Dod katrai dienai iespēju kļūt par tavas dzīves skaistāko dienu!

trešdiena, oktobris 31, 2018

Oktobra mirkļi -31.oktobris.

Šovakar bijām maximā... pēc končām helovīnbērniem... jap...  man nav aizspriedumu, bet šoreiz ne par to ir tēma... Un tad es ieraudzīju šo lelli... es pēkšņi neatceros kā viņas sauca.. Man tāda bija.. sarkana protams, liela...  Tad nu es te vienu no trim paņēmu un spējos... skandināju, gāzelēju... Un tad  atkal ierunājās vīrietis; beidz, piecpadsmit eiro.. ejam....  un nefočē, atnāks apsargs... 
Nu lūk tā! man bērnība bij uz mirkli iekš maximas veikala... mirklis, bet jauks... es protams smaidīju līdz ausēm kā mazs bērns... man jau nevajag daudz, lai būtu prieks no mirkļa. :))


Esmu dzirdējusi kad saka, ka
"Bērnība beidzas tad, kad sāc apiet peļķes..."

otrdiena, oktobris 30, 2018

Oktobra mirkļi -30.oktobris.

Šodien atradu seeen, sen tamborētas čības... bet likās tādas nu  nekādas... Tad atcerējos, par vel senāk Luīzes tītajām puķēm no dzijas...  meklēju, bet tā kā man vajadzēja tagad un tūlīt, tad nebij lielas izvēles košumā... piešuvu kuras pirmās atradu... piešuvu staigāju un tā priecājos.. ehhh.. tiiik feini... 
Mēs taču bieži esam lasījušas ka vajag būt tādām, kādas esam, ka vajag būt īstām un tā tālāk... nu kaudzēm.... bet cik no tā visa mēs tiešām tā atļaujamies?? Mēs taču vispirms padomājam, nu ko tie citi par mums padomās... es tik bieži saprotu, ka esmu pazudusi  pa īstam.. es nekad neģērbjos tā kā gribētos, jo ko tad padomās.. ak vai...  es bieži domāju, vai kādreiz es atkal varēšu būt es pati...  vai es varēšu pārkāpt tam žogam ko pati esmu uzcēlusi??... uiii.. es nez.... Domāju... kur??!! un kad??!! esmu sevi pazaudējusi un to žogu uzmūrējusi..... :))



Es tik ļoti gribētu būt: 
" Gan īsta,  gan laimīga, nevis pareiza..."

pirmdiena, oktobris 29, 2018

Oktobra mirkļi -29.oktobris.

Šogad tā nu sanāca, ka manos balkona puķupodos atraitnītes nodzīvojās visu vasaru. Kad palika galīgi nesmukas, es tās nogriezu un mani podi stāvēja tukši.Tad kādu dienu pamanīju, ka vienu esmu nogriezusi ne līdz ar pašu zemi un tā ir atsākusi augt... tad nu lūk... izauga, uzziedēja, un vel sēklas  piebirdināja pilnu podu, ka pat mazuļi sadīga. Skatos un domāju, nu šito neatlaidību...  trausli, bet skaisti.... 


Zenta Mauriņa ir teikusi:
"Latvietim zeme ir svēta, 
gandrīz vai svētāka nekā debess. 
Sēklu sējot, vienojas Dievs un cilvēks."

svētdiena, oktobris 28, 2018

Oktobra mirkļi -28.oktobris.

Man ļoti patīk kapos.. vienkārši staigāt pa tiem... zinu, būs kas teiks, kas tur var patikt, kapos bailīgi utt...  Manuprāt jābīstas vairāk no dzīviem cilvēkiem, nevis no mirušajiem... Būt kapsētā vienmēr ir īpaši... nu man tā liekas...  aiziet apstaigāt pie visiem, parunāties... un tik daudz ir to kapu kopiņu pie kur piestāt un parunāt... daudz... 


Mums Latviešiem ir sakāmvārdi:
"Cilvēka mūžs ir raibs kā pupas zieds."
un

"Cilvēks otru mūžu nedzīvo."


sestdiena, oktobris 27, 2018

Oktobra mirkļi -27.oktobris.

Šodien ir diena, kad Atašienes kapos ir svecīšu vakars...  ļoti līst lietus, mēs sakopām kapiņu, aizdedzām svecītes un atbraucām mājās, jo man bailes saaukstēties, pasalt utt.... Dievkalpojums baznīcā sākās 17:00,bet šis mirklis fočēts 17: 43. Debesis mainījās pa mirklim,lietus lija ļoti, bet pamalē rietēja saule... es nespēju nosēdēt un noskatīties, lai arī stipri lija, es stāvēju zem ābeles un kā pesteļu tante purpināju: 'Ak Dievs cik skaisti... pasakaini... nu neticami... ak vai... ak jēziņ..." Kamēr Jānis teica, nu beidz mērcēties, nāc iekšā....pa logu ar var skaitīties...  Nu ok.. iegāju ar... bet savu purpināmo turpināju... 
Tas bij tiešām pasakaini skaisti... 


Mēs visi, visi zinām, ka:
"Ka skaistākās lietas pasaulē
 ir visiem bez maksas..."

piektdiena, oktobris 26, 2018

Oktobra mirkļi -26.oktobris.

Mūsu māja atrodas tuvu pie ceļa... tā vienmēr ir bijis ar visām manām mājām kur esmu dzīvojusi. Tā nekad nav bijusi ne dziļi mežā, ne pāri laukam... un esmu ievērojusi ka vismaz pēdējās trijās manās dzīvesvietās vienmēr aug liepas... Rīgā stāvot uz balkona un tās vērojot domāju,  re kā... viena lielāka, otra mazāka, nu gluži kā mēs ar Ingu; viena lielāka, otra mazāka. Tagad Rīgas liepas abas lielas.... un mēs ar. Dažreiz domāju, hm... man meituces... ar kā liepiņas.... bet šodien ejot pa ceļu domāju... vai ku tālu, tālu manas mazās meituces ceļš ir aizvijies... viņa gan vienmēr atsmej, ka pie viņas viss pa sauszemi, nav nekādiem okeāniem pāri jālido... nu ok... baigais jau mierinājums ne?!! mammai, kuras mazā meituce ir kaut kādus desmit tūkstošu kilometru attālumā.... Bet domās ik dienu esmu kaut kur tuuur.. Kambodžā....


Paulu Koelju ir teicis, ka:
 "Katram cilvēkam ir savs ceļš, kā pāriet tiltu."

ceturtdiena, oktobris 25, 2018

Oktobra mirkļi -25.oktobris.

Kad iepriekšējā dienā biju izvazājusies pa Marinzejas mājas apkārtni, tik ļooti gribējās pašūt malā nolikto Dimensions dizaina mājiņu, ka ņēmu un pašuvu ar...  Šuvu, priecājos un atkal smaidīju... šai procesā katru krustiņu baudu...


Mēs taču visi zinām teicienu, ka:
"Mājas – tā ir nevis vieta,
 kur tu dzīvo, bet vieta,
 kur tevi saprot."

trešdiena, oktobris 24, 2018

Oktobra mirkļi -24.oktobris.

Ko tur liegties, arī es uzvilku gumijas zābakus, lai tā kārtīgi var iebrist rudenī un bradāju ar... tā no sirds un ilgi, ilgi....Vai esat pamanījuši, kad sirds gavilē, tad sejā vienmēr ir smaids... nu nevis tāds kad tu smaidi kādam, bet tā, kad tu pēc stundas ,divām vazājoties viens pats pa mežu saproti: vaigi sāp... un pieķer sevi, ka visu laiku esi smaidījis... Jums taču arī tā ir... vai ne?! Un tā es gāju, gāju pa to rudeni.... līdz mamma zvana un prasa, kur esmu palikusi, ko  tur var vazāties tik ilgu pa āru.... Hmmm... vai es vecumdienās ar vairs nemanīšu rudeni?? 



Māte Terēze ir teikusi, ka :
"Miers sākas ar smaidu."

otrdiena, oktobris 23, 2018

Oktobra mirkļi -23.oktobris.

Nu kā lai negavilē priekā par skaistajiem ziediem, kas joprojām vel priecē... Uz nakti istabā, no rīta uz balkona... jo nu nevaru un negribu atdot rudenim ... vēl ne... gan jau... 


