svētdiena, decembris 03, 2017

3. decembris....

Labrīt...
...ir pirmās adventes rīts... ielīdu gultā atpakaļ ar kafijas krūzi rokās un apceru dzīvi... tā taču pienākas... es šorīt pateicos visam un domāju: pa kuru laiku mana mazā Luīze izauga liela?... domājat: ha, 19 gadi, loģiski liela... to es pati zinu... bet!?! vakar Lū aizlidoja atpakaļ uz Vāciju... un tad naktī viņa ceļoja... lidošana jau man likās tāds štrunts, salīdzinot ar nokļūšanu līdz mājām... no lidostas līdz Ķelnei, pēc tam no Ķelnes līdz Duisburgai, tad no Duisburgas līdz Moers, tad no Moers līdz savai Kamp-Lintfort.... un tas viss naktī!!!... un kura mamma tagad neapgalvos ka bērns ir liels, pat ļoti?... un kura mamma par to nepateiksies visumam?... it sevišķi kad atraksta,: ahh, uzskrēju uz perona un vilciens sāka braukt... kā es sekoju šim viņas ceļošanas pasākumam pat nerakstīšu... bet tagad guļot zem lielas baltas segas,ar kafijas krūzi rokā, sūtu pasaulei pateicību,ka viss ir labi...
... vēl drusku un tad līdīšu no gultas ārā, izvilkšu lielās kastes ar smukumiem un pušķošu māju, dedzināšu sveces...kā parasti pirmajā adventē, bet šoreiz viena... jo Lū taču liela.. tikpat liela kā mana Elīna...
Lai jauka pirmā advente un pateicaties kādam arī Jūs, jo noteikti ir taču kam un par ko .... 



Viss ir vienkārši! Domā labu - būs labi!

Lai jauka diena!

Sandra


Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru


- paldies-