sestdiena, janvāris 14, 2017

Franks

Iepazīstieties... tas ir pirmais no pieciem, kādas sniegavīru ģimenītes pārstāvjiem. Viņu sauc Franks un atceļojis ir no Mill Hill "zemes".

Un tagad pa no nopietno pateikšu, ka šuvu no komplekta un izšūts tika jau pagājušajā gadā, bet tieši 1. janvārī Franks saņēma dāvanā bekstiču uz savas šalles.  Tā nu sagadījās, ka egli rotā tikai šogad. Un tagad rakstot domāju, hmm.. es vienkārši paņēmu vienu no pieciem un sāku šūt. Mans Franks tur savās roķelēs egli... un!? jā...  mūsu mājā šogad (ai, nē... nu jau pagājušogad)  ienāca egle ne tāda kā citus gadus.  Par mākslīgo egli domājām jau sen, bet vienmēr  kaut kā nenopirkās. Jā, es zinu, ka nav problēmu mums īsto egli atrast savā mežā, bet tā kā egles vieta mājā ir tieši apkures radiatoru ielenkumā, to ūdeni var liet vai neliet, skujas sāk birt ļooooti ātri, un tā kā uz grīdas ir paklājs, tad es droši varu teikt, ka skujas knibinu no paklāja ārā līdz pat jāņiem.

Franks ir īsts skaistulis izšūts ar 12 toņu DMC  3 diegu pavedieniem, kā jau shēmā paredzēts un ar 7 toņu pērlītēm. Piebildīšu, ka bieži dzird sakām, ka Mill Hill komplektos diegu pietiekot tādiem trīs rotājumiem. Tas varbūt attiecas uz tiem mazajiem rotājumiņiem, te visa ir pietiekoši, bet es neteiktu ka izšūt var otru. Var jau būt, ka citi šos rotājumus izšuj tikai ar diviem diegu pavedieniem, es šuvu kā paredzēts- ar trīs diegiem.  Rotājums tika izšūts uz perforētā papīra (oi, i nezinu vai pareizi pasaku) un otrā pusē pielīmēts balts filcs, un piešūta savirpināta diegu aukliņa.   Laikam pērlīšu mirdzums traucē tā pa īstam to skaistuli nofočēt.


Apmēram tā izskatās Franks savā postenī- eglē.


Ceru ka atradīsies laiks izšūt vēl četrus šīs jautrās sniegavīru kompānijas pārstāvjus un jau nākamajos ziemassvētkos katrs atradīs eglē savu vietu.


Es zinu, ka daudziem nepatīk šādi, un nekādi citādi, pašdarināti egļu rotājumi. Kā ir ar Jums?
Lai jauka un gaiša šī diena! 
Sandra S. 

9 komentāri:

  1. Man ļoti patīk Tava eglīte ar pašdarinātajiem rotājumiem. Nu jau pagājušajā gadā tieši secināju, ka jau arī pietiekami daudz roku darinājumi savākušies :)

    AtbildētDzēst
    Atbildes
    1. Bildē protams nav visi šī gada rotājumi. Bet egli nenovākšu, kamēr tos neatrādīšu šeit blogā :))))

      Dzēst
  2. Sandra, Laimīgu Jauno gadu!Vav, kāds skaistulītis! Nezinu kas citiem patīk vai nē, mūsu ģimenē nava iebildumu pret pašu darinātiem egļu rotājumiem.

    AtbildētDzēst
    Atbildes
    1. Iveta.. Tev arī lai laimīgs un rokdarbiem radošs Jaunais gads!

      Dzēst
  3. Nu, man nedaudz viedoklis atšķiras. Nē, ne par pašdarinātiem rotājumiem! Piemēram, diegu tinumu bumbas vai bumbiņas patiktu gan...Bet visvairāk - liels puzurs pie sijas, sastāvošs no daudziem, daudziem maziem! Nezinu, kad ķeršos klāt.
    Bet! Es nebeidzu sajūsmināties par Tavu perfekcionismu krustiņos! Un vēl ar trijiem diegiem! (Esmu video redzējusi, ka pirms virsējie krustiņa diegi nogulst, tos izšķir ar adatu, kura piestiprināta pie pirksta...Varbūt Tu arī izmanto šo metodi?)