Mēs visi esam dzirdējuši un lasījusi šo Antuāns de Sent-Ekziperī citātu:
 "Ja jums ir divi klaipi maizes,
 apmainiet vienu pret ziediem! 
Maize baro miesu, ziedi – dvēseli!

pirmdiena, oktobris 22, 2018

Oktobra mirkļi -22.oktobris.

Mums katram noteikti patīk skatu palaist tālumā... nu arī ikdienā pa logu... un tā nu es visbiežāk to daru pa virtuves logu... Skatos uz tiem div dzeltenajiem bērziem, kas vel braši tur savas lapas un domāju... Ir nu gan zelts... nu pavisam īsts... laikam tāpēc cilvēki tā triecas skatīt to rudeni uz Siguldu.... šogad jo īpaši.... man liekas  ka jābūt ar ļooti šauru pierīti lai domātu ka rudens ir tikai Siguldā (nu es tiešām neko labu nedomāju par tiem ļaudīm) nu kāpēc viņi nepamana to zeltu katrs savā pagalmā? nu tā ļooti dīvaini... Nu ok... mēs jau saprotam, ka ar šo zeltu kabatas un bankas kontus nepapildināsim nenieka, bet dvēseli pirms ziemas gan... 


Johans Volfgangs Gēte ir teicis: 
"Daba ir vienīgā grāmata, 
kurai visas lapas liela satura pilnas."

svētdiena, oktobris 21, 2018

Oktobra mirkļi -21.oktobris.

Tik ļooti bieži izskan teiciens "Svinēt dzīvi..." Bet kā būtu ja mēs svinētu svētdienas... nu tā pavisam vienkārši... ar kūku... un neskatoties ni uz ko... jā.. jā... uz to arī ne :))) es jau zinu ko jūs padomājāt :))) kilogrami... bet es padomāju, neskatoties uz to, ka mana ikdiena un svētdienas bieži paiet esot mājās vienai, bet piebildīšu, es neskumstu ;)   


Es bieži aizdomājos par izlasītajiem teicieniem, citātiem un domām...  Šodien šis ir īsti piemērots: "Tu atnāc mājās, 
uztaisi kafiju, apsēdies, klusums.  
Un tad katrs pats izvēlās 
vai tā ir brīvība vai vientulība."

sestdiena, oktobris 20, 2018

Oktobra mirkļi -20.oktobris.

Ieraugot ābelē vienu vienīgo ābolu, man tiešām gribējās paskatīties pa labi un pa kreisi un pajautāt:"... tas man?.... " Lai arī skaidri zinu... te neviena cita bez manis nav un nenāks.... ja nu vienīgi meža zvēri... Teikšu godīgi, sajūtas bija dīvainas... tādas  kurām parasti negribas ticēt, lai arī redzi.... 
Šī ir īpaša ābele...  


Un mēdz taču teikt, ka:
"Skaistumu mēs vai nu redzam vai nē! 
Tas ir atkarīgs tikai no mums, 
cik daudz spējam saskatīt!"

piektdiena, oktobris 19, 2018

Oktobra mirkļi -19.oktobris.

Patiesībā koki jau ir gandrīz pliki...  nu lielākā daļa...  Šur tur, vel sparīgi  turas pēdējās lapas pie koka... un protams, jo tās taču bija viņu mājas... Un palikt zaļām vai iekrāsoties  viskošākajos toņos nemaz nav pašu lapu pārziņā... Tu skaties uz lapu un tajā ir ierakstīta visa viņas dzīve- viena vasara...


Gudrās grāmatās raksta, ka: 
"Dzīve - tas ir noslēpums, bet noslēpumaino saprast nav iespējams. 
To var tikai izdzīvot."

ceturtdiena, oktobris 18, 2018

Oktobra mirkļi -18.oktobris.

Cik bieži tu atļaujies sarunai ar savu es... nu parunāties ko gribas un ko nē? Un cik bieži gribas kaut ko vienkāršu un parastu... Nu noteikti katra esat lasījusi : "Ja man vēlreiz būtu jādzīvo dzīve" ko darītu........ aizdegtu grezno sveci, vairāk, klausītos utt....  Tad nu es  uztaisīju skaistu un garšīgu tēju un "uzsitu" klaču ar sevi.. jap... tā vienkārši, smieklīgi, bet pa īstam.... 


