piektdiena, augusts 28, 2009

Mazulīšu Robini

Šī vasara bij bagāta ar krustiņsoņu mazuļiem.. un te!- daļa no mazuļu robiniem.. jeb kā man tos tīkas saukt- robīšiem... Unizenses, eniines un Griezītes mazuļiem... ir jau vel, bet diemžel pagaidām nav bilžuku ;)










otrdiena, augusts 25, 2009

Mazie zābīši Rūtiņai- pabeigti ;)



Mazie jaukie Vervaco dizaina zābīši, meitēnam-Rūtai, kura dzima Čikāgā, ir pabeigti un jau ierāmēti. Lai neradītu liekas problēmas sūtot , nolēmu rāmēt pa vienkāršo un bez stikla. Darbiņš šuvās ļoooti viegli un raiti. Pašai gatavais darbiņš ļoti patīk, ceru ka meitēna vecākiem arī :)





Dizains -Vervaco, diegi- DMC, audums- apdrukāta aida-14 DMC, ierāmēts darbiņš 25x25cm.

pirmdiena, augusts 24, 2009

-kādā jaukā dienā- pirmdienā...

Jau vakar vakarā man lielā meituce paziņoja, ka celsies pirms astoņiem( kas viņai neraksturīgi) un ka mums abām jānoskatas viena filma "Cerības spārno". Filma bij angļu valodā, bet nu ar titriem latviešu valodā. Protams šādā reizē nekāda krustiņošana nesanāca, tad nu satinos segās un skatījos.... jā, jau jā.. kārtējā filma ar banālo romantiku, bet arī par tādu vienkāršu un naivu lietu kā mammas un meitas ... ne visas mammas savām meitām pasaka- es mīlu tevi... bet nu aiii.. izplūdu es te... īsāk sakot.. noraudājos ni pa jokam... un man sagribējās vel kaudzi emociju.. bet citu.. un ko!!??- devos pēc tām pie Vētrasputnes ....

Un !?- protams es haotiski visu ko prašņāju, stāstījām, runājāmies.. un tad!- tā pa vienai vien man tika pasniegtas vairākas dāvaniņas.. es biju apstulbusi, pārsteigta, priecīga un visādi citādi laimīga.. vienā vārdā sakot- SMAIDŪU!!! ;)




Šo jauko magoņu biscornīti es saņēmu no *marri*.. Kārbiņu nevarēju atvērt, jo laikam rokas trīcēja.. iekšā pilns ar končām.. un to jau man viņa bij uz @ atrakstījusi, ka salasījusies manu blogu- secinājusi uzdāvināt man končas.. es jau domāju, nu kur es ko stāstīju par končām, bet sapratu, ka laikam neatceros.. varbūt kaut ko i minēju... bet kad ieraudzīju kastītē končas Sarkanā magone, sapratu.. par šitām toč es neko nerakstīju, jo man liekas ka nekad pat ēdusi nebiju... nezinu kapēc izbēru viņas ārā :)) un tur jā!!!!- sēdeja magoņu biscornis.. tāds liiiieeels, grezns.. un ļooooti skaists.. ļooooti... man ļoooooti patīk... es tai brīdī laikam biju bišķiņ skaļa.. jo atceros ka ātri vien bij plauksta mutei priekšā,..to atceros labi....
man ļoooti patīk šitas lielais adatiņu ķusis.. bet viņš ir tik grezns.. ka nu tur tiešām var bakstīt tikai pašas mīļākās adatiņas... Un tās spožās ar interesantu toni pērlītes...mmm.. un jā... tas ķusis smaržo... pat ļoooti... nezinu vai no tās salmu kārbiņas vai kaut kas iekšā tiešām ir smaržīgi pildīts.. bet ir super..
Paldies *marri*




Nākošā dāvaniņa tika izņemta no maziņa jauka dāvanmaisiņa.. un jau uzreiz jutu, ka ļooti patīkami smaržo... un atkal uzvaru svin magone... ak sunny.. -Paldies!!!! tāds mazs jauks roku dvielītis, koši zaļā krāsā ar mazu magoni un ļooti smaržīgām ziepītēm... ak vai.. esmu patiesi priecīga... par tām vīlēm- viss ir kārtībā- arī man ne viss izdodas uzreiz kā gribas.. arī man vienu otru reizi ir sanācis ne pārāk perfekti, tāpēc es jau sen atmetu to domu, ka visam jābūt ir pa perfekto.. sen vairs ne.. man patīk ka esi šuvusi pati, ka esi centusies un piedomājusi.. es esmu patiesi pārsteigta par šo dāvaniņu...
Paldies sunny!



Tad kādā brīdī priekšā tika celts šis te lielais stikla trauks.. te bij pamatīgs apmulsums... tad tika vel trīs mazi taurentiņi... kuri jau izmitināti pa māju kur kurais un aizmirsu nofočēt... ko lai saka- sapratu ka šis trauks man ir dāvaniņa par Grieziites mazuļa RR organizēšanu... nu jā- dāvaniņa nav krustiņota, bet ir manā gaumē un man ļooti patīk...



- un dāvanas otrā daļa ir šīs koši rozā zeķītes... nu es varēšu pa māju joņot košās zeķēs.. nesolu ka man tās būs ilgi, jo tās noteikti tiks pamatīgi nolietotas... man ir niķis- čības nenēsāju.. parasti pa māju joņoju vienmēr un tikai basām kājām, bet jau pagājušo ziemu sāku nēsāt vilnas zeķes.. tā ka šīs nu nebūs nekāds izņēmums, nekādā kumodes atvilknē zeķes nestāvēs gan... un jā.. nofočēju zeķītes un ilgi tās pētīju un nevarēju saprast.. kas man viņās liekas jocīgs jau no pirmā mirkļa.. un tikai pēc ilgas domāšanas sapratu!- man visas!!!! zeķes ir tieši šādā pašā musturiņā adītas un neviena ne savādāk... tieši tā un ne savādāk zeķes ada mans mammucis... lai vai kā...
Paldies Griezīt!

pirmdiena, augusts 17, 2009

Stāsts pārdomām....



Es iepirkos netālu no tirgus, kad pamanīju, ka kāds pārdevējs sarunājas ar mazu zēnu, kuram nebija vairāk par 5 vai 6 gadiem.

Pārdevējs teica, “Piedod, bet tev nav pietiekoši daudz naudas, lai nopirktu šo lelli.” Pēkšņi mazais zēns paskatījās uz mani un jautāja,”Onkulīt, vai jūs esat pārliecināts, ka man nav pietiekoši daudz naudas?”
Es pārskaitīju viņa sīknaudu un atbildēju,” Tev nav pietiekoši daudz naudas, lai nopirktu šo lelli.” Mazais zēns joprojām turēja savā rociņā sažmiegtu lelli. Tad es pajautāju viņam, kam viņš vēlas šo lelli dāvināt.

“Šī lelle ļoti patika manai māsai un es vēlējos to viņai uzdāvināt dzimšanas dienā. Man lelle ir jāiedod mammai, lai tā to varētu nodot manai māsai.” Zēna acis bija ļoti skumjas, kad viņš to stāstīja. ” Mana māsa tagad ir aizgājusi pie Dieva. Tētis teica, ka mammīte arī drīz satiksies ar Dievu, tā nu es iedomājos, ka viņa varētu paņemt līdz šo lelli un atdot manai māsai.”
Mana sirds pēkšņi apstājās. Mazais zēns paskatījās uz mani un teica,” Es tētim teicu, lai viņš neļauj mammītei vēl iet, kamēr es neesmu atgriezies no veikala.” Tad viņš man parādīja jauku fotogrāfiju, kurā viņš smējās un teica, ” Es gribu, lai mammīte paņem līdz arī manu fotogrāfiju, lai māsiņa mani neaizmirstu. Es ļoti mīlu savu mammu un negribu, lai viņa iet projām, bet tētis teica, ka viņai ir jāiet pie manas mazās māsiņas.” Viņš paskatījās atkal uz lelli ar skumjām acīm.

Es ātri sameklēju savu maku un ierosināju, “Varbūt mums vajadzētu vēlreiz pārbaudīt, vai Tev tomēr nav pietiekoši naudas!” “Labi,” viņš atbildēja,”es ceru, ka man ir pietiekoši daudz.” Es pieliku no savas naudas, viņam to neredzot, un mēs kopīgi to saskaitījām. Nauda pietika, lai nopirktu lelli un pat nedaudz palika pāri.


Mazais zēns iesaucās,”Paldies Dievs, ka iedevi man pietiekoši daudz naudiņu!” Tad viņš palūkojās uz mani un piebilda,”vakar, pirms došanās gulēt, es lūdzu, lai Dievs pārliecinās, ka man ir pietiekoši daudz naudas, lai nopirktu šo lelli un mammīte to varētu atdot māsiņai. Un Viņš mani dzirdēja! Es arī vēlējos, lai varētu nopirkt mammai baltu rozi, bet neuzdrošinājos Dievam lūgt tik daudz. Bet Viņš mani dzirdēja un iedeva tik daudz, lai es varētu nopirkt gan lelli, gan baltu rozi mammītei. Mana mamma dievina baltas rozes!”

Es todien beidzu savu iepirkšanos ar pavisam citādām sajūtām, nekā sāku. Es nespēju nedomāt par šo mazo zēnu. Tad es atcerējos par kādu avīžu virsrakstu, kuru biju lasījis pirms 2 dienām. Tajā bija teikts, ka kāds piedzēries šoferis uzbraucis jaunai sievietei un viņas meitiņai. Meitenīte mira notikuma vietā, bet jaunā sieviete atrodas kritiskā stāvoklī. Ģimenei bija jāizvēlas, kad atvienot dzīvību uzturošo sistēmu, jo sievietei nebija cerību atgūties no komas. Vai tā bija mazā zēna ģimene?

Divas dienas pēc notikuma ar mazo zēnu, es izlasīju avīzē par to, ka jaunā sieviete ir mirusi. Es nespēju sevi apvaldīt, tāpēc es nopirku pušķi ar baltām rozēm un devos uz kapliču, kur sievietes ķermenis bija novietots, lai cilvēki varētu no viņas atvadīties. Tur viņa bija, savā zārkā, turot rokās skaistu, baltu rozi un smejoša zēna fotogrāfiju un uz krūtīm viņai gulēja lelle. Es pametu kapliču ar asaru pilnām acīm, zinot, ka mana dzīve ir izmainīta uz visiem laikiem.

Tā mīlestība, ko mazais zēns juta pret savu mammu un mazo māsiņu, vēl līdz šai dienai nav aptverama. Un kāds piedzēries šoferis viņam to atņēma.

Stāsts pārdomām.
Autors nezināms

otrdiena, augusts 11, 2009

- tējas laiks pie merry...



--ļooti bieži no malas lasīju, kā merry tā pa foršo tā mīļi, un pat bikli bieži meitenes aicina uz tēju... bieži nodomāju, nu žēl ka es tik tālu... ieraugot šīs vistas- man bij skaidrs...viņas noteikti piestāvētu merry aicinot uz tējošanu.... uztapa viņas ātri, pa pāris vakariem... un jau pirms ziemsvētkiem... bet nu līdz galam man ar to dāvināšanu nikādi nesanāca, ta kauns uzbāzties, ta noformēšana kliboja... pat vienreiz bij nenormāls uztraukums- viņas abas- merry un mari runā par kaut kādām vistām no i-neta bodes... no nodomāju- ak es čamma gatavā,.. viņas abas šitās skaistules jau iepērk vairumā... metu kaunu pie malas, sagrabināju drosmi un rakstīju mari vēstuli ar izklāstu un biklu jautājumu, kādas vistas viņas tur iepērk... protams mani nomierināja- ka lieldienām metāla olu grozus vistu veidā iepērkot... ja jūs zinātu kas man bij par nopūtu.... bet nu no tā jau nekas nemainījās- jo arī uz lieldienām tās vistas nekur neaizceļoja... bet nu augustā- mani paaicināja uz tēju- Siguldā... kā jūs domājat... skaidrs ka es lidinājos... nu ne pārāk augstu, bet nu noteikti tikpat cik to var vistas :)))) un tā šodien piepildījām kasti ar tēju, končām un mazu keksa gabaliņu...iesaiņojām un vedu jaunajai samniecei- merry... tēju gan mēs Siguldā nedzērām- sulu gan... kuru tāpat es izlēju... bet tas šo tikšanās prieku un dāvināšanas prieku nemazināja... Lai jauks tējošanas laiks ar jaukiem un patiesiem draugiem ;)

- mazam sapnim-



-šie zābīši un cimdiņi tapa merry gaidāmajam mazulim.. . kāpēc tāds motīvs- it kā tik ierastās un pierastās sirsniņas???- tāpēc ka bērniņš ir daļa no mammas un tēta sirds... tieši tāpēc mazas rozā un gaišzilas sirsniņas...mazulis nav tikai mammas daļiņa... tā ir daļiņa no diviem pieaugušiem cilvēkiem, kas sevi papildina ar jaukāko uz šīs planētas... ar bērniņu... es patiesi priecājos par šo gaidāmo notikumu merry ģimenītē...

