Dod katrai dienai iespēju kļūt par tavas dzīves skaistāko dienu!

ceturtdiena, marts 26, 2015

Recepte- ko darīt, ja?.......

 Es nekad neesmu bijusi ideāla, ne izskatā, ne raksturā. Toties es vienmēr esmu bijusi es pati....Bet!!???- tā nu tas dzīvē ir iekārtots, ka ir cilvēki- radu, draugu un paziņu lokā, kas vienmēr zina kā tev labāk ko darīt- ko ēst, ko runāt.. un kā dzīvot. Viņi vienmēr par tevi visu zina labāk, pat kāda ir tava diena, izdevusies vai nē :))))) Patiesībā man viņu žēl,jo kamēr rakņājas pa otra dzīvi, savējo palaiž garām. Ja jums pietiek laika apspriest manu personīgo dzīvi, tad jums pašiem tādas nav.  :)

Šodien interneta plašumos izlasīju recepti šādiem dzīves gadījumiem - 


---------------------------------------------------------------------------------------------------------

"Kādu dienu Buda ciemata laukumā teica runu. Viens no tā iedzīvotājiem sāka viņu aizvainot. Buda apstājās un teica vainīgajam: "Ja jūs man piedāvājat papīra gabalu un es atsakos to pieņemt, kas notiek ar papīru?"
"Tas, protams, paliek pie manis," atbildēja ciema iedzīvotājs.
Buda pasmaidīja.
"Un tieši to es daru ar jūsu apvainojumu," viņš teica. "Es to nepieņemu. Tas paliek pie jums."..."
/no i-neta/

Dzīvosim katrs savu dzīvi... 

Sandra

pirmdiena, marts 23, 2015

Ko tu dari, lai būtu laimīga un apmierināta?

Ievadam...
Man pēdējā laikā šad un tad gribas parunāt ar sevi. Gribēju rakstīt citā blogā, bet ieteikumi bija, rakstīt šeit pat. Ilgi par to domāju, bet nu lai tā arī būtu. Kas domā kas es esmu balta un pūkaina,lai nelasa manu blogu. Bet ja lasa- lai izlasa arī pirmo rindiņu, ne tikai ceturto :))))))  Tātad mazliet dažreiz parakstīšu ne tikai par rokdarbiem, bet arī par sajūtām savām. Un tās būs dažādas....

Ievads numur-2 :))))

Reiz pie kāda veca dzen meistara atnāca divi sava ceļa meklētāji.
„Meistar,” – viņi jautāja – „ko tu dari, lai būtu tik laimīgs un apmierināts? Mēs arī vēlētos būt tik apmierināti kā Tu.
”Vecais meistars smaidot atbildēja: „Kad es guļu, tad guļu, kad es ceļos augšā, tad ceļos augšā. Kad es eju, tad es eju, un, kad es ēdu, tad es ēdu.”
Vaicātāji neizpratnē skatījās apkārt. Viens no viņiem teica: „Lūdzu, nejokojiet ar mums. To, ko jūs sakāt, darām arī mēs. Mēs guļam, ēdam un ejam. Bet mēs neesam laimīgi. Kas ir tavs noslēpums?”
No meistara sekoja tā pati atbilde: „Kad es guļu, tad guļu, kad es ceļos augšā, tad ceļos augšā. Kad es eju, tad es eju, un, kad es ēdu, tad es ēdu.”
Jūtot meklētāju apjukumu un nemieru, meistars pēc laiciņa piemetināja: „Protams, arī jūs guļat, ejat un ēdat. Bet, kamēr jūs guļat, jūs jau domājat par celšanos. Kamēr jūs ceļaties, jūs jau apsverat, kur iesiet, un, kamēr jūs ejat, jūs sev jautājat, ko ēdīsiet. Tā jūsu domas nemitīgi atrodas kaut kur citur un nevis tur, kur jūs patiešām esat.
Sadures punktā starp pagātni un nākotni notiek īstā dzīve. Ļaujieties šim neizmērāmajam mirklim, un jums būs iespēja kļūt patiesi laimīgiem un apmierinātiem!”
/Dzenbudisma stāsti. (I.A. tulk.no vācu val.)


Domājot un izvērtējot notiekošo apkārt- laimes diena, pavasara sākšanās, cīruļa treļļi, izlasot šo- es ļooti aizdomājos. Hmmmm... šobrīd slimoju-klepoju, ka maz neliekas, mazliet temperatūra nu tā zem tiem 38, galva sāp, deguns pil ātrāk kā bērzu sulas. Un šitas viss man jāmīl, jābauda???? Man tik daudz darāmā, tik plānu, ka gulēt galīgi nav ne laika, ne vēlmes, bet jo es vairāk spīrājos pretim, jo jūtos sliktāk. :(((( Kas atliek?- ielienu gultā, ieslēdzu kādu filmu, māaazuliet adu un cenšos pieņemt to savu neveselību. Un jā, arī katru vakaru pāris lappuses izlasu gan- un grāmatā arī par laimi- mīl un bauda visus dzīves mirkļus-  kartupeļu mizošanu, savu māju,mammu, vēju utt... (lasu Regīnas Bretas otro grāmatu "Esi Brīnums") nu visi un visur man apkārt par vienu tēmu... vai arī es tikai to šobrīd saskatu?? :))))  Un kas atliek man? Bieži vien pie sevis skaitu vakaros laimīgos dienas mirkļus. Kādreiz esmu mēģinājusi rakstīt laimes dienasgrāmatu, bet kaut kā mans entuziasms ātri noplok. Zinu ka ir kas to dara ik vakaru. Tad nu es ķeršu savas laimes mirkļus.


Pirmkārt ik rītu priecājos par savu puķu pilno virtuvi. Ienākot no rīta pirmais jāpaošņā Elīnas dāvātās tulpītes (Elīna- viņas ļooti smaržo). Un tad man tinas filma, ka Elīna mani lutina ar puķēm. Atbrauca ar tulpju pušķīti, Depo apmaksāja manus puķu pirkumus.. ehh.. superīgi...  nu re- cik daudz man domu, bet jūs jau zināt, ar kādu ātrumu tās traucas :)))

 No rīta sajutos ļooti slikti, tāpēc kad kādā mirklī bija labāk, sēdos mašīnā un braucu uz aptieku- jap, biju laimīga, kad somā ieliku sīrupa pudeli :))))

 Un pie reizes iegriezos kādā citā bodē arī. Tā kā jābrauc pie mammuča, un viņa palūdza atvest svarus, tad man izdomājās, ka jānopērk viņai, lai ir savi un var svērties kad grib un negrib. (piebildīšu paskaidrošanas pēc,ka tas mammai nav izskata jautājums, bet gan veselības problēmu dēļ. Viņas svars mēneša laikā lēkāja pat 15 kg robežās, un tas ir nopietni) UN!!??- man traki patīk tie svariņi.. un es visu pēcpusdienu reāli par tiem priecājos... noliku koridorā un ejot garām vai nu noglaudu, vai uzlecu. Pilnīgi pašai tādus sagribējās :)))

Un vēl priecājos baudu savu adīšanas procesu- top kārtējā mazuļu sedziņa. Adu un domāju, nu kā ceriņu kupena- koša... Bet brīžiem liekas,kā mellenes ar pienu.. mmm... un domas jau kāda silā lasa ogas...

 Ko vēl baudīju?- vēju.. tādu traki aukstu šodien.... un vienu filmu-  (2004). 

Esmu lasījusi grāmatas par Poliannu (Eleonoras H. Porteres grāmatas) un tad nu bieži es pieķeru sevi,ka daudzās situācijās kad gribas raudāt- meklēju to pozitīvo. Kas ir lasījuši grāmatu sapratīs par ko es runāju.

