Dod katrai dienai iespēju kļūt par tavas dzīves skaistāko dienu!
Dari to, ko tu mīli... mīli to, ko tu dari...

piektdiena, maijs 10, 2019

Saruna....

Sveikas.... man jau liekas, ka lasa te tikai viņas.... bet nu ja lasa kāds viņš, tad piedod ;)

Sagribējās parunāties...par ko?, par dzīvi... nu to pašu, jā.... es gan nezinu vai šādas sarunas ir interesantas un kāds tās lasa, bet nu man pašai ļoti patīk šādi ieraksti un patīk vēlāk tos pārlasīt. Bija un ir doma šādus ierakstus par un iz dzīves rakstīt biežāk, bet laikam tad vēlme šo blogu slēgt publiskai pieejai.  Es jau smeju, ka laikam krustiņotāju vidū esmu palicis kaut kāds pēdējais mohikānis, kurš vēl raksta par mūsu hobiju. Jā, es zinu, ka ir instagrams un man tur ar ir tā teikt lapa jeb konts, bet nu es esmu ļoooti interesanta tiem hakeriem, ka ar noteiktu regularitāti mans konts tiek uzlauzts :(

Šodien līst viegls lietutiņš, ārā ir patīkami slapš, bet es sēžu istabā, priecājos par skatu aiz loga: par savām atraitnītēm, par vakardien nopirkto orhideju, kuru nokrustīju par Stasīti (Staņislava man likās par garu, gribējās mīļāk) Parasti savas orhidejas nokrustu kādā no vārdiem, kas ir tās dienas kalendārā... bet šoreiz nu neviens mani neuzrunāja... Uz priekšu ir Maija un Paija, bet tādas jau man ir, tāpēc paskatot dienu atpakaļ ir labi....
Par ko tad es šodien gribu parunāties?  par to mūsu hobiju krustiņiem... par to ko es krustiņoju šobrīd... cik man procesu nu kaut kā tā... Patiesībā pēdējā laikā es izšuju maz.. sanāk pat vairākas diena nepašūt, bet tas nekas... nešuju tad kad negribas neomu iekrustiņot, nu tā taču gadās visiem, kad kaut kāds dumš  notikums vai kaut kas no tās tēmas tev nobojā garastāvokli... nu tā ka nav ka staigāju dusmīga, nē, bet zinu, ka paņemot šuvekli rokās tā atkal atgriezīšos pie šīs tēmas un domāšu... bet es tā negribu.... reizēm gan ir kad gribas paņemt  šuveklīti un tā lēnām domas sakārtojas un izdodas pat rast risinājumu, jeb salikt visu pa plauktiņiem.

Jūs jau esat pamanījušas,ka es galīgi esmu iebraukusi auzās ar savām iknedēļas krustiņziņām... jap... dažreiz tās parādās un ir bloga ziņas jāpaskrullē tur uz leju, jo es tā mīļi sakot "šmaucos"  uzlieku datumu atpakaļ un katru reizi nodomāju tūliņ es panākšu šo nedēļu un viss būs kā es esmu apņēmusies... bet nekā... še tev... :((
Es zinu, zinu ka es gari pļāpāju..   tad nu mazuliet pie tādiem kaut kādiem cipariņiem... uz gada sākumu man blogā nebij atrādīti 36 izšūti darbiņi... visādi.. gan lielāki, gan mazāki, gan noformēti, gan nenoformēti...   šobrīd jeb šogad 8 no tiem jau atrādīti...  tātad atliek saņemties,  un atrādīt atlikušos 28, bet es negalvoju, ka esmu par visiem neatrādītajiem atcerējusies.  Kapēc tā sanāk? tapēc ka laikam man nepatīk rādīties, liekas, nu kas tad tur tāds īpašs, citreiz darbiņš ir maziņš.. un tādu ir vairākums....  Vel man nav fotoaparāta, jā... tā nav liela problēma, ja ir labs telefons, jā... telefons ir, bet tas jau bij piebildēts pilns līdz malām ar visu kaut ko :))) pārlikt bildes datorā un būs vieta telefonā?... neiet krastā... dators man ar pilns līdz malām...  bet es nu esmu tikusi vel pie brīvas vietas telefonā, tad nu heijā!... 
Tālākais cipars būs jums šokējošs.. es zinu... bet nekas... mieru, tikai mieru... jūs jau patiesībā neredzēsiet kas un kā... cik daudz, cik lieli, kapēc  utt. bet man uz gada sākumu bij 38 iesākti krustiņprocesi, no kuriem šogad esmu izstrīpojusi, tas ir pabeigusi tikai 4... bet ļoti daudzus es varētu pabeigt viena vakara laikā.... un gan jau tā arī būs....  un arī te varu piebilst, ka es nezinu vai es esmu atcerējusies un pierakstījusi visus. Tur ir tādi procesi pieskaitīti, kas iesākti ir visus 10 gadus atpakaļ... bet mieru, tikai mieru :)  šis ir MANS hobijs... ne sacensības, ne maratons....   tieši jūsu sirdsmieram es nerādu un neuzskaitīšu te savus pirkumiņus.... tā teikt, guliet mierīgi :)))