-man ir sava magone-

kādu laiciņu atpakaļ viena krustiņmāsa- Līnuška- nopirka shēmiņu magoņu biscornītim... es biju ļooti laimīga un lēkāju, kā saņēmusi lielu dāvanu... nu vel jau izšuvusi neesmu, bet zinu ka noteikti!!!!! izšūšu... bet šodien saņēmu mazu burvīgu- filigrāni izšūtu atslēgu piekariņu... varat 6x minēt ar ko... skaidrs ka ar magoni... man tādu uzdāvināja merry.. man ļoooooooooooooooti patīk šī mazā smalkā dāvaniņa... ļooti... tāpēc lieeeeels paldies par to ;)






svētdiena, augusts 09, 2009

Mani putni...

Es šodien, bet pareizāk teikt jau vakar, pieķēru sevi pie domas, ka man patīk putni... un pat ļooooti... tā paskatoties apkārt, no mājlopiņiem - man ir tikai papagaiļi( tikai aizmirsu tos nofočēt) ... mana mīļākā krūzīte ir ar putniem... virtuvē pie skapīšu rokturiem man piekabinātu stilizēti putniņi... nu tādi necili štrunti, bet man patīk...arī dārzam man ir nevis kā daudziem -rūķi, bet necili māla putni... ha... arī mans uzvārds tak ar ir putnisks... parets putns... man ļoooti patīk novērot sava pagalma žagatas... un šitā es varētu turpināt...



Un!!!?- kad ieraudzīju žurnālā šo stilizēto putnu bildi- shēmu... sapratu... man vajag... jā... man dumja gaume.. bet štrunts... man patīk... pat ļooooooti... šodien šujot kādu bekstiču prasu Elīnai- eu... kā ir??? un pati atbildu- man jau liekas, ka dumi, tātad būs labi :)).. jo man nebij visu diegu pēc kodiņiem un dažus pielasīju pēc savas gaumes... nemainot dumjo krāsu salikumu :)) ja arī tev ir iepatikušies šie putni, tad droši ievelc shēmiņu un darini vien arī savus putnus...
Man pašai šis darbiņš ļooooooooooooooooooti patīk...













Luīzes puķu podi ;)



-šis ir Luīzes darbiņš.. izšūts nu jau pasen... un jau krietnu laiciņu, pat rotā koridoru... šo komplektiņu meitucei uzdāvināju, kad viņa paziņoja, ka arī grib piedalīties Griezītes mazuļa robinā... tā bija kā maza dāvaniņa iedvesmai izšūt arī ko sev... darbiņu izšuva ļoti ātri, vienīgi uz francīšiem nebija garastāvokļa,tos izšuvu es.. darbiņš ir ļooti mīļš un krāšņs ;)

otrdiena, augusts 04, 2009

-mans auto -

Hei... nu autiņš ir izšūts... nu vel tik pati tašuka jāsašuj... jā, jā.. pamainīju autiņam krāsas... lai līdzīgāks manam :)))))









sestdiena, augusts 01, 2009

...citāts no draugiem.lv horoskopa- dienas doma...


Darbs pagaidīs, kamēr tu bērnam parādīsi varavīksni, bet varavīksne negaidīs, kamēr tu padari savu darbu.

Dāvaniņa no Unigundes ;)


Unigunde mani pārsteidza ar mazu jauku dāvaniņu, vīgriežu tēju.. Kārbiņa tējai ir meistarota no papīra loksnītēm pīta un vīta... izskatās ļoooti grezna... un jāsaka atklāti... nekādā virtuvē man viņa nestāv gan... jo tā smarža ir tik dievīga, ka uzstiepu uz guļaistabu un baudu...
Paldies Unigundēeee!!! ;*

man tašu par maz :))



Varētu padomāt, ka man tašu par maz, bet man viņas patīk, un sagribējās vel vienu :)) un vel- man ir uznākusi vēlme šūt maziņus niekus... tad nu atkal viens mazais darbiņš šodien, rīt uztaps... kurš motīvs tas būs?!- var trīs reizes minēt, bet tāpat jau skaidrs... diegi jau atlasīti ;) un bilde ir uz žurnāla vāka :p

-shēmiņa- tējas krūzei-





-shēmiņa gliemezim -








- paldies-