Man tā mazuliet sagribējās iepriecināt vienu krustiņmāsu ar mazu nieciņu... tad nu ātri uztapināju vienu biscorniņu- pareizāk teikt kārtīgu biscornu, jo ir pieklājīgi liels un ļooti skaists... man pašai ļooti patīk, tik ļooti ka negribējās sūtīt prom... taču mana prātīgā meita teica, nu- atstāsi tu sev, un katru reizi kā bakstīsi adatu, tā tu atcerēsies to meiteni kurai tu šuvi... nē, nē... sūtī tik vien... dāvana paliek dāvana... un tā ļooti ceru, ka šonedēļ viena meitene saņems šo jaukumiņu... kura??? ... tas pagaidām lai paliek noslēpums... bet uzminēt nav grūti... izšuvās šis smukums ļooti viegli... pa pāris stundām... vakarā iesāku un otrā rītā pabeidzu... viegla shēmiņa... nu jā... krustiņu tur pamaz... bet tas cmukumu nemaina.. vismaz manās acīs ne... es jau labprāt jums katrai cāļa krustiņmāsai uzcakotu pa kādam adatu ķusim, kā nekā noderīga lieta hobijam, bet palasot PRR vēstulītes esmu domas pamainījusi... saprotu, ka *mari* noteikti divus ķušus nevajagot :))))) ... bet vai es tam paklausīšu ... vel nezinu :)))))
Lai jauks pavasaris !
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru