Dod katrai dienai iespēju kļūt par tavas dzīves skaistāko dienu!

piektdiena, oktobris 28, 2011

Advente vairs nav aiz kalniem.....

- tā nu tas ir... tāpēc es jau esmu izvilkusi no plaukta ziemassvētku zeķi un jau otro vakaru mēģinu  sadraudzēties ar to needlpointa dūrienu :)) Atzīšos.. pirmā stunda man pagāja domājot - vai man tiešām vajag šādas zeķes :)))))  vai tiešām needlpointā???  bet nu jau- nav tik traki...  sākumā nepatika, ka man tā dzija negūlās gludi un līdzeni.. ka dzija pūkojas- ka pie baltās dzijas pielīp sarkana pūka un piešujas... nu ir, ir mazliet tā kašķīgāk... ak jā.. nepatīk, ka tāda cieta, stīva ..  bet nu šujas diezgan raiti- ja šuj...  un beigās secinu, ka būs jau labi.. tā kā plāni ir mums visiem trim mājiniekiem uzšūt šādas zeķes, tad nu man tā kārtīgi jāsasparojas lai paspētu.. :)) viena zeķe vēl būtu jāpiepērk, tāpēc būtu jāpasteidzas un kādā amīšbodē  jāiepērkas vel uz ašo :))
 un ja mani plani neizkūpēs..  tad mūsmājās adventes laikā pie trepēm sarindosies šīs trīs zeķītes. :))



 šobrīd top pirmā zeķe -šuju to kurai bildē vārds Kiersten. šuju šobrīd šaļļuku :)) sarkans, zaļš... nu jā.. tur tā precīzi man nu nekādi nesanāk, jo šuju, šuju.. paskatos bildē, ka tā baltā sniega pika ir nu pavisam savādāka kā manējā :))))) bet nu nekas.. domāju ka būs labi....  Nepamēģinātu- nezinātu.. Diemžēl nebiju pērkot pamanījusi, ka viena man ir ar vilnas diegiem, cita ar pierastajiem- kokvilnas... tāpēc būs atšķirīgas... Bet nu kaut kas jau kopīgs viņām visām būs :))) tās būs mūsējās- mūsmāju-  Sniedžu zeķes :)))))  Noteikti nesanāks uzkārt kā ierasts pirmajā adventē.. bet dikti gribētos  jau līdz ziemassvētkiem šo darbiņu paveikt- turat īkšķus lai man izdodas  :)))
Kāpēc mēs karinam zeķes un ko ar tām daram?  Visa adventes laika garumā viens otram iemetam kādu saldumu, vēstulīti, dāvaniņu...  visu ko mīļu.. parasti tētim tā zeķe tāda pilnīgāka, jo mēs mājinieces savas zeķes šad un tad, pa vakariem mēdzām parividierēt :)))))

 Un kā Jūsmājās-
vai ir tradīcija uzkārt zeķes??

Jā.. jā.. es zinu, zinu par tām banālajām frāzēm par aizgūtām tradīcijām utt.
Bet šoreiz vienkārši par svētkiem, prieku un laimes sajūtu...
Mūsmājās šī tradīcija ienākusi uz palikšanu...
Ar tām tradīcijām ir tā, ka ar varu jau neko nenosauksi par tradīciju... bet to secini pēc kāda laika... tā arī šīs zeķes... kad kādā gadā pušķojot māju zeķes nesakarinājām- Luīze noprasa- kā??!! - zeķu šogad nebūs??  un aizgāja vandīt ziemassvētku liberiņu kastes :))) izvilka tās pašas senās..  un lepni sakarināja savu un Elīnas..  nākamajā gadā parādījās vel divas zeķes... jo sapratām ka vajag visiem.... tā nu tas ir iegājies un viss... Jā.. sākums bij vecajā mājā pie kamīna :)) tad šeit zem palodzes koridorā, vēlāk trepju malā...
Hmm...un kāpēc gan ne? 

 Vai pamanījāt kas visām zeķēm kopīgs??
Varbūt var uzminēt kura zeķe kuram??

2 komentāri:

Anonīms teica...

Es arī esmu nolēmusi šūt tikai sniegavīru zeķes, bet, pirmais mēģinājums tagad put kumodē. Nesanāca iemīlēt needlepointu. Bet Ja Tu saki, ka nekas traks, jāpiešaujas, hmmmm... varbūt riskēt un izvilkt tomēr?

Sandra teica...

Gāju skatīties tavu zeķi ;) nu jā.. tev jau tāds raibums un pašā sākumā.. es ar laikam būtu palidinājusi :)))) bet pacietību, pacietību.. apņemšanos, ka es to gribu un man sanāk un gan aizies... Tā tava zeķe ļooti jauka... vienīgi ka mazuliet priekš iesākuma par raibu.. es ar sāku šūt lielākos laukumos, lai roka piešaujas.. nu besī jau, ka tā ir dzija.. bet nu neko.. nolieku uz dīvāna malas un pētu pa gabalu :))) liekas ka būs jau labi... nu tā 2 vakarus sev stāstīju, ka nu esmu pati sev noticējusi, ka man sanāk un viss būs kārtībā :))
šuj vie... ja ne šogadam tad nākošgadam :))

LAIME MĪL KLUSUMU... LAIME IR TAGAD!!!

- paldies-