī iet akls puisītis. Viņa nesaprata, ko tas nozīmē, tāpēc es paskaidroju. Nākamajā dienā, kad gāju viņai pakaļ, es viņu atradu aizvērtām acīm sēžot pretī aklajam zēnam, stāstot kā izskatās koki un puķes un mazais zēns smaidīja.

• Šodien mans tēvs picas gabalu iedeva mūsu nabadzīgā dārznieka dēlam, kuram bija tikai 6 gadi. Viņš picas šķēli salocīja, ietina salvetē un nolika maliņā. Kad mans tēvs viņam prasīja, kāpēc viņš to neēd tagad, zēns atbildēja: ''Es to aiznesīšu mājās un sadalīšu ar mammu un māsiņu.''

• Šodien, kad paskatījos apkārt kādā pārpildītā restorānā, vienīgie smaidīgie cilvēki bija bērni.

• Es strādāju bērnudārzā un, kad maza meitenīte bija piečurājusi bikses, es nolēmu viņai iedot citas drēbes. Viņa bija ļoti bēdīga un apkaunota, tāpēc kāds zēns uzvilka kleitu un turēja viņas roku visu dienu, sakot: ''Skaties, visi smejas par mani!''

• Es esmu 3. klases audzinātāja. Lielākajai daļai bērnu ir mazas zīmītes pusdienu maisiņos no vecākiem. Vienu meitenīti tēvs ir pametis un viņas māte ir atkarīga no narkotikām, bet viņas 12 gadus vecais brālis vienmēr uzraksta ''es tevi mīlu'' uz viņas brūnā pusdienu maisiņa.

• Mana draudzene bija runājusi ar puisi internetā, kurš viņai bija draudējis, ka atnāks pie viņas un viņu piekaus. Viņai ir 3 mazie brāļi, kuri visi tagad guļ pie viņas gultas uz grīdas un pie viņas istabas durvīm jau nedēļu kopā ar ūdens pistolēm, lai lielā māsa būtu drošībā.

• Vakar es runāju ar tuvu draugu par to, ka mans tēvs ir alkoholiķis un viņš parādās uz maniem koncertiem piedzēries, un mani tas kaitina. Mana drauga atbilde bija: ''Jā, tavam tēvam ir nepieciešama palīdzība. Bet mans tēvs vienmēr ir pilnīgi skaidrā, bet nekad nav atnācis uz nevienu manu futbola spēli.''

• Vienreiz es savai māsai, kurai ir tikai 6 gadi, pastāstīju: ’’Kad līst, kaut kur šajā pasaulē raud kāda meitene.’’ Vakar lija un es ieraudzīju māsa skrienot ārā pa durvīm ar lietus mēteli, tāpēc jautāju, kur viņa dodas. Viņa atbildēja: ’’Es atradīšu to meiteni, kura raud un viņu iepriecināšu.’’

• Es strādāju kostīmu veikalā un vienu dienu ienāca kāds mazs zēns. Es jautāju kāda veida kostīmu viņš gribētu. Viņš teica, ka gribētu būt supervaronis. Es jautāju: ’’Kurš?.’’ Viņš atbildēja: ’’Mans tētis.’’

• 3 dienas atpakaļ mana labākā draudzene nomira. 2 dienas atpakaļ viņa kļuva par donoru. 1 dienu atpakaļ es uzzināju, ka 9 gadus vecam zēnam tagad ir viņas sirds. Šodien es satiku šo zēnu. Viņš teica: ’’Tāpēc, ka man ir tavas labākās draudzenes sirds, tagad es būšu tavs labākais draugs.’’

• Manā skolā mācījās meitene ar īpašām vajadzībām. Vienreiz, kad gāju mājās, es redzēju nejaukus zēnus, kuri viņai teica, ka dubļainā peļķē ir zelts. Viņa aizskrēja līdz peļķei un sāka šļakstināt dubļus un zēni smējās, kad viņa nosmērējās. Tā vietā, lai smietos, viens zēns, kurš to redzēja, aizskrēja pie viņas un sāka kopā ar viņu spēlēties

/kopēts no portāla draugiem.lv/

 

Izlasi arī Pārdomām pirmo daļu....

Lai jauka un piepildīta diena!!!

 

šodien...

Ja skatas pēc pareizības un visiem principiem, tad šodien ir tā diena, kad taisam savu sapņu, vizualizācijas vai dārgumu  kolāžu. Šodien ir mēness pirmā diena... (svarīgi veidot augoša mēness laikā). Šodiena ir īpaša, jo uz pasaules valda ļooti daudz laba vēlējumi, kas izskan Visumā :)) Super!!!

Kāda ir šīs kolāžas jēga? Būtībā tās funkcija ir tāda pati, kā vienkāršam mērķu vai sapņu sarakstam, tikai šoreiz tavi sapņi ir vizualizēti un veidoti pārāk daudz pie tā nepiedomājot.
Šodien arī es taisīšu savu kolāžu, un kāpēc gan ne??  Ieviesīšu pati sev tradīciju šai laikā. Iepriekšējos gados rakstīju vēstuli nākamajam gadam ar vēlmēm.. un pateicību par to kas bijis...

Ir tik daudz stāstu dzirdēts par šīm vēlmju kolāžām- piepildās.. un ja tam tic!- tad noteikti piepildas.. 

Kā tad līmē kolāžu? Es nezinu vai ir tādi nosacījumi- parezi, nepareizi... bet tie galvenie principu ir:

• kolāžas centrā vari uzlīmē savu fotogrāfiju un tai apkārt tad attiecīgi attēlus, kas simbolizē tavas vēlmes katrā dzīves sfērā.

• kolāžu vari veidot viena pati, taču jautrāk un mīļāk, ja sarīko kolāžas vakaru un griez un līmē kopā ar  savējiem! Ja laba enerģija virmo telpā, arī kolāžā ieguldīsi daudz pozitīvāku attieksmi!


•Nepieciešamās lietas: kaudze ar žurnāliem (der jebkādi dzīvesstila, sieviešu, recepšu, dārza žurnāli - jo vairāk, jo labāk!), šķēres, līme, liela kartona vai papīra loksne, un kāda svecīte, ko iededzināt darbošanās laikā, lai telpā būtu pozitīva enerģija.

•Kolāžas veidošanā svarīgi ļauties savām sajūtām - atslābinies un vienkārši šķirsti žurnālus un griez ārā to, kas tev ļoti iepatīkas - gan attēli, gan uzraksti. Pēc tam, kad to visu salīmēsi kopā, varēsi skaidri redzēt kolāžas kopējo noskaņu un paanalizēt, kāpēc ir tā un pēc kā tu alksti. Tāda neliela ielūkošanās pašas zemapziņā.

•Interesanti un vērtīgi ir šādu kolāžu izveidot visai ģimenei kopā. Lielās lapas vidū uzlīmējiet ģimenes foto un kopīgi izveidojiet savas ģimenes 2012.gada sapņu un dārgumu karti!


Sieviešu Klubs (portāls)  apkopojis efektīvākās mērķu pasūtīšanas/vizualizēšanas metodes.


1. Pieraksti mērķus un sapņus uz baltas lapas (vai arī sarkanas, rakstot ar zelta pildspalvu). Šeit jau uzdevums skaidrs, vajadzīga lapa, mērķi, visu skaidri uzraksti (ievērojot mērķu izvirzīšanas pareizos principus), pārlasi izsapņoto un lapu uz pus gadu noliec kādā vietā, kur tai netiks klāt svešas enerģijas.

2. Veido kolāžas. Šī uzdevuma veikšanai būs nepieciešami žurnāli, līme, šķēres un liela lapa, kuru izmantosi kā pamatni, uz kuras kolāžu veidot. Kad sapņi uzlikti uz papīra, noliec to redzamā vietā un katru dienu uz to paskaties.

3. Meditē. Tas ir lielisks veids, kā saiet "kontaktā" ar savu augstāko/dievišķo un pa tiešo parunāt ar viņu. Izklāsti, ko vēlies un saņemsi atbildes, kas tev jādara, lai mērķus īstenotu. Tāpat vari pameditēt kaut uz dažām minūtēm. Apsēdies ērti krēslā (vai arī puslotosa pozā, kas piemērota iesācējiem), turi taisnu muguru, aizver acis, koncentrē visu uzmanību uz savu elpu un ļaujies klusuma brīdim savā galvā, prātā, apziņā... Lai izdodas!

 

BET!!-Varbūt tieši ar šo Jauno gadu vari sākt burvīgu tradīciju - rakstīt savu Sapņu grāmatu.

Pierakstīt savas vēlmes ne tikai vienreiz gadā, bet biežāk.

Ir divi varianti, ko darīt ar pierakstītajiem sapņiem. Citi uzskata, ka tie jānoglabā un tikai pēc gada jāapskatās, cik daudz piepildījies. Citi domā gluži otrādi - sapņi jāpārcilā biežāk, lai tu atkal no jauna sakoncentrētos tam, ko patiesi vēlies.

Tāpat ir arī vairākas versijas par to, kad labāk pierakstīt savus sapņus - ir uzskats, ka labvēlīgus augsni saviem sapņiem varam sagādāt, tos uz papīra uzliekot augošā Mēnesī. Tomēr svarīgākais ir darīt to brīdī, kad jūties labi un tev ir iedvesma sapņot un ļauties fantāzijām!

Kā izskaidrot to, ka pierakstītās vēlmes un sapņi piepildās? Teorijas ir milzum daudz un dažādas. Viena no tām ir ezotērikā bieži dzirdētais Pievilkšanas likums (kas plaši aprakstīts arī grāmatā Noslēpums). Arī to skaidro dažādi, bet būtība ir tāda, ka cilvēks ir kā magnēts, kas pievelk pie sevis to, ko grib saņemt. Ja tu esi pozitīvs un vēlies saņemt pozitīvas lietas, tu arī pievilksi visu labo un pozitīvo. Bet, ja esi drūms un to vien dari, kā par visu sūksties un gaidi nebūšanas, tad to arī saņemsi. Jo to tu taču arī gribēji.

Pievilkšanas likuma darbību īsi var aprakstīt šādi:

1. Tev jāzina, ko tu gribi

2. Prasi Visumam to, ko tu gribi

3. Domā un uzvedies tā, it kā objekts, lieta vai notikums, ko gribi, būtu jau ceļā

4. Esi atvērts, lai to saņemtu (nepadodies un nesāc šaubīties, ka sapnis nekad nepiepildīsies)

Pieredze

Ieva (27), augstākā izglītība, precējusies, jau vairākus gadus Jaunajā gadā veido vēlmju sarakstu:

Pirmo reizi vēlmju sarakstu izdomāju taisīt tad, kad gāju vidusskolā. Bija kārtējais garlaicīgais Vecgada vakars. Mēs ar vecākiem sēdējām pie svētku galda un skatījāmies televizoru. Un, neatceros vairs kurš un kādā sakarā, bet televīzijā dzirdēju ieteikumu sarakstīt visas nākamā gada vēlmes uz lapiņas. Pilnīgu visu, ko vēlamies nākamgad sasniegt, redzēt un dabūt. Kaut kā aizķērās man tā doma, un tā kā tāpat nebija ko darīt, ķēros klāt. Sanāca man vairāk kā 100 lietu. Kad tagad lasu, nu smieklīgi, visādi sīkumi un muļķības, bija gan arī nopietnākas lietas par mācībām, sasniegumiem utt. Pēc tam to sarakstu sarullēju un nobāzu vienā no savām bērnības lietu lādītēm. Un aizmirsu. Atcerējos par šo sarakstu īsi pirms nākamā Vecgada vakara. Atradu un izlasīju. Sāku raudāt. Piepildījušās! Manas vēlmes bija piepildījušās! Viena no pirmajām vēlmēm bija skūpsts. Muļķīgi. Bet toreiz tā bija viena no manām karstākajām vēlmēm - ak, kaut tas smukais džeks no tās un tās klases mani noskūpstītu. Nekas vairāk par skūpstu mums tā arī nekad nebija. Bet tajā Vecgada vakarā mēs pat nepazinām viens otru, turklāt skolā biju klusā pele un man pat prātā nenāca, ka viņš varētu ar mani vispār runāt, kur nu vēl noskūpstīt!

Kopš tā vakara, kad sapratu šī vēlmju saraksta spēku, es to daru regulāri. Domāju, ka tas spēks ir tajā, ka es uzlieku savus sapņus uz papīra, līdz ar to skaidri tos priekš sevis nosaucu un tie saglabājas manā zemapziņā kā vadugunis, uz kurieni doties. Ja man tie nebūtu jāuzraksta, es savus sapņus tik skaidri neapzinātos. Un tā lielākā cilvēku problēma, manuprāt, tieši tāda arī ir - viņi nezina, ko viņi patiesi grib. Skrien tikai pakaļ stereotipiem un sabiedrības uzstādījumiem par to, kas tev būtu jāgrib, kas tev būtu jādara un jāsasniedz. Bet varbūt to tu nemaz negribi!?

