piektdiena, maijs 10, 2019

Saruna....

Sveikas.... man jau liekas, ka lasa te tikai viņas.... bet nu ja lasa kāds viņš, tad piedod ;)

Sagribējās parunāties...par ko?, par dzīvi... nu to pašu, jā.... es gan nezinu vai šādas sarunas ir interesantas un kāds tās lasa, bet nu man pašai ļoti patīk šādi ieraksti un patīk vēlāk tos pārlasīt. Bija un ir doma šādus ierakstus par un iz dzīves rakstīt biežāk, bet laikam tad vēlme šo blogu slēgt publiskai pieejai.  Es jau smeju, ka laikam krustiņotāju vidū esmu palicis kaut kāds pēdējais mohikānis, kurš vēl raksta par mūsu hobiju. Jā, es zinu, ka ir instagrams un man tur ar ir tā teikt lapa jeb konts, bet nu es esmu ļoooti interesanta tiem hakeriem, ka ar noteiktu regularitāti mans konts tiek uzlauzts :(

Šodien līst viegls lietutiņš, ārā ir patīkami slapš, bet es sēžu istabā, priecājos par skatu aiz loga: par savām atraitnītēm, par vakardien nopirkto orhideju, kuru nokrustīju par Stasīti (Staņislava man likās par garu, gribējās mīļāk) Parasti savas orhidejas nokrustu kādā no vārdiem, kas ir tās dienas kalendārā... bet šoreiz nu neviens mani neuzrunāja... Uz priekšu ir Maija un Paija, bet tādas jau man ir, tāpēc paskatot dienu atpakaļ ir labi....
Par ko tad es šodien gribu parunāties?  par to mūsu hobiju krustiņiem... par to ko es krustiņoju šobrīd... cik man procesu nu kaut kā tā... Patiesībā pēdējā laikā es izšuju maz.. sanāk pat vairākas diena nepašūt, bet tas nekas... nešuju tad kad negribas neomu iekrustiņot, nu tā taču gadās visiem, kad kaut kāds dumš  notikums vai kaut kas no tās tēmas tev nobojā garastāvokli... nu tā ka nav ka staigāju dusmīga, nē, bet zinu, ka paņemot šuvekli rokās tā atkal atgriezīšos pie šīs tēmas un domāšu... bet es tā negribu.... reizēm gan ir kad gribas paņemt  šuveklīti un tā lēnām domas sakārtojas un izdodas pat rast risinājumu, jeb salikt visu pa plauktiņiem.

Jūs jau esat pamanījušas,ka es galīgi esmu iebraukusi auzās ar savām iknedēļas krustiņziņām... jap... dažreiz tās parādās un ir bloga ziņas jāpaskrullē tur uz leju, jo es tā mīļi sakot "šmaucos"  uzlieku datumu atpakaļ un katru reizi nodomāju tūliņ es panākšu šo nedēļu un viss būs kā es esmu apņēmusies... bet nekā... še tev... :((
Es zinu, zinu ka es gari pļāpāju..   tad nu mazuliet pie tādiem kaut kādiem cipariņiem... uz gada sākumu man blogā nebij atrādīti 36 izšūti darbiņi... visādi.. gan lielāki, gan mazāki, gan noformēti, gan nenoformēti...   šobrīd jeb šogad 8 no tiem jau atrādīti...  tātad atliek saņemties,  un atrādīt atlikušos 28, bet es negalvoju, ka esmu par visiem neatrādītajiem atcerējusies.  Kapēc tā sanāk? tapēc ka laikam man nepatīk rādīties, liekas, nu kas tad tur tāds īpašs, citreiz darbiņš ir maziņš.. un tādu ir vairākums....  Vel man nav fotoaparāta, jā... tā nav liela problēma, ja ir labs telefons, jā... telefons ir, bet tas jau bij piebildēts pilns līdz malām ar visu kaut ko :))) pārlikt bildes datorā un būs vieta telefonā?... neiet krastā... dators man ar pilns līdz malām...  bet es nu esmu tikusi vel pie brīvas vietas telefonā, tad nu heijā!... 
Tālākais cipars būs jums šokējošs.. es zinu... bet nekas... mieru, tikai mieru... jūs jau patiesībā neredzēsiet kas un kā... cik daudz, cik lieli, kapēc  utt. bet man uz gada sākumu bij 38 iesākti krustiņprocesi, no kuriem šogad esmu izstrīpojusi, tas ir pabeigusi tikai 4... bet ļoti daudzus es varētu pabeigt viena vakara laikā.... un gan jau tā arī būs....  un arī te varu piebilst, ka es nezinu vai es esmu atcerējusies un pierakstījusi visus. Tur ir tādi procesi pieskaitīti, kas iesākti ir visus 10 gadus atpakaļ... bet mieru, tikai mieru :)  šis ir MANS hobijs... ne sacensības, ne maratons....   tieši jūsu sirdsmieram es nerādu un neuzskaitīšu te savus pirkumiņus.... tā teikt, guliet mierīgi :)))


