ceturtdiena, decembris 23, 2010

...

Kāds vīrs apstājās pie ziedu veikala, lai nosūtītu ziedus savai mātei, kas dzīvoja divsimt piecdesmit kilometru attālumā.

Izkāpjot no automašīnas, viņš pamanīja mazu meitenīti, kas sēdēja uz trotuāra malas un raudāja.
"Kas noticis?" – viņš vaicāja.
"Es vēlējos nopirkt sarkanu rozi savai mammai, bet izrādījās, ka ar naudiņu, kas man ir, nav diezgan."
Vīrs pasmaidīja un teica: "Nebēdā! Nāc līdzi, mēs nopirksim tev rozi!"
Tā nu viņš nopirka meitenītei rozi un pasūtīja ziedus savai mātei. Kad abi devās laukā no veikala, vīrs piedāvāja aizvest meitenīti mājās.
"Jā, paldies!" – viņa piekrita, "Vai jūs, lūdzu, nevarētu aizvest mani pie manas mammas?"
Meitenīte rādīja vīram ceļu. Viņi apstājās pie kapsētas un meitenīte nolika rozi uz svaigas kapu kopiņas.
Vīrs atgriezās ziedu veikalā, atsauca iepriekš veikto pasūtījumu, nopirka ziedu pušķi un devās divsimt piecdesmit kilometru garajā ceļā, lai būtu pie savas mammas...
/kopēts no i-neta plašumiem/



Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru


- paldies-