Un kā ar Jums?- vai ķerat laimes mirkļus? Kā Jūs to darāt?? 


Nu ko lai saku?!- 
mīlēsim savu dzīvi,
 būsim laimīgas tajā ik mirkli.

Iemīlies savā dzīvē, katrā tās minūtē!


Sandra

piektdiena, marts 20, 2015

Daudz laimes visiem Starptautiskajā laimes dienā- LAIME IR IKDIENĀ...

...Cilvēki nesaprot, ka LAIME IR IKDIENĀ. Piecelies, iedzer kafiju, kaut ko izdari, nopērc puķīti, ieliec vāzē, uztaisi kaut ko ēdamu, satiec foršus cilvēkus. Enerģija un prieks uzrodas ne no kā - it kā no zemes. Tāda muļķa laime varbūt... Priecāties par niekiem. Nu kuram tad viegli? Es taču arī esmu parasts cilvēks. Dažreiz eju no punkta A uz punktu B, velku dzīvi un sevi pašu kā smagu nastu. Un visi apkārt tādi paši... Svarīgi, ka vienā brīdī saproti: johaidī, tu esi aizmirsis priecāties! Vajag priecāties, izkustēties - kaut vai padejot! Prieku vajag!
/no E. Patmalnieces grāmatas - Prieks/

ŠODIEN-20.martā ir Starptautiskā laimes diena (ko turpmāk ik gadu atzīmēsim 20.martā). To pirms pāris gadiem ieviesusi ANO Ģenerālā asambleja. Ideju par šādas dienas ieviešanu ierosinājusi Butānas karaliste un vienbalsīgi atbalstīja visas 193 ANO dalībvalstis.
ANO starptautiski svinamo dienu kalendārā ir vairāk nekā simts svētku, piemēram, Dzimtās valodas diena (21.februārī), Intelektuālā īpašuma diena (26.aprīlī) un Bioloģiskās daudzveidības diena (22.maijā).

Kas ir laime?

Katram tā ir sava 

(citāti)

Laime ir vientiesīgs prieks par vienkāršām lietām.
Laime ir uztvert savu darbu kā kalpošanu.
Laime ir mierinošs smaids noskumušajam.
Laime ir svešiniekam atvērta sirds.
Laime ir sadarbība ar citiem cilvēkiem, pieņemot viņus tādus, kādi tie ir, nemēģinot uzspiest savus stereotipus.
Laime ir izjust citu cilvēku laimi kā savējo.
Laime ir saprast, ka draudzība ir daudz vērtīgākā par visu pārējo, daudz vērtīgākā par iespēju panākt savas taisnības uzvaru tad, kad uz spēles netiek likti esamības pamatprincipi.
Laime ir visu notiekošo pieņemt mierīgi un iekšēji brīvi.
Laime ir atrast mīlestību, to vairāk dodot, nekā saņemot no citiem.
Laime ir skaidra sirds, sirds bez ļaunuma un savtīguma.
Laime ir apņēmība būt laimīgam vienmēr,darot un negaidot, lai ārējie apstākļi darītu mūs laimīgus.
Laime ir saglabāt mieru visās dzīves vētrās.
Laime ir dzīvot Mūžībai, nevis tikai tam brīdim, kurā norit cilvēka dzīve.
Laime ir godbijība pret visu dzīvi.
Laime ir uzticība sev, kas pakāpeniski pāraug tādā pat uzticībā visai radībai.
Laime ir pazemīga sirds, brīva no prasībām un tīkojumiem; apjauta, ka itin nekam, ko cilvēks var paveikt nav mūžīgi paliekošas nozīmes.
Laime ir izprast to kas tiek saukts par Dievu!
Laime ir smieties kopā ar citiem, nevis – par citiem.
Laime ir laipnība, uztverot citus kā daļu no savas paša būtības.
Laime ir visu darīt ar prieku.
Laime ir vēlme mācīties, nevis mācīt.
Laime ir spēja ar prieku apjaust savu esību, kamēr citi tiecas pēc varas.
Laime ir saprast, ka cilvēka augstākais pienākums ir – mīlēt.
Laime ir smaidīt ar sirdi un acīm, nevis tikai ar lūpām.
Laime ir palīdzēt citiem, nevis gaidīt palīdzību no citiem.
Laime ir stiprināt otra cilvēka ticību sev un savām augstākajām spējām.
Laime ir saprast sāpes, jo sāpes ved pretī izpratnei un gudrībai.
Laime ir neuzsvērt “es” un “mans”.
Laime ir sirds, kas tiecas visu cilvēci aptvert kā brāļus un māsas.
Laime ir atrast mīlestību, to dodot citiem.
Laime ir mīlestība.