Nākošais cipariņš būs gaužām niecīgs un pat necils, jo es zinu kādi darbiņi zem tā slēpjas, tie ir maziņi, bet nu nekas.... Šogad ir pabeigti  8 krustiņdarbi.... jā, tik vien, salīdzinot ar citiem cipariem, un es zinu, ka mana apņemšanās draud izgāzties ar skaļu blīkšķi...  bet!!?? tas viss ir mans..
Es noteikti būtu priecīga saskaitīt savas statistikas pēc, nu tāpat vien, cik vispār man ir bijuši krustiņdarbi... hmm... es zinu, ka cits ir liels,cits mazs... citu es skaitu kā vienu darbu, bet tas sastāvēja no 5 komplektiņiem.. kā piemēram Mill hil sniegavīri.... bet piemēram Žarpticas putnus, jeb zsvētku rotājumus es skaitu katru par sevi... nu tā vienkārši sanāk...  lai gan pareizāk būtu arī sniegavīrus skaitīt katru kā atsevišķu procesu. Nu es nez... lielas nozīmes jau tam nav :)) Tā īsti es par to galvu nelauzu....

Nu re, runāju par krustiņiem, bet bildēs tik puķes vien :))) Gribēju vel parunāt, bet nevaru, tapēc šoreiz vis... ja neuzrakstīšu tik, tad nebūs nemaz :( (piebildei, paskaidrojot, ne taisnojoties... man grūti rakstīt, atvainojos par kļūdām, joprojām esmu uz zāļu, jeb tablešu kaudzes, kam ir savas blaknes un tās dara savu)

Dari to, ko tu mīli... mīli to, kas tev patīk...


otrdiena, maijs 07, 2019

...

Šis mazais pastāstiņši ir kopēts no interneta, bet tiiik patiess....


Pienāks diena
..un Tu pamodīsies šajā pasaulē pēdējo reizi. Darīsi visu to pašu, ko parasti. Rīta tualete, kafija... Tu nezināsi, kāda diena Tevi sagaida. Liksies, ka tāda pati, kā visas iepriekšējās. Tikai šoreiz visam būs pēdējā reize...
Paskaties, cik patīkami saule silda Tevi. Pat ja līst lietus, tas vairs nelīs Tev. Štrunts ar tām drēbēm! Zaļās koku lapas, cilvēku straumes un pilsētas drūzma vairs nešķiet tik kaitinoša. Pēdējo reizi skatot, visam šķiet košākas krāsas. Lai ko Tu darītu, Tu palīdzi ar to citiem, tāpēc dari darbu ar tīrāko sirdsapziņu, kā darītu sev vai saviem mīļajiem. Paskaties cilvēkiem acīs, uzklausi, ko viņi Tev grib teikt, nepārtrauc. Nenosodi citus, mēģini saprast, kāpēc viņi dara tieši tā. Saki sev labus vārdus un nežēlo tos citiem. Domā labas domas. Neapvainojies un nedusmojies, tas nav tā vērts. Dari to, kas Tev patīk. Apķer savus mīļos par sekundi ilgāk. Dāvā mīlestību. Izbaudi to, ko dari. Samīļo savus bērnus, spēlējies ar viņiem. Nemeklē spogulī nepilnības, paskaties uz sevi mīlošām acīm. Tavs ķermenis bija vienīgais ar Tevi vienmēr un visur, tas ir pelnījis Tavu mīlestību ar tīrām domām, vārdiem, veselīgu ēdienu, fiziskām aktivitātēm. Lutini sevi. Lasi vērtīgas grāmatas, pavadi laiku ar saviem tuvajiem. Ejot gulēt, prasi piedošanu un piedod visiem. Aizmiedz ar tīru sirdi.
Tev bija iedota vēl viena diena, lai izbaudītu, mīlētu, saprastu un palīdzētu. Kādreiz Tev pietrūkst visa tā, kas notiek tagad. Tad, kad vairs neko nevarēs izmainīt, un Tu būsi starp tiem, kuri no augšas nolūkosies palicējos un gribēs tikai vienu pieskārienu, tikai vēl vienu brīdi kopā. Nezaudē šos brīžus, kamēr tie vēl ir. Jo kādreiz neizbēgami pienāks pēdējā diena.


svētdiena, aprīlis 21, 2019

Krustiņnedēļa nr 16.

Uz Parīzi... drīzi, drīzi.... 

Tā varēja dziedāt mana Elīna, kad izšuva šo skaisto Dimensions dizaina motīvu. Janvārī izšuva, jūlijā aizlidoja uz Parīzi svinēt savus 25. 

Un ko tad es?! es šoreiz palīgoju noformēt izšuvumu atmiņu kastītē. 


Izdomāju iekšpusē arī ielikt kādu taureni. Tad nu no pavisam cita Dimensions dizaina aizņēmos taureni...
 Piemeklēju piemērotu audumu... likās ka būs ok...


Tāda nu kastīte izskatās no iekšpuses. Mazs piekariņš Eifelīša izskatā un mans mazais taurenis...  Man ļoti patīk... nu kā jau viss, ko es daru :)))) 


Tev nevar piederēt viss uz pasaules! 
Jo, ...kur Tu to liksi?! 

svētdiena, aprīlis 14, 2019

Krustiņnedēļa nr 15.

Meitene zeltene...

Šodien ir pūpolsvētdiena. Man ir izšuvusies šī skaistā meitene-matrjoška... tāda skaista, izlaistiem matiem, zilām puķītēm rokā un es biju pilnā pārliecībā, ka esmu izšuvusi pavasara meiteni, bet nekā!.. šī ir vasaras meitene.... 


 Man būs visas četras gadalaiku meitenītes... man tās ļoti patīk...


 Katrai dienai ir savs aromāts.
 Lai šodiena smaržo pēc Laimes...

svētdiena, aprīlis 07, 2019

Krustiņnedēļa nr 14.

Mans rudens putnis- kovārnis...

Tā varētu gan teikt par daudziem dizainiem ar putniem. Arī šo dizainu, kā ļooti daudzus es vēlējos izšūt jau ļoti sen, bet nekad man negadījās piemērota kaste šim dizainam. Šī kaste ir perfekti pa izmēriem piemērota dizainam,  diametrā 15 cm. Es gan šobrīd neatceros uz kāda auduma šuvu, bet ja kādreiz es to izdomāšu, ziņu papildināšu. 
Acīgākie noteikti jau pamanīja, ka kaste ir no ikea un tā te iederas perfekti. Vispār ikea kastes man ļooti patīk, parējās arī drīzumā tiks pie saviem izšuvumiem.


Kastē iešuvu gada skaitli, bet kas bija orģinālā, neatceros pēkšņi, jo shēmu (datora ietilpības šaurības dēļ) esmu izmetusi. 



Maliņa tika pie apdares lentītes vilnīšos. Ja motīvu noformējot būtu iespēja iegremdēt, tad maliņu nevajadzētu noformēt, šoreiz likās ka prasījās un ir labi.


Nav obligāti jādzīvo tā, kā to vēlas citi...

Sveiks pavasari!

Tā es šonedēļ varētu teikt... un tā labi skaļi... jo kas gan varētu būt labāks par pavasari pavasarī :)))))) Šonedēļ es to izbaudu ar pilnu elpu.... gan lapas grābjot, gan pa mežu staigājot, gan nātru zupu vārot...

Pavasaris protams sākas ar sniegpulksteņiem, ar krokusiem piemājas zālājā, kuru  laikam ap simtu esam sastādījuši lai zied viss zālājs...  Visi ir vienādas krāsas, tādi smilšu dzelteni...  gribējās lai būtu raibi, kā bij solīts uz iepakojuma, bet  gadījās tā, ka iepakojumā visi bij vienas krāsas un ir super....


Pavasaris turpinās ar atraitnītēm... ak dieviņās kā man viņas patīk... nu ļoti, ļoti.... Tāpēc, kad pamanīju sludinājumu, ka jau tirgo, devos uz Bērzauni tās iepirkt... Pirms daudziem gadiem, nu ļoti daudziem gadiem, kad es maija pirmajās dienās tirgū staigāju un prasīju pēc kaut kā ziedoša, par mani smējās... es atceros to pazemojošo sajūtu... es biju atgriezusies no Nīderlandes, un tur pēc Keukenhofas tik ļoti gribējās arī te to agro košumu, ka biju gatava pirkt, bet nekā... nu tas bij ļoti sen, gadus 20 un vairāk atpakaļ.... tad tantes tirgoja tik tomātus un kāpostus... un vēlāk maija vidū samtenes... pa retam parādījās petūnijas... ai.. kā tagad mēs esam izlutināti... mēs varam priecāties par tik lielu puķu dažādību....


Šodien manas košās atraitnītes tiks iestādītas savās goda vietās.... Starp citu, pagājušajā gadā es atraitnītes iestādīju 27. aprīlī... šogad iestādīšu par 20 dienām agrāk... ju-hū!


Kādu vakaru sakārojās aizbraukt uz Lubānas puses mežiem pēc lakšiem... mmm... kas tur par laukiem... es zinu, zinu, par Sarkano grāmatu utt....  gadiem cilvēki viņus tur plūc un nekas neiet mazumā... kur tie ir, tur ir.... Jā, man pie mājas arī aug, pagājušajā pavasarī tirgū nopirku stādiņus...


Vēl liekas ka mazliet par agru, gribētos garākus, bet nu skaidri zinu, ka mani piemājas ir tik pat lieli kā mežā...


Varētu teikt, uz meža takas, bet nekā... uz meža ceļa...


Mežā atradu nātres.. Jānis jau pukstēja, vai tad mēs te nātrēs atbraucām? :)) bet pie mājas man te nav.... un kas tas par pavasari bez nātru zupas....
Nātru zupai nepieciešams: žāvētas ribiņas, kartupeļi, burkāni, pērļu grūbas,  sīpols, sāls, protams nātres un šoreiz arī sauja lakšu... + krējums... mmmm....


Pavasaris man NE-normāli patīk, tāpat kā visi citi gadalaiki, bet tas ir laiks, kad man ir lielāks stress, kā citos gadalaikos... Kapēc?- tapēc ka liekas, ka es neko nevaru paspēt... nevaru paspēt sakopt visu savu teritoriju ap māju, nevaru paspēt izbradāt upītes krastus savā Marinzejā, nevaru paspēt kaut ko laikus iesēt, nevaru paspēt izčīkstēt sev jaunu siltumnīcu:)) nevaru paspēt uzrakt kādu jaunu puķu dobi utt... tā es varētu turpināt vel ilgi un gari... un tad kādu dienu es izlasīju šo... nu dien tas manī rada mieru... nu ticiet man...

Reiz vecmāmiņa man deva padomu:
- Ja Tev ir grūti, ej maziem solīšiem... Dari to, kas Tev jādara, pa drusciņai, – viņa paskaidroja.
– Nemēģini ieskatīties nākotnē. Nedomā par to, kas notiks rīt. Nomazgā traukus. Noslauki putekļus. Uzraksti vēstuli. Uzvāri zupu...
Redzi? Tu ej maziņiem solīšiem.

Paspēri solīti, apstājies, atpūties, paslavē sevi. Atkal sper nākamo. Pēc tā – trešo. Tu pat nepamanīsi, kā tavs solis kļūs platāks.
Pienāks laiks, kad tu spēsi par rītdienu domāt bez asarām.
Jeļena Mihailova "Veco atslēgu istaba"
Ejam iekšā pavasarī maziem solīšiem ;) 

svētdiena, marts 31, 2019

Krustiņnedēļa nr 13.

Profilā...

Mēdz teikt, ka katrā sievietē slēpjas ragana... var jau būt...nezinu... parasti to labāk zina citi, it sevišķi tie kuri nemaz nepazīst īsti, bet viedoklis vienmēr ir :)) Nu labi, joks...

Šo it kā muļķīgo, necilo un niecīgo profilu man gribējās izšūt jau sen... kapēc?- nezinu... patīk... Tad nu pagājušajā rudenī beidzot uztapa ar. 
Bildē audums tumšāks kā patiesībā. Audums vienmērīgais, nezināms... nopirku Madonas humpalbodītē lielu gabalu... mazliet oranžīgā tonī, bet mazliet ietumšoju pamērcējot tējā. Izšūts ar DMC 310.

Rezultāts man ļooti patīk...  Ierāmēts parastā foto rāmī... 


Šis Luīzes pītais trauks tapa kādā no nometnēm. Lieki piebilst, ka man tas ļoti patīk, un tas ir tiiik helovīnīgs...

Kā radīts šai tēmai....


Mēdz teikt, ka kad sievietēm aplauž spārnus, tām nākas lidot uz slotas...


svētdiena, marts 24, 2019

Krustiņnedēļa nr 12.

Helovīnmāja...

Nu jau pirms pāris gadiem (2017.) tapis darbiņš un ja godīgi, neko daudz neatceros par procesu.Uztapa ļoti ātri uz lina auduma. 
Nav tā ka helovīni būtu mani svētki, bet man patīk ķirbji, man patīk tas bilžu košums. Un mūsmājās vienmēr ir šie bērni, kas nāk pēc končām. 


Noformēju parastā foto rāmī, bet ar platu lentu...


Uz rāmja un stikla tika pielīmētas pogas- ķirbīši.



Nemeklēsim cita rīcībā plusus un mīnusus... Cilvēki nav baterijas...

trešdiena, marts 20, 2019

Šodien Laimes diena!

Šodien svētku diena! Liela diena... jo šodien sākas arī pavasaris....  tas, kurš iekš kalendāra datuma.... Un šodien ir Starptautiskā Laimes diena!  Es bieži domāju, vienus svētkus mēs tā kā paņemam no pasaules, citus ne... vienus svētkus atmetam, citus velkam līdzi kā nastiņu... bet!!?? par visiem un vienmēr, kā tur saka, "cepamies". Un gribas jautāt: un kāda jēga "cepienam"?  Varbūt vienkārši priecāties?.... 

Kaut kad sen senos laikos man blogā jau bij ieraksts par Laimi.... 

Un kur tad es šodien meklēju savējo.......

- ieplānoju sākt jaunu krustiņprocesu.... šodien laba diena pirmajiem krustiņiem....


Es nevaru beigt priecāties par savu skaisto amarilli...  Zied un dzīvojas pie manīm jau vairākus gadus....


Es priecājos par Luīzes ceptajiem kruasāniem... un tas jau nekas, ka tie ir no bundžas.... bet Lū šodien ir pēdējo dienu šais mājās,  pirms atkal dodies uz savām mājām Vācijā un pirmdien jau atsākas lekcijas....


Par zīlītēm prieks, kuras ir nu jau kā daļa no mūsmājām....


Vies no šodienas priekiem ir iepirkšanās savā iecienītajā veikalā Casa Cenina... šodien 20% atlaide... noteikti iesaku šo veikaliņu... iepērkos tikai atlaižu dienās.....

Es priecājos par maziņajiem krokusiņiem, kas izlīduši jau gaida saulīti... pa logu vērojot žagatas , cerībā, ka tās nenoplūks...


Un tā es varētu turpināt... par ikdienu, par niekiem, jo iekš tā visa ir mana laime...

Neaizmirstiet būt Laimīgi!

svētdiena, marts 17, 2019

Krustiņnedēļa nr 11.

Maza vistērija. 

Kādreiz man bij doma, tas bij sēn... sēn, ka katrai krustiņotājai uzdāvināt pa adatu ķusim... Es pat nododot mazuļu robinus centos nosūtīt arī adatu ķusīti... dažām meitenēm ir... vai lieto, vai viņas vairs krutiņo, es nezinu... bet tas jau atkal ir cits stāsts :)) Vairs to darīt necenšos, bet nu gadās :)) Tā nu sadomāju .. nezinu tik vai iepriecināt vai pārsteigt Janu... Zināju ka viņai patīk vistērijas... atcerējos par Faby Reilly dizainu un uz priekšu....

Sākotnējais dizains adatu ķusim bij šādas formas, bet es pa savam... kaut kas mani nesaistīja šajā formā...

Domāts darīts, ķēros klāt pie darba.


Pamazām sāka tapt ziediņi, no trīs toņu violetiem diedziņiem...


Tad tos izskaistnāja bekstičš...


Un vistērijas zariņs gatavs...


Jādomā bij par otru pusīti adatu spilventiņam. Izlēmu  ka izšūšu tādu kā mazu mežģīnīti... Vai pamanījāt mežģīnītes rakstiņu?...tur ir ziediņi... sirsniņas....


Gatavas abas pusītes... velgan es tur papildināju ar vienu dūrienu gar malu...



Uuuunnn... sašuvu kopā... tāds nu lūk tas sanāca....






Es nevaru tikai tad, kad nedaru,
 tiklīdz daru, tā varu. 


- paldies-