otrdiena, oktobris 11, 2011

kādas dienasgrāmatas lappuses...

01.01.2009
Manējā šodien paziņoja, ka izšūšot krustdūrienā. Viņa -un izšūs!!! Viņa tak neizlien no forumiem, čatiem, ebaja un izpārdošanām.... Ha- paskatīsimies uz cik ilgu laiku tas viņai ....
05.01.2009.
Pastiprināti dīda adatu, re kāds gribasspēks. Es par sevi uzzināju daudz jauna- izrādas, ES maisos, kā krieviski saka- pod rukami, es aizsedzot gaismu, un traucēju ar savu pļāpāšanu. Hmm.. savukārt tu dārgumiņ gan esi pieklususi, klusē. Priecājos, baudot klusumu...

25.01.2009.
Par ātru es sāku priecāties. Viņa sāka runāt- šūšanas laikā. Klusumā purpina- viens, viens, divi, divi, izlaižu.. viens, viens... Ak Dieviņās- kā šamane.. garus izsauc vai?

30.01.2009.
Aizgāja uz veikalu pēc sīkumiem. O-go-go.. sīkumiņi ... Kā mazs lupatas gabaliņš ar adatu var maksāt TĀDU naudu?! Tīrākā laupīšana!!! Taktiski paklusēju, nolēmis, ka reizi pusgadā var atļauties mīļotai sievai palielāku šopinga summu...

15.02.2009.
Hmm.. laikam  jau ne reizi pusgadā. Par to man liek skumji domāt pamanītā šūšanas veikala klienta "Patstāvīgā pircēja" karte  ...  Nez.. "Nelaimīgo vīru" kartes viņiem nav?? Žēl...

01.03.2009.
Braucām uz veikalu pēc pārtikas. Ietiepās, vieņai vajagot šūšanas bodē kādu sīkumu. Jā, protams mīļā, mums kā reiz vel viens iepirkumu tīkliņš brīvs.  Iegāju kopā ar viņu palūkoties veikaliņā. Jolki-palki, veči....  Kaut kādas pērles, bantītes, lentītes un citi, hren paimjoš, kādi sīkumi. Manējā ganās starp plauktiem, es maliņā pacietīgi gaidu. Sagaidīju. Viss pirkums liekajā tīkliņā nesalīda un es vel paliku par to vainīgs! ...

02.03.2009.
Apskatījāmies pirkumu... Mana skastule sapirkusi 7 vienādus diegu murčkulīšus ..  Nu es viņai par to pateicu... Apvainojās, divus vakarus ar mani vispār nerunāja. Izrādas, ka tie 7 ir katrs SAVĀDĀKĀ krāsā. Nosauca mani par daltoniķi. Visu vakaru sēdēju un meklēju krāsu atšķirības...

15.03.2009.
Apsēdos uz krēsla. Es TIEŠĀM nezināju, ka uz tā stāv tik svarīgais  pēdējais diega gabals. Es TIEŠĀM speciāli viņu nenēsāju pa māju uz savām biksēm, kamēr viņa ilgi un dikti rāpoja pa dzīvokli. Bet vai tad to var pierādīt???

17.03.2009.
Pieķēru naktī izšujam., pateicu ko domāju un aizdzinu gulēt.

18.03.2009.
... nelīdzēja...

19.03.2009.
... samierinājos...

25.03.2009.
Šorīt manējā minēja krustvārdu mīklu.  Japāņu. Tik daudz krāsu, apbrīnoju viņu... Un tad es uzzināju, ka tā ir izšušanas shēma. Ak debestiņ!!  Tik daudz visādu zīmju... Kā viņa tai visā acis neizmežģī?? 

27.03.2009.
Pabeidza izšuvumu. Skaisti... nav ko teikt. Paprasīja atļauju nopirkt rāmīti, lai ieliktu izšūto bildi.  Nu rāmīti, tak rāmīti... Lai ir skaisti!!!

27.03.2009.(vakarā)
Tas RĀMĪTIS maksāja kā muiža!!!! JĀ- apzeltīts, JĀ- ļooti skasts.... bet DĀRGS!!!!

28.03.2009.
Piekārām bildi pie sienas, jā- skaisti.

01.04.2009.
Kāšķējamies par vietu pie datora. Man redzieties, prispičelo ziņas lasīt... Un tāda nieka dēļ viņai jāiziet no  izšuvēju foruma....

15.04.2009.
Vienojāmies par grafiku. Grafiku, kurš kad un cik ilgi pavadīs laiku pie datora. Kad viņa sēdēja pie datora, ejot garām, ieskatījos datorā, interesanti taču... nu pa kuru laiku tad viņas paspēj sēdēt forumos un vel tik daudz izšūt?  Un tas viss taču ir bez ikdienas mājas darbiem. Vai tiešām viņām diennaktī stundu vairāk??

18.09.2009.
 Kādreiz mums dzīvoklī bija sienas. Nē, nu tiešām.. bija, bija! Goda vārds bija! Uz sienām bija tapetes, tikai vairs neatceros kādas... Tagad visas sienas apkārtas ar bildēm.  Nu jā, griezti vel ir redzami, bet tas ir vājš mierinājums.

20.09.2009.
Sieva paskatījās uz grieztiem un nopūtās "ai cik daudz brīvas neizmantotas vietas " ... Man sirds gandrīz apstājās...

25.12.2009.
Tagad mūsu mājā ir izšūts viss. Pilnīgi VISS!!!! Dvieļi, čības, sedziņas... Un kā jūs domājat, cik bieži no viņas atskan frāze- nu kur grābsties ar savām rokām!! Būtībā jau nekur negrābstos, gribēju rokas dvielī noslaucīt.  Garāmejot ar roku pārvilka pār manu kreklu.. o, cik līdzens audums... nez!!.. ko viņa ar to domāja??

31.12.2009.
Gatavojamies sēsties pie svētku galda. Kamēr sieviņa liek traukā salātus, es zem egles paslēpju lielu izšujamo rāmi, ko nopirku pa kluso internetā. Ceru ka viņai patiks. Jo viņas laimei, jau vajag tik maz.......

 /Kā sapratāt, tas bij kādas izšuvējas vīra stāsts... tulkots no krievu valodas, atrasts kādā krievijas izšuvēju foruma lapā. /

                                                     

5 komentāri:

  1. Tik daudz pazīstamu tekstu (sevišķi par pēdējā diega gabalu pārvietošanu ar savām biksēm), bet mīļi tomēr :)

    AtbildētDzēst
  2. jā, šito laiciņu atpakaļ krieviski uzgāju - superīgs apraksts, es iedevu arī vīram palasīt (kaut arī krustiņus nešuju, bet idejiski jau nekādu atšķirību nav arī ar manu dzīvesveidu :D), viņš tik smagi nopūtās, laikam saprata, ka tā ir diagnoze :))))

    AtbildētDzēst
  3. Kolosāli. Kamēr lasīju nepārtraukti smaidīju - nu jā, sen jau zinu, ka izšūšana un rokdarbi kā tādi ir tomēr diagnoze un patiesa "uzsēšanās uz adatas".

    AtbildētDzēst
  4. jā.. jā.. šito var attiecināt uz da jebkādiem rokdarbiem :)))))

    AtbildētDzēst


- paldies-