trešdiena, novembris 02, 2016

Mazliet par krustdūrienu...

.. tā nu sanāca ka mazliet par to pastāstīju žurnālam "Ievas māja". Vēl šodien un rīt šis žurnāla numurs nopērkams. Tās kuras jau izšuj, sapratīs, ka ne kā jauna tur nav pateikts. Es tikai piebildīšu, ka tas nav mans raksts, bet saruna ar mani, rakstu veidoja žurnāliste.  Un arī tas darbs jeb izšuvums ar putniņiem, jeb zīlītēm nav mans. :))))




Ir tā kā ir... un patiesībā nu nav jau nemaz tik slikti...

Sandra S. 

ceturtdiena, oktobris 06, 2016

Svētdienas pēcgarša :))

Šodien jau ir ceturdiena... te sekoja ātra pārliecināšanās- vai tiešām jau!! ceturdiena :)))) Tieši tā... ir...
Un es ņemos izbaudīt svētdienas pēcgaršu... Man tā joprojām smaržo pēc ķirbju krēmzupas, pēc rozēm un miglaina rudens lauku gaisa.. jā, jā- īsta lauku gaisa, kur  pāris desmitu metru attālumā ganījās prāvs raibaļu pulciņš. 

Un nu kāds domās lasot, ko viņa tur raksta, vai skaidrāk nevar??!- VAR!!!

Mums svētdien bija Madonas krustiņotāju maztusiņš. Svētdiena bij domu un sajūtu piepildīta diena. Gundega mūs sagaidīja pie savā stilā skaisti klāta galda. Žēl ka es neizvilku savu fotoaparātu un neiemūžināju to, ka aiz loga  pļavā ganījās paprāvs tieši tādu pašu raibaļu bariņš . 


 Jā, paskaidrošu, ka Gundegas kolekcija nebeidzas tikai ar lietām kas ir ap un par gočām, bet tās kolekcionē un aprūpē arī savā saimniecībā. Cik to galvu ir kūtī, nezinu.. noteikti tas cipars mainās.. esam, esam bijušas ekskursijā uz jauno kūti ar, bet tas bija sen. Cik to raibaļu kas sakrājušas plauktos un visur citur, ar nezinu, nākošreiz Gundega tu mums sagatavosi ciparus  par šo tēmu :)))) 

Un tā.. pie tās garšas- mēs ēdām burvīgu ķirbju krēmzupu... mmm.. kā tā piestāvēja tai miglainajai dienai... Jā, es tagad tā biškiņ :) turpināšu palielīties :))))) un vēl.... mēs baudījām Ilzes gatavotos cepelīnus... mmm..tādi silti no cepeškrāsns ar kraukšķīgu kartupeļu kārtiņu apkārt...mm...  Nu labi, atzīšos, ka no manis nebija nekādu gardumu, jo mani plāni aizbraukt uz tusiņu ar kādu gardumu, aizlidoja kā dzērves tālēs zilajās...  kapēc? tāpēc ka mans auto kādā naktī izdomāja pakaprīzēties un  paziņoja, ka nekustēs ne no vietas.. izdomāja un punkts. ;(  Un tad nu kamēr mans autiņš atveseļosies, man nekas cits neatlika, ka lūgt lai mani izvizina.. un lai piestūrē pie mūsu tās pašas vecās un labās maximas.. Jā,  es vienkārši nopirku parastu  bumbieru karameļu vai tamlīdzīga nosaukuma torti :p jā.. un tā arī bija laba- garšīga...  Nu pasakiet, vai  tad pēc šī visa arī ceturdienā nevar būt laba pēcgarša??? :)))) var... var.... 

Ko vēl mēs darījām?? runājām gan par un ap dzīvi, gan par un ap saviem krustiņiem... par plāniem, sapņiem un gribēšanām.. arī par negribēšanām...Vispār Gundega vairs negribot šūt krustiņus, viņa esot sapratusi, ka varot dzīvot arī bez :( nu vai nav....... nodevēja :) Ilzes plāns bija viņu vest atpakaļ uz ceļa, bet vai mums tas pa visām būs izdevies, es nezinu.... Vita jau atdzīvojās.. jau pamanīju,ka krustiņo ;)) 

Kas mēs tur bijām- varen jauka kompānija... Ilze, es, Gundega, Vita... un bieza migla aiz loga... :))


Katru rītu un  vairākas reizes dienā, es mēdzu savu degunu piebāzt pie rūžiņām, kas tiešām smaržo... Palies Vita... man ļoti kārojas uz mēles uzlikt kādu ķirbju sukādi, bet tak taupījos ka neapēdu pirms vēl neesmu nobildējusi :)))) Tad nu šodien varēšu tās izgaršot... un vēl, es vairākas reizes esmu uzvilkusi skaistus melnus cimdiņus atkal ar rūžiņām jeb rozītēm.... pārvelku ar roku, noglaudu.. tik interesants darbs.. . Zinu, kāds teiktu, tādus jau nevar  rokās vilkt, jāliek plauktā aiz stikla, bet man tieši gribās uzvilkt un nēsāt :))) Paldies Ilzei un Indrai (cimdiņu autorei).... 


Nu ko lai saka... tās ķirbju sukādes varen interesantas un garšīgas.. jau otrais gabaliņš nozūd man mutē ;))) Paldies Jums meitenes par foršo pasēdēšanu, par kompāniju un visu dienu kopumā.. es zinu, vajag tādas reizes biežāk... tā kā nākamā jau saplānota, tad cerēsim ka tikšanās būs biežākas...

Sandra S. 

sestdiena, oktobris 01, 2016

Mani septembra mirkļi...

Nu re.. mēnesis paskrējis ir ļooti ātri.. atzīšos, ka dažu dienu bij jāpiedomā, kuru  savu iespaidu, domu vai redzējuma mirkli bildē likt. Teikšu arī, ka tas man paša lika uz savu dienu paskatīties mazliet savādāk, pat brīžiem to pamanīt.  Man jau liekas, ka visiem dažreiz ir tā sajūta, kur paliek laiks?? Un tad saka, ak vai, ceriņi noziedēja, bet es tos nepamanīju, kā tā vasara paskrēja utt.. Pēdējās dienās pamanu, ka pa tv laika ziņās saka: nāk ziema, gatavojamies ziemai, velkam ārā cimdus utt. Bet mīļie, kur mums palika rudens?- vai to neviens negrib pamanīt un kaut nedaudz arī izdzīvot? Nu nevar visa Latvija 2-4 dienās pārcelties uz Siguldu... rudens mums katram ir tepat vien blakus.. nu tikai sagribiet paskatīties un to ieraudzīt...
Bet te, mani septembra raibie sajūtu un dzīves mirkļi... Skatos uz bildēm un atceros katru dienu.. katru.... Pačukstēšu, ka man pašai šis mans "mēneša projekts" jeb apņemšanās ļoti patika. Jā, es nesaliku bildes ik dienas, bet fotoaparātā tas iegūlās pareizajās dienās un datumos. Atlika man tās tik brīvākā brīdī pārlikt datorā.  Kuram gribas teikt- tu šmaucies :))))))))  atbildēšu, nu sāciet rakstīt arī Jūs blogu un tad pamanīsiet, ka tas nav ne 3, ne 5 minūtes. Un vai tas šobrīd ir vairs svarīgi ? :))))


Baudīsim rudeni... 
bridīsim tajā iekšā ar šallēm, gumijas zābakiem 
un reizēm arī ar fotoaparātiem rokā... 
Lai mums viesiem jauks rudens!
Sandra S. 

piektdiena, septembris 30, 2016

Septembra mirkļi-30.septembris.

Braukājot garām ik dienas vēroju kokus, kā tie krāsojas. Dažu brīdi gribas visus un katru ielikt kādā rāmītī un saglabāt... tie ir tiiik koši, tiiik krāsaini.. un katru reizi liekas, ka šogad košāk nekā citus gadus.. un tā vienmēr. Esmu ievērojusi šis kļavas... aug viena otrai blakus, abas vienāda lieluma jebšu vecuma.. bet!!- viena ir koši dzeltena, otra sarkana...  NU kā tad tā??? viss viņām ir vienādi, bet kā rudens, tā katra  pēc savas modes... :))) Un tad es kādā dienā aizdomājusies sapratu, pat koki katrs ir savādāks...  ar savu raksturu, unikumu :))) tieši tāpat kā mēs.. cilvēki... 
Sandra S.

trešdiena, septembris 28, 2016

Septembra mirkļi-28.septembris.

