...ha... skatos, ka gandrīz mēnesi te neesmu ierakstījusies, bet tas nebija manos plānos.... Plāns bij reizi nedēļā te ierakstīt par kādu savu krustiņprocesu, bet nu tā kā blogs ir par visu ko, tad nu atzīstos, ka biju iekritusi karstajā jūnijā, kāds nu man te bija. Krustiņu bij tiiik maz, ka kauns pat man pašai no sevis, kur nu vēl citiem stāstīt vai rādīt :)) bet nu jau esmu atpakaļ krustiņierindā... gribas vēl līdz braukšanai uz LV kaut ko paspēt... bet jau tagad zinu un saprotu, ka visi plāni nerealizēsies.... nu nekas...
I. Segliņa saka tā: "Dzīvi ir jādzīvo...kamēr dzīvojas!!! Ja jūs piekūstat...apstājieties un uzelpojiet. Ja jūs nokrītat...turieties pie drauga rokas, ja nav drauga...piecelieties lēnām...caur ticību sev. Ja jums kāds kaut ko lūdz...iedodiet un nedomājiet...ko viņš dos jums pretī. Ja jūs nenovērtē...nedusmojieties un nestrīdieties. Ja jūsu priekšā aizver durvis...neatgriezieties un neklauvējiet. Ja kāds vēlas jūs mācīt...mācieties, ja steidzas nodot...neļaujieties, bet ja tomēr nodod...atmaksājiet ar piedošanu. Ja jums atver dvēseli...atveriet arī savējo, bet nekad neatveriet to...līdz galam. Galvenais...dzīvojiet, kamēr vien dzīvojas, jo kaut kur ir kāds...kurš visu redz...gan te, gan tur!!!
"
Kāds tad bij man jūnijs?... atvēru telefona bildes un uztaisīšu mazu ieskatu atmiņai...
Mana māja smaržoja pēc liepām... kaimiņiene Santa (arī latviete šeit) mani iepriecināja, jo zināja, ka man patiks un es baudīšu....
