ceturtdiena, oktobris 05, 2017

Pusdienas

Ir tādas lietas dzīvē, bez kurām nu nekādi.... un viena no tādām lietām ir ēšana... varētu pat teikt baudām :)) Tad nu es šoreiz  tā īsi (cerams) par savām pusdienām.

Kaut kad seeen  meituces zvana un saka, klau, kāpēc rabarberu plātsmaizes receptes nav tavā blogā?, kā lai mēs tagad uzcepam :))))  Nosmēju, ka man nav recepšu blogs, bet nu pa laikam, es pa kaut kam no virtuves tēmas ierakstu gan.

Šoreiz atrādīšu :)))))savas divu dienu pusdienas. Jo gribas mazliet paslavēt pāris lietas :)

Vakar manā šķīvī bij cepti šampinjoni, baklažāns, sīpoliņš, nu viena smalki sagrieza desas šķēle arī kopā ar pērļu grūbām.  Ko slavēšu?- pērļu grūbas. Man liekas ka viens no pirktākajiem bakalejas produktiem :)) Un kā jums iet ar grūbām?


Es no bērnības atceros bērnudārza laikus, kad mums bij vakariņās grūbu piena zupa ar ķilavu maizītēm... es zinu, zinu... kaut kā dīvaini izklausās, bet tā bija un man ļooti garšoja... atzīšos, ka  no tiem laikiem piena zupas es ēdu ar sāli, bet manējie ar cukuru... vienalga, vai tā būtu rīsu, grūbu, vai makarona piena zupa, es tur beru sāli..

Šodien manā pusdienu šķīvī  bij dārzeņi un laša medaljons. Smieklīgi jau izklausās medaljons :))))) bet tā viņus sauc...  Cena tagad gan viņiem ir 3x lielāka, bet nu.... ko tu padarīsi ja garšo un gribas.... es zinu, zinu par laša fileju utt.... bet man patīk medaljoni :))))


Man ļoti garšo laša medaljons ar citronu... jā, kādreiz uzbēru citronpiparus un citrona sulu, nu sen tā vairs nedarām. Tagad man vienmēr saldētavā stāv citrons un es to uz laša uzrīvēju... jā... visu kas tajā ir... ar mizu utt...  Izmēģiniet, tas ir labais. Nu ok, varbūt jau visa pasaule tā dara gadiem, ka tur citronu saldētavā, bet es to tik kādus gadus trīs :)))))

Hm... par citroniem.... es nezinu kāpēc, un kādēļ, bet man mājās vienmēr ir citroni...  nē, es nedzeru ik dienas citronūdeni... pa retam gan, bet ne ik dienas.... Man vienkārši patīk citroni... daudz... kādā skaistā traukā.... viņi tur savu mūžu nodzīvo un dažkārt  es tos vienkārši izmetu, bet man patīk citroni un viss :)))))) Nu jā... parasti cilvēkiem jautā: nosauciet trīs lietas kas jums vienmēr ir ledusskapī .... man tie ir citroni :)))))))))

Un kas būs man vakariņās?!- dārzeņu krēmzupa... (kāposts, ķirbis, burkāns un kausētais siers)...
Man patīk skaisti ēst, un jums? 

Lai tev vienmēr ledusskapī ir kaut kas garšīgs ! 
Sandra

sestdiena, augusts 19, 2017

11.jūlijs

Parasti tā ir Ilze, kas zvana un saka:"Klau, varbūt vajadzētu visām  satusēt?  Ko saki? " 
Tā arī šoreiz, nolemjam  ka vajag un satikāmies. Ko mēs tad darām?-  izrādam savus sastrādātos darbus, ēdam, apdāvinām viena otru... un dauuuudz pļāpājam:)) nu jā.... dikti daudz....protams nedaudz :)  par xxxx,  vairāk par dzīvi, bērniem, vīriem, ēdieniem, ceļojumiem un arī par laiku jeb lietaino vasaru.... tēmu daudzveidība neierobežota :))) 

Tad nu daudz nedomājot, es ķēros mazu dāvaniņu sagatavošanas... laika bij tik cik bij- 3 dienas.  Noteiktajā dienā, dāvanas gatavas, pīrāgi sacepti un var doties dzīvē... kā ziņoju Fbukā meitenēm: Meitenes... ziņoju,ka tusam gatava, ielieku auskarus ausīs un braucu  Bildē mans viss līdzi ņemamais: gatavi darbi, procesi, dāvanas, puķes un pīrāgi...




