...par cimdiem...

 ...jeb kāda cimdiņa tapšanas procesa stāsts...  un šoreiz daudzās bildēs... lielās bildēs, jo man patīk blogos normālas bildes, nevis maziņi attēliņi, kur man kaut kas jācenšās saskatīt :))

Tas viss sākās pirms trim gadiem... jā sen... te sākums...

Tā nu nolēmu atrādīt kā man top sen, sen iesāktie un atliktie cimdiņi, kas domāti kā egles rotas.... Kāpēc atliktie, tāpēc ka nebija vajadzīgā toņa pērlīšu.... un vispār, sapratu, ka pērļošanas mode Latvijā beigusies un  pērļu veikalos vairs tā nav, kā pirms pāris gadiem, tad nu izlīdzos ar to kas ir, kaut ko nācās arī vel piepirkt... bet vispār arī  diegus centos izmantot no komplektiem, vai salivans, kas pirkti aliekspresbodē...

Tad nu pie skaidrošanas un stāstīšanas.....
Procesu glabāju plastmasas atvilknē, kas ir viena no trim atvilknēm tādai palielai plastmasas kastei... (bildes nav... bet nav arī pirkta Latvijā) Man tādas kastes divas, kopā 6 samērā ietilpīgas atvilknītes...

Tad nu visas izprintētās shēmas, plastiku, diegus, pašus cimdiņus, kuri jau gatavi un kuri ir tikai izšūti, bet nav sašūti kopā, jo es šuju  katru pa divi un tad sašuju kopā, un visu citu nepieciešamo, glabāju savā kastē- atvilknē...

Mazākā kastītē ir visi konkrētajam cimdiņam nepieciešamie diegi...

Jā, izskatās bardacīgi, bet patiesībā tik traki nav... jo no katra toņa ir nogriezts viens diegs, un lai visu laiku nav jāuztin atpakaļ uz kartona  vai jāaptin ap fici, diegi kastītē stāv vienkārši tāpat...
Jā, pat ficītes gadās ka nav notītas, bet procesam beidzoties, vai kādā perfekcionisma mirklī viņi tiek uztīti uz kartoniņiem....

Top, laikam, novembra cimdiņš-ar ozolzīlēm. Es nešuju cimdiņus mēnešu secībā, bet gan, kura shēma no kaudzītes paņēmās, to arī krustiņoju...

Šuju abus cimdiņus reizē.... shēmu vienkārši apgriezu spoguļatēlā... diegi nav pēc norādītajiem diegu kodiem... tāpēc man ir mans variants... varbūt dažreiz nav tik perfekts kā gribētos, bet ir mans variants...

Pērles man glabājas vienkāršā kastē. 

Teikšu godīgi, man nepatīk Mill Hill pērļu iepakojumi, tāpēc nopirkta kastīte ar vairākām mazām apaļām  un kuras pērles būs lietotas, tās tiks pārbērtas  trauciņā, kas man liekas daudz ērtāk. Kaste arī pirkta aliekspresī...

Darbojoties ar pērlēm es izmantoju tādu kā cd diska vāciņu, pirkts pirms pāris gadiem 123 Amerikas bodē. To atverot abas puses ir tādas mazliet lipīgas un pērlītes neripo prom... Pa vidu tā melnā strīpa ir magnēts, uz kura pa laikam var nolikt adatu...  Vienīgais ka citreiz man aizmirstas ka lipīgs un pielīp arī diegs.. tad nu uz tā lipekļa ir diegu pūkas un tas man nepatīk, jo neizskatās smuki, bet gan netīri... 

Vienas pērles atrastas, jāpiešuj...

Nu tik jāizvēlas kaut kas no baltajām....

Ja ir vienas, miers un bērziņš, kas ir, to izmantoju, jo kā jau teicu, ļoti cenšos izmantot to kas jau ir krājumos, nepirkt neko klāt, bet ja daudz... ir problēma- kuras? :)))

Pērles sašūtas, process galā... un tās var skaisti sabērt bundžiņā un aizskrūvēt.... 

Cimdiņi netiek sašūti uzreiz kopā, lai es varētu ērti ar viņiem nākamos saplānot, tā teikt ekonomiskākai plastikas izmantošanai...

 Skaisti apgriezti pa maliņu, gaidīs brīdi, kad būs pārējie gatavi....

Kā jau teicu, izmantoju to kas ir, un te nu pērles - parastās :)))  njāa... ir, ir dīvainas... bet nu  izmantoju, un saulespuķu vidiņos neizskatās nemaz tik traģiski kā varētu likties...

Jā... jau top nākamais.... jo ziema nav aiz kalniem, ļoti gribētos šogad šo procesu pabeigt... ir, ir tāds aizkavējies uz pāris gadiņiem... citiem jau kuros svētkus egles rotāja, bet man vel ne...

Un kā ir ar jums?... vai gatavojaties tiem gada gaidītākajiem svētkiem ( nu vismaz tā tak saka, ka ziemassvētki ir gada gaidītākie). Vai Jums patīk izšūti, jeb krustiņoti rotājumi eglei?  

Kad visa kā ir pietiekami - tie ir svētki..

Kaut biežāk atļautu to sev apjaust,

 ka katrā dzīves mirklī mums ir pilnīgi viss,

 kas mums ir nepieciešams.