Braucu no laukiem... ir tumšs, līst... un arī man sirdī ir pamatīgs lietus..līst kā pa jāņiem... sirreāla bilde, tāpat kā manas sajūtas

Sandra S.

otrdiena, septembris 27, 2016

Septembra mirkļi-27.septembris.

Manos balkona podos pelargoniju un flokšu vietu ieņēma virši...  Zinu ka mežā tie jau sen  noziedējuši, bet ieejot maximā nu nespēju es tiem paiet garām.... Tad nu man aiz loga ir daudz jaunu krāsu kurās lūkoties, aizdomāties un iegrimt....

Sandra S.

pirmdiena, septembris 26, 2016

Septembra mirkļi-26.septembris.

Pāris dienas atpakaļ sākās rudens... un Jūs jau zinat, ka tas nozīmē, tūlīt būs ziemīši :))))) Vai Jūs tiem gatavojaties???... es jā..pamazām kaut ko knibinu...
Sandra S.

svētdiena, septembris 25, 2016

Septembra mirkļi-25.septembris.

Un atkal man ir jāsāk ar to, ko laikam zina visi :))))) ka visgaršīgākais ir vakardienas rosols :))))  Tā kā vakar bija svecīšu vakars un pēc tam mēs mazliet pasēdējām pie rosola un tortes. Tad mums līdzi tika iedots burciņā rosols. Jāņa mamma tā vienmēr dara, tas ir forši un mīļi. Es zinu, ka varēju jau pārlikt bļodiņā utt... bet tad Jūs!! nezinātu ka tas ir vakardienas :)))))  Tad nu svētdienas rīta brokastis ar sarunām par vakardienu. 

p.s. krustiņotājām- uz palodzes stāv  kaste.. tālākajā stūrī... un ziniet kas tur ir iekšā??- jap- kāda darbiņa process....  apsolos kādreiz to parādīt.. nu ceru pirms pats darbiņš būs gatavs :))) jo traki lēnu tas man kustas uz priekšu :) 
Sandra S. 

sestdiena, septembris 24, 2016

Septembra mirkļi-24.septembris.

Dzīvojot laukos ir tāda tradīcija, par ko jau zina visi- kapusvētki.. un ir arī svecīšu vakari. Jā, zinu, ka Rīgā arī ir svecīšu vakari, bet tie nu nemaz nelīdzinās tiem, kādi ir laukos. Kā es to zinu?- tāpēc ka man māšuks guļ Rīgā Meža kapos. Šodien bija svecīšu vakars Saikavas kapos. Un tas bija savādāks kā citus gadus. Neviens neko nerunāja, neviens neko neuzskaitīja, nerunāja no galvas jau zināmos dzejoļus utt..Kas tad bija?- vienkārši pa kapiem bija izliktas lielas tumbas, jebkurā kapu  malā varēja dzirdēt mūziku. Tā bij gan Ave marija, gan mūzika no filmas Likteņa līdumnieki un citas līdzīgas melodijas.  Es tiešām meditēju.. es riņķoju pa kapiem, tādā priekā, tādā labpatikā. Līdumnieku mūziku lika pat vairākas reizes, tā skan, es eju pa kapiem, kaut kur tālumā rej suņi... ir tiiik sirreāla sajūta.. Man ļoti patīk kapos vienmēr, bet nu ne tik ļoti lai tur paliktu. No kapiem mūsu mašīnas ir pēdējās. 

Ziniet, žurnālā Ieva ir tāda lappuse, kur sabiedrībā pazīstamām un populārām sievietēm uzdod dažādus jautājumus. Mēs ar Luīzi vienmēr smejam, ka vajag atbildēt mums uz šiem jautājumiem tagad un tad pēc pusgada, salīdzināšanai. Un tur jautājums- Jūsu labākais kultūras baudījums, tad nu es varētu atbildēt liekot roku uz sirds - Svecīšu vakars. 
Smieklīgi??- lai.. tā ir mana bauda un es no tā nekaunos... 

Sandra S.

- paldies-