Mana kafija...

Melna kafija baltā krūzē...
Tādā lielā, ar atmiņu smaržu.
Cik karotes cukura pielikt,
Lai nejustu rūgtuma garšu?

Balta kafija, pielejot pienu,

Tādu aukstu, lai neliesmo sirds.

Cik karotes spītības pielikt,

Lai putenis dvēselē rimst?

Melna kafija manā krūzē...
Tādā baltā. Es ieliešu vēl!
Tai klāt sauju cukura bēršu,

Lai rūgtuma nebūtu žēl.

Balta kafija, balti sapņi...

Tādi klusi, lai tālu var iet.

Cik daudz baltu cerību pielikt?

Visas vai tomēr - mazliet?

/wnk.Laimdota/