Vai es laimīga esmu šai dzīvē?
Es bieži vaicāju pati sev.
Un rudens vējos, kad dālijas kvēl,
Es vaicāju pati sev vēl un vēl.
Ne manu likteni citiem zīlēt,
Ne manus priekus, ne bēdas ņemt.
Pašai vien zināt, ko nopelt, ko mīlēt,
Un pašai vien savu likteni lemt.
Es tomēr laimīga esmu šai pasaulē,
man apkārt gadi un dzīvība zied.
Te skumjas, te prieki dvēselei pieklauvē,
Un reizēm sapņi kā kumeļi skrien.
Lai vasara aiziet, to skaļi man nesakiet,
Manā sapņu dārzā vienmēr kāds ziediņš zied.
Lai gājputni aizlido - to arī nesakiet,
Manā sirdī un acīs vienmēr cīruļi dzied.
/Ā.Āre/
Būsim laimīgas... šodien un katru dienu!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru