Tamborēju telefonam maku

Tam- ta-ra-ram... Luīzei jauns telefons... un par to arī ir šis stāsts :))) Luīze aizbrauca vārdenīti svinēt pie māsas uz Rīgu un tā dikteni salielījās ar savu jauno telefonu, ka lielajai māsai - vajag tagad un tūlīt... tādu pašu. Jaunajam telefonam veikalā nopērkamie maki nu gaužām vienādi un necili. . Izšķurinājušas abas ar māsu ebaja lapas.. secinājušas, ka jāpērk ebajā, bet kamēr vēl sadomās, kamēr nopirks, kamēr atsūtīs... Tikmēr... - risinājums- tamborēts.... tad nu ņēmu un tādu pa vienkāršo uztamborēju. 

 Ņēmu parastu dziju, 2.5 numura tamboradatu un tādu pa vienkāršo tamborēju. Tamborēju ar īso stabiņu, nu nezinu kā pareizi viņu sauc, bet nu tādu bez apmetumiem. Piebildīšu, ka tamborēt es nemāku, vienkārši kaut ko tur knibinu un kaut kas tur sanāk, bet cik tas ir pareizi- nezinu. Tamborējot pēdējās rindiņas stabiņus netamborēju katrā cilpiņā, bet mazliet sašaurināju. Oiii.. nu  aprakstīt man nesanāk, jo es jau nezinu kā to pareizi pastāstīt.. bet nu nekas... ;)

Luīze negribēja nekādu pogu, neko.. bet akcentam vienojāmies par mazu baltu filca sirsniņu. sirsniņu. Ir pa vienkāršo...

Elīna- vai tavam telefonam arī vajag kleitiņu???

Nu jā.. mums kaut kā tās meitas ģimenē nu traki līdzīgām gaumēm... Žēl, ka neviens tās "dvīnes" nenofočēja. Esot staigājušas vienādi sapītām franču bizēm, ļooooti līdzīgām brillēm un vienādiem telefoniem... Un jā.. ja pamanījāt tādas divas ļoooti jautras meitenes sestdien, svētdien Rīgā, tad tās bija manējās :)))))))) 

Bērni, tas ir jautri.. lai vai kā... nu protams ka ne tikai... ir jau arī viss pārējais ar .....

Lai jums jautra diena! 

Sandra