... pazudusi vasarā...

 ...ha... skatos, ka gandrīz mēnesi te neesmu ierakstījusies, bet tas nebija manos plānos....  Plāns bij reizi nedēļā te ierakstīt par kādu savu krustiņprocesu, bet nu tā kā blogs ir par visu ko, tad nu atzīstos, ka biju iekritusi karstajā jūnijā, kāds nu man te bija. Krustiņu bij tiiik maz, ka kauns pat man pašai no sevis, kur nu vēl citiem stāstīt vai rādīt :)) bet nu jau esmu atpakaļ krustiņierindā... gribas vēl līdz braukšanai uz LV kaut ko paspēt... bet jau tagad zinu un saprotu, ka visi plāni nerealizēsies.... nu nekas...

I. Segliņa saka tā: "Dzīvi ir jādzīvo...kamēr dzīvojas!!! Ja jūs piekūstat...apstājieties un uzelpojiet. Ja jūs nokrītat...turieties pie drauga rokas, ja nav drauga...piecelieties lēnām...caur ticību sev. Ja jums kāds kaut ko lūdz...iedodiet un nedomājiet...ko viņš dos jums pretī. Ja jūs nenovērtē...nedusmojieties un nestrīdieties. Ja jūsu priekšā aizver durvis...neatgriezieties un neklauvējiet. Ja kāds vēlas jūs mācīt...mācieties, ja steidzas nodot...neļaujieties, bet ja tomēr nodod...atmaksājiet ar piedošanu. Ja jums atver dvēseli...atveriet arī savējo, bet nekad neatveriet to...līdz galam. Galvenais...dzīvojiet, kamēr vien dzīvojas, jo kaut kur ir kāds...kurš visu redz...gan te, gan tur!!!"

Kāds tad bij man jūnijs?... atvēru telefona bildes un  uztaisīšu mazu ieskatu atmiņai... 

Mana māja smaržoja pēc liepām... kaimiņiene Santa (arī latviete šeit) mani iepriecināja, jo zināja, ka man patiks un es baudīšu....

...es priecājos joprojām par savām rozēm uz balkona... un tā smarža...

.. bet tas vējš jau neko nesajēdz no skaistuma... ņēma un apgāza... nekas dzīvē daudz nemainās... kādreiz Praulienā man gāza eņģeļtaures....

... mums visu pavasari un vasaras sākums bija bez lietus... tad nu priecājās visi... arī ūbeles...

.. kur nu bez manikīra... tas arī ir regulārs ikmēneša pasākums....

.. mums ir karstumiņš, bet ja līdz pulkstens 9 neuzkāpj līdz 20 grādiem, es agri no rīta dodos uz mežu nūjot...  eju agri, jo mans maršruts ir 8,5km un tas man ir bišku mazāk par   divām stundām... nu citreiz arī divas... mums ir kalnains apvidus.. te nu nekur nesanāk tā pa līdzenu pastaigāt... no kalniņa lejā... kalniņā augšā... bet es neizvēlos takas kur ir augstāk jāiet... bet piekusuma tāpat pietiek...

... šī ir mazākā taka... nu tāda pašaura... bet vispār ir ierīkotas platas takas pastaigai... vienreiz es fočēju, filmēju mazu viedo, un gribēju savējiem nosūtīt... tad nu es tur savā nodabā plivinājos cenšoties atrast zonu lai nosūtītu video (te internetu nevar salīdzināt ar Latvijas, bet ne par to)... redzot manu ņemšanos  nāk klāt vīrietis, savu lielo suni nosēdinot pa gabalu, nāk klāt un jautā, vai kas noticis, kā var palīdzēt... atbildēju, ka vāciski nerunāju, bet man viss ir labi, viss ok.... (vispār jau, vāciski kaut ko  saprotu, kaut ko ne... bet nu sarunāties, nē) 

.. pie manīm bij atvilkusies - tagad es runāšu rupji- tā zaraza migrēna... un es nevarēju aizbraukt zemenēs... tad nu otra mana kaimiņiene Mairita... mani iepriecināja ar zemenēm...

.. nākošajā reizē jau es arī devos uz tiem zemeņu laukiem... sev atmiņai (jo viņai ir tāds stulbs paradums visu ar laiku aizmirst)  pierakstīšu, ka cena par kg ir 3eiro, bet salasot virs 10 litriem cena ir 2,80... mums bija 11 litri....

