Dod katrai dienai iespēju kļūt par tavas dzīves skaistāko dienu!
sestdiena, septembris 10, 2016
Septembra mirkļi-10.septembris.
Ir tāda dīvaina sajūta, kad tu vakarā ievelies gultā ar sāpošām kājām un stīvu muguru (no ravēšanas) uzliec brilles un lasi grāmatu ar nosaukumu "Sāc dzīvot!" :)))))))))))
.. nosaukums šai grāmatai manuprāt neatbilstošs.... grāmata nonāca pie manis interesantā ceļā, kāpēc nelasīt.. bet vispār, jā- man šis grāmatas palīdz... jo dzīve man to rūpju nastiņu un visu ko ir sagādājusi tādu paprāvu gan....
Konkrētā grāmata jau palīdz.. Jau biju iesākusi lasīt, kad braucu uz Rīgu iesniegt dokumentus.. un kaut kā nepadomāju, ka man taču atestātā viens uzvārds, bet tagad cits. Laulības apliecību mājās nocilāju, bet līdzi nepaņēmu... Loģiski, dokumentus līdz ar to neiesniedzu, uzjautāju, vai tad es to vienu apliecības kopiju nevaru nosūtīt pa e-pastu?, uz ko man atbildēja striktu nē... bet nu visu citu aizpildīju un atstāju.... Meitas streso, jo pēdējā dokumentu iesniegšanas diena, man stress nevienā ausī :))) viņas sarakstās telefonā un nesaprot kas ar mani notiek, un ir šokā, kur tāds miers??? Otrā dienā man klases salidojums, kur jau mani kāds pakaitina- hei, izskatās ka tu mācīties nolēmusi :))) Tā nosmejam un neko. Piebildīšu, ka tai skolā par lietvedi strādā mana klasesbiedra meita... un tad nu kādā dienā viņa man uzzvanīja un mēs visu tomēr nokārtojām ar e-pastu starpniecību. Mans stress neko tāpat nebūtu mainījis... Grāmatā ir par to, kā nestresot, neraizēties par lietām, notikumiem utt...
Hmmm...Tad gan Tev ir vērts lasīt! (Tu nestresoji pēc izlasītajām pamācībām, vai varbūt Tev nebija doma par katru noti uzsākt mācības? Vai arī zemapziņa Tev teica priekšā, ka viss nokārtosies? Domā, ka bez grāmatas Tu būtu uzvedusies citādāk?)
Atzīšos, ka es esmu no tiem cilvēkiem, kas izlasīto cenšas izmantot dzīvē.. nu domāju ka vismaz 10% noteikti man izdodas :))) Tai situācijā, es sapratu, ka nav jēga streso. Situācijai jāpieiet ir ar domu- ko es varu darīt, mainīt vai labot, kā rīkoties. Es pajautāju vai nevar nokārtot savādāk, man atbildēja, ka ne.. nu tātad,jādomā citi varianti. Viņa piebilda, ka varētu būt ka pagarinās šo te uzņemšanas laiku. Es sapratu, ja būs lemts, viss nokārtosies. Tai rītā kad gribēju braukt uz Rīgu, meituce mājās pārradās tik rīta pusē un traki gāza lietus,nolēmām, brauksim rīt.. bet dienā viss nokārtojās.. un nebija jābrauc. Es nezinu vai tā paļaušanās vai kā.. bet būtība ir neuztraukties, nestresot, un man tas izdodas.. to es praktizēju ik dienas.. jo man ik dienas pietiek par ko uztraukties... Mēs jau bieži sevi uztraucam pat par niekiem... un nevajadzīgi... piemēram pirms zobārsta.. meita prasa, tu neuztraucies... atbildu- nē.. jo uztraukšos tad, ja nu vajadzēs :))) oi, piemēru man daudz...
5 komentāri:
Sandra! Vai Tev tāda satura grāmatas palīdz tikt galā pašai ar sevi? Atrast sevi?
.. nosaukums šai grāmatai manuprāt neatbilstošs.... grāmata nonāca pie manis interesantā ceļā, kāpēc nelasīt.. bet vispār, jā- man šis grāmatas palīdz... jo dzīve man to rūpju nastiņu un visu ko ir sagādājusi tādu paprāvu gan....
Konkrētā grāmata jau palīdz.. Jau biju iesākusi lasīt, kad braucu uz Rīgu iesniegt dokumentus.. un kaut kā nepadomāju, ka man taču atestātā viens uzvārds, bet tagad cits. Laulības apliecību mājās nocilāju, bet līdzi nepaņēmu... Loģiski, dokumentus līdz ar to neiesniedzu, uzjautāju, vai tad es to vienu apliecības kopiju nevaru nosūtīt pa e-pastu?, uz ko man atbildēja striktu nē... bet nu visu citu aizpildīju un atstāju.... Meitas streso, jo pēdējā dokumentu iesniegšanas diena, man stress nevienā ausī :))) viņas sarakstās telefonā un nesaprot kas ar mani notiek, un ir šokā, kur tāds miers??? Otrā dienā man klases salidojums, kur jau mani kāds pakaitina- hei, izskatās ka tu mācīties nolēmusi :))) Tā nosmejam un neko. Piebildīšu, ka tai skolā par lietvedi strādā mana klasesbiedra meita... un tad nu kādā dienā viņa man uzzvanīja un mēs visu tomēr nokārtojām ar e-pastu starpniecību. Mans stress neko tāpat nebūtu mainījis... Grāmatā ir par to, kā nestresot, neraizēties par lietām, notikumiem utt...
Hmmm...Tad gan Tev ir vērts lasīt! (Tu nestresoji pēc izlasītajām pamācībām, vai varbūt Tev nebija doma par katru noti uzsākt mācības? Vai arī zemapziņa Tev teica priekšā, ka viss nokārtosies? Domā, ka bez grāmatas Tu būtu uzvedusies citādāk?)
Atzīšos, ka es esmu no tiem cilvēkiem, kas izlasīto cenšas izmantot dzīvē.. nu domāju ka vismaz 10% noteikti man izdodas :)))
Tai situācijā, es sapratu, ka nav jēga streso. Situācijai jāpieiet ir ar domu- ko es varu darīt, mainīt vai labot, kā rīkoties. Es pajautāju vai nevar nokārtot savādāk, man atbildēja, ka ne.. nu tātad,jādomā citi varianti. Viņa piebilda, ka varētu būt ka pagarinās šo te uzņemšanas laiku. Es sapratu, ja būs lemts, viss nokārtosies. Tai rītā kad gribēju braukt uz Rīgu, meituce mājās pārradās tik rīta pusē un traki gāza lietus,nolēmām, brauksim rīt.. bet dienā viss nokārtojās.. un nebija jābrauc.
Es nezinu vai tā paļaušanās vai kā.. bet būtība ir neuztraukties, nestresot, un man tas izdodas.. to es praktizēju ik dienas.. jo man ik dienas pietiek par ko uztraukties... Mēs jau bieži sevi uztraucam pat par niekiem... un nevajadzīgi... piemēram pirms zobārsta.. meita prasa, tu neuztraucies... atbildu- nē.. jo uztraukšos tad, ja nu vajadzēs :))) oi, piemēru man daudz...
Mani šitādā vīzē bērni skolo...Laikam augstskolās samācījušies. (Jā, jā. Uztraucamies arī par niekiem. Dumji...)
Ierakstīt komentāru