Man liekas,ka mēs katrs jau esam laimīgi, tikai to nepamanām, nenovērtējam, tāpēc ķersim laimes mirkļus un krāsim tos.

Un ko lai vēl saku?- DAUDZ LAIMES 

IKVIENAM  UN JUMS VISIEM!!!!!! 

(flower)

Sandra

ceturtdiena, marts 12, 2015

Tulpes.

Jau kuro dienu mani priecē tulpju pušķis. Es katru reizi tās uzlūkojot smaidu, jo baudu. Tā nu ir, kad tulpes man tiek dāvinātas reti, nē.. vispār neatceros kad man kāds būtu dāvinājis tulpju pušķi. Skolas laikā klases puiši vienreiz bija sagādājuši pārsteigumu- katrai sarkanu tulpi. Zinu, ka par to var vīpsnāt, kas gan tur īpašs, bet!! toreiz astoņdesmito vidū, laukos, kur pilsēta 45km attālumā- tas bija un paliek īpaši.  Atgriežoties pie šodienas- par šo pušķi saku paldies savai Elīnai.  Nav jau tā, ka man mājās nekad nav vāzē bijušas tulpes- ir,ir... bet no savas dobes utt. Vienkārši mani svētki, dzimšanas diena, vārda diena nav tulpju laikā. Un laikam tāpēc man tulpes šķiet tik īpašas puķes.


Nesen izlasīju tādu teikumu-
Skatoties uz puķēm mēs nedomājam, ka tā izskatītos labāk, ja būtu garāka, vai citā krāsā. Tā ir skaista tieši tā, kā ir radīta- tā pat ir ar tevi.

Baudīsim mirkļus, 
ieklausīsimies savās sajūtās 
un mīlēsim sevi tādu, kā esam.

Sandra

trešdiena, marts 11, 2015

Janvāris jau bija jeb janvāra cimdiņš.

... bija un izbija janvāris, bija un izbija ziema... Šogad tā nebija auksta,šogad tā nebija sniegota. Nu tikai mazliet.




 Ja kāds vēl atceras,es piedalos kopprojektā visa gada garumā izšūt egļu rotājumus -cimdiņu kalendāru. Pirmais tapa jau janvārī, bet tā kā mans plāns bija izšūt cimdiņu no abām pusēm sašujot kopā un uzreiz noformēt, viss mans pasākums traki ievilkās, pat uz foto sesiju cimdiņam bija jāgaida nedēļa. Nu kam negadās. Un tad nu beidzot viss ir tapis...


"Pases" dati:
Nosaukums- Cimdiņu kalendārs.
šūts uz 14-ās plastikas,
diegi- ar pielasīti no seniem krājumiem- 3 toņi +DMC E5200,
pērlītes- 2 toņi,
Sašūts kopā un apjomam mazliet piepildīts ar sinteponu.
Shēmas autore- Savanna(Vika) 





Ja arī tev šis projekts liekas interesants,joprojām vari pievienoties-  http://svn-vika.blogspot.com/2015/01/blog-post_8.html

Lai jauka diena!

Sandra
LAIME MĪL KLUSUMU... LAIME IR TAGAD!!!

- paldies-