Viss sākas no ATĻAUJAS sev mīlēt sevi, mīlēt pa īstam,
 neatkarīgi ne no kādiem ārējiem apstākļiem.
/T. Arhipova/


trešdiena, oktobris 17, 2018

Oktobra mirkļi -17.oktobris.

Šoreiz bez vārdiem... jo vienkārši skumji...


Vienā no pēdējām intervijām Valters teica: 
"Jācenšas dzīvot ar prieku.
 Vajag baudīt katru dienu. 
Lai beigās vari pateikt, 
ka nedarīji pāri sev un citiem.
 Ka bija forši."

otrdiena, oktobris 16, 2018

Oktobra mirkļi -16.oktobris.

Šodien grābām lapas.  Un kad starp jau sabrūnējušajām lapām tu ieraugi tādu košumu, tu saproti, kāds te nemaz nedomā padoties, bet bauda atvasaru... nemaz nepadodas... 


No skolas laikiem atceros dzejoļa rindas: 
"Ja piedzimis esi,tad dzīvo un audz, 
un skaties uz gaismas pusi.." 


pirmdiena, oktobris 15, 2018

Oktobra mirkļi -15.oktobris.

Nespēju palikt vienaldzīga pret debesu mainīgajām bildēm.  Es varu stāvēt un vērot, gan kad tās ir apmākušās, gan saulainā dienā. Joprojām atceros, kā maza braucot mašīnā gulēju uz aizmugurējā sēdekļa un pa logu vēroju mākoni un brīnījos, nu kā tas var būt, ka tas pats mākonis mums atbrauca līdzi no Saulkrastiem līdz pašai Rīgai :))

Pēdējā laikā vārds debesis, uzreiz liek ausīs skanēt Prāta Vētras un  Musiqq dziesmas vārdiem: 

"Debesis iekrita, debesis iekrita tevī...."


svētdiena, oktobris 14, 2018

Oktobra mirkļi -14.oktobris.

Cik tā mūsu Rīga tomēr skaista... Vai esat to pamanījuši? Es zinu, zinu, izklausās muļķīgs jautājums.. bet ja tā nopietni... vai esat to pamanījuši ar savām acīm, nevis skaistās apstrādātās bildēs...  Rīga ir galvaspilsēta, un pieder mums visiem, bet vai  kāds ne rīdzinieks saka: mana Rīga? Nu ok... es esmu dzimusi Rīgā.. kādu daļu savas dzīves tur arī dzīvojusi, tāpēc  saku: Rīga, es tevi mīlu!  Bet kā ir ar citiem?....


Čaks  dzejolī Rīga raksta:
"Rīga, sirmā Rīga,
kas tu esi man: 
līksma, ruda stīga,
kas virs galvas skan."


sestdiena, oktobris 13, 2018

Oktobra mirkļi -13.oktobris.

Atzīšos, ka ļoti, ļoti sen nebiju bijusi uz teātri. Nu ļoti sen... lai tā dikteni senāk izklausītos, tad teikšu kopš pagājušā gadsimta deviņdesmitajiem gadiem :)) Nu ko lai saka... dzīve tāda... :)) 
Dienas laikā ik pa brīdim  ķēru mirkļus ar baudu, bet tad kad pēc izrādes stāvēju uz trepēm  gaidīju mēteli... vēroju cilvēkus, kuri saņemot savu  mētelīti ātri un raiti devās katrs uz savu pusi,uz savu dzīves teātri.... Man ļooti patīk vērot cilvēkus... ļoti...


Jūs noteikti  esat dzirdējuši teicienu, ka :
"Dzīve ir teātris"

piektdiena, oktobris 12, 2018

Oktobra mirkļi -12.oktobris.

