Māja atslēgām...
Atzīšos godīgi, ka man patīk iepriecināt ar maziem saviem krustiņdarbiem cilvēkus kuriem tie patīk.... un parasti Madonas meitenēm izšuvu pa mazai dāvaniņai.Tad nu kādā reizē nodomāju, lai nebūtu jāšuj trīs, bet viena, jāuzorganizierē kāds mazs robins, jeb dāvaniņu apmaiņas pasākums. Sacīts, darīts, meitenes piekrita. Kopā mēs esam četras un Luīze izlozēja un katrai pa kluso pačukstēja, kura kurai krustiņos dāvanu. Man izlozējās Gundega. Ideja jau bij sākumā, motīvs arī... viss elementāri. Tad Gundega saņēma idejiski līdzīgu dāvanu un man viss bij jāpārdomā jeb jāmeklē jauna ideja. Un teikšu godīgi, tas nebija viegli, jo manuprāt Gundegai īsti nekad nekas nepatīk... :)) jā, jā... bet tad ja nu kāds izšuvis vai tamlīdzīgi, tad saka, ka patīk... un tad nu domā... aiz pieklājības vai pa īstam :))) Ja nu tu Gundega lasi, tad lūdzu neapvainojies, tu jau zini, ka es runāju kā domāju... sen bij laiks pierast :)))) Lai gan patiesībā man jau vienalga ko kāds domā.... reizēm var nogurt no to citu cilvēku viedokļiem un domām... vai ne!?
Bet nu atpakaļ pie tēmas...
Tā diena nāca arvien tuvāk, un palika arvien grūtāk ko izdomāt. Zināju tikai vienu, ka būtu labi, ja būtu zilā krāsa.... Idejas un laiks gāja mazumā... Man jau sen, sen bij nopirkts skapītis atslēgām, stāvēja un gaidīja... bet tad iedomājos, nu kapēc ne?! Ņēmu motīvu pašu elementāro, nomainīju bantes krāsu uz zilu un pa dienu bij gatavs... Izšuvu uz brūni marmorizētas aidas. Ja jūs zinātu kā man pašai patikās.... ak vai...
Tā lūk....
Draugi ir ģimene, kuru mēs izvēlamies sev paši.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru