trešdiena, maijs 30, 2012

Stāsts par zīmuli


Puisēns vēroja, kā vectēvs raksta vēstuli. Kādā brīdī zēns iejautājās:

-Vai tu raksti par to, kas notika ar mums? Varbūt tu raksti par mani?
Vectēvs pārstāja rakstīt un pasmaidīja. Tad paskaidroja mazdēlam:
-Jā, es rakstu par tevi. Bet daudz svarīgāks par vārdiem ir zīmulis, kuru lietoju. Un, kad pieaugsi, es gribētu, lai tu esi kā šis zīmulis.
Zēns ziņkārīgi vēroja zīmuli, vēroja, bet neko sevišķu nemanīja.
-Tas ir tāds pats zīmulis, kā citi, ko esmu redzējis!
-Viss atkarīgs no tā, kā tu skaties uz lietām. Zīmulim piemīt piecas īpašības, kuras iegūstot, cilvēks dzīvo saskaņā ar pasauli.

Pirmā īpašība. Cilvēks var darīt lielas lietas, bet nekad nedrīkst aizmirst, ka pastāv Roka, kas vada viņas soļus. Šo roku mēs saucam par Dievu, un tā virza mūs turp, kurp vēlas Viņa griba.

Otrā īpašība. Reizēm vajag pārtraukt rakstu darbus un ķerties pie zīmuļa asinātāja. Zīmulis mazliet cieš no tā, bet kļūst daudz asāks. Tāpēc arī tev jāiemācās izturēt sāpes, lai kļūtu par labāku cilvēku.

Trešā īpašība. Zīmulis vienmēr atļauj izdzēst tās vietas, kur esam kļūdījušies. Tev jāsaprot, ka cilvēks labo savus darbus ne tikai tāpēc, ka tie būtu slikti, bet galvenokārt tāpēc, lai nenovirzītos no patiesības ceļa.

Ceturtā īpašība. Nav būtiski no kāda koka vai kādā formā zīmulis darināts. Svarīgs ir tā kodols, grafīts. Tāpēc vienmēr rūpīgi seko līdzi, kas notiek tavā sirdī.

Piektā īpašība. Zīmulis vienmēr atstāj zīmes. Atceries - lai ko tu darītu, aiz tevis vienmēr paliks pēdas. Tāpēc vienmēr apzinies, ko dari.
P. Koelju




1 komentārs:

  1. ļoti sirsnīgs stāsts, šeit pat nekāda spriedelēšana īsti neiederas

    AtbildētDzēst


- paldies-