Atzīšos, ka ļoti, ļoti sen nebiju bijusi uz teātri. Nu ļoti sen... lai tā dikteni senāk izklausītos, tad teikšu kopš pagājušā gadsimta deviņdesmitajiem gadiem :)) Nu ko lai saka... dzīve tāda... :))
Dienas laikā ik pa brīdim ķēru mirkļus ar baudu, bet tad kad pēc izrādes stāvēju uz trepēm gaidīju mēteli... vēroju cilvēkus, kuri saņemot savu mētelīti ātri un raiti devās katrs uz savu pusi,uz savu dzīves teātri.... Man ļooti patīk vērot cilvēkus... ļoti...
Jūs noteikti esat dzirdējuši teicienu, ka :
"Dzīve ir teātris"
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru