svētdiena, februāris 24, 2019

Krustiņnedēļa nr 8.

Kad cenai nav nozīmes...

2017 gada vasarā Luīze bija apmācību seminārā Spānijā. Tad nu atpakaļ lidojot caur Londonu iegriezās kādā  suvenīru veikaliņā. Protams ka cenas tur atbilstošas veikalam, bet tam šoreiz nebija nozīmes.  Tā nu man pa 10 eirām tika atvests mazs adatu ķusītis. 


 Kopā ar ķusīti saņēmu gan uzpirkstenīšus, gan interesantu maku.


Daudz nedomājot jau pirmos pāris krustiņus iešuvu 2.jūlija vakarā.


Izmantoju audumiņu kas bij komplektā.


Auduma gabaliņš neliels, bet es bez rāmīša izšūt nemāku.... tāpēc ieknibinu kā nu varu, bet šuju ar rāmīti. Tos pāris toņu diedziņus ērtībai  uzlieku uz Dubko diegu organiziera.


Drīz vien adatu ķusītis gatavs... tikko noņemts no rāmīša... bet es visus savus darbiņus arī mazgāju, lai gan patiesībā nekā netīra tur nav... ieradums tāds....


..un noformēts...



Cilvēki, kuri mīl savu dzīvi, 
padara to skaistu...


svētdiena, februāris 17, 2019

Krustiņnedēļa nr 7.

Par sirdi un pupām...

Man patīk kādam kaut ko izšūt un uzdāvināt. Bet!!? ir viens bet... es to dāvinu tikai tiem, kas (cerams) to novērtēs... tāpēc visbiežāk tās saņem tādas pašas krustiņotājas kā es...
Tā nu sen, sen... dikti sen....2014 gadā tika izšūti trīs mazi motīviņi ar kafijas pupiņu sirsniņām.


Izšūtas tika uz dažādu toņu 14 aidām. 



 Jau sākotnēji bija izdomāts ka šīs mazās kafijsirsniņas tiks noformētas uz bundžām. Nav domāts, ka bundžās ir noteikums glabāt tikai kafijas pupiņas.... var taču da jebko tur noslēpt... :)) var lietot kā tādu neuzkrītošu "seifu",  nu kaut vai diegu ficītes :))



Jūs jau nojaušat?... ja jau trīs, tad šīs dāvaniņas tika manām Madonas krustiņotājām. Šīs dāvaniņas līdz galam noformēju un meitenēm uzdāvināju tikai 2016. gadā. 



 Vai un kā meitenes lieto, neesmu uzjautājusi. 



Tas, ko citi cilvēki domā par tevi, nav tava darīšana.

svētdiena, februāris 10, 2019

Krustiņnedēļa nr 6.

Manas pūcītes...

Tā nu tas ir, kad bieži viens krustiņprocess top, otrs jau padomā, bet pēc trešā jau stiepjas rokas. Es zinu, ka ir krustiņotājas, kas izšuj tikai vienu procesu, pabeidz, tad sāk nākamo.... bet  es laikam galīgi tā nevaru... nu nemaz.... Vispār, kad kādam, pa retam pasaku kas ir mans hobijs,visi brīnās, jo tas pilnīgi neatbilst manam raksturam, nevarot iedomāties mani sēžam un knibinoties stundām ilgi... Ha-ha.... nu un kur tad to savu raksturiņu likt? :))))  Tad nu varbūt tāpēc man vienlaicīgi top vairāki procesi, tā teikt, lai jautrāk. Šodien atradu telefonā vecu bildi (17.03.2017), kur kaut kam esmu sūtījusi savu vakara "idilli"... Vakars klāt, žalūzijas aizvērtas un var sākties mana meditācija ar diedziņiem. Jap, galds tādā radošā procesā, viss pa rokai :p Tad nu bildē redzams, ka tiek  krustiņots lieldienu process, kurš uz mirkli palikts tālāk, un acīmredzot tiek plānots, jeb gatavotas  Oven dizaina pūcītes.