Nākošais cipariņš būs gaužām niecīgs un pat necils, jo es zinu kādi darbiņi zem tā slēpjas, tie ir maziņi, bet nu nekas.... Šogad ir pabeigti  8 krustiņdarbi.... jā, tik vien, salīdzinot ar citiem cipariem, un es zinu, ka mana apņemšanās draud izgāzties ar skaļu blīkšķi...  bet!!?? tas viss ir mans..
Es noteikti būtu priecīga saskaitīt savas statistikas pēc, nu tāpat vien, cik vispār man ir bijuši krustiņdarbi... hmm... es zinu, ka cits ir liels,cits mazs... citu es skaitu kā vienu darbu, bet tas sastāvēja no 5 komplektiņiem.. kā piemēram Mill hil sniegavīri.... bet piemēram Žarpticas putnus, jeb zsvētku rotājumus es skaitu katru par sevi... nu tā vienkārši sanāk...  lai gan pareizāk būtu arī sniegavīrus skaitīt katru kā atsevišķu procesu. Nu es nez... lielas nozīmes jau tam nav :)) Tā īsti es par to galvu nelauzu....

Nu re, runāju par krustiņiem, bet bildēs tik puķes vien :))) Gribēju vel parunāt, bet nevaru, tapēc šoreiz vis... ja neuzrakstīšu tik, tad nebūs nemaz :( (piebildei, paskaidrojot, ne taisnojoties... man grūti rakstīt, atvainojos par kļūdām, joprojām esmu uz zāļu, jeb tablešu kaudzes, kam ir savas blaknes un tās dara savu)

Dari to, ko tu mīli... mīli to, kas tev patīk...


otrdiena, maijs 07, 2019

...

Šis mazais pastāstiņši ir kopēts no interneta, bet tiiik patiess....


Pienāks diena
..un Tu pamodīsies šajā pasaulē pēdējo reizi. Darīsi visu to pašu, ko parasti. Rīta tualete, kafija... Tu nezināsi, kāda diena Tevi sagaida. Liksies, ka tāda pati, kā visas iepriekšējās. Tikai šoreiz visam būs pēdējā reize...
Paskaties, cik patīkami saule silda Tevi. Pat ja līst lietus, tas vairs nelīs Tev. Štrunts ar tām drēbēm! Zaļās koku lapas, cilvēku straumes un pilsētas drūzma vairs nešķiet tik kaitinoša. Pēdējo reizi skatot, visam šķiet košākas krāsas. Lai ko Tu darītu, Tu palīdzi ar to citiem, tāpēc dari darbu ar tīrāko sirdsapziņu, kā darītu sev vai saviem mīļajiem. Paskaties cilvēkiem acīs, uzklausi, ko viņi Tev grib teikt, nepārtrauc. Nenosodi citus, mēģini saprast, kāpēc viņi dara tieši tā. Saki sev labus vārdus un nežēlo tos citiem. Domā labas domas. Neapvainojies un nedusmojies, tas nav tā vērts. Dari to, kas Tev patīk. Apķer savus mīļos par sekundi ilgāk. Dāvā mīlestību. Izbaudi to, ko dari. Samīļo savus bērnus, spēlējies ar viņiem. Nemeklē spogulī nepilnības, paskaties uz sevi mīlošām acīm. Tavs ķermenis bija vienīgais ar Tevi vienmēr un visur, tas ir pelnījis Tavu mīlestību ar tīrām domām, vārdiem, veselīgu ēdienu, fiziskām aktivitātēm. Lutini sevi. Lasi vērtīgas grāmatas, pavadi laiku ar saviem tuvajiem. Ejot gulēt, prasi piedošanu un piedod visiem. Aizmiedz ar tīru sirdi.
Tev bija iedota vēl viena diena, lai izbaudītu, mīlētu, saprastu un palīdzētu. Kādreiz Tev pietrūkst visa tā, kas notiek tagad. Tad, kad vairs neko nevarēs izmainīt, un Tu būsi starp tiem, kuri no augšas nolūkosies palicējos un gribēs tikai vienu pieskārienu, tikai vēl vienu brīdi kopā. Nezaudē šos brīžus, kamēr tie vēl ir. Jo kādreiz neizbēgami pienāks pēdējā diena.


svētdiena, maijs 05, 2019

Krustiņziņa nr 17.

Narcises zied...

Ir pagājis gads, kopš tapa šī grāmatzīme, tā vienkārši kā pateicība. 
Kad ieplānoju, laika bija pavisam maz,  tad nu ķēros pie lietas... Šad un tad meitenēm vacapā metu bildes ar procesiem, tad nu kāda atradās. Darba procesa bildē ir redzams, ka esmu ieplānojusi izšūt 5 dienās, bet izšuvu 3 dienās, jeb vakaros. 



 Gandrīz var teikt urā!... tik tas beks, kas mazliet visu pārvērtīs.... Orģinālajā variantā teksta vietā ir mēnesis: marts, man vienkāršs - paldies.


 Un gatavs.... Jāatzīstas, ka fotografēju saulē, un krāsas ir galīgi greizas. Fons nu ne maz nebij zilgans, bet mierīgi pelēks. bildes melo :))  Bet nu nekas...






Saņēmēja bij pārsteigta un dāvana patika. Piebildei, grāmatzīme bij pielikums grāmatai.


Justies pateicīgam, bet neizrādīt to – tas ir tas pats, kas iesaiņot dāvanu,
bet nekad to nepasniegt.
Viljams Artūrs Vords 



- paldies-