otrdiena, jūnijs 21, 2011

- šonakt-

Vasaras saulgrieži ir kā dakteris, kas neprasa naudu


Atvērties dabai, lai pāriet visas sirdssāpes, to Valda Vītola no Galgauskas vasaras saulgriežu laikā mudina darīt ikvienu. Tās stiprās dienas ir no 21. līdz 24.jūnijam un tālāk līdz pašai Pēterdienai.


Vajag, lai tās enerģijas, kas šajā laikā ir zemē, zālē, kokos, ugunī, gaisā, saulē, domās, nokļūst līdz katra cilvēka problēmu vietai un attīra to, atbrīvo, atvieglo, noņemot negatīvo lauku un pārvēršot visu ar plus zīmi. Vasaras saulgrieži ir kā dakteris bez naudas. Tāpēc nevajag slinkot. Vajag to satikt!

Kājas ieteicams paturēt izdobtā apses bluķī. Šis koks noņemot negatīvo lauku, ko mūsdienu cilvēkam uzliek steigas pilnā ikdiena.
Vasaras saulgrieži esot tas laiks, kad katram cilvēkam vismaz domās ir jāpasaka paldies Zemes, Ūdens un Dabas mātei par visu, visu. Ejot lasīt jāņuzāles, nedrīkst aizmirst pateikt paldies pļavai. "Lai aug vietā daudz vairāk nekā es noplūcu!" saka Valda. Jāņuzāļu enerģētika tiek iepīta vainadziņā, kas ir kā mazs saules aplītis. Vainadziņš jāpin no trejdeviņiem ziediem, bet vīriem - no ozolzariem, no vībotnes. Laukos, ja ir saimniecība, lopiņi, būtu labi novīt vainadziņu katrai gotiņai vai vismaz barvedei. Tad govis dod vairāk piena. Vainadziņus var glabāt no vieniem vasaras saulgriežiem līdz nākamajiem, lai tad Jāņu ugunī sadedzinātu. Tāds vainadziņš, ziemā glabāts, piemēram, pirtī izstaro spēku.

Vēl svarīgi mājās pie durvīm nolikt pīlādžu zarus, lai mājā neiekļūtu sliktie spēki. Kūtij pie durvīm jāsprauž nātre vai dadžus. Labi ir arī apstaigāt riņķī visus savus laukus, tīrumus, lūdzot svētību.

Jāmazgājas ugunī un ūdenī

"Naktī uz 22.jūniju (vasaras saulgriežu sagaidīšana latviešiem) mums ir jākur ugunskurs, lai gaismas tilts nepārtrūkst. Kad saulīte riet, visam jau laikus jābūt sagatavotam. Ugunskurs jāsakrauj pareizi - kā aka. Pagalītēm jālūkojas augšup. Ideāli, ja var sameklēt deviņas dažādu koku pagalītes. Tautasdziesmās par to ir sacīts, par trejdeviņām pagalītēm. Lai sildās Dievs, mīļā Laima - mūsu mūža licējiņi," saka Valda. Ugunij esot jākuras visu nakti, tāpēc jāseko, lai liesma nepārtrūkst, arvien jāpiemet klāt malka. Ugunskura dūmi ir svētīgi, attīroši.

"Kamēr kuras uguns, varam skatīties zīmēs. Vasaras saulgriežu nakts ir brīnumu, zintnieku nakts. Tad var lūkoties debesīs, apkārtnē. Jāmeklē. Dažreiz var ieraudzīt. Vienā gadā redzēju šajā naktī laukam pāri pārlidojam piecus gulbjus. Tas bija aptuveni trijos no rīta, bet piecos atpakaļ atlidoja vairs trīs gulbji. Jāmēģina saprast un tulkot zīmes," saka Valda.

Viņa tic, ka cilvēks vasaras saulgriežu ugunī var mazgāties. Līgotājiem jāstājas aplī. Domās saujām jāpasmeļ uguns, jāmet sev pāri. Tad jāsaka tā: "Uguntiņa, māmulīte, sildi manu augumiņu! Sildi manu augumiņu, mazgā manu dvēselīti!" Tā cilvēks domās nomazgā no sevis visas rūpes un raizes, kas ir sakrājušās no pagājušā gada vasaras saulgriežiem. Arī slimības var palūgt aiziet. Aplī stāvētāji ap uguni viens otram palūdz domās apmazgāt muguru, jo paši mēs to nevaram. Pēc tam cilvēks, kuru nomāc kāds smagums, jūtas vieglāk. Tad ikvienam derētu kailam peldēties ūdenī. "Kad iznāc no ūdens, pasaki paldies. Tam ir ļoti liela nozīme," uzsver Valda.

Peldēt rasā un gulēt papardēs

Var arī mazgāties rasā brīdī, kad saule lec. "Jāapviļājas rasā, jo tā ir sevišķi spirdzinoša. Tas jādara naktī uz 22.jūniju," saka Valda. Ja ir iespējams, kaut reizi mūžā vajadzētu šo nakti pavadīt ar acīm vaļā un redzēt sauli uzlecam - kā tā šūpojas, rotājas.

Vasaras saulgriežos arī jāgatavo pirtsslotas, jo šajā laikā tās ir pilnas ar zemes un debesu spēku. Valda ir par iešanu pirtī Līgosvētkos. "Es saku tā: apklāj, Dieviņ, manu pirti ar sudraba mētelīti!" saka Valda. Pirti kvēpina ar kadiķīti, raudeni, piparmētru. "Kas var dūmus savienot, tas var kaites izdziedēt," saka Valda.

Uz pirti jāiet ar svaigu jāņuzāļu nastu. To saliek uz lāvas. Vēl grezno ar madarām, mežrozīšu ziediem, jasmīniem. Galvgalī Valda liek slotiņu no jasmīniem, papardēm, ozolzariem. Kad pirtī beidz pērties, var iet pagulēt otrā jāņuzāļu nastā un pēc tam - linu palagos, kas noklāts ar papardēm.

"Līgosvētkos papardēm ir īpašs spēks. Tās palīdz atbrīvoties. Par to nav jādomā, tas ir jājūt, jāļaujas. Esmu par to pārliecinājusies. Jāņuzāles, pirtsslotas cilvēkam dara labu. Mēs pat nezinām, kura tieši ir tā vajadzīgā zālīte. Tā pati atrod cilvēku. No mums tiek prasīts tikai tas, lai atveramies dabai, neprasot, netirdot: kāpēc tas tā var būt? Mums ir jāatlaiž prāts un ar visu sirdi un dvēseli jāatveras dabas spēkiem. Tad notiek brīnumi. Tad daba nāk pretī. Esmu to pārbaudījusi un zinu," saka Valda.

Pēc pirtī iešanas viņa iesaka dzert pašu salasītas zāļu tējas. Valda ir pārliecināta, ka vajadzīgā zālīte pati atradīs cilvēku un dziedinās to vainu, kura ir jādziedina.

Ieliec savu māju ozolā!

Valda to ir darījusi un zina, ka labums ir. Katrs mēs savu māju vai dzīvokli varam domās "ielikt ozolā" vai kādā cita mīļā kokā. "Es daru tā. Pakāpjos kalniņā un iedomājos milzīgu ozolu, kam lielas saknes. Māju ielieku ozolā. Uz saknēm aizsūtu visas negatīvās lietas, ko mēs esam piedzīvojuši - gan slimības, gan nepatikšanas. Lūdzu, lai Zemes māte attīra visu negatīvo. Un tad domās izaudzēju milzīgu kuplu lapotni ozolam, kas saņem no debesīm to, ko viens sauc par Augstāko Saprātu, cits par Debesu Tēvu. Tā ir dievišķā baltā gaisma - mīlestība, veselība, svētība. Caur zariem tā gaisma ienāk mājā - koka stumbrā, kas ir lielāks par manu mājokli. Domās tur, iekšā, paņemam visus savus mīļos. Un mūs piepilda spēks. Esam veseli, līdzsvaroti, laimīgi. Tad var daudz laba paveikt," saka Valda.

Viņa teic, ka Līgosvētkos cilvēkiem jāvēl cits citam mīlestība.

Ja līst kā pa Jāņiem

Ja laika apstākļi nav labvēlīgi svinēšanai vai ja cilvēkam veselības problēmas, citi apstākļi traucē nokļūt pie dabas, tad vasaras saulgriežos jādedz mājās trejdeviņas sveces. No tām liesmām jāmēģina domās pasmelt gaismu un attīrīt sevi. Pēc tam vajadzētu mājās aplieties ar ūdeni, tam piemetot sauju sāls. Lai ūdens notek pāri galvai! Vajadzētu mājās ienest vasaras smaržu. Kādu bērza meiju - tas ir Dieva koks, pats žēlsirdīgākais no visiem.


Raksts kopēts no interneta plašumiem- dzirkstele.lv





3 komentāri:

  1. Es tikko no Valdas ugunsrituālā Lazdukalnā:):) Bija skaisti!

    AtbildētDzēst
  2. es ļooti gribēju- nesanāca :( apstākļu sakritība :( "Baltajos vārtos" jau bij pat 2 piedāvājumi, bija ko izvēlēties un es ne uz vienu :( ehhh... bet pa pļavu saigāju.. saulīti rietot apmīļoju...

    AtbildētDzēst
  3. Man liekas, ka daži no "Baltajiem Vārtiem" pēc tam vēl brauca uz to otru pasākumu.
    Bet nekas, tu tāpat biji ar mums, saulīte jau mums viena:)
    Lai priecīgi svētki!

    AtbildētDzēst


- paldies-