Šorīt bij fantastisks rīts... saule, rasa... pusstundu staigāju ap māju fočēdama... baudīju un priecājos... domāju, nu grūti būs izdomāt, kura bilde būs tas mans dienas mirklis... 
Un tad pusdienas ēdot paskatījos pa logu... govs... Āaa... es sēdēju, smaidīju un priecājos par šo mirkli...  Likās ka kāds pagriezis laiku atpakaļ.... Man patīk dzirdēt skaņas no atmiņām... kā traktors pukšķina tālumā, bet ne visiem ir tā man vajadzīgā skaņu nots.... man patīk kā vakarā goča sauc pēc saimnieces... Nē, nē.. es netaisos pirkt govi :)) bet vienkārši  atceros laiku kad mums tāds ragulopiņš bija...  Es zinu, citi, nenieka te nesapratīs, bet tas ir mans mirklis ;) 


Un vai tad šajos vārdos nav liela patiesība? :
 "Ne tas, cik daudz mums pieder, dara mūs laimīgus, 
bet gan tas, cik ļoti mēs to izbaudām."
/C. H. Spurgeons/

ceturtdiena, oktobris 11, 2018

Oktobra mirkļi -11.oktobris.

Rudens mūs lutina... man pat brīžiem šķiet , ka mani lutina....un tāpēc, ka no vasaras redzēju  mazāk kā būtu gribējies... Un tad nu dilles... ehh kas pa smaržu... žēl ka bildes nav ar to... es sēdēju un grauzu dilles kā tāda Mirttante no "Limuzīna " :))) un baudīju mirkli. 


Varētu teikt kā kādā anekdotē:
 " Aptiekār, lūdzu, iedod man mikstūru pret muļķīgām domām manā galvā un ja jums ir Viedums tabletēs - dodiet man divas!"

trešdiena, oktobris 10, 2018

Oktobra mirkļi -10.oktobris.

Šodien notinu pāris diegus... pa šiem gadiem es tos esmu kilometriem notinusi un arī izšuvusi... bet nu šoreiz tas rudens tonis man lika uzkavēties pie šiem astoņiem metriem tā krietni ilgāk... nez, nez... kas tā bij par zīmi? :))) Bet es taču zināju, ka noteikti tikšu galā... citādāk  nemaz nevar būt :))) 


Krisīne Om Shanti ir teikusi:

 " Pamēģini kaut ko ārkārtīgi neprātīgu - uzticies sev un savām sajūtām. 
To dēvē par par intuīciju. "


otrdiena, oktobris 09, 2018

Oktobra mirkļi -9.oktobris.

Saņemot šo Luīzes bildi esmu izbrīnīta... bet tad domāju, nu  lai vai kā.. varbūt arī mēs ar viņu sazināmies pa kādu no šiem vadiem :)))) Un tās ir mūsdienas... Pnompeņa, Kambodžas galvaspilsēta... 


Jūs taču zināt tik bieži dzirdēto frāzi: 
"Nepakļaujies haosam. Ir tikai viens veids kā sakārtot pasauli – sakārtojot sevi."

pirmdiena, oktobris 08, 2018

Oktobra mirkļi -8.oktobris.

Patiesība ir tāda kāda nu tā ir... starp daudzumdaudzajām bildēm, ko pārliku no telefona datorā pazaudēju pāris bildes... nu nevaru atrast :( 
Bet tad sapratu, nu ko, tātad tās nevajag :)) Un ??!! tā kā katru dienu mēs ģimenes čatā saņemam kaudzi ar bildēm no Kambodžas, tad nu tā arī ir mana dzīves daļa.... Tāpēc šoreiz ir Luīzes bilde... Luīze atpūtā, baudot dzīvi... Vai pamanāt viņas grāmatzīmi? ... izšuva pirms brauca projām....


Inese Tora kādā savā dzejolī saka: 
"Sāc dienu ar domām par laimi... "

svētdiena, oktobris 07, 2018

Oktobra mirkļi -7.oktobris.

Man ļoti  patīk braukt... Kaut kā pēdējā laikā bērni prom un tā braukšana sanāk krietni mazāk... tad nu vismaz  pie lielā bērna braucot izbaudu ceļu... šoreiz pa svešu ceļu un nekad nevar zināt kāds tas būs, kas būs aiz līkuma... 


Jūs taču zināt, ka:
 "Šodiena- nākotnes pirmā diena."

LAIME MĪL KLUSUMU... LAIME IR TAGAD!!!

- paldies-