Liene (24), augstākā izglītība, neprecējusies, raksta Sapņu grāmatu jau vairākus gadus:

Jau vairākus gadus man ir kladīte, kurā pierakstu savas vēlmes un sapņus. Daru to brīžos, kad ir iedvesma, kad jūtos priecīga. Ir tik jauki pašķirstīt šo sapņu grāmatiņu un izlasīt sapņus, kurus vēlējos pirms vairākiem gadiem vai pat tikai pirms vairākiem mēnešiem. Un vēl lielāks prieks, ka tie piepildījušies. Protams, ir daļa, kas nav realizējušies. Bet redzot tās lielās vēlmes, kas pirms tam šķita neticamas, bet nu ir piepildījušās, zinu, ka arī pārējās piepildīsies. Citiem sapņiem vajag mazāk laika, lai piepildītos, citiem - vairāk. Es savu sapņu kladīti pāršķirstu pāris reizes mēnesī, tas ļauj man atcerēties, ko es patiešām vēlos. Es uzskatu, ka pārlasot savus sapņus, mēs tos ieprogrammējam sevī un savā dzīvē, tāpēc tie arī piepildās. Pārāk bieži gan es neieteiktu sapņu grāmatu pāršķirstīt, jo pārāk daudz koncentrēties uz to arī nevajag. Tad tas kļūtu par izmisīgu vēlmi, un izmisums nav pozitīvas emocijas. Tā sapņu piepildīšanās ir tāda maģiska lieta. Ir pašam jāgrib no sirds, jāraksta brīdī, kad esi pozitīvs. Un nepaies ilgs laiks, kad dzīve tev sāks piedāvāt iespējas. Tev tās jāatpazīst, jāizmanto, jāredz tā lietu kārtība, ko šī iespēja tev piedāvā. Šī lietu kārtība arī ir skaidrojums, kāpēc citi sapņi piepildās lēnāk, citi - ātrāk. Lai kaut kas notiktu tā, kā tu vēlies, ir jānotiek virknei citu lietu. Kamēr tās sakārtojas tādā secībā, lai tas notiktu, var paiet laiks.

Vai Tu tici, ka sapņi piepildās? Un vai tu atļauj sev šo burvību- sapņot?

/šo ziņu rakstot izmantiju dažādus rakstus no interneta plašumiem/

 Nu ko.. varbūt ir vērts pamēģināt? un noticēt brīnumam.... jo brīnumi taču notiek!!!

Tikai vienreiz gadā ir visgarākā un skaistākā nakts – Ziemassvētku nakts –, kad spoži spīd zvaigznes un cilvēku sirdis pilda miers un siltums. Lai arī Tavā sirdī šajā dienā mājo miers un mīlestība!

 

Adventes vainags....

Tā nu šogad sanāca, ka man adventes vainags ir tāds........ divi vienā :)))  Interneta plašumos ieraudzīju vainagu no dzijas kamoliem un egļu rotājumu bumbuļiem.. protams ka uzreiz  man  arī tādu vajadzēja :))))

Ha.. daudz nav jāprāto.. protams es nezinu kā bij gatavots tas mans iedvesmu vainags, bet sieviete ir radoša būtne un izdomāju, kā to taisīšu es :))

Pirmkārt sagādāju vajadzīgo- šo to sapirku, šo to izmantoju no mājas krājumiem....

Nepieciešamais-

vainaga pamatne,

divu veidu dzijas,

 putamplasta bumbuļus (divu izmēru),

egļu bumbuļi (maximā uz akcijas pa lēto divu toņu, divu lielumu)

līmes pistole un stienīši.

Ķēros pie darba ;) Satīt dziju uz putaplasta bumbām- nebij tik traki.. bik iemanījos un nekas neslīdēja nost. Putaplasta bumbuļus izdomāju izmantot, lai būtu man tie dzijas kamoliņi tāda vienāda lieluma :))

 Izlietojās 14 palielāki putaplasta bumbuļi(4,5cm diametrā), un 20 mazās putaplasta bumbiņas(3cm diametrā). No lielajiem egļu bumbuļiem izlietoju laikam 8 .. mazākos nesaskaitīju..... un tad visu pamazām līmēju klāt pie vainaga pamatnes. īpaši neslēpu pamatni.. tāds nebij mans mērķis.. šur tur tā spīd cauri, bet vel variants- ja negrib lai pamatne redzas- var to notīt ar atbilstošā toņa dziju... līmēju tā, kā kad dekorējam vainagu.. tikai uz augšu, lai vainagu pakarot pie sienas, otra puse pieguļās līdzeni sienai....  Jā- vainagi parasti uz durvīm, bet man te dzīvo tik ziņkārīgi putni, ka uz durvīm esošo visu izplūkā..  

Tad nu mans vainadziņš ir piekārts pie sienas mazajā koridorītī ienākot mājā... (šajās bildēs tas nav redzams)

Man vainadziņš ļoooti patīk.. tāds košs.. priecīgs.. Luīzei arī.. ieraugot bij ssssuuuupeer...varbūt arī tev iepatīkas, un nākošgad arī tu savā mājā tādu vari  uzveidot :))

Lai izdodas....

Nu tā.. vainags ir, bet kas ar svecēm??? Tad nu noskatīju, ka māsai smuki izskatas sveces šķīvī un apbērtas ar bumbuļiem.... un jūs tak zinat, ka es visas idejas cenšos likt aiz auses :))) pārbraucu mājās.. sameklēju lielāko šķīvi.. saliku savas sveces un piebēru šķīvi ar bumbuļiem.. protams tādās pašās krāsās kā vainags... tas tā- vienotam stiliņam :)))

 Jā.. traki vienkārši.. bet mums patīk.. ir pa ātro un pa smuko...

Lai koši un priecīgi svētki arī tavā mājā!

Kad viņa....

Kad viņa iet prom dusmīga

[seko viņai]

Kad viņa ir klusa

[pajautā, kas ir nepareizi]

Kad viņa tevi ignorē
[piesaisti viņas uzmanību]

Kad viņa parāda sevi no sliktās puses
[stāsti, ka viņa ir skaista]

Kad redzi, ka viņa sāk raudāt
[turi un neatstāj vienu pašu pasaulē]

Kad redzi viņu aizejam
[pielavies un apskauj no mugurpuses]

Kad viņa ir nobijusies
[pasargā viņu]

Kad viņa nolaiž savu galvu uz tava pleca
[noliecies un noskūpsti viņu]

Kad viņa paņem tavu mīļāko cepuri
[atļauj viņai to paturēt]

Kad viņa tevi ķircina
[ķircini tu arī viņu un liec viņai smieties]

Kad viņa ilgu laiku neatbild
[nomierini, ka viss ir OK]

Kad viņa skatās uz tevi ar šaubām
[paskaties pats uz sevi]

Kad viņa saka, ka patīc viņai
[viņa īstenībā vēlas pateikt daudz vairāk nekā spēsi saprast]

Kad viņa satver tavas rokas
[turi tās un spēlējies ar viņas pirkstiem]

Ja viņa tev uzskrien virsū
[dari viņai to pašu un liec smieties]

Kad viņa izstāsta tev noslēpumu
[glabā to]

Kad viņa skatās tev acīs
[nenolaid tās, kamēr to nedara viņa]

Kad viņa skumst pēc tevis
[viņai sāp]

Kad tu salauz viņas sirdi
[sāpes nekad pa īstam nepāriet]

Kad viņa saka, ka viss ir beidzies
[viņa vēl joprojām vēlas pie tevis]

/kopēts no interneta plašumiem- autoru nezinu/

-šogad-

Tāds nu ir šogad Luīzes adventes kalendārs. Iekārtojies virs klavierēm... Pavisam vienkāršs, ātri sakomplektēts. Ieraugot "Tiger" veikalā knaģīšus ar datumieņiem un tikai par latu, ideja uzreiz tapa skaidra... šogad būs pa vienkāršo... gribēju taisīt papīra tūtes, bet nu beigās paliku par labu šiem vienkāršajiem, lētajiem (10gb-14 sant) papīra maisiņiem.

Šogan kalendārā noslēpusies liela puzle. Pirms pāris gadiem jau bij šis variants... visiem ļoooti patika...  Šoreiz puzle lieeela un laikam nemaz tik ātri tā Rīga nebūs gatava :))))

Pie sienas uz āķiem pakārts palielāks zars, kas ir no jūrmalas kādreiz pārbraucis... Vel lieta ko uzreiz nopirku ieraugot bij šīs lampiņas, kas darbojas uz baterijām, mazā pults, noslēpusies aiz pēdējā maisiņa...

Katru gadu savādāks, bet ir... un kāpēc gan ne...

Lai jauks un piepildīts Jums šis laiks....