ceturtdiena, janvāris 05, 2012

mani dārgumi...


2011.gada janvāris- Marinzejā
Tā nu tas ir- vecais pavadīts... jaunais sagaidīts... Nekas uz zemes šajā kārtībā nemainas. Tikai mēs paši.. nu mazulietiņ mainamies, tāpat kā mūsu mīļie... Mans Robčiks (audžutēvs) , kuram ir jau 80, šogad tā mazuliet savādāks ... tāds kā skumjāks, mazbērnus samīļojot pat asaru nepaspēj noslēpt. Un tie viņa teicieni šoreiz tik ļooti iesēdās prātā. Kādu dienu ciemojoties, izdomāja pusdienas pa ātro.. Izvārīs kartupeļus ar visu miziņu, tad nomizos un ēdīsim ar biezpienu. Tā pa vienkāršo... tad nu sarunas ritinot visi sēžam ēdamistabā ap galdu un mizojam karstos, kūpošos kartupeļus.  Luīze mizo bet kartupelis karsts ... Robčiks blakus sēžot saka- dod man.. es tev palīdzēšu...un klusiņām atkārto velreiz jau Luīzei tuvāk pie austiņas- es tev palīdzēšu līdz sirmam vecumam, kamēr spēšu...  tas bij nu tik, tik mīļi, tik vienkārši... dažiem nejauši kaut kas bij acīs iebiris, vienam pēkšņi acs niez utt... 

Ai, ai kā laiks skrien un nežēlo nevienu. Tik skaita un skaita tos ciparus klāt...Cik labi, ka man ir mani mīļie, mani dārgumi... Jā tie ir mani zelta gabaliņi- mamma un Robčiks. Citu man nebūs, es to apzinos...... Tāpēc cenšos bieži braukt ciemos, palutināt .. kā!? - pavisam vienkārši.... manam Robčikam pēkšņi patīk puķes... un es šad un tad vienkārši tāpat uzdāvinu kādu ziedu puķupodiņā, uztaisu kādu kūku vai izcepu keksiņu... vai sapērku labi daudz biezpiena sieriņus, daudz... daudz :))) Pagājušajā ziemā bij dziļš sniegs, un tad es nedēļā 2 reizes braukāju pie saviem mīļajiem vedu veikalu labumus. Ar mašīnu līdz mājai iebraukt nevarēja, stiepu smagās tašas. Jā, jā.. dažureiz nesamais bij traki smags... jo man pat kaķiem veikala labumi jāved, un joprojām tējas krūzē cukurs tiek bērts 3 karotītes :))) kā senos laikos.. par katru cukurfabriku :)))) Robčītis manus braucienus sauca par centralizēto partikas piegādi :)) Ja kāds atnāca ciemos, tad viņš visā nopietnībā stāstīja, ka viņam ir šāds pakalpojums :)))   Kad viena kaimiņiene klusām sāka iztaujāt mammu, kā var pieteikties uz šo pakalpojumu, smiekli bij skaļi... jo kaimiņiene noticēja visām viņa pasakām :)))

Luīze savā blogā vakar rakstīja par savu paradīzes stūrīti, tad Marinzejā ir mana paradīze. Es nezinu ar ko tas izskaidrojams, bet man tur velk, man tur patīk... Tur es sasmeļos spēku kaudzēm.... Zinu ka māsai ir tieši tāpat, un man liekas ka Luīzei un Jonatānam tāpat. Viņiem tā ir laimes zeme, kur var darīt ohh! kādas lietas :)) Pēdējie viņu kopīgie piedzīvojumi paliks atmiņā ilgi.. man liekas ne tikai viņiem pašiem.
 Pastāstīšu vienu no tiem arī jums ;)

Ziemassvētki...  vakars pavadīts.. visi dodas gulēt. Luīze un Jonatāns (māsas puika, kurš vecāks par Luīzi tik pāris mēnešus) iekārtojušies abi vienā istabā, jo tak jāizpļāpajas abiem. Pārējie guļ saldā miegā citā istabā. Pēkšņi naktī pēc trijiem Robčiks pamostas. Istabā uz sienas zīmējas atblāzmas no baterijas. Pagalmā kāds staigā ar bateriju. Nakts, protams visi tiek modināti, trauksme- zagļi... Robčiks- atkal kāds ap traktoru ložņā, mamma sauc, nē.. tak jau gaļu zog no žavētavas (jo tai dienā tika žāvēta gaļa)  visi steidz skatīties kas notiek. Klupdami, krisdami, pusapģērbušies, pus ne, izskrien pagalmā un sāk klaigāt... protams ātrumā neatpazīst un nesaprot kas notiek. Pēc brīža viss top skaidrs. Diviem pļāpātājiem miegs nenāk ne vienā acī :)) viens no viņiem pamana ka snieg..un sasnidzis jau ir tik, ka var slidināties.. un vai tad daudz jādomā cik pulkstens?- ha nemaz.. Saģērbušies kas nu atradies tai istabā un aidā.. no pagalma uz kalniņa ar slēpēm un ragaviņām braukāt :)))
Nu ko lai saka.. gulēt ziemas prieku cienītāji aizdevās ap sešiem rīta pusē.. pamostoties dienā- sniegs jau bijis vairs tik puse un nekāds- slapš. Un tad jau tie prieki bij vel lielāki, ka paspējuši, ka nenogulēja. 
Man prieks, ka viņi tik ļoti priecājas  par elementārām lietām.
Un kā man kāds bieži saka- prieku radam mēs paši...
Manējie to māk! Tie ir mani mazie dārgumi- debese, saulīte, mākonīts.



Lai ir ko mīlēt, un kas mīl!

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru


- paldies-