    AtbildētDzēst
    Atbildes
    1. Tekla, neee.. es neizmantoju gan to štrunta verķīti... es nevaru iedomāt kā viņu lietot, man traucētu. Un uz papīra vai plastikas visiem krustiņi glīti.... ;)

      Dzēst
  4. Man ir daudz ko teikt par egļu rotāšanām. :D
    Pirmkārt, jādod vaļa bērniem (mazbērniem)! Jo primāri eglīte mājās ir dēļ viņiem. Ticu jau ticu, ka arī cilvēki bez bērniem rotā egles. Bet ja ir bērni, tad nevajag aizrauties ar koriģēšanu, ka es zinu, kā būs smukāk! :D
    Otrkārt, kaut arī bērnībā biju pārlaimīga sakarināt eglē maksimāli visu, kas atradās šim nolūkam paredzētajā kastē, tagad man patīk, ka egli izrotā viena toņa rotās.
    Treškārt, ļoti neatbalstu dzīvās eglītes viendienas pasākumiem. Vai nu mākslīgās vai laikus jāaptaujā , no kā pārņemt.
    Ceturtkārt, man patīk pašdarināti rotājumi. Pati tādus izmantoju, kaut man Rīgā nekad nav egles (mans sapnis ir mākslīgā, kas ir ne jau šāda tāda, bet tiešām smuka), bet es karinu rotiņas naudas kociņos, pie aizkaru stangām...
    Rezumējumā: neatkarīgi no mantu izcelsmes, man patīk izmaiņas. Negribētu vienu un to pašu sniegavīriņu katru gadu eglītē vai kā telpas dekoru... Bet es labprāt viņu atkal ieraudzītu savā mājā pēc gadiem pieciem... Laikam jāmainās ar kādu tad. Pati sev esmu atradusi veidu. Es griežu. Taisu dekorus no papīra. Vienā gadā iekarinu logā rotāties, nākamajā uzlīmēju uz atklātnes un nosūtu kādam kā svētku sveicienu.

    AtbildētDzēst
    Atbildes
    1. Nu man beidzot arī ir skaista mākslīgā eglīte. Bērni lieli, mazbērnu nav, bet man tā gribas lai ir pa smuko.. Man vispār patīk dzīvot pa smuko :)) Es arī ikdienā pērku puķes un pušķoju māju, jo man tā patīk, man tā vajag. :))) Varbūt ka vaina meklējama manā bērnībā?- nezinu :( bet bērnībā man mājās nekad nebija eglītes.... manai mammai tas nekad nav bijis un nav svarīgi... Bet!??- tā ir viņas izvēle, viņas dzīve, es dzīvoju savējo.. un mani bērni dzīvo un dzīvos savējo ( veidos paši). Atceros divus ziemīšus, vienos mums nebija eglītes, un vīram lauzta kāja... bet vīratēvs atveda un pa kluso nolika pie balkona. Joprojām atceros Luīzes spiegšanu no priekiem. Otrā reize, vīrs no reisa, es tolaik strādāju un arī ne da eglītēm :( .. vakars svētki, eglītes nav, tad nu meituces ar lampiņām izrotāja lielo dracēnu( puķi) nu jā.. puķei tas nenāca par labu, ļoti nīkuļoja vēlāk līdz iznīka pavisam. Bet man nav žēl puķes, bet atceros to prieku atrodot risinājumu :)))

      Dzēst
    2. Tik mīļi... :) Reizē arī aizdomājos, kā tas atsauksies vēlāk, ka man Rīgā nekad nav eglītes... Parasti tas svētku laiks ir brīvs, ciemojamies pie omes un tur tad viss notiek: egles rotāšana, svētku galdi utt. Reizēm tā kā pietrūkst, ka pašlaik izkrīt savas mājas Ziemassvētku tradīcijas, bet gan jau, gan tas reiz būs...

      Dzēst


- paldies-