Hmm... bet kas tad bij dāvaniņās? 


Tur paslēpās maziņi adatu ķusīši jeb spilventiņi, lai katrai būtu kur noparkot savu turbo adatiņu, pa mazam atelpas brīdim. Es zinu, ka visām jau tādi ir bet ticiet man, adatu spilventiņu nekad nevienai krustiņotājai nevar būt par daudz.  
Tādi nu man tie uztapa, mazi motīviņi uz rūtaina murāno audumiņa. Motīvi ņemti no Veroniqa Enginger lielā alfabēta samplera. Otrā pusītē vienkāršs audumiņš. Virsū piešūtas mazas dekoratīvas šķērītes... tā teikt- smukumam...




Pēdējā laikā es centos visiem iedāvināt istabas puķes, tāpēc šoreiz arī tās bij bagāžā. Es zinu, zinu, drīz vien mani neviens ciemos neaicinās, jo būšu visiem apnikusi ar tām.... Ok.. apsolos vispirms uzjautāt, vai grib un vai vajag. Nu žēl tak mest ārā, un tā pa zariņam, pa ieaudzētām zariņam es pamazām apaugu, ka mājās pašai maz vietas :)))) Bet māsas krustiņsones bij pieklājīgas un pieņēma savā paspārnē pa puķei. 

 Ilze vakarā savā FB profilā ieraksta: Tusiņš "Kaupēri 2017" izdevies godam! Paldies Gundega  par sirsnīgo uzņemšanu, Sandra  par iedvesmu, Vita par humoru! Devīze " Nevienu dienu bez izšūta diedziņa!" Savējie sapratīs


Mājās nekad nevar atbraukt tukšā, vienmēr ir dāvaniņas... tad nu manējās ir vēderpriekam... ok...bija.... 



Pašā vakarā ļooti ātri tika palaists gaisā vacaps ar nosaukumu Krustiņsones un devīzi- Nevienu dienu bez izšūta diedziņa! Tad nu tagad mums; kā Ilze saka- personīgās dzīves nava... :)  mēs atrādam gandrīz ik vakaru savus xxxx, pārspriežam krustiņjaunumus, apspriežam arī vakariņas, noorganizierējam kopīgu xxx pirkumu un pēdējās dienās turam īkšķus, lūdzam Dieviņu un sūtam daudz samīļojienus Vitai, jo tā tagad dikti, dikti vajaga....  
Un vel piebilde; tikko ir tapis mums likums, KA!!! - vārda neskaidrības, nesaprašanas vai neizprašanas gadījumā pielāgot blakus esošos burtus... vai arī jebkuru un visus citus burtus no tastatūras... (mums tāds vecums) :))))))

Nu ko lai vel saka?...  gribu pateikt, ja esi no Madonas puses un arī izšuj krustdūrienā, neesi lepna un kaprīza meitene (jo tādas arī mēdz būt, un ir... pati zina.... :)  ticiet man...), tad  raksti un pievienojies mums... kopā ir interesanti. 


Lai ik vienu no Jums, saprot uz zemes un sargā no Debesīm.... 
Sandra S. 

piektdiena, augusts 18, 2017

Luīzei ir savs suņuks.

Noteikti esat pamanījuši, ka man ir divas meituces par kurām es šad un tad kaut ko pastāstu. Tad nu šoreiz ...hmmm.. atkal par jaunāko-Luīzi.  Luīze šogad beidza 12. klasi, vasarā māju neredzēja, jo darbojas apkārt visādos projektos, pasākumos un nometnēs saistībā ar jauniešiem.  Bet nu ne jau par to es jums gribētu pastāstīt :)) Bet par to, ko Luīze dara pa retam esot mājās. Atkāpei, savu hobiju jeb krustiņus nekad neesmu bērniem uzspiedusi, tas kaut kā pats pielipa pie viņām :))))) Tātad, arī Luīze izšuj krustdūrienā. Es savā blogā pat pa retam par to esmu rakstījusi ( lasīt ----> šeit) un tad un kāpēc lai es atkal par to nepastāstītu vai jums neparādītu.

 Sen senos laikos Luīze ļoti gribēja suni.... nu šobrīd viņai nevajadzētu gribēt suni, jo pati ar to neskraidītu... bet suncītis tāds mīlīgs un piemīlīgs tika nopirkts izšūšanas komplekta veidā..  Un tad nu viņa arī sāka to šūt... tas bij sen un kas to vairs atceras... bet divus gadus atpakaļ viņa šo darbiņu pabeidza, par ko pat uzrakstīja---->  savā blogā. 

Savukārt es pāris dienas atpakaļ izdomāju, ka pietiek šim darbiņam gulēt tāpat vien, vajag ierāmēt. Tad nu pēc iespējām noformēju; parastā foto rāmītī. Es zinu, ka grezni izskatītos ar dubulto paspartū utt, bet būs un ir tā kā ir.


Dimensions The Gold Collection petites - Golden Puppy.
Šūts no komplekta; audums- 18 aida. 
Ierāmēts 13x18cm rāmītī. 


Luīze dosies studēt (mazliet patālāk no mājām), bet  suņuks varēs sargāt viņas istabu...

Lai Jums ir kas Jūs sargā uz zemes, 
sirdī un arī no Debesīm... 
Sandra S. 

ceturtdiena, augusts 17, 2017

Arī manā pagalmā ir dimanti...

Katram cilvēkam tāda diena  gadā ir tikai viena... arī man tā bija.... un ziniet ko tā man sadarīja?- piebēra manā pagalmā dimantus :))) jā.. jā.. manā parastajā Ziedu ielas līvānietes pagalmā piebēra dimantus :)))

... manas jaukās meituces mani šogad pārsteidza- iepriecināja ar grāmatu. Tā sanāk, ka pēdējos gados es vienmēr esmu mājās viena, un dzimšanas dienu nesvinu...  Un tad nu meitas izdomāja mani pārsteigt, un ar saviem šerloka  gājieniem un metodēm mani spiegoja... Luīzei pat bij uzdevums sekot man pa pēdām pa grāmatnīcu un skatīties lai tik es nenopērku grāmatu :)) Ha.. un es tik skaisti nocilāju ar piebildi, šito nepirkšu, ja nu saņemtu kā dāvanu izlozē, tad priecātos... (jo tikko bij iznākusi grāmata un FB bij daudz konkursiņu, kur pieteicos, protams cerībā, ka kādreiz taču palaimēsies.. bet nē.. ) Bet patiesībā grāmata man jau bijusi tai  brīdī nopirkta un gaidījusi pareizo izsūtīšanas mirkli....  Ak manas mīļās... īsziņu telefonā es saņēmu  dienu iepriekš, un tā kā es nezināju, bet nojausma, ka to pastrādājušas meituces. Es protams sēdos mašīnā un braucu uz Madonas Omnivu.... Kā jūs domājat?- kas par variantiem man pa galvu grozījās???  atzīšos- maz bij man to variantu, bet viens no tiem bija ka tā varētu būt kāda grāmata... bet nu nekad nedomāju kā šī... jo uz ātro veikalā pašķirstot es pat paspēju nokritizēt, ka gatavais biezais žurnālis... (ha!- ja nevaru nopirkt, cena "skaista" tad viedokli gan varu izteikt :)))) )  Izņemot no pakomāta grāmatu, es smaidīju.... iegāju maximā, nopirku mazu kūku un braucu mājās.... braucu un smaidīju....

Mājās pat iekšā neiegājusi apsēdos pagalmā un lasīju par tiem dimantiem.... lasīju, lasīju un lasīju... priecājos, zvanīju un rakstīju meitucēm...  un atkal lasīju, līdz sāka līt lietus :) un bij jāiet iekšā, citādi mani dimanti samirktu, štrunts par mani pašu....


Es zinu ka par tiem dimantiem izklausās tā dīvaini, bet ja izlasīsiet rindkopu, visu sapratīsiet... un domāju ka viens otrs ieraksts manā blogā varētu parādīties no tēmas par dimantiem manā pagalmā....


Tātad?!- dimants var būt arī tas pelēkais akmens tavā puķudobē, vai pirmā uzplaukusī astere... vai tas ābols, kurš nožāvās no koka pirms laika... nu gluži kā mani antōnovkas āboli :)))
Piemēram vakar, mani dimanti bij manas "5" ērkšķogas, kā es smeju.... kapēc? tāpēc ka es ar tām ņēmos- gatavoju ziemai: tīrīju, mazgāju, žāvēju... un tas žāvēšanas mirklis man bij īpašs... jo es tusēju pati ar sevi, ar savu es.... lasīju un rakstīju... šo un to... kāpēc?- tāpēc ka sargāju savas krizdoles no žagatām... kuras caur ceriņiem lūrēja un it kā nemanot špacierēja garām....


Nu ko lai vel saka.. es zinu, ka ir kas nodomās, ka tā grāmata nav domāta tavam vecumam... ko tu te "dziedi".. :) bet hei!- visos vecumos mēs varam būt meitenes kurām gribas dimantus :) un man  šobrīd savos 48 gribas dimantus no sava pagalma :p  tā lūk....

Meitas man uzdāvināja prieku, šoreiz tas bij manā dienā un šāds.. bet mēdz būt citādi prieki arī... tie ir visādi....  man patīk arī citiem dāvināt prieku, bet par to kādā citā ierakstā....


Sandra S. 

...rīts...

.... šorīt atvelkot aizkaru un atverot logu redzu biezu un jāsaka lieeeelu miglu... tik biezu, ka  liekas varu to aizsniegt ar roku un pačamdīt...jautājums: vai es to gribu? Atbilde-nu nē!!...jo tur ārā tas sačamdāmais ir jau rudens... :( bet ko es?- es sēžu un joprojām gaidu VASARU... ;( Es pat šogad nekur neaizceļoju to sajust.... (te smaga nopūta) .... Es gan nezinu vai viņa neatnāca, vai atnākusi te pie mums raudāja vienā laidā, aiz man nezināmām skumjām... brīžiem likās, hei!- ir... un te pēkšņi tu saproti nav....( iedomājos, ka kāds feisbūka asprātis šito salīdzinātu ar algu- te ir, te nav)

Pazīmes, ka rudens ir klāt:
- šorīta biezā migla, kas  vel šobrīd plkst. 10:15 ir bieza un čamdāma...
- ābeļu pilnie un lūztošie zari...
- tas fakts, ka pirms zāles pļaušanas ir jāsalasa zemē nokritušie āboli...
-un tas, ka kādā no tiem (āboliem) tu vari jau iekosties un apēst... un aizdomāties: hmm!-jāizcep ābolkūka...
- pirms pāris dienām e-pastā vēstulīte, ka studijas atsākas jau 14. septembrī (tas vārds- jau liecina par manu pesimismu:)))) )
-pamanīju stārķus lidināmies baros....
- tas, ka Luīze jau pošas savai jaunajai skolai, kas nu jau būs universitāte... ( labi, neko viņa nepošas... es savā mātes gādībā, ieraugot viņu mājās saku, ka jākrāmē soma, vai jāraksta saraksts ar līdzi ņemamajām lietām, piebildei mājās viņa ir ļooti reti- strādā darbojoties jauniešu nometnēs...)

.... un vispār.. es te jau brīdi sēžu pārdomās... vai tas viss man patīk vai nē? jo laka apstākļus un gadalaikus mēs izmainīt nevaram... varam tikai  izvēlēties- pukoties par tiem, vai uzvilkt jaku, uzlikt kafijai ūdeni vārīties, pasmaidīt dienai  un dzīvot ar to dienu, kāda nu ir....

Nu tā.. izgāju nobildēt sabirušos ābolus... un atzīšos, ka aizmirsu, ko es īsti gribēju pastāstīt... ;(  jo neies jau no telefona pārlikt vienu bildi datorā...  pārliks visas.... tos pāris tūkstošus... un tad nu sapinos bildēs... un tur arī pazaudēju domu... bet nu jā, ja jau iesāku, tad nopublicēšos :))) ar tik cik ir.... un ir tā kā ir :))))

ir pagājis kāds laiciņš- lasīt stundiņas... kādas divas... un ir parādījusies saulīte... ju-hūuu! tāpēc došos ārā ķert vasaru aiz astes....


p.s. ... jā te ir iestājies traks klusums... un visu laiku domāju- kapēc? citi blogu klusumos vaino planšetes, telefonus, instagramus utt. Bet ko es?.. ko es vainošu :))) nē... instagramu nē... man vienkārši dators stāv neērti rakstīšanai :)) iekārtoties  rakstīt aizņēma vien varbūt minūti, bet cik salds ir slinkums šai minūtei... ehh.. nez?!? es labošos vai nē?? kas to lai zin? Un vel maaaazliet pie vainas ka nefotografēju vairs neko ar fotoaparātu, bet ar telefonu... un tā īsti neesmu ņēmusies ar to bilžu ielikšanu datorā, bet nu šodien to izdarīju un še tev!!-doma ta pazuda!! :))

Ķeram!!!