.. mums joprojām ir karstumiņš... ja Latvijā lielākais karstums ir no divpatsmitiem.. vai vieniem... un līdz kādiem trijiem, četriem... tad te tas ir no trijiem, četriem līdz sešiem... bet kā Mairita smejas.. nē.. te tas tagad ir visu dienu :)) 

..ar sarkano ir āras temperatūra, visur  lasītāji ir ēnā un divi pat ziemeļu pusē... istabā ir 25... dzīvojos ventilatora sabiedrībā... esmu ievērojusi, ka te nemaz tā nelieto kondicionierus... nu baigi jāpēta un jāmeklē, lai vismaz mūsu pilsētā, ieraudzītu kādam pie mājas vai dzīvokļa kondicionieri...  vel jau bik būs pāris grādi klāt, pēc laika...  rīt sola vēl vairāk... bet LV nu jau ar sola siltumu.... 

..mani mazie puikas... Rūdolfs un Roberts... mazie līgotāji...

... tuvojas atvaļinājuma laiks, un pamazām gatavojamies... Robim šobrīd topā ir Vāģu tēma.. tad nu omīte par to piedomā...

... pamazām  tiek iepirktas vedamās lietas... 

.. protams arī kafija...

... ja visiem, ta visiem... Džobsim arī...

... nav tā ka mēs bez Latvijas gardumiem... nē.. netālu no mums (30km) pilsētiņā Lemgo atvērās veikals ar Latvijas labumiem un gardumiem... te nu tika sūtīta bilde vīriem,  (kaimiņu čatā) kādi gardumi bodē... 

... trīs kaimiņienes   sveikušas veikala īpašniekus ar dziesmu... priecīgas ar Latvijas gardumiem... Liepkalnu saldskābmaizi, Kumelīšu žāvēto vistiņu, marinētiem šampinjoniem un vel daudziem citiem gardumiem... nu ir tā, kad mājas čatā ierakstu- brauksim pēc maizes, vai kāds pievienosies?... un tā mēs kopīgi arī uz Latvijas bodi... 

 

Luīze ir pārņēmusi vecmammas hobiju un nu ada un tamborē... tad nu pamanot veikalā ko interesantu, netiek apdalīts neviens... uz LV  vienmēr braucam caur Berlīni... tāpēc arī uz to  māju tik iepirkti visādi interesantumi...

.. un parasti tad veikalā fočējam, jautājam, ko pirkt un ko ne... 

Vai jūs arī tā darāt? 

...telefonā man saglabājas visas vacapa bildes... Elīna ceļoja gan uz Poliju, tad uz Vāciju... un starp tām daudzajām bildēm viena apvieno viņas abas... Elīna konferencē Brēmenē Latvijas stendā, ar Luīzes dizainētu kartiņu... 

.. mums bieži ir tā, ka ienāc veikalā pēc kaut kāda nieka, šoreiz pēc  melnajām lupatiņām tumšo drēbju  mazgāšanai.. grozu vajag?- ai... nu nevajag.. mēs jau neko daudz nepirksim... :)))   

... nez, tas tikai mums tā?...

.. un ja par drēbju mazgāšanu, tad nu es atļaušos te ielikt bildi no interneta.. ar jautājumu... jeb sludinājumu... ;) 

Meklēju nopirkt veco labo veļas mašīnu Rīga... ja nu kādam gadījumā kaut kur stāv  vairs nevajadzīga, bet vēl  nav likvidēta, jo tomēr vel lietošanas kārtībā, labprāt atpirktu...

.. savā telefonā nomainīju bildi... uz tādu savai sirdij mīļu. jo  gaidu ceļošanu uz Latviju.... uz savu Marinzeju... 

   ...vai Jums arī tā krājas bildes telefonā ar visu ko vajag un nevajag?... 

.. nu tāds MAN ir bijis tas jūnijs... protams, ka tā ir ļooti maza daļiņa no mana jūnija... bet tieši tik, cik gribējās pastāstīt sev... un arī tev...

Dzīve ir jādzīvo SEV- ne otram, ne citiem, ne labvēļiem, ne skauģiem. 

Jo tā ir TAVA un tikai TAVA...