Man kaut kāda fobija ir no tīri baltajiem audumiem. Nu nestāstiet, ka ar tiem gadu laikā pilnīgi nekas nenotiek. Notiek un kā vel.... Tāpēc nekad neizvēlēšos  nepilnu izšuvumu  krustiņot uz tīri balta auduma, uz antīki balta- jā. Izņēmums, ja noformējums jau sākotnēji tiks ieplānots ar muzeja stiklu. Bet arvien biežāk gribas izvēlēties kaut ko citu. Tā arī šoreiz baltais audums tiek nomainīts; no baltas 16 aidas, uz 28 count. Britniju granīta tonī. Diedziņu pietika, lai gan audums tika nomainīts uz lielāku ciparu, jeb rupjāku audumu. (16 aida atbilst 32 countam; 14 aida- 28 counta audumiem)



Es zinu, redzu, ka daži diegu toņi tādi tuvu auduma tonim un var nebūt kontrastā, bet mani tas īpaši neuztrauc, jo liekas, ka kopumā viss būs labi.



Tad nu aiziet process krāsiņas- māsiņas.... Kāpēc tāds mans nosaukums?- tāpēc, ka tās ir manas meitucītes...  2017 gadā abām bija skolu beigšanas laiks...  abas gudras pūcītes... Luīze beidza 12.klasi, Elīna savus maģistrus.... Nu savā starpā mazliet padiskutēja, kura ir kura no pūcītēm :))) jo Elīna lai  gan ir vecākā māsa, augumā ir mazāka par Luīzi :))


Šai dizainā bekstičs bij daudzviet ar divi diegi. Gribējās nomainīt pret vienu diegu, bet resnāku, bet tad atšķirtos, jo resnāks manos krājumos ir tikai baltais. Tāpēc šuvu tā kā shēmā paredzēts.




Pierakstos atrodu, ka noformējusi esmu 2017. gada 7.augustā. pabeigts jau bij krietni vien ātrāk. Noformēju parastā foto rāmī, kurš pirkts vietējā kancelejas preču bodē.


Man paša ļoti patīk šīs te manas māsiņas krāsiņas. 





Mīli sevi, mīli tos, kuri mīl Tevi... 
Mīli tos, kuri nemīl Tevi... 
Mīli zemi, pa kuru tu staigā... 
Mīli debesis, mīli putnus un dzīvniekus! 
Mīli šo pasauli tādu, kāda tā ir... 
un ar savu mīlestību tu to darīsi labāku.

Zilākalna Marta 
Citāts no grāmatas “Ar mīlestību, Jūsu Zilākalna Marta”


svētdiena, februāris 03, 2019

Krustiņnedēļa nr 5.

 ... ābeļziedos...

Kaut kad, sen sen... (njāaa.. šitā sāksies ļoti daudzas ziņas :)) jeb ieraksti :)) ) ziedēja ābeles un to zaros sēdēja skaists putnēns... nu jūs jau ziniet un saprotiet visu par manām attiecībām ar putniem :)) Protams, ka man nevis gribējās, bet vajadzēja :))) izšūt šo Alisas dizainu. Sērijā ir vel divi dizaini ar putniņiem, arī tie taps ar laiku... viens būs ar peoniju, otrs rudbekijās.


Šis bija 2017 gada jūlija process. Meklējoties bildēs atradu procesu bildes, tad parādīšos nedaudz kā tad nu ir... Nekādas kārtības... izrādās pat šokolāde tiek  ēsta procesa laikā.... :))


Šuvu uz mazā rāmīša, tā ir ļooti ērti un ātri krustiņojas, bet darbiņš tad gan nemaz un nemaz neizskatās glīti... :(  Pamēģināju pārlikt pat uz qsnapa, bet nepatika, uzreiz smagums rokās un nav tik ērti.



Nu tā tie burzījumi rodas, salokot, saspraužot, bet viss tikai lai ērtāk.... 


 Ar mazo rāmīti var ērti izšūt pašos stūrīšos, kas qsnapā nemaz  nav parocīgi...

Kas tas par putnu?- sarkanrīklīte. Te pie mājas esmu redzējusi, bet laikam tik kādas pāris reizes...  ir reta mūsmājās.... 
Paklausies viņas dziesmu... klausoties domās brienu pa pļavu gar upesmalu... ak... vasara... 



Dievs tevi mīl tāpēc, 
ka viņš ir Dievs, 
nevis tāpēc, 
ka tu kaut ko izdarīji vai neizdarīji.



- paldies-