Sandra S. 

pirmdiena, maijs 08, 2017

8. maijs.

Te mazs klusumiņš iestājies.... un par cik te vairāk par saviem xxxx mēdzu runāt, tad jāatzīstas ka kaut kāds klusums ir iestājies arī manos krustiņos. Varētu jau teikt pavasaris, studijas, veselība utt... bet nu nez vai tas viss pie vainas, jo mēs taču labi zinām, ja ko ļoooti gribas, var dabūt gatavu visu kaut ko :))))

Tā kā man ik pa mirklim paņemas rokās fotoaparāts, lai ķertu mirkļus, tad šoreiz dažas bildes. Man pašai patīk atskatīties uz saviem septembra foto mirkļiem, draugos uz savu seriālu "vasaras svētdienas" mmm... tāds siltums no tā visa... Protams, ka mums katram datorā pilns ar bildēm, bet nu vismaz es tās ļooti reti pārskatu, bet atšķirotas, ar aprakstiem ļoti patīk. Nē, blogs nepārtaps par foto blogu, un es neesmu pinterestīgo bilžu cienītāja.

Man vienmēr ir paticis novērot putnus savā pagalmā.... parasti tos cenšos arī noķert ar fotoaparāta palīdzību... bet nu jā.. caur logu utt, bet tomēr, jau kādu laiku  vēroju dižknābjus savās ābelēs... Nu vienkārši skaistuļi.. paskatiet kādas smukas cakiņas- volāniņi uz spārnu galiem....


Man doma sākt uzskaitīt putnu sugas, ko pamanu savā pagalmā.... Nu labi, smieklīgi jau izklausās kaut ko dižu te sagaidīt trīs palikušajās ābelēs un simts kvadrātmetros, bet nu tomēr.... Bet savā Marinzejā, oi, gan es tur ar vēl paganīšos, jo tur viņu ir ūuuu, ku daudz....

Ziemassvētki pagājuši, bet puķīte joprojām man ir koša.... tāda cmuka ;)))


Ārā ir auksti, bet varbūt labi ka tā... jo jāraksta studiju darbiņi.... ai, kā negribas, bet vajag.... :)))

        Lai katra diena ir prieka pilna!

Sandra S.

otrdiena, aprīlis 11, 2017

..ola lieldienām...

Lieldienas ir mani svētki :)) Man tie patīk... un tad nu nolēmu kaut ko izšūt arī šogad tiem par prieku :)) 
 Tā nu tapa ola, shēma no interneta plašumiem, dizaina autoru pēkšņi aizmirsu, dziļi jāmeklē, bet nu šīs te tik daudzās olas interneta plašumos ir atpazīstamas un izšūtas bieži. 
Audums Belfast linen 32 counts, tonis "Raw Linen". Ierāmēta darbiņa izmēri 20 x 25. Rāmis parasts, veikalā pamanīju nestandarta izmēru un tieši laikā... jā, rāmja kvalitāte bēdīga, bet nu tām 2-3 nedēļām gadā ir ok.  Šuvu ar viena toņa balto diegu, izmēģināju Kirova diedziņus... nu vismaz baltais man patīk labāk par DMC baltajiem, jo ar tiem es nedraudzējos :))) kaut kā tie baltie DMC diedziņi man smuki neguļās. Nu labi, te jau ar šķībi utt, bet nu labāk.. ka es esmu apmierināta. Jā, esmu pasākusi nomainīt balto diegu no DMC uz Kirova ...un jā, izšuvās 1,5 fices.  Izšuvu ātri jau martā aptuveni nedēļas laikā.  


Man pašai ļooti patīk.

Un vēl, gribu pastāstīt par vienu noderīgu lietu, ko izmantoju gatavojoties šī darbiņa procesam. Tas ir kalkulators auduma aprēķināšanai.  http://www.skolko-krestikov.ru/calculate/


Ierakstu krustiņu skaitu, ierakstu maliņas cik cm atstāju no izšuvuma, man tie ir šoreiz visur 8 cm, ieķeksēju audumu uz kāda šūšu, pār cik diegiem šūšu (pār diviem diedziņiem) un nospiežu aprēķināt... Un tur man dod izvēlētā auduma izmēru 31,2 x 36 cm. 
Man šis kalkulators ir izlīdzējis ne reizi vien, varbūt kādai arī noder šāda veida info, jo audumiņi maksā ne mazu naudiņu, un lai tās liekās malas būtu mazākas, vajag mazliet parēķināt. 
Ja arī tev ir kādās interesantas lietas jeb knifiņi vai padomiņi izšujot- padalies. 

Lai jauka diena!
Sandra S. 

Jau zied....

Viss ko mēs redzam apkārt, viss ko mēs jūtam uz šīs pasaules , kādreiz bija kāda cita cilvēka sapnis. Sapņosim par skaistām lietām, jo sapņi mēdz piepildīties!


Lai jauka diena! 
Sandra S.

pirmdiena, aprīlis 10, 2017

Kurā Latvijas nostūrī tev būtu jādzīvo?

Interneta pasaulē nočieptas bildes nav nekas jauns un ne īpašs. Svētdienas rītā atstāstu Luīzei, kādas meitenes stāstu, kur viņa pastāsta, kā ir gājis viņa ar zagtajām bildēm. Tur tika čieptas pat portreta bildes un liktas par savējām un pat komentēts it kā savs izskats. Tad nu tā runājamies un es saku, ka savējās čieptas esmu pamanījusi kādas 4-5 reizes....( te es nedomāju par xxxxx darbu vai procesu bildēm- tās ir zagtas, liktas kā savas vairākkārt). Manējās puķu bildes ir gozējušās sludinājumos: frēzijas , kas bija no Luīzes izlaiduma puķēm ir gozējušas gan sludinājumā, gan apsveikumos, auskaru statīvs ar ir pabijis sludinājumu dēļu informācijā.... visas te neuzskaitīšu....
Tā nu mēs parunājāmies un viss... pēc kāda laika, Luīze saka, reku tava bilde.... :))) Šoreiz te ir krustiņbilde aizceļojusi ar citu nozīmi....

Tad nu varat doties uz Fenikss lapu un mēģināt noskaidrot pilsētu, kurā jums būtu jādzīvo :))) Nē.. tā nav reklāma...https://www.fenikssfun.com/testi   (tas ir stāsts, kur aizceļojusi mana krustiņbilde... :)))


Es zinu, ka instagrammā publicētās bildes nav vairs mūsu īpašums, es zinu, ka liek atsauces parasti vai pat pajautā, vismaz Elīnai tā ir bijis... bet man nekā :))))) nu tad es pati nu reklamējos :))))) un lielos :)))))) Ja kāds domā ka es dusmojos un te kā saka "cepos", tad tā nav...  šoreiz es uzjautrinos :))) Es te tikkko iedomājos, laba reklāma krustdūrienam Latvijā.. :)))))  Vai Jūsu bildēm ar gadās "paceļot"???

Lai jauka diena!
Sandra S. 

piektdiena, marts 24, 2017

Tuvojas Lieldienas...

Jā.. pavasaris, Lieldienas.... 
Atzīšos, ka man Lieldienas maaazliet vairāk patīk par Ziemassvētkiem.... Un tad nu šoreiz atrādu, pie kāda rāmja tikusi man lieldienīgā zaķu ģimene. Parasti es ierāmētos darbus neatrādu.... :))) Bet šoreiz gribējās, jo pašai ļooti patīk, lai arī ir mazi -ups-... Rāmis ir parasts foto rāmis ar parastu stiklu, tāpēc viss tā atspīd. Un ja kādreiz ierāmēju ar domu, nu varbūt kādreiz tiks ierāmēts par jaunu un savādāk, tad šoreiz ne. Darbiņš tika izšūts 2015 gadā un par to rakstīju šeit. 



Tuvojas Lieldienas... vai jūs šujat kādus darbiņus šiem svētkiem???

Lai jauka diena! 
Sandra S.

- paldies-